Tallinas Centra rajona pašvaldība šonedēļ izvietojusi tūristu iecienītākajās vecpilsētas vietās brīdinājuma zīmes, kurās aicina neizmantot nelegālo velorikšu pakalpojumus.

«Uzmanību! Lūdzu turēties tālāk no velorikšām! Viņi te strādā nelikumīgi,» vēsta uzraksti igauņu un angļu valodā.

«Problēmas ar velotakšiem pastāv jau vairākus gadus,» atzinis Centra rajona pašvaldības vadītājs Tāvi Puks. «Kauns, ka mēs joprojām nespējam pilnībā kontrolēt viņu darbību, bet prieks, ka drīzumā mums šo problēmu palīdzēs risināt likums, taču diemžēl tā augļus redzēsim tikai nākamajā tūrisma sezonā. Pagaidām, kamēr pašvaldībām nav juridisku tiesību regulēt šo transportlīdzekļu darbību, esam spiesti spert citus soļus, lai pasargātu talliniešus un mūsu pilsētas ciemiņus no velorikšu nelikumīgās darbības.»

Igaunijas valdība jūlijā apstiprināja un nodeva Rīgikogu vērtējumam jaunu likumprojektu, kas regulēs sabiedrisko transportu. Ja parlaments to apstiprinās, velotakšu vadītājiem būs jāiegūst sertifikāts, jāapņemas garantēt pasažieru drošību un jāpilda vēl citi noteikumi.

Latvijas lietotu automašīnu tirgū joprojām notiek sīvas cīņas par to, kurš kuram iesmērēs tikko atdzītu auto no Vācijas, kurš neprasa ieguldījumus, sēdies un brauc, ar iespēju noformēt līzingu, liecina auto vēstures pārbaudes uzņēmuma autoDNA apkopotā informācija.

Uzņēmuma apkopotā statistika liecina, ka no aptuveni 700 CSDD reģistrētajiem lietotu auto tirgotājiem, trešā daļa krāpjas ar automašīnu patieso stāvokli un melo par tās vēsturi.

No aptuveni 700 CSDD reģistrētajiem lietotu auto tirgotājiem, trešā daļa krāpjas ar automašīnu patieso stāvokli un melo par tās vēsturi.

«Mūsu automašīnas vēstures atskaitēs ir skaidri redzams, kas ar to noticis iepriekšējo gadu laikā – avārijas, nobraukums, zādzības, informācija no apdrošināšanas kompānijām, ūdens nodarītie bojājumi, kā arī virkne citas lietas. Diemžēl taču trešā daļa automobiļu, kuri tiek tirgoti no juridiskajām personām, ir pēc nopietnām avārijām, ar nepatieso nobraukumu vai citiem defektiem,» skaidro autoDNA vadītājs Agris Dulevičs.

Šogad uzņēmumu vadītāji visā pasaulē ir mazāk optimistiski par globālo izaugsmi nekā pērn, liecina PwC pētījums, kura rezultāti prezentēti ikgadējā ekonomikas forumā Davosā, Šveicē.

Tie, kuri uzskata, ka izaugsme turpināsies arī 2015. gadā, ir tikai 37%, kas ir mazāk nekā 2014.gadā (44%). Zīmīgi, ka to vadītāju skaits, kuri uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme samazināsies, ir dubultojies – kopumā tie ir 17%, pērn tie bija tikai 7% aptaujāto. Atlikušie 44% sagaida, ka ekonomiskā situācija saglabāsies nemainīga.

Aptaujas rezultāti liecina, ka šogad krietni mazāks uzņēmumu vadītāju skaits uzskata, ka ekonomiskā izaugsme tuvāko 12 mēnešu laikā uzlabosies, lai arī ir saglabājusies viņu pārliecība īstermiņā par ieņēmumu palielināšanos pašu biznesā.

Reģionāli ir vērojama rezultātu dažādība, piemēram, vadītāji Āzijas un Klusā okeāna reģionā ir visoptimistiskākie – tur 45% uzskata, ka ekonomika turpinās uzlaboties, šim viedoklim pievienojas arī Tuvo Austrumu (44%) un Ziemeļamerikas uzņēmēji (37%). Savukārt pesimisms valda Eiropas uzņēmēju vidū - tikai 16% no vadītājiem Centrālajā un Austrumeiropā paredz situācijas uzlabošanos.

Ziņot par nodokļu izkrāpšanu nav nodevība, bet konkurences jautājums, trešdien Finanšu ministrijas rīkotajā konferencē «Nodokļu maksātāju forums 2017» uzsvēra Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš sacīja, ka par ēnu ekonomiku tiek runāts jau sen, tomēr tā ir aktuāla tēma un Latvija jau var runāt par panākumiem tās apkarošanā. «Varam runāt par panākumiem ēnu ekonomikas apkarošanā, tomēr tie nav tik lieli, kā gribētos,» piebilda premjers.

Pēc Kučinska teiktā, arī turpmāk ir jāvirzās uz straujāku ēnu ekonomikas ierobežošanu, stiprinot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) analītisko struktūru kapacitāti, ātrāk atklājot nodokļu izkrāpšanas shēmas un caurumus nodokļu likumdošanā, kā arī veicinot VID ciešāku sadarbību ar tiesībsargājošajām iestādēm, galvenokārt ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.

«Aktīvāk jāaicina uzņēmējus ziņot par nodokļu izkrāpšanas shēmām un nelikumībām, jo tas ir jautājums par konkurenci, nevis nodevību. Celiet trauksmi, ja kāds krāpjas ar nodokļiem jeb apzog citus! Tāpat aktīvāk jārunā par sodu, kāds sagaida tos, kas krāpjas,» uzsvēra Kučinskis.

Saistībā ar Latvijas armijas simtgades svinību norisi šovakar tiks ierobežota automašīnu stāvēšana 11.novembra krastmalā, bet rīt satiksme tiks pilnībā slēgta, informē Rīgas dome.

No 4.jūlija plkst. 20.00 līdz 7.jūlija plkst. 06.00 tiks aizliegts apstāties un stāvēt 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai un 11.novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē (starp Poļu gāti un Jaunielu).

Savukārt no 5.jūlija plkst. 20.00 līdz 7.jūlija plkst. 06.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (arī alus velosipēda, velorikšu, elektromobiļu un zirgu pajūgu satiksme):

• 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai;

• 11. novembra krastmalai pieguļošajā ielā no Poļu gātes līdz Jaunielai;

• Poļu gātē, posmā no 11.novembra krastmalas līdz Pils ielai;

• Bīskapa gātē, posmā no Herdera laukuma līdz 11.novembra krastmalai.

Saistībā ar pasākuma «Līgo, Rīga! Līgo, Latvija» norisi, Rīgā līdz 25. jūnijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11. novembra krastmalā un atsevišķos Vecrīgas posmos, informē Rīgas dome. Db.lv novēroja, ka tas pilsētā radījis pamatīgus sastrēgumus.

No 20. līdz 25. jūnijam 11. novembra krastmalā tiks slēgta satiksme, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, 11. novembra krastmalai piegulošajā ielā no Poļu gātes līdz Jaunielai, Poļu gātē, posmā no 11.novembra krastmalas līdz Pils ielai un Bīskapa gātē, posmā no Herdera laukuma līdz 11.novembra krastmalai.

Šajā laika posmā tiks organizēta divvirzienu satiksme Mazā Miesnieku ielā un Mazā Pils ielā, savukārt 11.novembra krastmalā, pie Poļu gātes un Bīskapa gātes, šajā laika posmā tiks atslēgti luksofori.

Būs arī aizliegts apstāties un stāvēt 11. novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai un 11. novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē, starp Poļu gāti un Jaunielu.

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas svinību laikā tiks ierobežota satiksme vairākās galvaspilsētas ielās, informē Rīgas domē.

Tiks aizliegts apstāties un stāvēt:

- no 3. maija plkst. 20.00 līdz 4. maija plkst. 22.30 Aspazijas bulvāra kreisajā pusē, posmā no Kaļķu ielas līdz Teātra ielai, kā arī Zigfrīda Anna Meierovica bulvāra labajā pusē, posmā no Kaļķu ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai;

- 4. maijā no plkst. 7.00 līdz plkst. 14.00 Jēkaba ielā, posmā no Klostera ielas līdz Mazajai Pils ielai;

- no 3. maija plkst. 17.00 līdz 4. maija plkst. 22.00 Kaļķu ielas abās pusēs.

Tostarp 4. maijā nepieciešamības gadījumā tiks īslaicīgi ierobežota vai slēgta transportlīdzekļu satiksme un gājēju kustība Aspazijas bulvārī pie Brīvības pieminekļa, Raiņa bulvārī pie Brīvības pieminekļa, Brīvības laukumā, pie ēkas Jēkaba ielā 9 un citās pasākumu norises vietās.

Kā vienā vārdā raksturot 2023. gadu? Šis ir nenoliedzami bijis liels pārmaiņu gads. Uzņēmēji daudz izstrādāja motivējošus labumus, lai veicinātu darbinieku atgriešanos birojos.

Pasauli satricināja mākslīgā intelekta spējas. Savukārt, politiskajā skatuvē turpināja attīstīties ģeopolitiskie konflikti. Ikdienā strādājot ar augsta līmeņa vadītāju atlasi, novērotais, liecina, ka piedzīvotās pārmaiņas un nenoteiktība ir radījusi vajadzību pēc tādiem uzņēmuma vadītājiem, kas ne vien spēj būt labi stratēģi, bet arī izcili cilvēku eksperti. Kā vadītājiem pielāgoties šai jaunajai realitātei, kur pārmaiņas ir nenovēršamas? Atbildot īsi - nepretoties tam, ko nav iespējams kontrolēt un turpināt apgūt jaunas prasmes.

Šeit labi iederās citāts no Microsoft vadītāja Satja Nadellas: "Pirms pieciem gadiem cilvēki man teica: "Tas nav iespējams, tas nestrādās. Ir ļoti vientuļi dzirdēt šādas frāzes. Vadītājam ir jābūt tam, kas uzņemas risku, saskaņā ar savu pasaules redzējumu, ar absolūti nesalaužamu priekšstatu par to, uz kurieni virzās pasaule."

Uzņēmumu vadītāji ir optimistiski noskaņoti attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmi un savu vadīto kompāniju ienākumu pieaugumu, vienlaikus meklējot efektivizācijas iespējas iekšienē un norādot, ka valdībai būtu jāstrādā efektīvāk.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņa norāda, ka Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju aptauja uzrāda vairākas pozitīvas iezīmes, kas apliecina – bizness ir pielāgojies jaunajai situācijai, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai noteiktie pasākumi.

Fragments no intervijas

Kā uzņēmēji prognozē tautsaimniecības atgūšanos pēc Covid-19 krīzes?

Jāņem vērā, ka gan Latvijā, gan Baltijā, gan Eiropā un pasaulē ir nozares, piemēram, tūrisms, pasažieru pārvadājumi, kuras ir ļoti smagi cietušas pēdējā gada laikā, kopš korekcijas visas pasaules dzīvē ieviesusi pandēmija, un līdztekus tām ir jomas, kā, piemēram, būvniecība un citas, kur šajos apstākļos novērojams pieaugums. Lai arī kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju optimisms par pasaules ekonomikas izaugsmi ir krietni mērenāks nekā kolēģiem no Rietumeiropas, Centrālās un Austrumeiropas, tomēr Latvijas gadījumā tas ir četras reizes augstāks, nekā bija 2020. gadā. Interesanti, ka globālās ekonomikas pieaugumu prognozē 76% aptaujāto Rietumeiropā, bet Latvijā to prognozē tikai 53% un Lietuvā – tikai 42% uzņēmumu vadītāju. Šāda optimisma pamatā ir valstu (arī Latvijas) valdību izstrādātās un daļēji jau iedarbinātās ekonomikas atjaunošanās programmas un sekmes pandēmijas ierobežošanā. Jāņem vērā, ka par savas mītnes valsts tautsaimniecības izaugsmi nākamo 12 mēnešu laikā, salīdzinot ar pērno gadu, Baltijas uzņēmumu vadītāju viedoklis ir krietni vien optimistiskāks. Latvijā 43% aptaujāto vadītāju prognozē tautsaimniecības pieaugumu. Igaunijā tādi ir 56% un Lietuvā – pat 58%.

Centrālajā un Austrumeiropā, līdzīgi uzņēmumu vadītājiem citur pasaulē, labāku nākotni 2018. gadā prognozē globālajai ekonomikai nekā pašu uzņēmumu izaugsmei šajā gadā, kā arī uzsver bažas par prasmju pieejamību, liecina ikgadējās uzņēmumu vadītāju aptaujas PwC’s CEO Survey rezultāti.

PwC 21. ikgadējā uzņēmumu vadītāju aptaujā secināts, ka CAE reģionā ir otrais zemākais uzņēmumu vadītāju īpatsvars, kas prognozē globālās izaugsmes uzlabošanos, – 45% (salīdzinājumā ar 57% pasaulē). Tikai 40% uzņēmumu vadītāju ir «ļoti pārliecināti» par sava uzņēmuma izredzēm tuvākajos 12 mēnešos palielināt apgrozījumu. Šī 5 procentpunktu starpība ir viszemākā no reģioniem salīdzinājumā ar 15 procentpunktiem pasaulē, kas nozīmē reālistiskāku skatījumu vairāk nekā citos reģionos.

CAE uzņēmumu vadītāji norāda uz augošo satraukumu par riskiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, tostarp par terorismu, klimata pārmaiņām, kiberuzbrukumiem un populismu. Kā biznesa izaicinājumus CAE uzņēmumu vadītāji min spēju piesaistīt un noturēt darbiniekus ar digitālajam laikmetam vajadzīgajām zināšanām un pieredzi, ņemot vērā mainīgās darbinieku prasības un darbaspēka demogrāfijas tendences.

Uzņēmumos Centrālajā un Austrumeiropā arvien problemātiskāk ir nolīgt un noturēt kvalificētu darbaspēku, tādējādi 2015. gadā, visticamāk, ir gaidāms atalgojuma pieaugums, liecina jaunākais KPMG uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas pulss 2014.

Pētījuma laikā tika aptaujāti uzņēmumu vadītāji no astoņām valstīm - Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas, no kuriem 69% plāno 2015. gadā paaugstināt darbinieku algas, turklāt 50% vadītāji paredz, ka algas pieaugs par līdz pat 5%. Kā norādīja 37% respondentu, vidējais algu pieaugums būs no 2% līdz 4,9%. 41% aptaujāto uzskata, ka galvenie iemesli algu pieaugumam ir kvalificēta darbaspēka trūkums un darbinieku prasības, pēc 28% domām, tas ir pamatojams ar produktivitātes pieaugumu, bet 25% vadītāji min uzņēmumu finanšu stāvokļa uzlabošanos. 50% respondentu neplāno veikt ievērojamas izmaiņas darbinieku sastāvā, savukārt 17% paredz, ka darbinieku skaits palielināsies par vismaz 5% līdz 10%.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pievērsīsies arī korupcijas, nodokļu noziegumu, krāpšanas un kontrabandas izpētei, intervijā sacīja FID vadītāja Ilze Znotiņa.

Viņa norādīja, ka FID ir definējis, ka iestādei ir divi riska profili.

"Pirmais, par kuru mūs "sodīja" arī "Moneyval", ir tas, ka valsts finanšu sistēmai ātri izskrien cauri miljardi un mēs nenoķeram šo netīro naudu. Mūsu lielākais uzsvars joprojām ir šī vēsturiskā mantojuma apstrāde un šo finanšu plūsmu caur valsti analīze ar sekojošu iesaldēšanu, ja mēs konstatējam, ka ir aizdomas par noziedzīgiem līdzekļiem. Savukārt otrs profils, par ko mēs esam pārliecināti un tagad tas ir apstiprināts arī jaunajā nacionālajā riska profilā, ir noziegumi, kas tiek veikti šeit un ģenerē noziedzīgus līdzekļus Latvijā vai Eiropas Savienībā. Lielākie noziegumi ir korupcija, nodokļu noziegumi, krāpšana un kontrabanda," teica Znotiņa.

Liela daļa Latvijas autoservisu pakalpojumu vēl aizvien tiek sniegti, tā dēvētajā, pelēkajā sektorā, tādējādi valsts makam garām aizpludinot 64 miljonus eiro gadā, liecina Latvijas Auto asociācijas veiktie aprēķini.

Ņemot vērā Latvijas autoparka lielumu, servisu un darbinieku skaitu, mehāniķu darba stundas, rezerves daļu apjomu, kā arī citus parametrus, asociācija aprēķinājusi, ka autoservisu pelēkajā sektorā gadā pazūd 38 miljoni eiro PVN un vēl 26 miljoni eiro iet secen, neveicot darbinieku sociālās iemaksas un IIN.

Pirms vairākiem gadiem, kad ēnu ekonomikai autoservisu nozarē pastiprināti pievērsās Valsts ieņēmumu dienests, tirgus it kā mazliet pierāvās, jo spiediens bija pietiekami liels, teic asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

«Bet to jau nevar noturēt mūžīgi. Jābūt kādam instrumentam, kas spēj šo spiedienu noturēt arī brīdī, kad kontroles mehānisms atlaižas, bet tāda instrumenta nav. Līdz ko masveida pārbaudes beidzās, tā viss aizgāja vecajās sliedēs un esam turpat, kur bijām 2005., 2006.un citos gados, nekas nav mainījies. Krāpjas gan ar algām, maksājot minimālās, masveidā izvairās no PVN apmaksas, īpaši, ja runājam par rezerves daļu tirdzniecību. Vairāk nekā 98% no visiem servisiem vairāk vai mazāk optimizē nodokļus,» skarbi secina I.Rūtiņš.

Visi Latvijas autobraucēji maksā par riepām. Maksā arī to daļu, kas iekļauta riepu cenā un paredzēta to pārstrādes nodrošināšanai, tomēr nolietotās riepas atrodas mežos, grāvmalēs un krautuvēs, bet pārstrādātājiem to trūkst.

Kāpēc tā, kas tiek darīts, lai riepas nokļūtu līdz pārstrādātājiem un kādas ir cerības, ka sistēma tiks sakārtota, Dienas Bizness aicināja skaidrot Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas vadītāju Tīnu Lūsi. Asociācija daļēji pārstāv visus riepu apsaimniekošanā iesaistītos posmus. Tās dibinātāji ir gan importētāji, gan ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumi vai īsāk apsaimniekotāji, kā arī pārstrādātāji.

Fragments no intervijas

Par riepu problēmu kā tādu ir zināms jau gadu desmitiem, bet tikai pēdējos gados riepu apsaimniekošanā iesaistītie apvienojušies asociācijā. Kādēļ tagad tādas aktivitātes? Ir īpaša situācija?

Visu laiku problēmu kaut kā risina, tomēr rezultāts ir vecais. Pagājušajā gadā mūsu asociācijas dibināšanas iniciatori konstatēja, ka nekārtību ir pārāk daudz, ka ir pienācis laiks pie viena galda sēsties visiem iesaistītajiem un radīt ilgtspējīgu vīziju šajā jautājumā.

Ja jūs mums samazināsiet PVN likmi, mēs iziesim no ēnu ekonomikas un būsim godīgi un likumpaklausīgi pilsoņi. Ja nē, nu tad, piedodiet, bet turpināsim šmaukties arī turpmāk.

Vai izklausās pēc šantāžas, uz kuru reti kura valsts parakstītos? Latvija ir labs piemērs tam, ka šāda šantāža strādā. Valdība apsver domu pazemināt PVN likmi viesmīlības nozarei, pretī saņemot apsolījumu beigt maksāt aplokšņu algas. Lieliski! Tie, kas to godīgi visu laiku ir darījuši, lai dara arī turpmāk, un nekādi atvieglojumi nepienāksies. Es neņemos spriest, cik pamatoti vai nepamatoti ir samazināt PVN likmi vienai vai otrai nozarei, lai gan ekonomisti šādus atsevišķus izņēmumus nekad nav atbalstījuši. Mani mulsina pati komunikācijas forma. Ja ir ekonomiski apsvērumi, kādēļ kādai nozarei radīt izņēmumu vispārējā nodokļu maksāšanas kārtībā, būtu labi tos minēt. Taču paziņot, ka tas tiek darīts apmaiņā pret likumu ievērošanu, ir, mazākais, dīvaini. Tad jau arī, piedodiet, zagļi varētu teikt – dodiet mums kādus bonusus, tad mēs vairs nezagsim. Izklausās nepieņemami un absurdi. Bet gadījums ar viesmīlības nozari ir tieši šāds.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pērn konstatējis 28 gadījumus ar iejaukšanos kases aparātu darbībā, seši lieli uzņēmumi bija Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) biedri, turklāt viens no LTA biedriem ir iesaistīts arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) darījumu ķēdēs, sacīja VID ģenerāldirektores konsultante komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Aļona Zandere.

Viņa norādīja, ka VID izprot Latvijas tirgotāju satraukumu par vakar medijos izskanējušos informāciju, ka ik dienu valstij tiek izkrāpts aptuveni pusmiljons eiro, jo notiek iejaukšanās kases aparātos.

«Arī VID tas uztrauc, tieši tāpēc nav pieņemama vilcināšanās jauno kases aparātu ieviešanā. VID regulāri informē par aprēķinātajiem zaudējumiem, tāpēc pārsteidzoši, ka LTA par tiem pirmo reizi ir izdzirdējusi tikai vakar. Tāpat esam aicinājuši LTA sniegt atļauju VID publiskot informāciju par asociācijā esošajiem biedriem tieši saistībā ar krāpšanos ar kases aparātiem. Diemžēl šī atļauja joprojām nav saņemta. LTA aicina VID nosaukt pārkāpējus, kaut gan apzinās, ka likums mums liedz pārkāpējus saukt vārdā,» skaidroja Zandere.

Ēnu ekonomikas apkarošanai piedāvā vairākas idejas, par kurām gan pagaidām nav zināms, kā un vai vispār tās darbosies

Saeimai kārtējo reizi pamanot, ka ēnu ekonomika valstī pārsniedz Eiropas vidējo līmeni, ķērusies pie pelēkās ekonomikas apkarošanas piecgades plāna. Jāsaka, ka, paskatoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem par neiekasēto nodokļu apmēriem, aina paveras gana skarba: PVN plaisa 18,5%, sociālajam nodoklim – 26,6%, akcīzes nodoklim – 28,8%. Šie skaitļi rāda, ka ēnu ekonomikas apkarošanā darba tiešām būtu pilnas rokas. Jau iepriekš skaidrs, ka katram tantukam, kas kaut ko notirgo, vai arī remontniekam amatierim policistu blakus nepieliksi, taču ēnu ekonomika veidojas arī no citām sadaļām – no nelegālā sektora, ko veido tādas lietas kā kontrabanda un narkotiku tirdzniecība, un nereģistrētās uzņēmējdarbības, kuras sastāvdaļa ir aplokšņu algas u.c., kas varētu būt īstais VID darbalauks. Taču, ja paraugās uz priekšlikumiem nepieciešamajai rīcībai, tad rodas zināmas šaubas par to efektivitāti.

Lietotu auto tirgotāji zina - lai cik labs būtu ripojošās preces izskats, cenu būtiski ietekmē nobraukuma rādītāji. «Ir ļoti daudz veidu, kā tos izmainīt, viens no populārākajiem - pieslēdz auto pie datora un notin. Daudzi pērk lietotus auto, nepārbaudot to vēsturi,» Dienai saka Agris Dulevičs. Viņš izveidojis datu bāzi autoDNA.lv, kā arī vietni Autodetektivs.lv un tāda paša nosaukuma lapu sociālajā tīklā Facebook, kur atmasko negodīgus lietotu mašīnu tirgoņus. Ne tikai tos, kuri attin odometru rādījumus, bet arī tā dēvēto frankenšteinu jeb no dažādiem avarējušiem auto sakomplektētu braucamo izplatītājus.

Lapa bauda popularitāti, komentāros zem bildēm atsevišķi cilvēki atklāj, ka konkrētos auto jau bija paguvuši apskatīt iegādes nolūkā, līdz ieraudzījuši Agra izmeklēšanas rezultātus. Viņš pats norāda, ka auto detektīvs var būt ikviens - piepūles tik vien, kā ievadīt noskatītās mašīnas VIN jeb unikālo sērijas numuru interneta datu bāzē. Jāatzīmē, ka, pēc Agra novērojumiem, Latvijā sludinājumos VIN pieejami vien piektdaļai auto: «Ja pārdevējs izvairās to atklāt arī tiešā komunikācijā ar ieinteresēto pircēju, tad viss skaidrs! VIN numuru pārsist teorētiski var, taču tas ir ļoti sarežģīts darbs.»

Pastāv vairāki mīti saistībā ar bezkontakta maksājumu karšu drošību, kampaņas Piik un gatavs atklāšanā sacīja Hansab Grupas Karšu maksājumu risinājumu vadītājs Alars Ālumā.

Kaut arī pieaug bezkontakta karšu izmantošanas popularitāte, cilvēki aizvien izsaka bažas par savu karšu drošību, kas kavē straujāku maksājumu izaugsmi, viņš uzsvēra, piebilstot, ka pastāv vairāki mīti, kas nav taisnība.

Mīts nr.1: Zaglis var iztērēt visu manu naudu uz konta

Eksperts uzsver, ka tā nav taisnība, jo kartei limits norēķiniem bez PIN koda ir 25 eiro, turklāt arī ik pēc laika tiek prasīts PIN kods arī mazākiem maksājumiem. Tāpat tirgotājam nav pieejama uzreiz visa nauda, tā sākotnēji tiek rezervēta. Ja tomēr notikusi zādzība, jādodas uz banku un banka naudu atmaksās.

Mīts nr.2: Hakeris var nolasīt manu karti no attāluma.

No aizvadītā Eiropas Savienības (ES) fondu perioda novembra vidū finansējuma atlikums bija 581 miljons eiro, un riskanta situācija ir ar aptuveni 200 miljoniem eiro, intervijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

"Šobrīd notiek aktīvs sarunu process ar Eiropas Komisiju (EK), kā mēs varam manevrēt, lai šo apjomu maksimāli samazinātu," teica Ašeradens.

Ministrs skaidroja, ka attiecībā uz dzelzceļa projektiem ES fondu finanšu aploksne tiek pārgrupēta un kopumā paliek, bet Finanšu ministrijai (FM) pašlaik par šo jomu ir vairāk jautājumu nekā atbilžu.

Ašeradens skaidroja, ka dzelzceļa tīkls iepriekš tika uzturēts no kravu pārvadājumu ieņēmumiem, kas tagad ir strauji sarukuši. Ministra ieskatā "Latvijas dzelzceļš" kā uzņēmums pārkārtojas ļoti lēni, lai neteiktu, ka nepārkārtojas vispār, un plāno tikai izdevumu pieaugumu, tostarp no valsts budžeta, kas FM nav pieņemami. Kāda ir "Pasažieru vilciena" loma, arī līdz galam FM nav skaidrs.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šā mācību gada pirmajos mēnešos 24 izglītības iestādēs Latvijā ir atklājis zaļā iepirkuma noteikumu pārkāpumus un pārmet skolām nepietiekamu kontroli, sodot piegādātājus.

«Vainīgie piegādātāji ir jāizslēdz no spēles pavisam, nevis jālūdz skolas rūpīgāk pētīt pavadzīmes,» uzskata Lauksaimniecības Organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

«Izglītības iestādes pavirši izturas pret zaļā publiskā iepirkuma līguma nosacījumu izpildi,» teikts PVD paziņojumā presei šomēnes pēc zaļā publiskā iepirkuma prasību pārkāpumu konstatēšanas jaunajā mācību gadā 55 Latvijas izglītības iestādēs. Nosacītā līdere sarakstā ir Ventspils pilsēta un Talsu novads ar pārkāpumiem astoņās izglītības iestādēs, tad seko Rīga ar septiņām izglītības iestādēm, Ventspils novads ar sešām skolām. Vairumā gadījumu pārkāpumi atklāti pa vienam kādā novada skolā.

Ir daudz avotu, kur pieejama informācija par atalgojumu - Latvijā vislielākā atalgojuma datubāze ir publicēta Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vietnē, vēl informācija tiek publicēta darba sludinājumos un, protams, allaž aktuāls informācijas avots ir “kaimiņš teica”.

Nereti informācija šajos avotos ir ļoti atšķirīga, tāpēc darba meklētāji var viegli apjukt. Kāpēc pastāv šādas atšķirības un kā izvērtēt katrā avotā pieejamo informāciju?

Domājot par informācijas meklēšanu par atalgojumu, joprojām atceros personāla vadības kursa uzdevumu, ko pildīju 2008. gadā, studējot Rīgas Ekonomikas augstskolā – bija jānoskaidro, kādu atalgojumu varētu saņemt amatā, kuru vēlies ieņemt pēc studiju beigšanas. Toreiz šajā uzdevumā saņēmu nesekmīgu vērtējumu un daudz mulsinošus komentārus no pasniedzējas, kura bija atbraukusi no ASV. Mierinājumam gan jāsaka, ka nebiju vienīgā, kura netika galā ar uzdevumu – informācija par atalgojumu pirms 16 gadiem Latvijā tika uzskatīta par komercnoslēpumu. Darbinieki ne tikai nerunāja par savu algu, bet bieži arī darba līgumos bija iekļauts punkts, ka par savu atalgojumu ir aizliegts runāt - darba algas netika publicētas sludinājumos un interneta rīki, kur dalīties ar savu atalgojumu, vēl neeksistēja. Šobrīd, 2024. gadā, atrast informāciju par atalgojumu ir vieglāk kā jebkad. Vadītājiem aizvien biežāk nākas skaidrot darbiniekiem, kā tiek noteikts atalgojums un atspēkot informāciju par algām, kas nāk no dažādiem avotiem. Šo iemeslu dēļ izveidoju apkopojumu par šobrīd tirgū pieejamajiem informācijas avotiem, kur var atrast informāciju par atalgojumu un kā šo informāciju izvērtēt.

Ēnu ekonomikas apjoms taksometru nozarē sasniedz vismaz 80%. Vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda tikai 225 eiro (bruto) algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī.

Taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides, līdz pat 90% un neuzrādītu patiesos ieņēmumus. Gandrīz puse Autopārvadājumu direkcijā reģistrēto vadītāju vispār nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji. Šie ir tikai daži no galvenajiem rādītājiem, kas apkopoti 2018. gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā.

Pētījumu īstenoja biedrība BASE (Business against shadow economy), tā izstrādē piedalījās Ināra Pētersone, Dr. Arnis Sauka un Juris Stinka.

Kā uzsver pētījuma autori, obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu - avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī, ieviešana situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējusi. Proti, atbilstoši Valsts Ieņēmumu dienesta apkopotajai statistikai, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci, nodokļu apjoms no taksometru nozares ir nesamērojami mazs. Prognozējams, ka 2018.gadā tas varētu veidot aptuveni 3 milj. eiro, t.sk. «algas nodokļi» (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) 2,3 milj. eiro. «Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas- mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas kā arī dažādas manipulācijas lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar »baltajiem numuriem« nereti turpina sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.», secina BASE pārstāvji.

Katru gadu PwC globālajā vadītāju aptaujā PwC CEO Survey tiek pētīts, kā globālās tendences ietekmē uzņēmējus visā pasaulē. Šogad, lai pievērstu uzmanību Latvijas un Baltijas valstu biznesa vides salīdzinājumam, PwC Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tika veikta atsevišķa aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot, kā biznesa vidi vērtē uzņēmēji Baltijā, ņemot vērā izaugsmes iespējas, konkurences apstākļus, attiecības ar valsti un nodokļu sistēmas novērtējumu.

PwC valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzsver, ka aptaujas rezultāti pauž gan kopīgo, gan atšķirīgo: «Redzam, ka Baltijas valstīm ir kopīgi ārējās vides izaicinājumi – kvalificēta darbaspēka trūkums un nenoteiktība, ko rada ģeopolitiskā situācija, taču Latvijas uzņēmēji krietni vairāk raizējas par iekšējās vides nesakārtotību, kamēr kaimiņvalstīm bažas vairāk saistās ar savstarpējo konkurenci, patērētāju uzvedības maiņu un citiem biznesa faktoriem. Vienlaikus, es vēlos norādīt, ka aptaujā parādījās arī vairākas pozitīvas lietas, kā piemēram, - mūsu valsts uzņēmēji ir gatavi sadarboties, sevišķi ar valsts institūcijām, lai kopīgiem spēkiem šo vidi uzlabotu.»

MBA grāds biznesa pasaulē ir biļete uz karjeras izaugsmi un panākumiem. Katru gadu profesionāļu pieņem lēmumu studēt biznesa vadību, un ne jau velti – MBA absolventu algas ir ievērojami lielākas kā citu maģistra grādu īpašniekiem, karjeras iespējas ir daudz plašākas, un arī biznesa kontaktu tīkls veidojas jau studiju laikā.

Kamēr jaunie profesionāļi ar MBA programmas palīdzību ir tikai ceļā uz panākumiem, pieredzējuši vadītāji savas turpmākās izaugsmes un līdera talanta attīstīšanai izvēlas Executive MBA. Tieši šādu Executive MBA programmu iespējams apgūt RTU Rīgas Biznesa skolā (RBS).

Ko piedāvā Executive MBA RTU Rīgas biznesa skolā?

1. Pieredzējušiem vadītājiem pielāgots programmas saturs

Executive MBA programmas dalībnieki apgūst jaunākās teorijas un praksi vadības zinātnē, kā arī visas programmas garumā attīsta savu līdera talanu izmantojot RBS Executive MBA programmas priekšrocību – Līderības pilnveides praktikumu (Leadership Development Practicum). Programmas ietvaros studenti atsvaidzina zināšanas galvenajās vadības kompetences jomās – finansēs, mārketingā, cilvēkresursu vadībā, ražošanas un pakalpojumu vadībā, statistikā, ekonomikā, IT vadībā un stratēģijā. Studiju procesā dalībnieki apgūst arī inovāciju vadību, uzņēmējdarbību, komerctiesības, ētiku un korporatīvo sociālo atbildību. Neviens no priekšmetiem nav iedomājams bez diskusijām, situāciju analīzes un dalīšanās pieredzē. Vēl vairāk – gan apgūstamā viela, gan aktivitātes klasē ir pielāgotas izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā saskaras tieši vidējā un augstākā līmeņa vadītāji.