Patlaban ārējās tirdzniecības datos nav būtisku pazīmju, kas liecinātu, ka preču eksportu ietekmētu Krievijas un Ukrainas ģeopolitiskā situācija, norāda eksperti.
Ņemot vērā, ka eirozonas ekonomika atgūstas, arī nākamajos gada mēnešos paredzams, ka eksports turpinās palielināties.
Db.lv jau rakstīja, ka martā salīdzinājumā ar februāri preču eksporta vērtība faktiskajās cenās palielinājās par 7,3% un importa – par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.
Martā Latvija eksportējusi preces 855,4 milj. eiro apmērā, bet importējusi – par 1,079 miljardi eiro. Pirmajos trijos šā gada mēnešos preču eksporta vērtība sasniegusi 2,39 miljardu. eiro, bet importa – 2,93 miljardus eiro.
Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 44,2% (2014. gada februārī 45,8%).
Ar sīkākiem ekspertu komentāriem un prognozēm iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/4
Nordea Markets Vecākais pārdošanas vadītājs Gints Belēvičs
Interesanti, ka eksporta sadaļā farmācijas produkti piedzīvojuši kāpumu 40,6% apmērā pret pērnā gada maiju, taču pretim tam importa sadaļā farmācijas produktiem ir līdzīgs kāpums 40,8% apmērā, un tas varētu būt saistīts ar palielinātu reeksporta aktivitāti. Pagaidām būtiskas svārstības nav novērojamas arī tirdzniecībā ar Krieviju. Martā ar 9,4% no eksporta kopapjoma, līdzīgi kā pēdējā laikā ierasts, Krievija bijusi Latvijas trešais nozīmīgākais ārējās tirdzniecības partneris aiz Lietuvas un Igaunijas.
#2/4
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce
Ārējās tirdzniecības dati apstiprina, ka Latvijas eksportētāju konkurētspēja, izmantojot mazas un elastīgas ekonomikas priekšrocības, ļauj salīdzinoši ātri un viegli pielāgoties izmaiņām ārējā pieprasījumā.
Saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas operatīvo informāciju šā gada pirmajos divos mēnešos Latvijas eksporta tirgus daļas pasaules importā turpināja pieaugt, apliecinot Latvijas spēju elastīgi reaģēt uz pieprasījuma kritumu atsevišķās preču grupās un atsevišķās valstīs. Pašlaik ārējās tirdzniecības datos nav būtisku pazīmju, kas liecinātu, ka preču eksportu ietekmētu Krievijas un Ukrainas ģeopolitiskā situācija. Tieši pretēji. Piemēram, Latvijas pārtikas ražotāju grupas NP Foods eksports šā gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pagājušajā gadā pieaudzis par 35%, pateicoties būtiskam eksporta kāpumam tieši uz Krieviju, kur apjomi ir pieauguši divas reizes, un uz Vāciju.
Vēl viens piemērs: ukraiņu uzņēmēji no Latvijas plāno eksportēt lauksaimniecības produktus, izveidojot Latvijā pilnu ražošanas ciklu - sākot ar kartupeļu (vēlāk arī skābo ābolu) audzēšanu un iepirkšanu un beidzot ar pārstrādi un ražošanas atkritumu utilizāciju. Ukraiņu uzņēmēji, plānojot būvēt divas pilna cikla augstāko tehnoloģiju rūpnīcas, katrā no tām grasās investēt ap 72 miljoniem eiro.
Tomēr Ukrainas un Krievijas notikumi ir ietekmējuši Latvijas uzņēmēju noskaņojumu par eksporta pasūtījumiem, kas otro ceturksni pēc kārtas ir pasliktinājusies. Turpretī konkurētspējas novērtējums iekšzemes tirgū, Eiropas Savienības (ES) ietvaros un ārpus ES ir uzlabojies, un tas liecina, ka vairākums Latvijas eksportētāji jūtas samērā pārliecinoši, turpinot veiksmīgu savu preču diversifikāciju un tirgus daļu palielināšanu.
Neskatoties uz ekonomiskajiem sarežģījumiem austrumu reģionā un lēno izaugsmi tirdzniecības partnervalstīs, Latvijas eksportētāji nākotnē raugās diezgan optimistiski. Ap 30% uzņēmēju rēķinās ar eksporta izaugsmi šogad, un daudzi uzņēmēji paredz apgrozījuma pieaugumu.
Latvijas ekonomikas attīstībai nepieciešamas investīcijas, kas sākotnēji nesīs pienesumu importa, bet tālākā nākotnē arī eksporta pieaugumā.
#3/4
Finanšu ministrija
Kamēr situācija Latvijas eksportā uz NVS tirgiem nav pasliktinājusies tik jūtami, kā varēja sagaidīt, ekonomiskās situācijas uzlabošanās Eiropas Savienības valstīs dod pamatu cerībām uz Latvijas eksporta tālāku pieaugumu rietumu virzienā, un kopējais eksporta pieaugums šogad varētu būt straujāks nekā 2013. gadā.
Jaunākie Eiropas Komisijas ekonomikas sentimenta indeksa (ESI) rādītāji liecina, ka uzņēmēju un patērētāju noskaņojums turpina uzlaboties, un indeksa vērtība jau astoņus mēnešus pēc kārtas pārsniedz 100 punktu atzīmi, kas norāda uz ekonomiskās aktivitātes pieaugumu. Arī Latvijā ESI indekss pēc iepriekšējā mēnesī piedzīvotā jūtamā krituma aprīlī atkal ir palielinājies, norādot, ka arī Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji ir koriģējuši savas negatīvās prognozes ģeopolitiskā konflikta sakarā.
#4/4
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Vislielāko devumu eksporta kāpumā martā sniedza kokapstrāde, tās pārdošanas apjoms sasniedza jaunu visu laiku augstāko rādītāju — 154,2 miljoni eiro, kas ir gandrīz par 10 miljoniem vairāk nekā jebkad līdz šim.
Taču īpašu uzmanību ārējās tirdzniecības datos šoreiz pelnījuši produkti, kurus varētu skart ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā un Ukrainā, kā arī bažas par iespējamām tirdzniecības sankcijām. Kopumā dati liecina, kas nekas ļoti dramatisks nav noticis.
Visbiežāk saistībā ar šo problēmu tiek minēti zivju konservi. Kā vēsta CSP, gan 1.ceturksnī kopumā, gan martā zivju un jūras produktu izstrādājumu eksports audzis par 2,5%. Tas ir ievērojami, par 27% mazāks nekā pērnā gada pēdējā ceturksnī, bet šāds sezonāls apjomu kritums ir bijis tipisks, vidēji par 24% šādā ceturkšņu griezumā kopš 2006.gada.
Iespējama Ukrainas krīzes eskalācija joprojām ir lielākais risks Latvijas eksportam šogad, taču vairs nav tik liels, kā šķita konflikta sākumā. Krīze ir iegājusi fāzē, kad galveno pušu rīcība jau ir kļuvusi vieglāk, kaut arī ne pilnībā prognozējama. Krievijas rīcība aizvadītās nedēļas laikā parāda, ka brīdī, kad tā sajūt apdraudējumu savām svarīgākajām ekonomiskajām interesēm, tā rīkojas, lai šos riskus mazinātu un piebremzē konflikta eskalāciju.
