Tirdzniecība un pakalpojumi

Lielveikalu vietās svētdienās varētu veidoties zemnieku tirdziņi

Dienas Bizness,08.10.2012

Jaunākais izdevums

Ja svētdienās nestrādātu lielveikali, to vietā varētu veidoties tirdziņi, kuros mazie tirgotāji un zemnieki pārdotu savu produkciju, uzskata Biedrības Brīvie demokrāti pārstāvis, Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Sarunā ar Latvijas Radio deputāts, kurš rosina apsvērt lielveikalu tirdzniecības aizliegumu svētdienās, norādīja, ka valsts šo jomu var regulēt. Kā piemēru viņš minēja Lielbritānijas konstitucionālās tiesas spriedumu, kurā ticis secināts, ka šāda norma ir saprātīga.

V. Valainis skaidroja, ka bieži tiekot runāts par pasākumiem, kas saistīti ar ģimenes vērtībām. Tajā pašā laikā svētdienās pie lielveikaliem neesot iespējams atstāt mašīnu, bet uz pasākumiem, kurus organizē pilsētas vai nevalstiskās organizācijas, cilvēki nenākot. Neesot iespējamas arī ģimenes pasēdēšanas kopīgā gaisotnē, jo kādam no ģimenes locekļiem ir jāstrādā lielveikalā.

V. Valainis uzsvēra, ka šāda kārtība ir vairākās Eiropas valstīs – Lielbritānijā, piemēram, lielveikalus svētdienās nevēra vaļā pat Olimpisko spēļu laikā.

Deputāts uzskata, ka Latvijā par ģimenes vērtībām runā, taču nenodrošina iespējas tās vairot. Ļoti bieži ģimenes brīvo laiku pavada lielveikalos, tur tiek rīkoti pat koncerti, sarunā ar radio atzīmēja V. Valainis.

Viņš uzsvēra, ka debates par šo jautājumu ir jāsāk – sāksies pārrunas par šo jautājumu ar organizācijām, tirdzniecības asociācijām un arodbiedrībām. Tad arī tiks pieņemts lēmums par tālāko virzību.

Jautāts, vai nebūtu labāk svētdien lielveikalos strādājošajiem maksāt dubultu atalgojumu, deputāts sacīja, ka tā ir otra problēma un, ja pārbaudītu lielveikalus, reti sastaptu kādu, kurš patiešām saņem dubultu samaksu par darbu svētdienās. V. Valainis arī pauda pārliecību, ka šī ideja neizgāzīsies, bet gan tiks atbalstīta parlamentā.

Db.lv jau vēstīja, ka līdzīgu viedokli iepriekš pauda Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

«Ja svētdienās tiek veicināta tirdzniecība, tad nav brīnums, ka atskan balsis: mēs pavadām svētdienu lielveikalos! Bieži vien tur tiek nodrošināta arī izklaide ģimenēm ar bērniem, tādā veidā tur var pavadīt visu dienu. Izklaide ir gan, bet vai ir paliekošs prieks? Ir vērts atzīmēt, ka valsts ar spēcīgāko ekonomiku Eiropā - Vācija, tomēr nebaidās sestdienas pēcpusdienā aizslēgt visus veikalus un turēt tos aizslēgtus līdz pirmdienai, ļaujot cilvēkiem atpūsties un piedalīties dievkalpojumā. Ņemsim no vecajām Eiropas Savienības valstīm pozitīvos piemērus un to, kas veicina cilvēka personības daudzpusīgu uzplaukumu,» mudināja arhibīskaps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Sākot no 1.marta, tirdzniecība būs aizliegta divas svētdienas mēnesī.

Polijas prezidents Andžejs Duda otrdien parakstījis likumu, kas paredz pakāpeniski aizliegt tirdzniecību svētdienās vairumā Polijas tirdzniecības vietu.

Sākot no 1.marta, tirdzniecība būs aizliegta divas svētdienas mēnesī.

2019.gadā tirdzniecība būs aizliegta trīs svētdienas mēnesī, bet 2020.gadā tā būs atļauta vienīgi septiņas svētdienas gadā.

Aizliegums neattieksies uz tīmekļa veikaliem, benzīntankiem, lidostām, maiznīcām, aptiekām un puķu veikaliem.

Aizliegums neattieksies uz tīmekļa veikaliem, benzīntankiem, lidostām, maiznīcām, aptiekām un puķu veikaliem.

Likumprojektu jau novembra beigās atbalstīja 254 no parlamenta 460 deputātiem.

51% poļu atbalsta tirdzniecības ierobežošanu visās svētdienās, liecina oktobrī veiktās sabiedriskās domas aptaujas dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ekonomika frančiem liek apdomāt svētdienas tirdzniecības aizlieguma atcelšanu

Jānis Rancāns,02.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas valdība nolēmusi pārskatīt likumdošanas normas, kas liedz ierobežo veikalu darbu svētdienās, pēc tam, kad divas tirdzniecības ķēdes pircējiem atvēra savas durvis arī nedēļas pēdējā dienā.

Likumdošana Francijā nosaka, ka noteikta tipa veikali svētdienās drīkst strādāt brīvi, bet citiem tas atļauts tikai dažas stundas šajās dienās, bet vēl citiem – jābūt slēgtiem. Dažas stundas svētdienā (līdz 13.00) atļauts strādāt arī atsevišķiem pārtikas veikaliem. Ierobežojumi neattiecas uz veikaliem, kas atrodas tādās tūristu iecienītās vietās kā, piemēram, Elizejas lauki. Tirgotāji var lūgt izņēmumus, kuru skaits gan ir ierobežots līdz pieciem gada laikā.

Reaģējot uz situācijas pasliktināšanos Francijas ekonomikā, divas mājas un celtniecības preču ķēdes Castorama un Leroy Merlin Parīzē ignorējušas šo aizliegumu. Šāds solis izraisījis Francijas ministru kabineta ārkārtas sēdi. Tajā nolemts spēkā esošo likumdošanas bāzi pārskatīt un apzināt tās vājās vietas. Likumdošana, kas nosaka tirdzniecības aizliegumu svētdienās, izpelnījusies regulāru tirgotāju kritiku. Francijas veikalnieki norāda, ka ir negodīga un nav saprotama tāda pieeja – daļai veikalu, piemēram, tabakas izstrādājumu pārdevējiem, svētdienās tiek ļauts strādāt, bet citiem nē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Pārdots Lords LB Baltic Fund III piederošais tirdzniecības centrs Liepājā

Lelde Petrāne,20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums "Newsec" darbojies kā starpnieks "Lords LB Baltic Fund III" piederošā tirdzniecības centra, kas atrodas Liepājā, pārdošanā.

Tirdzniecības centrā ir 25 nomnieki, no kuriem lielākie ir mazumtirdzniecības tīkls "Rimi" un saimniecības preču veikals "JYSK", ar kopējo iznomāto platību aptuveni 6,3 tūkstoši m2.

"Šis iepirkšanās centrs ir viens no populārākajiem Liepājā, iecienīts pilsētas iedzīvotāju un viesu vidū savas attīstītās infrastruktūras, stratēģiskā izvietojuma un autostāvvietas dēļ, kas pielāgota tirdzniecības centra apmeklētāju vajadzībām. Nozīmīgs ir arī tirdzniecības centrā pieejamais plašais preču un pakalpojumu klāsts”, saka Ģirts Grīnbergs, "Newsec Latvija" valdes priekšsēdētājs.

Saskaņā ar Ģ.Grīnberga teikto, šādu objektu segments joprojām ir pievilcīgs gan patērētāju, gan investoru vidū: „COVID-19 vīrusa pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka lielveikali, kur lielāko daļu nomāto vietu aizņem pārtikas mazumtirgotāji, joprojām ir pievilcīgi investoriem kā ieguldījums, kas rada stabilu finanšu plūsmu, jo tie ir izturīgi pret tirgus lejupslīdi vai citiem tirgus satricinājumiem."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad, salīdzinot ar 1.septembri pērn, pieprasījums pēc ziediem saglabājies gandrīz nemainīgs, bet konkurenci saasina lielveikali, aģentūrai LETA atzina aptaujātās ziedu tirgotājas Saktas ziedu tirdziņā.

Viņas norādīja, ka, neskatoties uz to, ka šogad pirmās skolas gaitas sāka vairāk skolēnu nekā pirms gada, ziedu pārdošanas apjoms saglabājies gandrīz nemainīgs.

Kāda tirgotāja gan atzīmēja, ka šogad pieaugums novērots, bet tas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pavisam niecīgs. Tāpat viņa stāsta, ka pēdējo gadu laikā konkurenci ziedu tirdzniecībā saasina lielveikali, kuros arī ir iespējams nopirkt grieztos ziedus.

Dažas dienas pirms mācību gada sākuma vairāki lielveikali plaši reklamēja, ka pie viņiem ir iespējams iegādāties ziedus. Tad gan jau, ka vairāki pircēji ir nopirkuši ziedus pie viņiem dienu vai divas dienas pirms 1.septembra, novērojumus klāstīja kāda tirgotāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lielveikalu slēgšana svētdienās radītu jaunas problēmas

Dina Bunce, “Domina Shopping” direktore,22.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā publiskajā telpā izskanējušais “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja Jura Lazdiņa ierosinājums slēgt lielveikalus svētdienās šķiet pārsteidzīgs un mazpamatots.

Šāda ideja, lai gan labu nodomu motivēta, realitātē nevis veicinātu vietējo mājražotāju un zemnieku konkurētspēju, bet gan radītu jaunas problēmas.

Iepirkšanās svētdienās – Latvijas patērētāju izvēle

Latvijas patērētāji ir pieraduši iepirkties pārtikas lielveikalos, kas ļoti bieži atrodas tirdzniecības centros, abās brīvdienās. Un nereti svētdiena ir vienīgā diena, kad cilvēki var veltīt laiku ģimenes iepirkumiem vai apmeklēt veikalus, kas ikdienā nav pa ceļam. Piemēram, “Domina Shopping” brīvdienās ir vislielākā pircēju plūsma – 35%. Bet, ja salīdzinām populārākās iepirkšanās dienas, tad sestdienās cilvēki to dara visaktīvāk - 20%, bet svētdienās identiskā apjomā kā piektdienās - 15%.Turpretim pārējās darba dienās pircēju plūsma ir mazāka – 12%-13% no kopējās plūsmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc lielveikalu tīkla Prisma aiziešanas no Latvijas tā tirgus daļu pārdalīs esošie spēlētāji; vērienīgas pārmaiņas gan šajā segmentā negaida, pašlaik kā potenciālais ieguvējs iezīmējas Maxima

Lai arī iepriekš izskanēja versija, ka vācu zemo cenu veikala Lidl ienākšana ir tikai laika jautājums, nozares eksperti sarunā ar DB gan izteic šaubas, vai jau tuvākajā laikā Latvijas tirgū varētu parādīties kāds jauns spēlētājs.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis norāda, ka Prisma nebija ārkārtīgi liels tirgus spēlētājs, kura aiziešana saviļņojusi tirgu. «Vieta tukša nepaliks, un tur, kur bijuši Prisma lielveikali, noteikti būs kāds cits, bet pagaidām grūti pateikt, kurš tas būs, jo viss atkarīgs no telpu iznomātājiem,» pauž N. Krūzītis. Lokāli pircējiem šīs vietas, kur atradās Prisma veikali, ir svarīgas, bet no globālā viedokļa – apkārt vēl ir citi veikali, līdz ar to piedāvājums ir. Par iespējamām izmaiņām un to, kā Prisma aiziešana no Latvijas tirgus ietekmēs situāciju mazumtirdzniecībā, komentārus nesniedz Rimi Latvia. Savukārt Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers nesen atzina, ka Maxima Latvija ir ieinteresēta kļūt par nomnieku trijos objektos, kurus šovasar Rīgā atbrīvos Somijas lielveikali Prisma. «Protams, šīs telpas mūs interesē, un Maxima Latvija jau ir sākusi sarunas ar to tirdzniecības centru īpašniekiem, kuros Prisma lielveikali pārtrauks darbu,» sacīja A. Vilcmeiers. Tagad sāk parādīties augļi no šīm pārrunām - nule SIA Maxima Latvija ir noslēgusi līgumu ar modes un izklaides centru Rīga Plaza par telpu nomu pārtikas lielveikala Maxima XXX atvēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ieguldot 1,9 milj. Ls Maxima atver veikalu Pļavniekos

Gunta Kursiša,11.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maxima Latvija, ieguldot 1,9 milj. Ls, Pļavniekos atvērusi jaunu Maxima X veikalu, kas ir trešais jaunais Maxima veikals šogad, informēja Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš.

Veikals atrodas jaunuzceltā ēkā, kur blakus atvērta arī bankas filiāle, beķereja un zooveikals.

1,9 milj. Ls ieguldīti zemes iegādē, celtniecības darbos un jaunu iekārtu iegādē.

Jaunā Maxima veikala platība ir 822 kvadrātmetri, un tādējādi veikals pieskaitāms pie lielākajiem Maxima X formāta veikaliem.

Veikala atvēršana radījusi 42 jaunas darbavietas.

Maxima Latvija līdz gada beigām plāno atvērt divus jaunus Maxima X veikalus Liepājā.

Šobrīd Latvijā ir 139 Maxima veikali, no kuriem lielākā daļa – 116 – ir Maxima X veikali, 20 – Maxima XX lielveikali un trīs ir Maxima XXX lielveikali.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ahold pārdod savas daļas Rimi īpašniecē

,12.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais mazumtirdzniecības tīkls Ahold pirmdien paziņojis, ka pārdod 60% daļu Skandināvijas lielveikalu ķēdē ICA, kam pieder arī Rimi lielveikali.

Stokholmā bāzētajai investīciju kompānijai Hakon Invest, kam patlaban pieder 40%, pēc darījuma piederēs visas ICA daļas.

Darījuma summa būs 2,4 miljardi eiro (1,69 miljardi latu).

Patlaban Ahold ICA pieder 60% daļu, pārējos 40% kontrolē Hakon Invest, bet lēmumu pieņemšanas procesā abām pusēm ir vienlīdzīgs svars.

Paziņojot par savu daļu pārdošanu, Nīderlandē bāzētais tīkls pauda cerību, ka darījums tiks noslēgts līdz 2013.gada vidum.

ICA ķēdē ir 2215 veikali, galvenokārt Zviedrijā, bet arī Norvēģijā un Baltijas valstīs.

Ahold pieder aptuveni 3000 veikalu Ziemeļamerikā un Eiropā, un uzņēmums nodarbina aptuveni 218 000 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan ierosinājums lielveikaliem svētdienās nestrādāt izraisījis plašas diskusijas sabiedrībā, tomēr pārliecinātu atbalstītāju šim priekšlikumam nav daudz. Veikali svētdienās gūst vērā ņemamu apgrozījumu, bet iedzīvotāji, kuri darbdienās daudzas stundas velta darbam vai mācībām, uzskata, ka tikai svētdienās var mierīgi ziedot laiku tam, lai iegādātos ikdienā nepieciešamās preces un veiktu vērienīgākus pirkumus, vēsta laikraksts Diena.

Apmeklējot vairākus Rīgas tirdzniecības centrus, pagājušajā svētdienā Diena secinājusi, ka pircēju tajos netrūkst. Daudzviet pie veikalu kasēm bijušas manāmas rindas, pārtikas, apģērbu, apavu, kā arī interjera un dažādu citu rūpniecības preču veikalos - liels dažāda vecuma apmeklētāju skaits, to vidū ģimenes ar bērniem, jaunieši, arī pusmūža cilvēki.

«Darbdienu vakaros man nav ne laika, ne enerģijas doties iepirkties uz apģērbu, kurpju vai saimniecības preču veikaliem, tāpēc šādus pirkumus veicu svētdienās, bet citās nedēļas dienās nopērku tikai pārtiku,» teikusi tirdzniecības centrā Origo sastaptā Aelita un piebildusi, ka bez racionāla iemesla pa veikaliem nestaigā, tāpēc nedomā, ka veikalu apmeklējums svētdien atņem laiku, ko vajadzētu veltīt tuviniekiem, kultūras pasākumiem un sportam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rosina atlikt no 1. marta iecerēto akcīzes nodokļa palielinājumu alkoholam

Māris Ķirsons,21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai jāatliek no 1. marta iecerētais akcīzes nodokļa palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem, jo cerēto papildu ienākumu var nebūt un sāks apsīkt alkohola pierobežas tirdzniecība.

To intervijā DB stāsta Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols. Viņš norāda, ka vēstules ar šādu aicinājumu, kas pamatots ar ekonomisko ieguvumu un zaudējumu analīzi, tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos, ir nosūtītas gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, gan Finanšu ministrijai.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija alkohola tirdzniecībā Baltijā?

Pēdējo gadu laikā alkohola tirdzniecībā Baltijā norisinājušās būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā lielākais ieguvējs ir Latvijas valsts budžets. Tas saistīts ar atšķirīgajām akcīzes nodokļa likmēm, kā arī to, kādu politiku nodokļu izmaiņās ir izvēlējusies katra valsts. Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija no 2014. līdz 2017. gadam strauji palielināja akcīzes nodokļa likmes. Tā rezultātā 2017. gadā Igaunijā akcīzes nodoklis par vienu litru 40 grādīgā alkohola bija 3,76 eiro lielāks nekā Latvijā. Tam vēl jāpierēķina klāt pievienotās vērtības nodokļa efekts. Rezultātā šī starpība jau pārsniedza piecus eiro, bet atsevišķai produkcijai – pat 5,5 eiro līmeni uz litru grādīgā alkohola. Tādējādi jau 2016. gadā Latvijas pierobežā, kur nodokļa likmes un tādējādi arī cenas ir citas, alkoholu iegādājās 231 000 cilvēku jeb 21% Igaunijas iedzīvotāju, bet 2017. gadā šis kaimiņvalsts pircēju skaits pieauga līdz 385 000 cilvēku jeb 35% Igaunijas iedzīvotāju. Igaunijas valsts makam un tirgotājiem šāda situācija radīja bažas, jo strauji samazinājās nodokļu ieņēmumi budžetā. Tāpēc Igaunija atteicās no tālākas akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt Latvijā bija iezīmēts mērens akcīzes nodokļa kāpums, tomēr nodokļu reformas rezultātā tā sākotnējais grafiks tika mainīts. Šogad Igaunijā ir paredzētas parlamenta vēlēšanas, un neviena no tajās startēt plānojušajām partijām vismaz pagaidām nav solījusi akcīzes nodokļa likmju alkoholam tālāku paaugstināšanos. Vēl vairāk – ir skaidras indikācijas, ka augstākās akcīzes nodokļa likmes varētu tikt samazinātas, lai tādējādi atgūtu pircējus, kuri līdz šim aktīvi papildinājuši Latvijas valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazo veikaliņu trumpis ir atrašanās vieta un pārdevēju personiskā attieksme – iespēju aprunāties ar laipnu pārdevēju daļa pircēju vērtē augstāk nekā to, ka maizes klaipiņa cena ir par dažiem santīmiem augstāka, reģionālajam medijam Zemgales Ziņas sacījis Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška.

Veikalnieki, kas vienās telpās mājo vairākus gadus, atzinuši – viņus uztur pļāpīgi pensionāri un tie, kuri aizmirsuši ko sagādāt lielveikalā. Abos gadījumos iedarbojoties fakts, ka veikaliņš ir «tepat aiz stūra».

«Mēs ļoti jūtam lielveikalu spiedienu un konkurenci. Nespējam arī pircējiem piedāvāt akcijas un atlaides, jo maza apgrozījuma gadījumā to visu nosaka ražotāji, nevis tirgotāji, un mazajiem veikaliņiem ražotāji atlaides nepiedāvā,» stāstījusi veikala Pavasaris vadītāja, gan nevēlēdamās atklāt savu vārdu. Kāds preču piegādes aģents viņai pat teicis, ka ražotāji dzīvo tieši uz mazo veikaliņu rēķina, jo lielveikali tikai veido apgrozījumu, taču to nežēlīgās politikas dēļ par peļņu nevarot domāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Tas kļuvis par pirmo lielveikalu tīklu Latvijā, kas sācis īstenot jauno politiku bez pārejas perioda.

Lielveikalu tīkls SKY izlēmis atteikties no sprostos dētu olu tirdzniecības un kļuvis par pirmo lielveikalu tīklu Latvijā, kas sācis īstenot jauno politiku bez pārejas perioda. Lēmums pieņemts, sadarbojoties ar biedrību Dzīvnieku brīvība, Open Wing Alliance dalīborganizāciju Latvijā.

Evija Andrijonoka, SKY lielveikalu tirdzniecības direktore, skaidro: «Jau ilgāku laiku meklējām iespējas izslēgt no sortimenta sprostos dētas olas un piedāvāt pircējiem produkciju, kas atbilst augošajiem dzīvnieku labturības standartiem pasaulē.»

SKY lēmums atspoguļo dzīvnieku labturības tendenci visā pasaulē. Arvien vairāk starptautisku uzņēmumu apņemas uzlabot industriālās lopkopības praksi, atsakoties no sprostos turētu dējējvistu olām. Par atteikšanos paziņojuši Costco, Walmart, Aldi, Lidl, Carrefour, Tesco, Spar, Coop un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Krievijas uzņēmējs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā: Rīgā dzīve ir mierīga, ērta un neviens netraucē būt laimīgam

Natālija Poriete,13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoefektivitāte ir svarīga ikvienam

Sandris Točs, speciāli DB,29.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prakse pierāda, ka nereti klienti, plānojot jaunu pieslēgumu, aprēķina nepieciešamo jaudu ar zināmu rezervi

Tā rezultātā tiek pieteikta divas vai līdz pat trīs reizes lielāka jauda, nekā tas nepieciešams, intervijā DB saka a/s Sadales tīkls (ST) klientu vadības direktors Imants Krūmiņš.

Uzņēmumam ir savs attīstības skatījums, taču kā jūs noskaidrojat to, ko no jums sagaida klienti?

Lai noskaidrotu klientu viedokli par ST sniegtajiem pakalpojumiem, apmierinātību un iespējamām vajadzībām nākotnē, jau trešo gadu pēc kārtas mēs veicam padziļinātu klientu apmierinātības indeksa pētījumu. Arī agrāk esam veikuši kvalitātes kontroles aptaujas. Pētījuma ietvaros uzdodam klientam jautājumus par viņam svarīgākajiem aspektiem, lai saprastu, kāda ir šī brīža apmierinātība un kas mums nākotnē ir jāuzlabo, pie kā jāpiestrādā. Tāpat ikdienā, nodrošinot individuālu korporatīvo klientu apkalpošanu, klientu vadītāji izzina klientu vēlmes un vajadzības, risina problēmas un konsultē par energoapgādes jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazā formāta veikalu izaugsmi veicina vairākas objektīvas globālas tendences, tostarp urbanizācija, informē Žanna Kristeļa, «Nielsen Latvia» komunikācijas nodaļas vadītāja.

Pilsētnieki dzīvo arvien kompaktākos dzīvokļos, kuros ne vienmēr ir vieta produktu uzglabāšanai. Cilvēki apprecas un izveido ģimenes krietni vēlāk. Aizvien vairāk cilvēku dzīvo vieni - tas attiecas gan uz gados jauniem, gan veciem cilvēkiem. Mazās mājsaimniecības retāk gatavo, tām nav nepieciešams daudz produktu. Jaunatnes koncentrēšanās uz karjeras izaugsmi veicina augstāku ienākumu līmeni, salīdzinot ar citām iedzīvotāju grupām. Šādiem patērētājiem mazā formāta veikali kļūst par racionālu izvēli.

Aizņemtības palielināšanās darbā noved pie tā, ka patērētāji cenšas izvairīties no rūpēm mājās un brīvo laiku velta atpūtai, vienlaikus palielinot ēšanas ārpus mājām popularitāti. Mazie veikali ar ierīkotu vietu maltītes ieturēšanai, kā reiz, piedāvā šādu risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas centra tirdzniecības namā Kurzeme atvērts veikals Maxima X. Pārtikas veikala trīskrāsainā reklāma kļuvusi par Liepājas centra un Rožu laukuma dominanti.

Tas ir jau septītais Maxima X formāta veikals Liepājā un ir īpašs ar to, ka ir pirmais Maxima X veikals Latvijā, kurā darbojas arī konditorijas cehs, vēsta SIA Maxima Latvija informācija. Telpu rekonstruēšanā un pielāgošanā, kā arī veikala aprīkojuma iegādē un uzstādīšanā SIA Maxima Latvija investējusi aptuveni 350 tūkst. latu, radītas 43 jaunas darbavietas.

SIA Maxima Latvija nomātā tirdzniecības zāle tirdzniecības namā Kurzeme ir 881 kvadrātmetru platībā. Šis būs jau astotais Maxima veikals Liepājā - līdz šim liepājniekiem bija pieejami seši Maxima X un viens Maxima XX veikals.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir gana daudz mazo uzņēmumu, kas piedāvā dažādus vegāniskus produktus. Viens no pirmajiem lielajiem ražotājiem Latvijā, kas sācis piedāvāt tradicionālo produktu vegāno versiju, ir AS Tukuma piens, kas šajā pavasarī tirgū ieviesa sojas «biezpiena sieriņus». Vegānās kafejnīcas Terapija vadītāja Elīna Dzelzkalēja priecājas, ka vietējie ražotāji sāk piedāvāt alternatīvas un ka veikalos paplašinās specializēto produktu piedāvājums.

«Tas, protams, liecina par to, ka lielie uzņēmumi ir sadzirdējuši pieprasījuma saucienus pēc vegāniskiem produktiem. Izpildījums jau ir cits stāsts un pašu uzņēmumu atbildība,» viņa norāda.

«Vegānisms ir modē. Biju pārsteigta, cik liels ir pieprasījums, kad uz Jāņiem man sojšlikus pasūtīja vai kad aizbraucu patirgoties Vegānfestivālā – klientu tūkstoši!» saka Dita Lase, veikala Gardais īpašniece un veģetārās uztura skolas Vegus vadītāja. Vegānfestivālu šogad apmeklēja vairāk nekā septiņi tūkstoši cilvēku, kas apliecina, ka interese par vegānismu ir liela. «Mēs vēlamies parādīt vegānismu kā dzīvesveidu vai ikdienas izvēļu ietekmētāju visai sabiedrībai, kas vēlas mūs uzklausīt. Spriežot pēc lielās intereses – tādu cilvēku ir daudz, un par to liels prieks,» teic Dainuvīte Roginska, Vegānfestivāla projekta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvijas pārtikas ražošanas nozare var būt mūsu Silīcija ieleja?

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors,13.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai pārtikas ražošanā ir senas un spēcīgas tradīcijas, un mūsu produkti pārsteidz ne vienu vien gardēdi visā pasaulē. Taču jauniem laikiem vajadzīgas jaunas idejas, un arī pārtikas nozarē ienāk dažādi inovatīvi risinājumi, kas pārsteidz pasauli.

Varbūt vienradži* un sekmīgi jaunuzņēmumi jāmeklē ne tikai IT un tehnoloģiju industrijā, bet arī pārtikas ražošanā?

Par to, ka Latvijai trūktu pieredzes vai zināšanu pārtikas ražošanā, kas ļauj sasniegt virsotnes, mums nebūtu jāraizējas. Nevar sūdzēties arī par dalībnieku trūkumu tirgū. 2020. gadā pārtikas nozare Latvijas budžetā ienesa 1,7 miljardus eiro jeb 18% no kopējā ražošanas apjoma, bet pārtikas un lauksaimniecības nozaru eksports veidoja 22% no kopējā eksporta apjoma.

Pārtikas ražošanā pastāvīgi darbojas vairāk nekā 1100 uzņēmumu, galvenokārt eksportējot uz Lietuvu, Igauniju un Krieviju. Īstais izaicinājums sākas tad, kad vietējais pārtikas ražotājs, it īpaši, ja tas ir jauns un ne pārāk liels, atrod jaunu tirgu, jo jebkurš jauns tirgus pieprasa apjomu. Mērogošana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem nozares eksportspējas kāpināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Maxima Jēkabpils veikalā iegulda 2,7 miljonus latu

Žanete Hāka,20.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpilī darbu uzsācis jauns Maxima XX veikals, kas atrodas no jauna celtā ēkā, kuras celtniecībā, zemes un veikala aprīkojuma iegādē SIA Maxima Latvija investējusi 2.7 miljonus latu.

Kā informēja uzņēmuma pārstāvji, jaunatklātā veikala tirdzniecības zāle ir 1936 kvadrātmetrus plaša, un līdz ar tā atvēršanu Jēkabpilī tiek radītas 65 jaunas darbavietas.

Jaunatvērtā tirdzniecības vieta Jēkabpils iedzīvotājiem un pilsētas viesiem piedāvās aptuveni 33 242 dažādu preču un produktu.

Šis būs jau trešais Maxima veikals Jēkabpilī, un līdz ar tā atklāšanu Latvijā būs 144 Maxima veikali. 118 ir Maxima X veikali, 23 – Maxima XX lielveikali un trīs - Maxima XXX lielveikali.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviju arvien vairāk apgādā citas ES dalībvalstis; vietējie zemnieki nespēj izlīst cauri cenas adatas caurumam, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

«Ikdienā biežāk iznāk ieiet lielveikalā – nebrauks jau pēc darba līkumu uz tirgu, lai nopirktu to Latvijas sīpolu un burkānus pāris ēdienreizēm. Sanāk pabalstīt arī nīderlandiešus, poļus. Toties brīvdienās cenšamies pēc iespējas vairāk produktu iepirkt no vietējiem zemniekiem, lai pietiktu nedēļai un nenāktos pēc dārzeņiem iet uz lielveikalu,» tā savas ģimenes paradumus ražas pārpilnības laikā raksturo 32 gadus vecā Elita, kuru Diena uzrunā kāda Rīgas lielveikala augļu un dārzeņu nodaļā. Tur cenu zīmes vēsta, ka burkāni ievesti no Lietuvas, sīpoli – no Nīderlandes, pētersīļi – no Itālijas, zaļie loki – no Polijas, plūmes – no Ungārijas. Lai arī viss minētais aug arī pie mums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksperte: ES dārzeņu ražas šogad ir pietiekamas, cenas - zemas

LETA,17.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan augļu un dārzeņu ražu Eiropas Savienības (ES) valstīs šajā sezonā ietekmēja sausums, kopumā ražas bijušas pietiekami labas. Vienlaikus vairumā ES valstu, tostarp arī Latvijā, lielveikali cenšas nospiest maksimāli zemas iepirkuma cenas, mazinot zemnieku ienākumus līdz kritiskam līmenim, aģentūrai LETA atzina kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Viņa norādīja, ka situācija analizēta nupat notikušajā ES nevalstiskās organizācijas Copa/Cogeca darba grupā. Tajā Latvijas pārstāve norādīja, ka šajā sezonā ļoti būtiska ir iekšējā tirgus nosargāšana un sakārtošana.

Salīdzinājumā ar pērno gadu, kad dārzeņu cenas būtiski samazināja lētais imports, šogad cenas pieņemamā līmenī ir atgriezušās tomātiem, gurķiem, burkāniem un sīpoliem, bet zemākas ir kāpostiem. Tirgus nav prognozējams, ir pārāk lielas svārstības, kur dārzeņu pārprodukcija mainās ar to trūkumu, un zemniekiem grūti prognozēt stabilu ražošanu, sagatavot biznesa plānus, kalkulēt naudas plūsmu. Šādā situācijā būs apgrūtinoši pavasaros saņemt apgrozāmo līdzekļu kredītus no bankām un plānot attīstību, sacīja Strazdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien tirdzniecības nozares Sociālā dialoga padome lēmusi par nepieciešamību likumos veikt grozījumus ar mērķi noteikt, ka veikali svētkos nestrādās. Perspektīvā paredzēts, ka ar laiku šis aizliegums tiktu paplašināts arī attiecībā uz darbu svētdienās, kā tas ir daudzās Eiropas Savienības valstīs, kur veikali ir slēgti arī svētdienās, teikts šodien izplatītā paziņojumā.

Galīgo lēmumu, kāds izskatīsies likumdevējam iesniedzamais priekšlikums par šo ierobežojumu, pieņems Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) konferencē 18. augustā un Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība (LTDA) savā padomē š.g. 13. septembrī.

Sociālais ieguvums – tirdzniecībā strādājošiem būtu iespēja svētkos veltīt laiku ģimenei, bērniem un atpūtai. Savukārt lielo darba devēju ieguvums būtu no tā, ka «augs darba ražīgums, jo atpūties cilvēks spēj strādāt ar lielāku atdevi».

«Uzskatu, ka nozares dominējošiem spēlētājiem darbs svētdienās peļņu nenes, jo ir mazāks apgrozījums, savukārt darba izmaksas ir divas reizes lielākas. Tomēr, lai nodrošinātu iespēju iegādāties pārtiku vai veikt citus nepieciešamos pirkumus tiem cilvēkiem, kas nav paspējuši to izdarīt vai kuru darba grafiki sakrīt ar veikalu darba laiku darbdienās, jāatļauj mazajiem veikaliem strādāt arī brīvdienās. Latvijas Tirgotāju asociācija uzskata un arī to pārrunājusi ar Ekonomikas ministriju, ka šādas izmaiņas veikalu darba laikā uzlabotu mazo tirgotāju konkurētspēju,» pauž LTA prezidents Henriks Danusēvičs

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Reaton Ltd: Kad atvedām uz Latviju pirmos jūras produktus, neviens nezināja, ko ar tiem iesākt

Ingrīda Drazdovska,07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu biznesā naivu, jaunu spēlētāju parādīšanās mūsdienās ir retums; pārsvarā tiek veidoti restorāni ar stingri pārdomātu koncepciju, nopietnu biznesa plānu un ilgtermiņa mērķiem

Kādam sanāk, kādam varbūt ne, tomēr tirgus vēl tikai strukturējas, tā intervijā DB pauž daudznozaru uzņēmuma SIA Reaton Ltd Pārtikas un delikatešu departamenta direktore Irina Jerņeva. 25 gados, kopš kompānija pievērsusies pārtikas produktu izplatīšanai, ražošanai, HoReCa tirgus ir mainījies radikāli, uzņēmuma darbība pāraugusi Latvijas robežas.

Fragments no intervijas:

Kā jūs raksturotu HoReCa tirgu, tendences tajā? Vai tas ir atguvies pēc krīzes?

Nozare attīstās dinamiski. Notiek tirgus dažādošanās. Patērētājiem ir gana plašs vajadzību spektrs, un nozare, cenšoties tās apmierināt, piedāvā jaunas formas, koncepcijas, atšķirīgu mārketinga pieeju. Tas notiek gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā – visur, kur strādājam. Pārmaiņas un attīstība ir diezgan straujas, to nosaka lielāka patērētāju informētība un augstāks zināšanu līmenis. Vienlaikus nostiprinās restorānu, kafejnīcu vadības profesionalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru