Lai nākotnē straujāk audzētu eksporta apjomus, Latvijas uzņēmējiem vairāk līdzekļu jāinvestē ražošanā, norāda eksperti.
Šajā gadā eksporta apjomu kāpumu nedaudz bremzēs ekonomikas situācijas pasliktināšanās Krievijā, tomēr izskatās, ka mūsu uzņēmēji šajā valstī zaudēto atgūs, kāpinot eksportu uz Eiropu, uzskata ekonomisti.
Db.lv jau rakstīja, ka aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 1,8% un importa – par 3,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.
Aprīlī Latvija eksportējusi preces 839,6 miljonu eiro apmērā, bet importējusi – par 1,040 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 44,7%.
Ar ekonomistu komentāriem un prognozēm sīkāk iepazīties iespējams galerijā augstāk!
#1/4
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Šī gada pirmajos divos mēnešos preču eksports uz Krieviju vēl auga, martā un aprīlī nedaudz samazinoties salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn (četros mēnešos kopumā ir par 1% augstāks nekā gadu iepriekš). Ir gan grūti spriest, vai tas tiešām ir Ukrainas-Krievijas konflikta dēļ (piemēram, pērn dažos mēnešos arī bija novērojams eksporta gada kritums uz Krieviju). Eksports uz Ukrainu aprīlī gan ir samazinājies ievērojamāk (virs 40% salīdzinājumā ar 2013.g. aprīli) un četros mēnešos nu jau bija par 9% zemāks nekā pirms gada. Ukrainas īpatsvars kopējā preču eksportā šī gada četros mēnešos bija zem 1%, Krievijas – nedaudz zem 10%.
Gaidāms, ka lēna preču eksporta gada izaugsme turpināsies. Vājāks ārējais pieprasījums sakarā ar lēnāku izaugsmi Krievijā un NVS valstīs slāpēs eksporta izaugsmi, tomēr gaidāms, ka kritumu uz Krieviju šogad kompensēs eksporta kāpums uz Eiropu (kur izaugsme, šķiet, nostiprinās) un citām pasaules valstīm.
#2/4
Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs Gints Belēvičs
Aprīļa eksporta dati labi parāda, cik nozīmīgs statistikā ir bāzes efekts. Ja martā eksporta pieaugums mēneša griezumā bija negaidīti liels - 7,3%, tad jau aprīlī šis rādītājs piedzīvoja korekciju, eksportam samazinoties par 1,8% pret martu. Ja salīdzinām ar pērno gadu, tad šogad aprīlī esam eksportējuši par 0,7% vairāk.
Marta labie farmācijas produktu eksporta dati, liek aprīlī novērotajam kritumam pret martu (-24,8%) izskatīties ļoti lielam, taču patiesībā situācija šajā nozarē ir salīdzinoši laba, pat ņemot vērā, ka Krievija un Ukraina ir nozīmīgākie ārējās tirdzniecības partneri Latvijas medikamentu ražotājiem.
Joprojām spēcīgu rezultātu uzrāda koka un koka izstrādājumu eksports, kur mēneša apjoms jau otro mēnesi pēc kārtas bijis virs 150 miljoniem eiro un gada griezumā aprīļa pieaugums bijis 8,2% apmērā.
Importa struktūrā lielāko kritumu no galvenajām nozarēm piedzīvojis sauszemes transporta līdzekļu un to daļu imports. Jau vairākus mēnešus pēc kārtas sauszemes transporta līdzekļu imports samazinās, ja salīdzinām ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, kas ir mazliet pārsteidzošs rādītājs, ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotāju pirktspēja un noskaņojums uzlabojas. Acīmredzot pēdējā laikā publiskajā sektorā nav bijuši lieli automobiļu iepirkumi, kas spēj lielā mērā svārstīt sauszemes transporta līdzekļu importa datus.
Ņemot vērā importa straujāku samazināšanos, kopumā Latvijas tirdzniecības bilance ir uzlabojusies, eksportam ārējā tirdzniecības apjomā pieaugot līdz 44,7%
#3/4
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce
Eksporta struktūrā valstu griezumā ir manāmas izmaiņas, piemēram, pieprasījuma mazināšanās pēc Latvijas eksporta precēm Igaunijā, Somijā un Vācijā tiek kompensēta ar diezgan būtisku eksporta kāpumu un eksporta tirgus daļu pieaugumu Lielbritānijā, Polijā, Zviedrijā un citās valstīs, kurās iekšzemes pieprasījums saglabājas stabils. Preču eksporta plūsma uz eiro zonu gada pirmajos četros mēnešos sarukusi par 4%, bet uz neeirozonas valstīm (Dāniju, Lielbritāniju, Poliju, Zviedriju) eksports pieaudzis par 15%. Arī uz NVS valstīm preču eksports palielinājies - attiecīgi par 2%, tai skaitā uz Krieviju - par 0.7%.
Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošajiem mēnešiem martā un aprīlī bija vērojams pakāpenisks eksporta gada tempu sarukums uz Krieviju, tomēr aprīlī salīdzinājumā ar martu eksportā uz Krieviju bija kāpums par 5,1%. Kopumā četros mēnešos eksportā uz Krieviju sarucis tekstila izstrādājumu un elektroiekārtu eksports, bet pieaudzis pārtikas produktu un mehānismu eksports.
Četros mēnešos ievērojami (par 34.3%) pieaudzis eksports uz Amerikas kontinentu, tomēr nevis uz ASV (kur vērojams kritums par 1.8%), bet mūsu eksportētāji savu preču noieta tirgu atraduši dažādās eksotiskākās valstīs, piemēram, Haiti, kur janvārī (par 5.5 milj. eiro) un aprīlī (kopsummā par 10.1 milj. eiro) eksportēti kviešu rudzu maisījumi, kā arī dažādi plastmasas izstrādājumi. Tāpat tiek eksportēts uz Brazīliju, Meksiku, Venecuēlu un citām valstīm.
Saskaņā ar 1. ceturkšņa datiem Latvijas eksporta tirgus daļas kopējā pasaules importā turpināja pieaugt, kas apliecina Latvijas eksportētāju mobilitāti un spēju diezgan veiksmīgi pārorientēt savu preču noieta tirgus.
Latvijas eksporta izaugsmes saglabāšanā nozīmīga loma ir investīcijām uzņēmumu ražīguma palielināšanā, jaunu tehnoloģiju izmantošanā, inovatīvu produktu ražošanā, uzlabojot savu konkurētspēju un radot produkciju ar augstāku pievienoto vērtību. Starptautiskās reitingu aģentūras Standard & Poor's lēmums maijā paaugstināt Latvijas kredītreitingu, nosakot tam stabilu nākotnes vērtējumu, ļauj cerēt, ka tiks stiprināta investoru uzticība un veicināta eksporta potenciālam tik nepieciešamo investīciju ieplūde Latvijā.
#4/4
Ekonomikas ministrija
Lielā mērā eksporta izaugsmi ietekmēja lauksaimniecības un pārtikas preču, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksporta apjomu pieaugumi. Savukārt ievērojami turpina samazināties metālu eksports (galvenokārt dzelzs un tērauds).
Importa apjomi aprīlī gada griezumā saruka par 4,6%. Ievērojami samazinājās minerālo produktu un satiksmes līdzekļu imports, savukārt nedaudz pieauga koksnes un tās izstrādājumu un ķīmiskās rūpniecības preču importa apjomi.
2014.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, eksporta apjomi ir nedaudz sarukuši – par 1,8%. Līdzīga tendence aprīlī bija vērojama arī 2011. un 2012.gadā, savukārt pagājušajā gadā aprīlī mēneša laikā eksporta apjomi nedaudz pieauga.
Savukārt preču imports mēneša laikā ir samazinājies straujāk nekā eksports – par 3,6%. Importa apjomus pozitīvi ietekmēja koksnes un tās izstrādājumu, kā arī minerālo produktu importa pieaugumi, savukārt negatīvi – metālu un to izstrādājumu, kā arī lauksaimniecības un pārtikas preču importa samazinājumi. Preču imports 2014.gada četros mēnešos bija par 2,5% mazāks nekā pirms gada.
Turpmākās eksporta iespējas būs cieši saistītas ar procesiem ārējos tirgos.
