Atbildīga attieksme pret darbiniekiem, autovadītāju labsajūtas un prasmju vairošana un stresa faktoru mazināšana līdz ar pastāvīgu autoparka tehniskā stāvokļa uzlabošanu – tās ir Latvijas uzņēmumu autoparku zelta īpašības, liecina gada balvas Drošākais uzņēmuma autoparks 2018 rezultāti.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotā konkursa apbalvošanas ceremonijā 29. novembrī Rīgas Motormuzejā 9 uzņēmumi atzīti par Zelta kategorijas laureātiem, bet pavisam apbalvoti 33 uzņēmumu autoparki, kas aktīvi un atbildīgi iesaistās ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 tūkstoši transportlīdzekļu, kas ikdienā piedalās satiksmē. Satiksmes psihologi atzīst, ka autovadītājam, kurš nedēļā nobrauc vairāk par 50 stundām, ir par 95% lielāka iespējamība iekļūt satiksmes negadījumā, tāpēc autovadītāja paradumi, veselība un stresa noturība ir ne mazāk svarīga kā transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis. Starp šogad apbalvotajiem uzņēmumu autoparkiem sevišķi izcelti tie, kas līdztekus rūpēm par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu ikdienā demonstrē atbildīgu attieksmi pret saviem darbiniekiem – šoferiem.

Lai rosinātu Latvijas uzņēmumu, valsts iestāžu un pašvaldību izpratni par drošu uzņēmuma autoparku un veicinātu labo praksi to pārvaldībā, ikgadējā apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotajā konkursā noskaidroti Latvijas uzņēmumi, kuros vissekmīgāk veikta autoparku pārvaldīšana.

Ceturtdien, 28. novembrī, Rīgas Motormuzejā apbalvošanas ceremonijā Zelta kategorijas apbalvojumi tiks piešķirti 8 uzņēmumiem, bet kopumā apbalvoti tiks 42 uzņēmumi un valsts un pašvaldību autoparki, kas aktīvi un atbildīgi iesaistās ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 000 transportlīdzekļu, kas ikdienā piedalās satiksmē. Starp šogad apbalvotajiem uzņēmumu autoparkiem sevišķi izcelti tie, kas līdztekus rūpēm par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu ikdienā demonstrē atbildīgu attieksmi pret braukšanas kultūru un atļauto braukšanas ātrumu.

“Ātruma faktors ir mainīgs – šoferiem ir jājūt robeža starp vienkārši ātru braukšanu un iekļaušanos satiksmē. Vienlaikus uzņēmumiem ir jāspēj laikā piegādāt kravas, apkalpot klientus un ievērot termiņus. Tāpēc droša braukšanas ātruma ievērošana ir komplekss pasākumu kopums no maršruta plānošanas līdz autovadītāja braukšanas kultūrai. Šogad konkursa dalībnieku kopējais transportlīdzekļu skaits pārsniedz 10 000 auto, turklāt piedalās arī paši lielākie Latvijas autoparki,” atklāj Kristaps Liecinieks, konkursa žūrijas priekšsēdētājs un BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs.

Kravu ekspedīcijas uzņēmums UAB „Linėja Transport”, kas šogad svin desmit gadu jubileju, ir paspējis no neliela uzņēmuma kļūt par vienu no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Baltijas valstīs un neslēpj savas ambīcijas kļūt par nozares līderi.

UAB „Linėja Transport”, kas atteicās pārvadāt tālsatiksmes kravas un nolēma koncentrēties uz pārvadājumiem Baltijas valstīs un Polijā, viegli atrod klientus, kurus apmierina ne tikai pārvadājumu cena, bet arī apkalpošanas kvalitāte.

Lietuvā dibinātajam uzņēmumam UAB „Linėja Transport” pirmajā pastāvēšanas gadā savas valsts tirgū kļuva par šauru, tāpēc sāka paplašināties kaimiņvalstu tirgos. Latvijā viņi drīz atrada klientus, kuri novērtēja viņu pakalpojumu cenas un kvalitāti.

Saņemiet atbildi vienā mirklī

SIA „Agrochema Latvia” loģistikas nodaļas vadītājs Jānis Skripčenoks stāsta, ka viņu uzņēmums katru gadu no Lietuvas ieved vairāk nekā 70 tūkst. tonnu kravas.

Komersanti ar jauno maksājumu samierinājušies, vairāk bažījas par gaidāmo konkurences pieaugumu

Pirms eirovinjetes jeb autoceļu lietošanas nodevas ieviešanas šā gada vidū vairāki pārvadātāji norādīja, ka tas būs pēdējais piliens jau tā grūtajā daudzu komersantu finansiālajā situācijā. Taču tagad uzņēmējiem lielākas galvassāpes rada Eiropas Savienības pret Krieviju vērstās sankcijas un austrumu kaimiņvalsts reakcija, ieviešot embargo pārtikas precēm.

Vienīgie iebildumi, ko komersanti saviem transporta nozares asociāciju pārstāvjiem līdz šim minējuši saistībā ar vinjeti, ir tie, ka samaksu nevar veikt par vairākiem auto, kā arī to, ka nevar veikt vienkāršu pārskaitījumu, bet jānorēķinās ar bankas karti.

Jo tuvāk nāk brīdis, kad noslēgsies konkurss par pasažieru pārvadājumiem Latvijā, jo skarbāki ir pārmetumi Autotransporta direkcijai un tās vadītājam Kristiānam Godiņam.

Situācija ir gluži kā pie pokera galda, kad kārtis vēl nav redzamas, bet apkārt sēdošie izrunājas un slēpj dūžus piedurknēs, un visi spēlētāji vienlaikus nekad nesēž pie galda. Proti, Satiksmes ministrija, kas dod finansējumu, pārvadātāji, kuri piedalīsies konkursā, un šoferu arodbiedrības sarunājas pa stūriem, divatā, bet pie galda visi blefo.

Šoferi grib 10 eiro

5. jūlijā pie Autotransporta direkcijas (ATD) notika Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības (LAKRS) rīkots pikets, kura galvenā prasība skanēja vienkārši: «10 eiro par nobraukto stundu autobusu šoferiem!» Bija aicinājums: «Godiņ, nāc ārā!» Bija citi saukļi, tomēr cauri visam vijās neapmierinātība par to, ka valsts vēl 2030. gadā autobusu šoferiem paredzējusi 6,05 eiro par nobraukto stundu.

Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi Autopārvadājumu likumā, kas jau tuvākajā laikā tiks izskatīti Saeimā, paredz precizēt pasažieru regulāro un neregulāro pārvadājumu definīciju, informē VSIA Autotransporta direkcija.

Savukārt Ministru kabinetam uzdots deleģējums jaunu noteikumu izstrādei par pasažieru neregulāro un speciālo regulāro pārvadājumu veikšanas kārtību Latvijas teritorijā.

Pēc Autotransporta direkcijas aplēsēm tā saucamie nelegālie pārvadātāji dažādos maršrutos pārvadā no 5% līdz 30% no kopējā pārvadāto pasažieru skaita. Tas rada zaudējumus regulārajiem pārvadātājiem, ko rezultātā kompensē valsts no budžeta līdzekļiem (dotācijas sabiedriskajam transportam).

Par nelegālajiem pasažieru pārvadātājiem visbiežāk tiek dēvēti pārvadātāji, kas ir saņēmuši licences komercpārvadājumu veikšanai un deklarē, ka veicot neregulāros pasažieru pārvadājumus. Būtībā šie pārvadājumi ir maskēti pasažieru regulārie pārvadājumi, jo ir noteikts maršruts, brauciena maksa un kustības saraksts.

Rīgas plānošanas reģions izsniedzis speciālās licences kartītes SIA "Welltaxi" taksometriem, kas pasažieru komercpārvadājumus starptautiskajā lidostā "Rīga" veiks ar preču zīmi "TaksiLV", informēja Rīgas plānošanas reģionā.

Šobrīd speciālās kartītes piešķirtas 13 "TaksiLV" automašīnām, bet to skaits drīzumā varētu pieaugt, jo pārvadātājs kārto dokumentus par vēl citiem transportlīdzekļiem.

Rīgas plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Edgars Rantiņš norādīja, ka pašreiz taksometra pakalpojumu starptautiskās lidostas "Rīga" slēgtajā zonā var veikt trīs pārvadātāji vai to apvienības, kopumā nodrošinot vairāk nekā 130 transportlīdzekļu. "Trīs pārvadātāji jau nozīmē konkurences paplašināšanu lidostā," viņš atzīmēja.

Autopārvadājumu likumā noteiktās paaugstinātās prasības darbībai lidostā "Rīga", kas stājās spēkā šogad septembrī, izpildījušas un atļauja pārvadājumiem lidostas slēgtajā zonā iepriekš izsniegta arī SIA "Red Cab lidosta" un AS "Rīgas taksometru parks" apvienībai, kā arī "Baltic Taxi", ar kuras zīmolu strādā 28 pārvadātāji.

Lai gan Rīgas satiksmes organizētais «mikriņu» konkurss faktiski finišējis, pārvadātāji nav apmierināti un ir gatavi tiesāties.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme konkursā par pasažieru pārvadājumiem paaugstināta servisa maršruta tīklā galvaspilsētā tika saņemti divi piedāvājumi, kurus iesniegušas pārvadātāju uzņēmumu apvienības. Šobrīd abi iesniegtie pieteikumi ir reģistrēti, tomēr, kad tie varētu tikt izskatīti un kad tiktu pieņemts lēmums, šobrīd vēl nav zināms, norāda SIA Rīgas satiksme.

Līdz ar to nav zināms, kad varētu tikt arī noslēgti līgumi ar uzvarētājiem. Vienu piedāvājumu ir iesniegusi pārvadātāju apvienība, kurā ir trīs pašreizējie pārvadātāji, proti, SIA Centība N, SIA DMK un SIA Bland. Savukārt otras apvienības nosaukums ir Rīgas maršrutu satiksme. Tomēr, iespējams, procesā varētu parādīties jaunas grūtības, jo šā brīža pārvadātāji ir gatavi arī tiesāties.

Pārvadātāji aicināti pieteikties maršruta atļaujas saņemšanai komerciāliem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem, informē Autotransporta direkcijā.

Pirmais maršruts, kurā no 2021. gada 1. septembra pasažieru pārvadājumi tiks nodrošināti bez valsts dotācijām, būs savienojums starp Rīgu un Daugavpili.

Ar komerciālo maršrutu nodrošināšanu saistītie zaudējumi un izdevumi būs pārvadātāja pašrisks un tie no valsts vai pašvaldību budžeta netiks kompensēti. Šajos maršrutos pārvadātāji būs tiesīgi paši noteikt biļešu cenu un lojalitātes programmas.

Plānots, ka no 2021. gada 1. septembra pārvadājumi uz komerciāliem principiem tiks ieviesti maršrutā Rīga–Daugavpils; no 2021. gada 1. oktobra – maršrutā Rīga–Jaunķemeri, Rīga–Sloka, Rīga–Olaine un Rīga–Salaspils; no 2022. gada 1. janvāra – maršrutā Rīga–Jelgava, Rīga–Ogre un Rīga–Sigulda.

Nomainīt asociācijas Latvijas auto padomi, lai ievēlētu jaunu valdi, kas gādātu, lai šī nevalstiskā organizācija atgriežas pie sava pamatuzdevuma pildīšanas, proti, autopārvadātāju interešu aizstāvēšanas. Šādu iznākumu ārkārtas biedru kopsapulcē vēlas panākt vismaz daži desmiti nozares komersantu.

Esošajai valdei, tostarp plašākai sabiedrībai labāk zināmajiem Valdim Trēziņam un Jānim Āboltiņam (tagadējās vēstnieces Itālijā vīram), tiek arī pārmesta ne gluži caurspīdīga izrīkošanās ar biedrības līdzekļiem. Proti, neapmierinātie pārvadātāji uzskata, ka no Starptautiskās autopārvadātāju savienības (IRU) atgriezto pārmaksu par TIR karnešu iegādi varētu sadalīt tiem pārvadātājiem, kas šīs karnetes savulaik iegādājās. Bez šī miljona, par ko asociācija iegādājusies Latvijas valsts obligācijas, viņuprāt, nepareizas izlietošanas, komersanti iebilst arī pret organizācijas pārlieku lielo biroju un nesamērīgi augstajām vadības algām, kā arī interešu pienācīgu neaizstāvēšanu valdībā, piemēram, saistībā ar šoferu trūkumu, kam risinājums būtu vieglāka ārvalstu autovadītāju piesaiste.

Valsts nosaka sabiedriskā transporta biļešu tarifus un paredz dotāciju apjomus pārvadātājiem, arodbiedrība prasa lielākas algas šoferiem, bet uzņēmēji protestē, jo neredz iespēju algas palielināt valsts noteikumu dēļ.

Dienas Bizness jau rakstīja par Sabiedriskā transporta attīstības koncepciju 2021. - 2030. gadam, kas paredz par sabiedrisko pasažieru pārvadājumu mugurkaulu padarīt dzelzceļu, investējot dzelzceļa elektrifikācijā un samazinot autobusu dotētos pārvadājumus vilcieniem paralēlajās līnijās. Autotransporta direkcijas prognoze šoferu algām jau pieminētajā koncepcijā 2030. gadā sasniedz 6,05 eiro stundā. Šādi dati tiek sniegti auditorkompānijai PriceWaterhouseCoopers, kas veica pētījumu un prognozes, proti, viņu uzdevums nebija prognozēt reālās algas, bet strādāt ar uzdotu valsts standartu. Rezultātā jau jūnijā uzsākamais sabiedriskā transporta pakalpojumu atklātais konkurss, kas noteiks pārvadātājus Latvijā turpmākajiem 10 gadiem, izskatās apdraudēts. Risks ir, ka, nepalielinot algas, autobusu vadītāju vienkārši nebūs.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja ceturtdien pēc iepazīšanās ar dažādu institūciju pārstāvju sniegto informāciju par situāciju ar nelegālajiem pasažieru pārvadājumiem galvaspilsētā un vieglo taksometru biznesā nolēma sagatavot vairākus priekšlikumus šo jomu darbības uzlabošanai.

Pasažieru pārvadājumus sabiedriskajā transportā Rīgā oficiāli veic pašvaldības SIA Rīgas satiksme un pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme. Tomēr joprojām galvaspilsētā, izmantojot likumdošanas nepilnības, darbojas neregulārie pārvadātāji, kas izmanto izdevīgākos iestrādātos maršrutus, kursējot pēc to kustības sarakstiem, šādi nelegāli pārvadājot pasažierus par zemāku cenu.

Pēc Rīgas satiksmes sniegtās informācijas, pērn galvaspilsētā darbojās ap 60 šādu pārvadātāju, bet šogad – ap 11. Šāds rūpals oficiālajiem pārvadātājiem rada ievērojamus zaudējumus - gadā ap 400 000 eiro. Tāpēc pārvadātājam ir grūtāk maršrutos nodrošināt lielāku skaitu ērtu un drošu sabiedriskā transporta mikroautobusu.

Satiksmes ministrijas (SM) lēmums izsniegt Rēzeknes autoostas operatora licenci ar nekustamo īpašumu attīstītāju SIA Marno J saistītam uzņēmumam ir liela kļūda, par ko var nākties maksāt nodokļu maksātājiem, pauda Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācija (LARPA).

Db.lv jau ziņoja, ka Rēzeknes dome vēlas uzticēt autoostas operatora funkcijas ar nekustamo īpašumu attīstītāja SIA Marno J saistītam uzņēmumam SIA Rēzeknes autoosta.

«Lai gan vēl joprojām turpinās pārrunas starp pārvadātājiem un autoostas pakalpojumu sniedzēju, uzreiz pēc licences izsniegšanas pasažieru pārvadātāji no jaunā autoostas operatora bija saņēmuši priekšlikumu par autoostas pakalpojumu tarifu pieaugumu,» stāstīja LAPRA pārstāvji.

«Mūs nepārliecina pašvaldības un ministrijas sniegtās atbildes par to, kāpēc autoostas pakalpojumu sniegšanai tiek

Rīgas plānošanas reģions izsniedzis speciālās licences kartītes taksometru pārvadātājam SIA "Red Cab", kas Rīgas lidostas slēgtajā zonā varēs atsākt sniegt pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumus, informē Rīgas plānošanas reģionā.

Pārvadātājam izsniegtas speciālās licences kartītes 11 transportlīdzekļiem.

Tādējādi "Red Cab" un divu pārvadātāju apvienība "TaksiLV" un "X-Taxi" ir tie pārvadātāji, kas nodrošina Autopārvadājumu likumā noteiktās paaugstinātās prasības un drīkst veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru Rīgas lidostā, atrodoties tās slēgtajā zonā.

Kopumā tiesības apkalpot pasažierus lidostā jūlijā ir izsniegtas 87 taksometriem, kas pārstāv "Red Cab", "TaksiLV" un "X-Taxi".

Rīgas plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Edgars Rantiņš norāda, lai cīnītos ar nelegālo taksometru problēmu lidostā un nepamatoti augstajām braukšanas maksām, regulējums nosaka, ka slēgtajā lidostas zonā var uzturēties un uzņemt pasažierus tikai tie transportlīdzekļi, kas ir saņēmuši speciālās licences kartītes.

Autotransporta direkcijā (ATD) saistībā ar degvielas cenu pieaugumu, lūdzot pārskatīt līgumcenu, šobrīd vērsušies trīs reģionālie pārvadātāji, kuriem izmaksu pieaugums ir no 15% līdz 19%, norādīja ATD pārstāve Zane Plone.

ATD ar lūgumu pārskatīt līgumcenu ir vērsies SIA "Gulbenes-Alūksnes bānītis", SIA "Gulbenes autobuss" un SIA "Balvu autotransports". Pārvadātāji, vēršoties ATD, norādījuši, ka izmaksu palielinājums ir robežās no 15% līdz 19%.

Saņemtie iesniegumi tiek vērtēti, atzīmēja ATD pārstāve.

Jautāta, vai saistībā ar degvielas cenu pieaugumu varētu būt jāpārskata arī biļešu cenas reģionālajā sabiedriskajā transportā, Plone norādīja, ka jautājums par tarifu izmaiņām nav virzīts un patlaban to darīt nav plānots.

Jau ziņots, ka aprīļa sākumā Sabiedriskā transporta padomes sēdē ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš norādīja, ka saistībā ar degvielas cenu pieaugumu ATD individuāli izvērtēs pasažieru pārvadātāju iesniegumus, lai vērstos Ministru kabinetā un lūgtu papildu finansējumu sadārdzinājuma kompensēšanai.

Kravas automašīnu tirgū strādājošā uzņēmuma SIA Scania Latvia peļņa pērn palielinājusies par 12% - līdz 887 tūkstošiem latu.

Scania Latvia apgrozījums 2012.gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, palielinājies par 22%, sasniedzot 26,6 milj. latu.

Aigars Pušinskis, Scania Latvia vadītājs, norāda, ka pērn kopumā Scania Latvia pārdeva 246 jaunas kravas automašīnas un 76 lietotas kravas automašīnas. «Galvenie tirgu ietekmējošie faktori pērn lielākoties bija ekonomiskie apstākļi, kā arī kravas automašīnu tirgū pastāvošā un pieaugošā konkurence starp visiem tirgus dalībniekiem,» viņš piebilst.

Šogad esot prognozējams kravas automašīnu pārdošanas apjomu pieaugums. A. Pušinskis norādīja: «No 2006.gada līdz 2008.gadam tika nopirkts liels skaits kravas automašīnu. Šobrīd līzingā ņemtās automašīnas ir izmaksātas un ir pienācis brīdis, kad tās būtu jāmaina pret jaunākām, bet ekonomiskā nestabilitāte Eiropas Savienībā varētu būt ierobežojošs faktors, kas varētu likt autoparku īpašniekiem pārdomāt un atlikt iegādi. Šis gads būs pēdējais, kad kravu pārvadātāji Eiropas Savienībā varēs iegādāties jaunus kravas transportlīdzekļus ar motoriem, kas atbilst EURO 5 prasībām. No 2014.gada 1.janvāra stājas spēkā EP regula, kas paredz, ka jaunus kravas transportlīdzekļus varēs reģistrēt tikai ar motoriem, kas atbilst stingrajām EURO 6 apkārtējās vides prasībām.»

Vidzemes un Zemgales novados strādājošie pārvadātāji, kas pietiekamā apmērā nav saņēmuši valsts dotācijas par šā gada pirmajā pusgadā reģionālās nozīmes vietējos maršrutos veiktajiem reisiem, ar Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas (LAPRA) starpniecību Satiksmes ministrijai (SM) pieprasa norēķinus veikt mēneša laikā, vēsta laikraksts Diena.

«Ja uzstādītajā termiņā situācija netiks atrisināta, mēs protestēsim pie Ministru kabineta, rīkosim akcijas, kā arī pieprasīsim atbildīgo amatpersonu demisiju,» norāda LAPRA valdes loceklis Uldis Kolužs, kurš vada Bauskas reģionālo pārvadātāju SIA Aips.

Viņš skaidro, ka, nesaņemot pilnu samaksu par padarīto darbu, uzņēmumi nespēj samaksāt algas darbiniekiem, nodokļus valstij un norēķināties ar sadarbības partneriem. Tāpat pasažieru pārvadātāji lūdz izvērtēt SM pakļautībā esošās VSIA Autotransporta direkcija (ATD) ierēdņu atbildību par nepietiekama finansējuma pieprasījumu 2013. - 2014. gadam.

«Nepaspējām ar visiem norēķināties par 2012. gadu, kā sakrājušies atkal jauni parādi, un tas ir tikai tāpēc, ka reisi nav optimizēti – dažos reģionos to ir par daudz, bet nav pieļaujama situācija, ka kādā maršrutā noteiktās stundās ik dienu brauc tikai pāris pasažieru,» skaidro ATD valdes loceklis Modris Jaunups. Viņš tajā, ka naudu nav saņēmuši galvenokārt Vidzemes un Zemgales pārvadātāji, vaino šo novadu plānošanas reģionus, kas, viņaprāt, nespēj rast ilgtermiņa risinājumu. «Piemēram, Kurzemē problēmu nav, jo tur pārvadātāju sistēma ir sakārtota un uzņēmēji spēj iekļauties budžeta gada sākumā iedalītajos līdzekļos,» viņš stāsta.

«Autotransporta direkcija piekrīt Lux Express vadībai, ka, atsevišķus starppilsētu maršrutus «palaižot» brīvā tirgū, iespējams, tajos varētu samazināties cena, kā arī tajos brauktu labāki autobusi, un uz tā rēķina – šajos maršrutos būtu arī vairāk pasažieru, tomēr tajā pašā laikā tādā gadījumā vēl lielāka valsts dotācija, ļoti iespējams, būtu jāpiešķir mazāk rentablajiem maršrutiem,» intervijā Db.lv norādīja Autotransporta direkcijas (ATD) valdes prieksšēdētājs Normunds Narvaišs.

Iespēja, ka nākotnē tomēr daļēji varētu tikt liberalizēts pasažieru pārvadājumu tirgus, pastāv, taču, ja arī šāds scenārijs piepildītos, tas nenotiks ātrāk nekā 2020. gadā, norāda N. Narvaišs. «Pašlaik Satiksmes ministrija ir sagatavojusi un ir gatava nodot sabiedriskajai apspriešanai transporta attīstības nostādnes, kurās ir četri attīstības varianti, no kuriem viens ir daļēji liberalizēt pasažieru pārvadājumu maršrutus. Pašlaik ar pārvadātājiem gan jau ir noslēgti līgumi līdz 2020. gadam, turklāt pārvadātāji nevēlas tos pārtraukt, tādēļ šie līgumi būtu jālauž un attiecīgi jāizmaksā kompensācijas,» skaidro N. Narvaišs.

Akciju sabiedrības "Liepājas autobusu parks", "Nordeka" un "Rēzeknes autobusu parks" Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) valdi par savu lēmumu no organizācijas izstāties oficiālā iesniegumā informējuši otrdien, 8. septembrī.

"LPPA biedrus pārstāvošā valde jau vairākus gadus aktīvi iestājas par konkrētas LPPA biedru daļas interešu lobēšanu. LPPA valde faktiski izvēlējusies aizstāvēt konkrētu pašvaldību kapitālsabiedrību intereses, apturot jebkādu dialogu ar privātā kapitāla pasažieru pārvadātājiem. Tas ir likumsakarīgi, jo daļa šo pašvaldību kapitālsabiedrību vadības atrodas LPPA valdes sastāvā," savā paziņojumā skaidro pārvadātāji.

"LPPA neprofesionalitāte un nespēja skaidri formulēt savu nozares attīstības redzējumu izpaudās nespējā pilnvērtīgi piedalīties Reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta attīstības koncepcijas 2021-2030 izstrādē, kas rezultējās VSIA "Autotransporta direkcija" rīkotajā atklātajā konkursā "Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā". Šī konkursa norisi LPPA pēc rezultātu paziņošanas 12 lotēs ir plaši kritizējusi, pat sūdzoties Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, kura kompetencē nav šāda konkursa rīkošana vai pārraudzība," pauž "Liepājas autobusu parks", "Nordeka" un "Rēzeknes autobusu parks".

Autotransporta direkcija (ATD) izsludinājusi konkursu par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu 333 reģionālajos maršrutos, kas ietilpst 10 maršrutu tīkla daļās, aģentūrai LETA pavēstīja ATD.

Pretendenti piedāvājumu par regulāro pasažieru pārvadājumu veikšanu ar autobusiem lotēs "Alūksne", Daugavpils", "Gulbene", "Jēkabpils", "Limbaži", "Ludza", "Madona", "Preiļi", "Rēzekne" un "Ziemeļkurzeme" ATD var iesniegt līdz 2017.gada 19.jūnijam.Konkursā tiks vērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums - ne tikai cena, bet arī tehniskais piedāvājums.

Tehniskajā piedāvājumā tiks vērtēts autobusu vecums (autobusu parka vidējais vecums nedrīkst pārsniegt 20 gadus, bet viena atsevišķa autobusa vecums - 25 gadus), tehniskais aprīkojums, pakalpojuma sniegšanas kvalitāte un drošība (piemēram, videonovērošana, kas fiksē transportlīdzekļa vadītāja sēdvietu), kā arī papildu bonusi (piemēram, individuālais apgaismojums autobusa salonā, audiāli un vizuāli pieejami sabiedriskā transporta kustības saraksti u.c.)."Ņemot vērā, ka ATD strādā pie jaunas sabiedriskā transporta pakalpojuma organizēšanas kārtības no 2021.gada, līgumi ar pārvadātājiem, kas uzvarētu šajā konkursā, tiks slēgti līdz 2020.gada 31.decembrim. Šobrīd ATD administrē 65 dažādus līgumus ar pārvadātājiem un šajos līgumos noteiktas atšķirīgas kvalitātes prasības un pakalpojuma sniegšanas standarti, tādējādi pasažieri un pārvadātāji ir nostādīti nevienlīdzīgā situācijā," norādīja direkcijas pārstāvji.

No rītdienas, 8.jūlija, stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kā tiek veikti iekšzemes pasažieru neregulārie pārvadājumi un kāda ir norēķinu kārtība par attiecīgajiem pakalpojumiem, informē Autotransporta direkcija.

Normatīvajos aktos uzskaitīti nosacījumi, kas jāievēro neregulārajiem pārvadātājiem, lai varētu sniegt konkrētos pakalpojumus, tādējādi negodprātīgiem pārvadātājiem liedzot iespēju uzdoties par regulāro pārvadājumu veicējiem un kropļot konkurenci sabiedriskā transporta pakalpojumu tirgū. Paredzams, ka, pamatojoties uz jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem, turpmāk būs vieglāk identificēt un sodīt nelegālos pārvadātājus.

Līdz ar jaunajiem noteikumiem efektīvāka kļūs pasažieru pārvadātāju identifikācija un kontrole, ko nodrošina Valsts policijas, pašvaldību policijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Autotransporta direkcijas darbinieki.

Neparedzētas pieturvietas var sist pa budžetu un radīt riskus pašiem pasažieriem

Vēlmi izkāpt no autobusa sev ērtākā vietā pasažieri izsaka ne tikai iekšzemes, bet arī starptautiskajos pārvadājumos. Šis jautājums īpaši aktualizējas gadījumos, kad autobuss kavē un ceļotājam ir svarīga katra minūte, jo var izveidoties situācija, kad pasažieris nokavē pēdējo reisu uz tālāko galamērķi. Taču, netiekot izlaists sev vēlamajā vietā, ceļotājs ir neizpratnē un paliek ļoti neapmierināts gan ar šoferi, gan uzņēmumu, kas sniedz pārvadājumu pakalpojumus. Dienas Bizness šādu gadījumu novēroja maršrutā Tallina‒Rīga, kad aizkavēšanās iemesls bija satiksmes sastrēgums Igaunijā. Kāds pasažieris, lai paspētu uz pēdējo sabiedriskā transporta reisu, vēlējās izkāpt Juglā, bet netika izlaists, šoferim norādot, ka tas nav atļauts un viņš par to var tikt sodīts. Sašutušais ceļotājs varēja izkāpt vien pieturvietā pie tirdzniecības centra Alfa, veltot šoferim neglaimojošus epitetus.

Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācija (LARPA) izsaka sašutumu par Satiksmes ministrijas (SM) un Autotransporta direkcijas (ATD) bezdarbību, jo birokrātisku darbību dēļ naudas pārskaitījumi plānošanas reģioniem par veiktajiem pārvadājumiem vēl nav veikti.

Tikmēr Satiksmes ministrija veic līguma pārskatīšanas darbības, un nākamajā nedēļā pārvadātāji līdzekļus saņemšot. Finanšu ministrs Andris Vilks ir parakstījis līgumu par līdzekļu piešķiršanu 803 590 latu apmērā, lai nodrošinātu zaudējumu kompensēšanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem par 2012.gadu, informē Satiksmes ministrija.

LARPA norāda, ka vietējie reģionālie pārvadātāji Zemgalē, Vidzemē un Latgalē joprojām nav saņēmuši samaksu par 2012.gadu.

«Ir informācija, ka, kaut arī visi nepieciešamie likumdošanas labojumi un saskaņojumi ir veikti, birokrātisku darbību rezultātā naudas pārskaitījumi plānošanas reģioniem nav veikti, līdz ar to šobrīd daudziem vietējiem reģionālajiem pārvadātājiem, nesaņemot pilnu samaksu par savu darbu, nav iespējams izmaksāt saviem darbiniekiem algas un veikt nodokļu maksājumus,» skaidro LARPA. Tas savukārt liedz iespēju piedalīties konkursos par skolēnu pārvadājumu veikšanu.

A/s Rēzeknes autobusu parks sākusi vākt novada iedzīvotāju parakstus, protestējot pret autoostas nodošanu privātam nekustamo īpašumu apsaimniekotājam.

Šādā veidā uzņēmums mēģina pievērst sabiedrības uzmanību problēmai un aicina Rēzeknes domi apzināties varbūtējās sekas nākotnē. Pirmajā dienā savākti jau vairāk nekā 300 Rēzeknes novada iedzīvotāju paraksti. Iedzīvotāju parakstus plānots iesniegt Rēzeknes domei un arī Satiksmes ministrijai.

«Mūs kā lielāko reģionālo vietējo pasažieru pārvadātāju Rēzeknē uztrauc, ka autoostas operatora funkcijas Rēzeknes dome plāno uzticēt nekustamo īpašumu attīstītājam, kas nav no nozares un tādējādi nesaprot sarežģīto nozares situāciju, un arī neslēpj, ka nākotnē varētu palielināt autoostas sniegto pakalpojumu izcenojumus. Līdz ar to jebkuru apstākļu pasliktināšanās pasažieru pārvadātājiem, ņemot vērā jau tā bēdīgo situāciju valsts dotāciju jomā, viennozīmīgi atstās negatīvu ietekmi uz pasažieru pārvadājumiem novadā kopumā un apdraudēs reisus. Tāpēc ceram, ka Rēzeknes dome ieklausīsies pasažieru pārvadātāju viedoklī un ņems vērā Rēzeknes novada iedzīvotāju intereses,» skaidro a/s Rēzeknes Autobusu parks valdes priekšsēdētāja Svetlana Smule. Saskaņā ar likumdošanu autoostas operatoram ir tiesības brīvi noteikt pakalpojuma tarifu, iekļaujot jau tajā ar autoostu uzturēšanu saistītās izmaksas. Tas nozīmē, ka pēc tam, kad ar Marno J saistītajam uzņēmumam SIA Rēzeknes autoosta būs izsniegta operatora licence, Rēzeknes domei un valstij nebūs instrumentu, kā ierobežot autoostas operatora pakalpojumu cenrādi, norāda S.Smule. Līdz šā gada vidum Rēzeknes autoostas pakalpojumu izmaksas bija zem vidējām Latvijā.

Šis gads ir bijis liels izaicinājums daudzām nozarēm. Arī transporta un loģistikas nozare nav bijusi pasargāta no nepatīkamām pārmaiņām.

Kā uzņēmumiem veicies ar krīzes pārvarēšanu, kamēr autoparks atradās ilgākā vai īsākā dīkstāvē, – par to pilnīgu pārskatu gūsim, noslēdzoties Balta un Satiksmes ministrijas organizētajam konkursam “Drošākais uzņēmuma autoparks”. Šogad pievērsīsim īpašu uzmanību krīzes risinājumiem un labās prakses piemēriem, kas palīdzējuši izdzīvot vai preventīvi novērst smagāko krīzes sitienu pa uzņēmumu plāniem. Tomēr zināmu skaidrību par kopējo situāciju varam gūt jau šobrīd, un jau šobrīd redzam arī piemērus, kā uzņēmumi ar to tikuši galā.

Daļai pasažieru pārvadātāju un citiem uzņēmumiem Covid-19 laiks neizbēgami mazinājis darba apjomu, citiem, gluži pretēji, – pavēris jaunas biznesa nišas. Taču cena visiem viena – gan neatliekamās palīdzības, gan piegāžu servisa autovadītājiem nācies strādāt paaugstinātas bīstamības apstākļos, tāpēc līdzās biznesa interesēm aktualizējušies dažādi psiholoģiskie aspekti un darbinieku labsajūta. Un, it kā ar Covid-19 nebūtu gana, starp kravu pārvadātāju nozares aktualitātēm Latvijā šogad noteikti jāmin arī Mobilitātes pakotnes I nosacījumi, ar kuriem saistītas būtiskas pārmaiņas kravu autopārvadātāju darbībā.