«Problēma ir tajā, ka mūsu ekonomikas izmērs ir sarucis un energoresursu patēriņš ir samazinājies, tāpēc mums ir ļoti dārgi uzturēt nepieciešamo infrastruktūru. Tas tiešā veidā atsaucās uz cenām, jo pārvades tarifi – gan elektrībai, gan gāzei – pie maza patēriņa ir ļoti augsti. Vienīgā iespēja, kā pazemināt cenas, ir palielināt patēriņu,» intervijā laikrakstam Diena saka jaunieceltais a/s latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas

Drīzumā Latvijā gaidāma gāzes tirgus liberalizācija. Kādas konkrēti pārmaiņas tā nesīs?

Gāzes tirgus liberalizācija neizbēgami mainīs situāciju tirgū. Atcerēsimies, kā tika realizēta elektrības tirgus liberalizācija, – bija daudz pārpratumu un tehnisku problēmu, un iedzīvotāji jutās satriekti par to, ka viņiem tika solīts – elektrība pēc tirgus atvēršanas kļūs lētāka –, bet elektrība kļuva krietni dārgāka. Zinot bēdīgo pieredzi ar elektrības tirgus atvēršanu, mani bažīgu dara izmaiņas, kas var notikt gāzes tirgus liberalizācijas gaitā un rezultātā. Domāju, ka būs grūti ievērot pilnīgi visu iesaistīto intereses.

Lielu alternatīvu enerģijas avotu radīšana, protams, varētu samazināt gāzes patēriņu, bet tuvākajā nākotnē lielas izmaiņas nav paredzamas

Tā intervijā saka a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs, ekspremjers Aigars Kalvītis.

Kādi būs galvenie izaicinājumi Latvijas gāzes valdes priekšsēdētāja amatā?

Šobrīd galvenais no akcionāru puses izvirzītais uzdevums ir pēc iespējas maksimāli sekmīgi veikt gāzes tirgus liberalizāciju. Īstenot Eiropas Savienības (ES) trešās enerģētikas paketes direktīvu ieviešanu, lai sadalītu Latvijas gāzi atbilstoši jaunajiem tirgus principiem. Tas ir galvenais uzdevums, kas būs jāveic nākamajos trijos četros gados. Un jāsaka, ka tas būs ļoti sarežģīts. Pirmkārt, nevienam nav pieredzes šajā jautājumā. Otrkārt, tas nesīs milzīgas izmaiņas tirgus attiecībās gan starp lielajiem patērētājiem un piegādātājiem, gan arī mājsaimniecībām. Tām, iespējams, mazākā mērā, jo šajā segmentā varētu būt vairāki piedāvājumi un vairāki piegādātāji.

Nepieciešama neatkarīgu ekspertu un sabiedrības uzraudzība pār Latvijas Gāzes sadalīšanas procesu, jo tas valstij ir pārāk svarīgs jautājums

Tā intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte. Gāzes tirgus liberalizācija būs viens no būtiskākajiem uzdevumiem jaunajai valdībai. «Jautājums par Latvijas Gāzi ir krietni sarežģīts. Jo no vienas puses tas skar komunālos pakalpojumus, līdz ar to cilvēku maciņus, bet no otras – runa ir par neaptverami vērtīgu Latvijas dabas resursu, jo šeit ir pazemes dabasgāzes krātuves,» uzsver R. Karnīte.

Pašlaik šo liberalizāciju politiķi mēģina veikt ļoti sasteigti, neskatoties uz akcionāru līgumu iespējamajiem pārkāpumiem, kas draud ar starptautisku tiesvedību.

Tieši tāpēc liberalizācijas sakarā es pat ne tik daudz uzsvērtu draudošo cenu celšanās jautājumu, kā iespēju pazaudēt pazemes gāzes krātuves. Jo jautājumi par Latvijas Gāzi un pazemes gāzes krātuvēm ir jāskata kopā. Nav teikts, ka liberalizācija Latvijas Gāzi iznīcinās, bet, protams, tā uzņēmumu apdraud. Izskatās, ka uzņēmums pašlaik cīnās, lai sevi pasargātu. Un mēs, Latvijas sabiedrība, esam ieinteresēta, lai visai valstij svarīgais uzņēmums pastāv un attīstās, nevis tiek iznīcināts.

Gāzes tirgus liberalizācija Latvijā paaugstinās gāzes cenas patērētājiem par 20-30%, šodien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja uzņēmuma Latvijas Gāzes akcionāra SIA Itera Latvija valdes priekšsēdētājs, Latvijas Gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis.

Kā sacīja Savickis, to, ka tirgus liberalizācija palielina cenas, apliecinājis Latvenergo gadījums, atverot elektroenerģijas tirgu.

Pēc uzņēmēja teiktā, gāzes tirgus liberalizācijas aizstāvji gribot panākt, lai gāze patērētājiem maksā vairāk. «Tā nav gudra doma,» sacīja Savickis, piebilstot, ka «šaujam paši sev kājā». Patlaban patērētajiem gan esot paveicies, jo resursu cenas pasaules tirgos ir zemas, līdz ar to tirgus liberalizēšanas ietekme varbūt nebūs tik skarba.

Savickis skaidroja, ka atverot tirgu, gāze tāpat tiks piegādāta no Krievijas, tikai parādīsies dažādi starpnieki, un līdz ar to sadārdzinot gāzes cenu.

Medikamentu lietošanas ieradumu sadārdzināšanās vairo darbu kaulainajai ar izkapti; visvairāk cieš baltā vidusšķira

Par receptēm iegādājamo zīmolu medikamentu cena ASV pērn vidēji ir pieaugusi par 16%, bet pēdējo piecu gadu laikā praktiski dubultojusies, pieaugot par 98%, ziņo farmācijas starpniecības pārvaldības (pharmacy benefit management) holdings Express Scripts.

Lēciens recepšu medikamentu cenās sakrīt ar laiku, kad ASV federālā aģentūra Slimību kontroles un novēršanas centri (CDC) brīdina par «narkotiku epidēmiju». Proti, ir strauji audzis ar narkotisko vielu saindēšanos saistīto nāves gadījumu skaits, un savdabīgā kārtā visjūtīgākais kontingents rasu starpā ir tieši baltie.

Norādot uz amerikāņu paredzamā dzīves ilguma samazināšanos, žurnāls Newsweek nesenā publikācijā atgādina par ANO celto trauksmi par Krievijas situāciju 90. gadu juku laikos, kad tieši destruktīvu paradumu dēļ laikā no 1989. līdz 1996. gadam vīriešu paredzamais dzīves ilgums kritās no 65 uz 57 gadiem.

Latvijas 2024. gada dzimstības katastrofa pārspēj Otrā pasaules kara laika vissliktākos rādītājus. Atbilstoši CSP datiem 1945. gadā Latvijā piedzima 26,2 tūkstoši bērnu, savukārt, saglabājoties šī gada pirmo septiņu mēnešu tendencei, var prognozēt, ka 2024. gadā Latvijā piedzims aptuveni 12,8 tūkstoši bērnu.

Kā liecina CSP apkopotā informācija, tad šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijā reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājās par 13,5%. Latvijā 2024. gada pirmajos septiņos mēnešos tika reģistrēti 7476 jaundzimušie, kas bija par 1165 jaundzimušajiem mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

Samazināšanās turpinājās arī augustā, kad Latvijā reģistrēto jaundzimušo skaits bija par 16,8% mazāks nekā 2023.gada augustā. Tā kā mirstība ievērojami pārsniedz dzimstību, tad Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties un samazināšanās apjoms var mazināties tikai uz starptautiskās migrācijas rēķina un tikai tad, ja starptautiskās migrācijas bilance ir pozitīva. Pēc jaundzimušo skaita ( arī dzimstības uz 1000 iedzīvotājiem) 2023. gads bija vissliktākais Latvijas vēsturē, kad gada laikā piedzima tikai 14,5 tūkstoši bērnu.

Globālais tirgus Eiropas un Japānas brīvā tirdzniecība ir apliecinājums liberālajām vērtībām; Latvijas interese paredzami pieaugs, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Straujo virzību uz nule kā noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu starp ES un Japānu jeb Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ir sekmējusi ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas protekcionisma dēļ notikusī Klusā okeāna reģiona brīvās tirdzniecības līguma (TPP) caurkrišana. EPN stāsies spēkā 2019. martā un nozīmēs muitas tarifu atcelšanu vairāk nekā 99% no ES preču eksporta uz Japānu. Tas radīs pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības bloku ar 600 miljoniem iedzīvotāju un gandrīz trešo daļu no pasaules IKP.

Latvijas preču eksportētāji par jaunajām iespējām ir optimistiski, tomēr ne īstermiņā.

Paldies Trampam

«Trampam ir jāsaka paldies par to, ka pēc ilgām un stagnējošām sarunām, kas tika uzsāktas 2013. gada aprīlī un vienu brīdi šķita nonākušas strupceļā, beigās tik ātri izdevās parakstīt EPN,» DB komentē eiroparlamentārietis un EP Starptautiskās tirdzniecības komitejas loceklis Artis Pabriks. Viņš skaidro, ka TPP neizdošanās dēļ Japāna bija gatava atjaunot sarunas un piedāvāt praktiski tādus pašus noteikumus ES kā iepriekš ASV, īpaši attiecībā uz lauksaimniecības produktu eksporta apjomu, kas līdz šim bija viens no lielākajiem šķēršļiem līguma noslēgšanai. «Līguma parakstīšana ir uzskatāma kā abu pušu pretreakcija uz Trampa īstenoto protekcionisma politiku. Kompromiss lielā mērā tika panākts, atverot ES tirgu Japānas automobiļiem, bet Japānu ‒ ES lauksaimniecības produktiem.»

Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš ekspresintervijā Dienas Biznesam.

Kā vērtējat izskanējušos apgalvojumus, ka Latvijas gāzes tirgus liberalizācija varētu pacelt dabasgāzes cenu Latvijā pat par 30%?

Tāds apgalvojums, vēl jo vairāk velkot paralēles ar Latvijas elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, kas arī it kā esot pacēlusi elektrības cenu, nav gluži par tēmu, taču nav noliedzams, ka šādi apgalvojumi mēdz būt ļoti iedarbīgi uz sabiedrības viedokli. Ar tirgus liberalizāciju pamatā ir jāsaprot tiesību piešķiršana patērētājam izvēlēties savu piegādātāju, tādējādi atbrīvojot viņu no viena piegādātāja varas. Runājot par elektrību, jāuzsver, ka tas, kas kļuva dārgāks, ir regulētie elektrības maksājumi, nevis pati elektrības cena kā tāda. Tas, vai konkrētajam patērētājam izmaksas par elektrību pēc tirgus atvēršanas pieauga, atkarīgs no katra patērētāja izvēlētā risinājuma. Man, piemēram, elektrības maksājumi nepalielinājās. Savukārt, ja runājam par gāzes cenu, tad uzņēmumam Latvijas gāze ar to nav nekāda sakara. Regulators savulaik Latvijas gāzei ir iedevis tik treknus tarifus, ka tos nav bijis vajadzības pārskatīt kopš 2008. gada. Līdz ar to Latvijas gāzei varētu būt pilnīgi vienalga, cik maksā pati gāze.

Valdība 31. janvārī plāno apstiprināt dabasgāzes tirdzniecības noteikumus; tiek prognozēts, ka būs vajadzīgs iešūpošanās periods pēc 3. aprīļa, lai dabasgāzes tirgus liberalizācija notiktu ne tikai uz papīra

Strauji tuvojās 3. aprīlis, kad visiem dabasgāzes lietotājiem būs tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju. Līdzšinējais dabasgāzes liberalizācijas process nav raksturojams kā gluds un aptaujātie tirgus dalībnieki uzsver, ka joprojām ir daudz neskaidrību ar dabasgāzes tirdzniecības noteikumiem, kurus valdība cer apstiprināt nākamajā sēdē. Pagājušajā nedēļā sadales tīkla operators iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) Dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumu un Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumu projektus. SPRK sola, ka šie nozarei svarīgie noteikumi tiks saskaņoti iespējami drīz. Nozare joprojām gaida arī skaidrību par balansēšanas un piekļuves pārvades sistēmai nosacījumiem. Dažādo faktoru ietekmē, kā arī pateicoties sagaidāmajai patērētāju pasivitātei tirgotāja izvēlē, dabasgāzes tirgus patiesai liberalizācijai un konkurences nodrošināšanai, visticamāk, būs nepieciešams zināms iešūpošanās periods.

Skandināvijā patlaban notiek diezgan strauja siltumapgādes tirgus liberalizācija, ko var salīdzināt ar neseno situāciju elektroenerģētikas tirgū, kas padarīs dzīvi siltumenerģijas uzņēmumiem vēl sarežģītāku, Dienas Biznesa Biznesa rīkotajā konferencē Kur slēpjas iespējami lētākais un ilgtspējīgākais siltums sacīja Ludzas Bio Enerģijas valdes loceklis Edgars Vīgants.

Viņš stāsta, ka skandināvi patlaban pārliecinoši iet uz pilnīgu atteikšanos no fosilo kurināmo materiālu izmantošanas. Tas, pēc viņa teiktā, gan nenozīmē, ka šīs valstis vajadzības gadījumā nevarēs izmantot ogles vai citas izejvielas, taču tām būs iespēja būt neatkarīgiem un viņiem būs izvēle, kādus materiālus izmantot.

«Interesanti, ka, lai sasniegtu Eiropas Kopienas noteiktos mērķus, ne tikai Skandināvijā, bet arī Rietumeiropā veido centralizētas situmapgādes sistēmas. Mūsu valstī pagaidām tas nedraud, taču aktivitāte Eiropas valstīs ir saistīta ar to, ka šī sfēra ir mazāk attīstīta un, piemēram, jaunajos rajonos tas ir obligāts priekšnoteikums, lai varētu turpināt būvniecību,» saka kompānijas pārstāvis.

Ja gāzes tirgus liberalizācija padarīs gāzi lētāku, tad – abām rokām par. Ja patērētājam labvēlīga cena nav šī procesa mērķis, kādam būs par to jāsamaksā

Sagaidot gāzes tirgus atvēršanu aprīlī, kad visiem dabasgāzes lietotājiem tiek solītas tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju, paši patērētāji no šī teju teiksmainā procesa grib iegūt ļoti konkrētu, pat taustāmu (savos maciņos) rezultātu. Ne tikai gāzes tirgotāja izvēles iespējas, bet, galvenais, lētāku cenu.

Liberalizācijas termins liek domāt par indivīda jeb patērētāja tiesību aizstāvēšanu. Visām iespējamām liberalizācijām, tostarp gāzes tirgus, viennozīmīgi jādarbojas par labu patērētājiem indivīda līmenī, prasti izsakoties, daudzdzīvokļu nama iedzīvotāja līmenī. Gāzes sadārdzināšanās sistu pa pirkstiem ne jau tikai tiem, kas gāzi patērē burtiski, sildoties pie gāzes apkures katla vai cepot vēršacis uz gāzes plīts uzkarsētā pannā. Cietīs arī siltuma ražošanas izmaksas, tāpat arī elektroenerģijas, kura gan jau piedzīvojusi savu liberalizāciju, beigu galā liekot par spuldzītes iedegšanu, rēķini kā gribi, brīvajā tirgū beigu galā tomēr maksāt vairāk, ņemot vērā Latvijas īpatnības ar OIK izmaksām.

Priekšroka izlemt, kā tiks sadalīta AS Latvijas gāze, ir 40 miljonu akciju turētājam, nevis 117 akciju turētājam, ceturtdien intervijā laikrakstā Diena uzsver LG vadītājs Aigars Kalvītis, piebilstot - ja tas notiks pret akcionāru gribu, tas var izmaksāt Latvijas valstij milzīgu naudu.

Tuvojas apkures sezona - ar kādām gāzes cenām to sagaidīs iedzīvotāji?

Jau šobrīd dabasgāzes tarifi samazinājušies līdz pat 25% siltumapgādes uzņēmumiem, ja salīdzina ar gadu iepriekš. Tā ir iepriecinoša ziņa Latvijas iedzīvotājiem - šī apkures sezona būs daudz lētāka. Tas lielā mērā saistīts ar to, ka dabasgāzes cena pasaules tirgū ir kritusies.

Atšķiras valdības un Latvijas gāzes viedoklis par termiņiem, kuros iespējama gāzes tirgus liberalizācija un ar to saistītie pasākumi. Kur ir problēmas sāls?

Vispirms gribu uzsvērt to, ka biznesā un uzņēmējdarbībā visām lietām ir jānotiek loģiskā secībā. Latvijas gāzei 97%-98% akcionāru ir privātuzņēmumi, savukārt valstij pieder tikai 117 no 40 miljoniem akciju. Būtu tikai loģiski, ja šī sadalīšana atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām notiktu pēc principa, kas būtu pieņemams vairākumam akcionāru šajā privātajā uzņēmumā. Bet šodien dažas lietas, kas ir iestrādātas Enerģētikas likuma grozījumos, patiesībā ir nepārdomātas. Ir skaidrs, ka 2017. gada 3. aprīlī patērētāji varēs brīvi izvēlēties piegādātāju un ka ir jānodala gāzes glabāšanas un transportēšanas resursi atsevišķi no tirdzniecības. Tas ir pats par sevi saprotams. Bet tas, ka likumā ir prasīta šīs jaunās pārvades un uzglabāšanas kompānijas pārdošana līdz 2018. gadam, tas, manuprāt, nav loģiski. Jo darījums, kurš ir mērāms simtos miljonu eiro, nevar notikt deviņos mēnešos. Tie termiņi, kas nolikti šobrīd, ir neloģiski. Turklāt, ja valsts neizmantos paredzētās pirmpirkuma tiesības, atliks tikai pusgads. Kā mēs no visas jaunāko laiku vēstures zinām, šādi darījumi nenotiek pusgadā. Piemēram, E.ON Ruhrgas akciju pārdošana norit jau ilgāk par gadu. Mums kā uzņēmumam šādi sasteigti termiņi absolūti nav pieņemami. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka 40 miljonu akciju turētājam, nevis 117 akciju turētājam ir priekšroka izlemt, kādā veidā mūsu kompānija tiks sadalīta. Jo, ja tas notiks pret akcionāru gribu, tas var izmaksāt Latvijas valstij milzīgu naudu.

Turcija liek lietā Eiropai sāpīgo problēmu, lai bīdītu uz priekšu sev svarīgas iniciatīvas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dalībvalstu līderiem ir skaidrs, ka bez Turcijas aktīvākas iesaistes migrantu plūdi no Sīrijas uz ES nemitēsies. Jautājums gan ir, cik Turcija grib un spēj šādā pasākumā iesaistīties.

Kurš ko sacīja

Pagājušās nedēļas ES samitā par bēgļu problēmu ES līderi atzina, ka vairums bēgļu no karadarbības Sīrijā ES nonāk caur Turciju, tāpēc bez Turcijas līdzdalības ES plāni par bēgļu plūdu mazināšanu būs neefektīvi. Turcijas prasības tam pretī ir vīzu režīma liberalizācija turku ceļot gribētājiem Šengenas zonā un «gāzes piedošana» panīkušajām sarunām par Turcijas uzņemšanu ES.

Vai tiešām esam «pārdabiska tauta», kā mūs nosaucis Mareks Marians Belka, bijušais Polijas premjerministrs un finanšu ministrs, kā arī bijušais Eiropas departamenta direktors Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF)? Vai tomēr esam «izdzīvotāju zeme» vai «zeme, kas dzied», vai arī nesen kaismīgas diskusijas raisījušais Latvijas pozicionējums – «magnētiskā Latvija»? Tuvojoties valsts simtgadei, identitātes jautājums kļūst vēl aktuālāks un teju eksistenciāls.

Kad sabruka PSRS, Latvijai bija jāizveido sava tirgus ekonomika. Rietumvalstīs tirgus ekonomika sekmīgi darbojās, bet bijušajām Padomju Savienības valstīm 50-70 gadu pārrāvums bija īsā laikā jāpārvar. Tas nozīmē, ka visām pārejas ekonomikas valstīm bija jārealizē virkne strukturālo reformu, kuru mērķis bija trūkstošo tirgus institūciju attīstīšana: tirgus liberalizācija, makro stabilizācija un privatizācija; kā arī juridiskās un institucionālās reformas. Protams, iepriekš bija uzkrāta kaut kāda pieredze un zināšanas, tāpēc Latvijai bija jāpārvar nevis 50, bet varbūt 30 gadu pārrāvums. Latvijai nebija iespējams realizēt pāreju pakāpeniski, jo iepriekšējā sistēma sabruka un bija jābūvē jauna nekavējoties. Latvija kā valsts pašlaik atrodas lēcienā, jo, sākot veidot tirgus ekonomiku no nulles, bijām punktā A, bet pašlaik esam lidojumā uz punktu B, kas ir Eiropas Savienības valstu vidējais dzīves līmenis. Lielākais izaicinājums – mums valsts attīstības pārrāvums ir jākompensē ar ierobežotiem resursiem, kas tiek ģenerēti, atrodoties lēcienā.

Man nav nekādu bažu par Latvijas gāzes vietu Latvijas tirgū - kā ir atzinuši arī Eiropas līmeņa eksperti, Latvijas gāze ir viens no labākajiem enerģētikas uzņēmumiem. Mani uztrauc, ka Latvijas gāze tiks sadalīta tādā veidā, ka būs lielas problēmas ar apgādi, intervijā laikrakstam Diena atzīst Latvijas gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks un akcionārs Juris Savickis.

Vai ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikumi par draudiem un šantāžu neliecina, ka ir apstājies dialogs starp valsti un LG akcionāriem un situācija virzās uz tiesāšanos?

Vispār negribu tiesāties pats ar savu valsti. Bet jāsaka, ka dialoga faktiski nav bijis. Notiek viedokļu apmaiņa ar LG vadību, diemžēl ministre negrib ieklausīties profesionālos cilvēkos. Caur medijiem tiek taisīta propaganda, lai, maldinot par īstajiem situācijas apstākļiem un patieso līgumu saturu, savā pusē dabūtu politisko vilkmi. Tomēr cerams, ka vistuvākajā laikā dialogs notiks.

Sakiet, vai jūs esat par vai pret gāzes tirgus liberalizāciju?

Pagājušajā nedēļā centrālo banku apgalvojumi izbrāzās cauri tirgiem gluži kā viesulis. Postījumi ir redzami visā lielā desmitnieka valstu apkaimē, jo pārvērtēšana aptvēra visu monetārās politikas pozīciju uztveri.

Ir pienācis gals dalījumam: ASV Federālās rezervju bankas «vanagi» (kas par augstāko prioritāti izvirza inflācijas uzraudzību) un pārējā pasaule. Dažu pēdējo dienu laikā ECB, Anglijas Centrālā banka un Kanādas Centrālā banka ierosināja, ka šīm institūcijām vajadzētu izbeigt galēji brīvas monetārās politikas neprātu.

Neatliekamas monetārās ekspansijas pārtraukšana nenozīmē, ka tūdaļ pat tās ķersies pie stingrākas politikas. Viena lieta ir labot pārmērīgi piesardzīgo monetāro politiku, bet pavisam cita – nopietni apsvērt sākt monetārās politikas skrūvju piegriešanas ciklu. Nevienam nav noslēpums, ka ECB plāno nākamā gada sākumā samazināt kapitāla iepirkšanu, taču pirmo izmaiņu dati pagaidām vēl ir tālu aiz horizonta (varbūt tās notiks 2019. gadā?).

Nākamgad svarīgākais darbs enerģētikas sektorā Latvijā ir dabasgāzes tirgus liberalizācija, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie enerģētikas eksperti.

Sabiedriskās politikas centra Providus enerģētikas politikas pētnieks Reinis Āboltiņš aģentūrai BNS atzīmēja, ka Latvijai būtiski nākamgad ir nodrošināt dabasgāzes tirgū pieeju jauniem piegādātājiem, jo sevišķi ņemot vērā sašķidrinātā dabasgāzes termināla piegādi Lietuvai, kas ir izbeigusi Baltijas gāzes tirgus izolētību. Lai to īstenotu, Ekonomikas ministrija iecerējusi nākamā gada sākumā valdībā ziņot par izvēlēto tirgus liberalizācijas modeli.

Pēc Āboltiņa teiktā, ir dažādas iespējas, kā tirgu liberalizēt, tāpēc Ekonomikas ministrijai jāizvēlas Latvijai izdevīgākais modelis.

Nepieciešamību nodrošināt Latvijas dabasgāzes tirgū pieeju jauniem piegādātājiem aģentūrai BNS uzsvēra arī enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, norādot, ka tādējādi Latvija varētu «izmantot augļus», ko dod Lietuvas sašķidrinātās dabasgāzes termināls.

Argentīnas jaunā, uzņēmējdarbībai labvēlīgā valdība ceturtdien paziņoja, ka cer sākt šogad publicēt «tīrus» un precīzus ekonomikas datus pēc iepriekšējās kreisās valdības manipulācijām ar ekonomikas statistiku.

Nacionālā statistikas institūta INDEC vadītāja Grasjela Bevakva sacīja, ka institūts cer atsākt ekonomikas izaugsmes datu publicēšanu šī gada pirmajos sešos mēnešos.

Tomēr viņa brīdināja, ka var būt vajadzīgs ilgāks laiks, lai sakārtotu sistēmu inflācijas un nabadzības precīzai aprēķināšanai.

Inflācija un nabadzība ir politiski delikāti temati, un bijusī kreisā prezidente Kristīna Kiršnere tiek apsūdzēta to maskēšanā ar statistikas datu manipulācijām.

Bevakva teica, ka var paiet astoņi mēneši līdz inflācijas datu publicēšanai, lai gan «tiek veikts darbs, lai to izdarītu ātrāk».

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015. gada janvārī, salīdzinot ar 2014. gada janvāri, samazinājies par 0,4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājušās par 1,3%, bet pakalpojumiem pieaugušas par 2,1%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015. gada janvārī, salīdzinot ar 2014. gada janvāri, bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis šogad janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 2,6%. Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu bija dārzeņiem un kartupeļiem. Cenu kritums novērots arī gaļai un gaļas izstrādājumiem, pienam un piena produktiem, cukuram, augļiem, eļļai un taukvielām. Savukārt cenu kāpums bija maltai kafijai, saldumiem un medum, maizei un graudaugu izstrādājumiem, kā arī sieram.

Iespējams, kļūda bija Arvila Ašeradena palikšana Ekonomikas ministra amatā. Neizskatās, ka viņam būtu kāds plāns, lai stratēģiski atrisinātu elektrības OIK jautājumu. Tikmēr valsts politikas trūkums enerģētikā draud arī ar dabasgāzes cenu nepamatotu sadārdzināšanos un iespējamu enerģētisko krīzi nākamā gada ziemā.

Mums ļoti paveicās, ka šogad bija tik maiga ziema. Sals tuvu mīnus divdesmit grādiem bija tikai vienu nedēļu, un jau tad ar tobrīd iesūknēto gāzes daudzumu Inčukalna pazemes gāzes krātuve strādāja maksimālā režīmā. Vēl pāris aukstu dienu un vajadzētu ierobežot gāzes padevi Latvijas iedzīvotājiem.

Pierādījās, ka aukstā laikā Krievija tikai pa cauruļvadu tehniski nevar piegādāt dabasgāzi ne tikai Latvijas, Igaunijas un Lietuvas klientiem, bet tai pašai ir nepieciešamas Inčukalna jaudas, lai apgādātu savus klientus reģionā, kas tradicionāli ir apgādāti no mūsu gāzes krātuves. Šī gada aukstajās dienās Krievija lūdza, lai Latvija ieslēdz reverso plūsmu un apgādā to ar gāzi. Aukstajā nedēļā Inčukalns, kā tas ir bijis vienmēr arī pagātnē, nodrošināja gāzes piegādes uz četrām valstīm – Latviju, Lietuvu, Igauniju un Krieviju.

Valdība otrdien atbalstīja AS Latvijas Gāze (LG) dabasgāzes pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu no sadales sistēmas operatora līdz 2017.gada 3.aprīlim.

Ekonomikas ministrija (EM) informēja valdību, ka LG ir dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas sistēmas operators. Tāpēc būtiskākais uzdevums, kas jāveic dabasgāzes tirgus reformu nākamajā posmā, ir pārvades sistēmas operatora nodalīšana no darbībām, kas saistītas ar dabasgāzes sadali vai tirdzniecību. EM informē, ka ir trīs pārvades sistēmas operatora nodalīšanas modeļi - izveidojot neatkarīgu pārvades operatoru, izveidojot neatkarīgu sistēmas operatoru vai īstenojot īpašumtiesību nodalīšanu.

Neatkarīga pārvades operatora modeļa gadījumā pārvades sistēma piederētu tās operatoram un pārvades sistēmas operators turpinātu būt vertikāli integrētā uzņēmuma - LG - daļa kā meitasuzņēmums vai jauna komercsabiedrība, kuras 100% pamatkapitāla pieder vienām un tām pašām personām, kam pieder LG pamatkapitāls.

«Visiem – gan poļiem, gan lietuviešiem – ir izdevīgi pieslēgties Inčukalna pazemes gāzes krātuvei. Latvija ir stratēģiska visas Eiropas dabasgāzes krātuvju vieta,» intervijā DB uzsver bijušais ekonomikas ministrs, domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis

Fragments no intervijas:

Grūti saprotams jautājums ir, kāpēc liberalizācija no Ekonomikas ministrijas tiek virzīta mākslīgi paātrinātā tempā, riskējot ar Latvijas Gāzes akcionāru līguma pārkāpumu, ja ir jau 2016.gads, bet 2017. gada 3. aprīlī šis līgums tāpat beidzas. Ko gan izšķir daži mēneši, ja runa ir par infrastruktūru, kas darbojas desmitgadēm ilgi?

Baidos, ka uz šo jautājumu atbildēt nevarēšu. Ekonomiski racionāli izskaidrojumi tam būtu tikai tad, ja būtu iespējams nopirkt gāzi par zemāku cenu, nekā to piedāvā Gazprom. Man nav zināms, vai tas ir iespējams. Tāpēc man nav zināms arī, kāds ir potenciāls ieguvums no liberalizācijas sasteigšanas. Ir jābūt ļoti skaidrām atbildēm par to, kādas būs gāzes cenas, kas tiks piedāvātas no alternatīvajiem piegādātājiem. Ja cenas būs zemākas, tad uz liberalizāciju ir jāiet tiešām pēc iespējas ātrāk, bet, ja tā nav, tad valdībai ir jādot skaidra atbilde, ka tie ir ģeopolitiski apsvērumi, kuru dēļ principiāli, neskatoties uz cenu, gāze tiks pirkta citur. Jebkurā gadījumā valdībai būtu jāinformē sabiedrība un uzņēmēji par to, kas liberalizācijas rezultātā notiks ar gāzes cenu – tā kļūs augstāka vai zemāka? Ja ir tik krasas cenu atšķirības starp Ameriku, Eiropu un Āziju un ja ASV valdība ir nonākusi pie secinājuma, ka gāzes eksports neatstās būtisku iespaidu uz ASV patērētāju, tas, visticamāk, nozīmē to, ka šīs ievestās gāzes apjomi tuvākajos gados nebūs būtiski. Tas ir vienīgais izskaidrojums, pie kura nenotiks strauja cenu izlīdzināšanās visos trīs pasaules reģionos. Protams, ja Eiropā ienāks ASV gāze, Krievija un citi pašreizējie gāzes piegādātāji, visticamāk, uzsāks «cenu karu». Mums kā patērētājiem tas varētu būt izdevīgi. Tomēr ņemsim vērā, ka Krievijai, rupji runājot, ir «truba». Un transportēšanas izmaksas, kad cauruļvads jau ir izbūvēts, ir ļoti zemas. Savukārt slānekļa gāzes ieguves, tās sašķidrināšanas un pēc tam regazifikācijas, tāpat SDG transportēšanas izmaksas kopumā ir ļoti augstas. Tādēļ, ja sākas gāzes «cenu karš», jautājums ir – kurš izkonkurēs kuru?

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.