AS "Swedbank" bijušais valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis kļuvis par “Medicīnas centrs ARS” (ARS) 15% kapitāldaļu līdzīpašnieku, liecina Uzņēmumu reģistra informācija. Jau pērn vasarā Rubenis pievienojās “ARS” vadības komandai. Darījuma summa netiek atklāta.

“Pēdējos gados esam izauguši un pamatīgi attīstījušies, tāpēc nākas domāt par vadības komandas jaudām. Mūsu plāni ir lieli un cēli – gribam ne tikai saglabāt, bet arī nostiprināt savas līderības pozīcijas. Šim uzdevumam mums nepieciešams piesaistīt ne vien labākos medicīnas speciālistus, bet arī pastiprināt uzņēmuma vadības kompetences”, saka ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.

“Esmu ļoti priecīgs par iespēju tuvināties medicīnas nozarei un saistīt savu likteni ar ARS, jo šeit tiešām jūtama jomas attīstība un mājo īsta medicīna. Turklāt bez visiem labi zināmās ARS poliklīnikas Rīgā, Skolas ielā, pagājušajā gadā atklājām ARS Kodolmedicīnas centru; līdz ar to paplašinot un nodrošinot pieeju ļoti augsti attīstītai diagnostikai onkoloģijā un kardioloģijā. Citējot Māri Andersonu, tagad līdz ar to varam atrast mazos vēzīšus jau no diviem milimetriem. Esam finiša taisnē, lai atvērtu augsta apkalpošanas līmeņa privāto slimnīcu bijušās Sarkanā krusta slimnīcas telpās Jāņa Asara ielā. Tiek plānotas divas ļoti modernas operāciju zāles, kur strādās Latvijas labākie ķirurgi uroloģijā, ginekoloģijā, krūšu ķirurģijā, ortopēdijā, proktoloģijā un arī citās specialitātēs. Jūtu, ka šī ir joma, kuras galvenais mērķis ir rūpēties par kvalitatīvu iespēju ārstēšanā paplašināšanu un nodrošināšanu, un tajā esmu atradis jaunu mājvietu savai sirdij un dvēselei”, saka Reinis Rubenis

Pēc vairākus gadus ilgušiem vērienīgiem rekonstrukcijas darbiem SIA "Medicīnas sabiedrība "ARS"" (ARS) 30.maijā atklās vēsturiskās Sarkanā Krusta slimnīcas ēkas rekonstrukcijas pirmo kārtu, verot durvis stacionāram un konsultāciju nodaļai, informē ARS biroja vadītāja Dita Tomsone.

Bijušās Sarkanā Krusta slimnīcas galvenā korpusa rekonstrukcija ir pirmais solis daudzfunkcionāla slimnīcas kompleksa izbūvei nākotnē. Šobrīd, ievērojot Eiropas standartus un tendences pacientu un darbinieku labbūtības nodrošināšanai ārstniecības procesā, arhitektoniski vērtīgā ēka atdzimstot ieguvusi gan visaugstākā līmeņa medicīnas tehnoloģijas un pacientam draudzīgu interjeru, gan Zaļajam kursam atbilstošus, Latvijā medicīnas būvēs iepriekš nelietotus inženiertehniskos risinājumus. Ēka ir kļuvusi par vietu, kurā medicīnas māksla satiekas ar arhitektūras mākslu un tēlotājmākslu.

Pirms vairāk nekā 110 gadiem celtās ēkas rekonstrukcijas 1. kārta veikta, ieguldot SIA "Medicīnas sabiedrība "ARS"" privātos līdzekļus un sadarbojoties ar valsts attīstības finanšu institūciju “Altum” un Swedbank.

Medicīnas sabiedrība ARS ar ALTUM un Swedbank finansējumu uzsāk diagnostikas centra otro attīstības kārtu, kuras ietvaros tiks veikta ēkas pārbūve un izveidotas divas jaunas nodaļas - ambulatorā un ķirurģijas.

ARS diagnostikas centra paplašināšanas projektā Swedbank ieguldīs 5,7 milj. eiro, savukārt ALTUM aizdevuma veidā ieguldīs 2,3 milj. eiro. Kopējās projekta izmaksas ir gandrīz 9.5 miljoni eiro.

Projekta ietvaros diagnostikas centram J. Asara ielā tiks iegādāts arī jauns un moderns medicīnas aprīkojums.

“Diagnostikas centra kapacitāte esošajās telpās ir sasniegusi maksimumu, kamēr pieprasījums pēc medicīniskām konsultācijām, diagnostikas un stacionāriem pakalpojumiem turpina pieaugt. Pēdējo gadu laikā esam investējuši diagnostikas pakalpojumu attīstībā, lai nodrošinātu pacientiem augstākās kvalitātes veselības aprūpi, tomēr operācijām nācies izmantot citu institūciju pakalpojumus. Tāpēc mūsu nākamā investīciju plāna mērķis ir paplašināt esošo diagnostikas centru ar 10 jauniem procedūru un konsultāciju kabinetiem un divām operāciju zālēm, kas mums ļaus nodrošināt pilnu medicīnisko pakalpojumu klāstu,” stāsta Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.

SIA Medicīnas sabiedrība ARS (ARS) renovējot bijušajā Sarkanā Krusta slimnīcas ēku Rīgā, Jāņa Asara ielā 3, sāks izbūvēt pirmo privāto daudzprofilu slimnīcu Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas, informē ARS pārstāvji.

Šī būs pirmā privātā daudzprofilu slimnīca Latvijā, kas kopš neatkarības atjaunošanas tiks izveidota pilnīgi no jauna. Rekonstrukcijas pirmajā kārtā izveidotajā Diagnostikas nodaļā uzstādītās iekārtas ļaus būtiski uzlabot gan sirds asinsvadu slimību, gan agrīnu vēža diagnostiku.

Viens no jaunizveidotās slimnīcas darbības virzieniem būs arī medicīnas pakalpojumu eksports, kuram ARS Latvijā saskata lielu potenciālu.

ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons un jaunās slimnīcas projekta vadītāja Jana Matuzala trešdien, 24. septembrī, bijušajā Sarkanā Krusta slimnīcas ēkā Rīgā, Jāņa Asara ielā 3, iepazīstinās ar slimnīcas renovācijas plāniem un projekta turpmāko virzību.

Pēc vairākus gadus ilgušiem vērienīgiem rekonstrukcijas darbiem, Medicīnas sabiedrība “ARS” vēra durvis jaunajām stacionāra telpām un konsultāciju nodaļai renovētajā Sarkanā Krusta slimnīcā Grīziņkalnā.

Pirms vairāk nekā 110 gadiem celtās ēkas rekonstrukcijas 1. kārta veikta, ieguldot SIA "Medicīnas sabiedrība "ARS"" privātos līdzekļus un sadarbojoties ar valsts attīstības finanšu institūciju “Altum” un Swedbank. Tas ir pirmais solis daudzfunkcionāla slimnīcas kompleksa izbūvei nākotnē.

Šobrīd, ievērojot Eiropas standartus un tendences pacientu un darbinieku labbūtības nodrošināšanai ārstniecības procesā, arhitektoniski vērtīgā ēka, kurai piešķirts Reģionālas nozīmes kultūras pieminekļa statuss, atdzimstot ieguvusi gan visaugstākā līmeņa medicīnas tehnoloģijas un pacientam draudzīgu interjeru, gan Zaļajam kursam atbilstošus, Latvijā medicīnas būvēs iepriekš nelietotus inženiertehniskos risinājumus.

SIA "Medicīnas sabiedrība "ARS"" ("ARS") pagājušajā gadā strādāja ar 19,637 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 18,1% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 41,9% - līdz 1,238 miljoniem eiro.

Gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pagājušais gads kompānijai bija veiksmīgs, jo sniegto medicīnas pakalpojumu apmērs pieauga.

Pērn kompānijas apgrozījumā 4,819 miljonus eiro veidoja Nacionālā veselības dienesta apmaksātie pakalpojumi, savukārt maksas pakalpojumi veikti 14,818 miljonu eiro vērtībā. Tostarp "ARS" Diagnostikas centra ieņēmumi pagājušajā gadā veidoja 5,387 miljonus eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka pērn "ARS" galveno uzmanību veltīja tirgus izpētei, jaunu un jau esošo klientu piesaistīšanai, kā arī jaunu tehnoloģiju, medicīniskā un saimnieciskā inventāra iegādei, izmantojot līzinga kompāniju un kredītiestāžu pakalpojumus.

Tāpat vadības ziņojumā minēts, ka informācijas tehnoloģijās (IT) pagājušajā gadā kompānija ieguldījusi 24 274 eiro, kamēr medicīniskajās iekārtās investēti 579 502 eiro. Pagājušajā gadā turpināti slimnīcas J.Asara ielā otrās kārtas būvniecības darbi, kam pērn saņemts līdzfinansējums 5,86 miljonu eiro apmērā. Būvdarbus plānots pabeigt 2023.gada beigās.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Medicīnas sabiedrība ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons, kurš ir arī uzņēmuma līdzīpašnieks. Medicīnas sabiedrība ARS darbojas 28 gadus. «Pie mums strādā 450 darbinieki, 170 ir ārsti,» atklāj M. Andersons.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Laikam jau to var nosaukt par misijas apziņu. Kā jebkuram cilvēkam arī man ir nepieciešama pašrealizācija. Esmu sapratis, ka medicīna ir tā sfēra, kurā man tas sanāk vislabāk.

Aizvadītajā finanšu gadā SIA Medicīnas sabiedrība ARS pieaudzis sniegto medicīnas pakalpojumu apjoms, liecina Lursoft dati.

Apgrozījums, salīdzinot ar 2012. gadu, palielinājies par 6,9% un veido 8,52 miljonus eiro, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas palielinājusies par 12% un veido 436,16 tūkstošus eiro. 49,999 tūkstošus eiro no peļņas uzņēmums plāno sadalīt dividendēs, pārējo peļņas daļu atstājot nesadalītu.

2013. gadā SIA Medicīnas sabiedrība ARS nodrošināja rezidentūru 42 studentiem, kas potenciāli nākotnē varētu kļūt par uzņēmuma darbiniekiem. Pērn iegādātas vairākas diagnostiskās izmeklēšanas iekārtas.

Visvairāk uzņēmuma kapitāldaļas 40,01% pieder Mārim Andersonam, kuram pieder arī 40% kapitāldaļu uzņēmumā SIA Ars DR. 15,14% SIA Medicīnas sabiedrība ARS kapitāldaļu pieder SIA Ars C, bet 13,69% - Svetlanai Koļesņikovai.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Oktobrī tiks sākti renovācijas darbi bijušajā Sarkanā Krusta slimnīcas ēkā Rīgā, Jāņa Asara ielā 3. Plānots, ka pavasarī tur durvis vērs Medicīnas sabiedrības ARS Agrīnās vēža diagnostikas un personalizētās medicīnas centrs.

To šodien pasākumā, kas notika ēkā pirms pārbūves sākšanas, pastāstīja SIA Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons. Tiek pieļauta iespēja ar laiku šī projekta attīstīšanai piesaistīt investoru.

Objekta īpašnieks ir SIA Medicīnas sabiedrība ARS. Ēka būvēta 1912. gadā un izmantota kā slimnīca, taču pēdējos gados stāvējusi tukša. Tā ir arhitektūras piemineklis.

Šis projekts būšot pirmā privātā daudzprofilu slimnīca, kas Latvijā no jauna izveidota kopš neatkarības atjaunošanas. Rekonstrukcijas darbus paredzēts veikt trīs kārtās. Objektu pilnībā pabeigt plānots trīs līdz četru gadu laikā. Pirmais tiks atjaunots slimnīcas fasādes korpuss. Tuvāko mēnešu laikā visos tā stāvos tiks nomainītas nesošās konstrukcijas, kā arī pilnībā izbūvēts 750 m2 plašais pirmais stāvs. Tur plānots apmeklētājiem atvērt Agrīnās vēža diagnostikas un personalizētās medicīnas centru.

Medicīnas centrs “Nucleo” sadarbībā ar “ARS Kodolmedicīnas klīniku” ir izveidojuši Baltijā unikālu medicīnas centru, kas nodrošinās kodolmedicīnā balstītus diagnostikas pakalpojumus, kā arī ražos un eksportēs radioaktīvos farmaceitiskos produktus.

Centra izveidē investēti vairāk nekā 2,5 miljoni eiro.

“Rīgā atklātais kodolmedicīnas centrs ir unikāls Baltijas reģionā. Jau vasaras izskaņā centrā tiks nodrošināta diagnostikai nepieciešamā radioaktīva preparāta ražošana mūsu rīcībā esošajā ciklotronā, savukārt jau patreiz ir iespēja veikt onkoloģisko pacientu izmeklēšanu ar pozitronu emisijas tomogrāfiju un datortomogrāfiju. Vienlīdz būtiski ir tas, ka centrs nodrošinās praktisku un mūsdienīgu apmācību procesu jaunajiem speciālistiem medicīnas un diagnostikas jomās, farmācijā un ķīmijā, kā arī medicīnas inženierijā un fizikā,” norāda SIA “Nucleo” medicīnas centra valdes locekle Dace Rātfeldere.

Medicīnas pakalpojumu sniedzējs SIA «Medicīnas sabiedrība ARS» 2017.gadā strādājis ar neto apgrozījumu 12,104 miljonu eiro apmērā, kas bija par 10,9% jeb 1,194 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem pērn bijusi 453 tūkstoši eiro, kas bija 10 reizes vairāk nekā 2016.gadā.

«2017. finanšu gads sabiedrībai ir bijis veiksmīgs, jo sniegto medicīnas pakalpojumu apjoms ir pieaudzis,» sacīts SIA «Medicīnas sabiedrība ARS» gada pārskatā. Uzņēmuma sniegtie maksas pakalpojumi veidoja ieņēmumus 9,843 miljonu eiro apmērā no neto apgrozījuma, kamēr Nacionālā veselības dienesta apmaksātie pakalpojumi (ieskaitot pacienta iemaksas) veidoja ieņēmumus 2,261 miljona eiro apmērā.

Pagājušajā gadā ārstniecības iestāde galveno uzmanību veltīja tirgus izpētei jaunu un jau esošo klientu piesaistīšanai, jaunu tehnoloģiju, medicīniskā un saimnieciskā inventāra iegādei. Kopā 2017.gadā IT tehnoloģijās uzņēmums ieguldījis 66 tūkstošus eiro, bet medicīniskajās iekārtās investēti 612 tūkstoši eiro.

SIA Ars tela popularizē Latvijas aušanas tradīcijas, apvienojot tās ar mūsdienīgu dizainu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Lietuva ir zināma ar saviem liniem, ko auž uz rūpnieciskajām stellēm, savukārt Latvija ir slavena ar tekstilijām, kas austas ar rokām, – tie ir izstrādājumi ar pievienoto vērtību. Daudzi latvieši nesaprot, ka ne tikai tantes mājās auž, bet ir arī specializēti uzņēmumi, ka tas notiek biznesa līmenī,» saka Alvida Kauliņa, SIA Ars tela īpašniece.

Savs veikals

Kopš šī gada aprīļa Ars tela ir savs veikals. Ir atšķirība starp tirdzniecību un ražošanu, secina Alvida. Katrai jomai ir sava specifika, taču viena pieredze palīdz otrai.

Ars tela veikals atrodas Vecrīgā. Kas noteicis vietas izvēli? Tur izdzīvo daudzi suvenīru veikali, un, iespējams, tas izdosies arī viņas uzņēmumam. «Tas ir arī likumsakarīgi, jo daudz strādājam ar ārzemniekiem. Uzskatu, ka tāda veida produkcijai, kādu piedāvā Ars tela, nav jābūt lielveikalā, bet gan skaistā vietā, uz kurieni cilvēki nāk speciāli. Cilvēki, kas brauc uz Baltijas valstīm, iegriežas arī pie mums ražotnē. Šī interese rosināja domāt par cita veida ražošanu un pārdošanu,» atklāj Alvida.

Izmaiņas amatpersonu un dalībnieku sarakstos reģistrējis būvniecības uzņēmums SIA ARS būve, liecina Lursoft dati.

Līdzšinējais valdes loceklis Juris Kravalis turpmāk pildīs uzņēmuma valdes priekšsēdētāja pienākumus, savukārt valdes locekļa amatu uzņēmies Ivars Juhna. Aplūkojot I. Juhna līdzšinējo darbību uzņēmējdarbībā, redzams, ka nepilnu gadu jaunieceltajam SIA ARS būve valdes loceklim piederējusi reklāmas aģentūra SIA Global investment and export agency.

Ņemot vērā, ka aizsaulē aizgājis viens no SIA ARS būve līdzīpašniekiem Anatolijs Latoškins, viņam piederošie 50% uzņēmuma pārdalīti Žanetei Latoškinai (25,2%) un Kristai Latoškinai (24,8%). Atlikušo 50% kapitāldaļu turētāja kopš 2011.gada novembra ir Tatjana Kravale.

Nodota ekspluatācijā bijušās Sarkanā Krusta slimnīcas ēkas Rīgā, Jāņa Asara ielā 3 renovācijas pirmā kārta, informē arhitekts Māris Pērkons.

Projekta pirmās kārtas īstenošanā ieguldīti 6,5 miljoni eiro, no kuriem 2,7 miljoni eiro novirzīti būvniecībai, bet 3,8 miljoni - iekārtu un aprīkojuma iegādei.

Neoklasicisma celtā slimnīcas ēka, kam ir arhitektūras pieminekļa statuss, arī turpmāk kalpos pirms vairāk nekā 100 gadiem iecerētajam mērķim.

Rekonstrukcijas projekta autori ir arhitekti Līga Apine un Māris Pērkons, būvkonstrukciju sadaļu izstrādājis Celmiņa būvkonstrukciju projektēšanas birojs. Projektēšanas pirmās kārtas ietvaros ēkā ir renovētas un pārbūvētas telpas 3700m2 apjomā, atjaunots slimnīcas fasādes korpuss, pārbūvētas visas centrālā (ielas) korpusa nesošās konstrukcijas, kā arī pilnībā izbūvēts 830 m2 plašais pirmais stāvs un Diagnostikas nodaļas telpas galvenā korpusa 1.stāvā. Projekta pasūtītājs ir SIA Medicīnas sabiedrība ARS.

Laika posmā no 1. līdz 13. oktobrim Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 1368 tirdzniecības vietās pārbaudījis paralēlo cenu atspoguļošanu latos un eiro, informē PTAC.

46% pārbaužu konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām, kas saistītas ar nekorektu valūtas konvertāciju vai cenu nenorādīšanu abās valūtās. Tomēr visbiežāk neatbilstības skaidrojamas ar cilvēciskām kļūdām vai uzņēmēju nezināšanu, norāda PTAC.

«Faktiski visos PTAC konstatētajos gadījumos neatbilstības skaidrojamas ar iespējamām neuzmanības kļūdām, un lielākā daļa no šīm kļūdām novērstas inspektora klātbūtnē vai drīz pēc tam. Īpaši aicinu uzņēmējus pievērst uzmanību precīzai valūtas konvertācijai, jo divas trešdaļas pārkāpumu ir tieši par šādiem gadījumiem. Līdz šim uzņēmēji par pārkāpumiem saņēmuši brīdinājumu un aicinājumu kļūdas operatīvi izlabot. Mūsu mērķis arī turpmāk ir nevis sodīt, bet gan panākt pareizu un patērētājam saprotamu cenu atspoguļošanu, tomēr aicinājuma neievērošanas vai atkārtotu pārkāpumu gadījumā, lemsim par sodu piemērošanu šiem komersantiem,» saka PTAC direktore Baiba Vītoliņa.

Medicīnas sabiedrība ARS ir noslēgusi līgumu ar Latvijas Garantiju aģentūru (LGA) un Swedbank par finansējuma saņemšanu 2,2 miljonu eiro apmērā, kas tiks ieguldīts Latvijas pirmās privātās daudzprofilu slimnīcas izveidē, informē Swedbank ārējās komunikācijas vadītāja Vineta Savicka.

No slimnīcas izbūvei paredzētā finansējuma 60% piešķir Swedbank (1,3 miljoni eiro) un 40% sniedz LGA (0,9 miljoni eiro) mezanīna aizdevuma veidā.

Projekta pirmās kārtas realizācijā kopumā tiks ieguldīti 6,5 miljoni eiro, no kuriem 2,7 miljoni eiro novirzīti būvniecībai, bet 3,8 miljoni - iekārtu un aprīkojuma iegādei. Iekārtas finansē Swedbank, iekārtu iegādei piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda LIAA administrētās programmas Augstas pievienotās vērtības investīcijas līdzfinansējums 1,28 milj. EUR apmērā, kā arī Latvijas Garantiju aģentūras atbalsts kredīta garantijas veidā.

Jau oktobrī tika uzsākti renovācijas darbi bijušajā Sarkanā Krusta slimnīcas ēkā Rīgā, Jāņa Asara ielā 3, lai pavasarī šeit durvis vērtu jaunais Medicīnas sabiedrības ARS Agrīnās vēža diagnostikas un personalizētās medicīnas centrs. Šis projekts būs pirmā privātā daudzprofilu slimnīca, kas Latvijā no jauna izveidota kopš neatkarības atjaunošanas. «Esam iecerējuši, ka pirmās kārtās būvniecības darbi ilgs piecus mēnešus un jau aprīlī varēsim pacientiem nodot jaunizveidoto un moderno Agrīnās vēža diagnostikas un personalizētās medicīnas centru,» stāsta Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.

Līdz ar jaunās daudzprofilu slimnīcas pirmā posma pabeigšanu, ARS sāk nopietnāk skatīties medicīnas tūrisma virzienā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Realizējot vairākus gadus ilgušo projektu, bijušajā Sarkanā Krusta slimnīcas ēkā Rīgā durvis vērusi Medicīnas sabiedrības ARS jaunveidojamās daudzprofilu slimnīcas Diagnostikas klīnika, kas ir pirmais posms privātās daudzprofilu slimnīcas izveidei. Kopējie slimnīcas izveides un aprīkošanas darbi notiks vēl divos etapos, un kopumā visas slimnīcas pabeigšanas darbi aizņems aptuveni piecus gadus, DB norādīja Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.

Ēkas renovācijas darbu laikā tika rekonstruēts fasādes korpuss, mainītas nesošās konstrukcijas no pirmā stāva līdz jumtam. Šobrīd pilnībā izbūvēts ēkas pirmais stāvs, kurā darbojas jau minētā Diagnostikas klīnika. «Renovācijas darbi turpināsies vēl divās kārtās. Tālāk tie būs tikai kosmētiskā remonta ietvaros un slimnīcas nodaļu iekārtošanā, līdz ar to Diagnostikas klīnika varēs darboties netraucēti,» norāda klīnikas vadītāja Jana Matuzala. Ēkas vidusdaļa būs moderns arhitektonisks veidojums, bet pārējās daļas saglabās esošo izskatu.

Straujš nodokļu ieņēmumu pieaugums vērojams aprīlī. Ja pirmajos trijos mēnešos nodokļu ieņēmumi kopbudžetā saņemti tuvu 2020. gada attiecīgā perioda līmenim, tad aprīlī tie iekasēti jau par 174,8 miljoniem eiro jeb 25,4% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, vēsta Finanšu ministrija (FM).

Atbilstoši Valsts kases datiem par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada pirmajos četros mēnešos izdevumi kopbudžetā par 674 miljoniem eiro pārsniedza ieņēmumus, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā deficīts bija būtiski zemāks jeb 11,3 miljoni eiro.

Šā gada sākumā veikta nozīmīga līdzekļu izmaksa no valsts budžeta atbalsta veidā Covid-19 seku mazināšanai, līdz ar ko kopbudžeta izdevumi bija par 800,2 miljoniem eiro jeb 21% augstāki nekā pērn četros mēnešos, veidojot 4 605,1 miljonus eiro.

2021. gadam apstiprinātā atbalsta apjoms līdz 23. maijam jau sasniedza 3,4 miljardus eiro jeb 11,1% no IKP. Faktiski piešķirtā atbalsta apjoms janvārī-aprīlī veido 926 miljonus eiro, tostarp nepilni 800 miljoni eiro kopbudžeta izdevumos.

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Nodokļi deviņos mēnešos iekasēti 101,3% apmērā, veidojot 75,2 milj. eiro papildu ieņēmumus, informē Finanšu ministrija.

Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 milj. eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ministrija atzīmē, ka pārpalikums palielinājies par 57,2 milj. eiro. Šā gada janvārī-septembrī pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 milj. eiro, speciālajā budžetā 63,8 milj. eiro, pašvaldību budžetā 74,7 milj. eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33,0 milj. eiro. Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi Ministru kabinetā ikmēneša informatīvo ziņojumu par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu. Līdz ar sekmīgu iepriekšējā plānošanas perioda pabeigšanu un esošā perioda intensīvāku projektu ieviešanu Latvija jūlijā un augustā ir saņēmusi ievērojamus Eiropas Komisijas (EK) maksājumus – kopā 297 miljonus eiro.

«Latvija ir saņēmusi visus Eiropas Komisijas noslēguma maksājumus par ES fondu ieviešanu 2007. – 2013. gada plānošanas periodā. Tādējādi veiksmīgi noslēdzies pirmais pilnais Latvijas ES fondu periods. Sasniegtais ir labi padarīts komandas darbs, par kuru paldies varam teikt katram ES fondu ieviešanā iesaistītajam. Šajā laikā esam guvuši plašu pieredzi nākotnei, un katrs Latvijas iedzīvotājs tieši vai pastarpināti ikdienā var baudīt ES fondu investīciju augļus,» skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Ir saņemti un izmantoti 100% Latvijai piešķirtā ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda finansējuma. Par darbības programmas Infrastruktūra un pakalpojumi ieviešanu EK ir izmaksājusi Latvijai 85,6 miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un 77,0 miljonu eiro Kohēzijas fonda (KF) noslēguma maksājumus. Tāpat arī par darbības programmu Uzņēmējdarbība un inovācijas Latvija no EK ir saņēmusi ERAF noslēguma maksājumu 34,8 miljonus eiro. Jau ziņots, ka 2017. gada 29. decembrī Latvija no EK saņēma 29,2 miljonu eiro Eiropas Sociālā fonda (ESF) noslēguma maksājumu par sekmīgi ieviesto darbības programmu Cilvēkresursi un nodarbinātība.

Nespējot atbalstīt Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumus nodokļu izmaiņām, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir izstrādājušas savu piedāvājumu, kura pamatā ir pāreja uz fiksētu neapliekamo minimumu jau no 2025.gada, kā arī grafiks minimālās mēneša darba algas un neapliekamā minimuma celšanai, informēja LBAS.

Sociālie partneri piedāvā nākamgad minimālo mēneša darba algu celt par 40 eiro jeb līdz 740 eiro, bet fiksēto neapliekamo minimumu noteikt 500 eiro, paredzot, ka turpmākajos gados tas pieaugs, sasniedzot 80% no attiecīgā gada minimālās mēnešalgas.

Arodbiedrību savienība norāda, ka pēdējo divu nedēļu laikā valdība un sociālie partneri ir intensīvi strādājuši pie nodokļu politikas reformām, balstoties uz FM 20.augustā prezentēto darbaspēka nodokļu scenāriju. FM piedāvājums tika uzņemts ar kritisku reakciju gan no LBAS, gan darba devēju organizāciju puses, kā rezultātā LBAS un LDDK divpusējās pārrunās ir izstrādājušas savu piedāvājumu.

Darba devēju organizācijas iepriekšējās sarunās ar valdību kā potenciālu darbaspēka nodokļu reformas kompensējošo mehānismu ir rosinājušas palielināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) par 1%. LBAS PVN palielināšanu neatbalsta, uzsverot, ka lielākais slogs PVN paaugstināšanas gadījumā gulsies uz mazo algu saņēmējiem, tajā pašā laikā ietekmējot visus darbiniekus neatkarīgi no darba algas līmeņa.

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

2018.gads iezīmēsies ar būtiskām nodokļu pārmaiņām, kas skars lielu daļu nodokļu. Šāda vērienīga nodokļu reforma, kas apskata nodokļu politiku caur dažādiem nodokļiem un to mijiedarbību, Latvijā nav pieredzēta sen. Kopumā reforma vērtējama pozitīvi un ir uzteicama politiskā drosme šādai kompleksai pieejai.

Nodokļu izmaiņas – platforma dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai

Šīs nodokļu reformas mērķu saraksts ir bijis diezgan garš - mazināt sociālo plaisu, apkarot ēnu ekonomiku, mazināt darbaspēka nodokļu slogu, palielināt darba tirgus konkurētspēju, finansēt medicīnas aprūpi – sarakstu varētu turpināt. Taču uzreiz jāmin, ka nodokļu izmaiņas nav zāles visām problēmām, tomēr tās var kalpot par labu platformu dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai.

Kopumā praktiski lielākā daļa sabiedrības pārmaiņas savos naudas maciņos izjutīs jau janvārī. Protams, izjūtas būs dažādas, tomēr naudas tēriņiem būs vairāk. Galveno ietekmi radīs būtiska minimālās algas celšana, atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošām personām, neapliekamā minimuma maksimālā sliekšņa celšana un progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieviešana, mazinot bāzes likmi. Iedzīvotāji, kuri līdz šim saņēma minimālo algu, ‘uz rokas’ izjutīs teju 58 eiro pieaugumu, kas ienākumus palielina par piektdaļu.