Martā mazumtirdzniecības apjomi pēc gada sākumā piedzīvotā klusuma perioda nedaudz atguvušies, liecinot, ka iedzīvotāji sāk pierast pie eiro, norāda eksperti.
Tāpat viņi uzsver, ka pagaidām Ukrainas un Krievijas konflikts arī neatspoguļojas tirdzniecības datos, tādēļ cerams, ka šis efekts būs mazāks nekā tika gaidīts.
Nākamo mēnešu laikā varēs redzēt, vai konfliktam būs kāda ietekme uz Latvijas mazumtirdzniecības apjomiem, taču, visdrīzāk var gaidīt izaugsmi.
Db.lv jau rakstīja, ka šā gada martā, salīdzinot ar februāri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājās par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie sezonāli izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,1%, bet nepārtikas preču apgrozījums – par 2,6%.
Ar ekspertu komentāriem iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/4
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Kā jau bija gaidāms, šī gada martā iedzīvotāju tēriņu apjomi veikalos nedaudz atkopās pēc klusākiem pirmajiem diviem mēnešiem, iespējams, jau nedaudz pieradot pie jaunās valūtas.
Iedzīvotāju ienākumi šī gada sākumā turpinājuši kāpt – visticamāk, augusi gan nodarbinātība, gan algas. Nedaudz samazinājies arī nodokļu slogs darbaspēkam, savukārt cenu kāpums bija ļoti mērens. Līdz ar to pirktspēja turpinājusi uzlaboties. Sagaidāms, ka tas notiks arī turpmāk un tāpēc iedzīvotāji varēs atļauties vairāk tērēt veikalos. Pašlaik gan ir neskaidrs, cik būtiski Krievijas-Ukrainas konflikts varētu ietekmēt Latvijas patērētāju noskaņojumu. Mājsaimniecību ienākumu kāpums dēļ vājāka eksporta un investīcijām būs nedaudz lēnāks nekā gaidījām šī gada sākumā, tomēr, ja iedzīvotāju noskaņojums ievērojami nepasliktināsies, arī turpmāk redzēsim mazumtirdzniecības un mājsaimniecību patēriņa izaugsmi.
#2/4
DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
Iespējams, ka samērā nelielie pārdošanas apjomi janvārī un februārī bija skaidrojami ar eiro ieviešanu, pirmkārt jau šķietami lielāko cenu psiholoģisko ietekmi, ne velti joprojām ir tirgotāji, kuri cenšas cenas latos padarīt pamanāmākas par lielākajiem skaitļiem eiro izteiksmē.
Pirms šiem datiem varēja bažīties par Ukrainas notikumu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, tas acīmredzami nav noticis. Tāpēc ir ļoti ticami, ka līdz ar to nozare ir pārvarējusi lēnākas izaugsmes mini-ciklu un turpmāk apgrozījums gada griezumā augs straujāk. Par to liecina gan noguldījumu, gan noskaņojuma dati.
Runājot par atsevišķām preču kategorijām, pats interesantākais marta novērojums ir ļoti straujš kāpums ar mājokļu būvi un iekārtošanu saistītu preču tirdzniecībā. Metālizstrādājumu, krāsu un stikla tirdzniecība gada laikā pieaugusi par 20%, bet paklāju, tapešu un grīdas segumu tirdzniecība pat par 31,9%. Novērojumi pie attiecīgas specializācijas veikaliem to apstiprina. Acīmredzot pietiekami lielai daļai patērētāju ienākumi un stabilitātes sajūta auguši pietiekami, lai ieguldītu naudu ilglaicīgos projektos.
#3/4
Ekonomikas ministrija
Mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu lielā mērā ietekmē iedzīvotāju ienākumu kāpums. Martā 2/3 no kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumanodrošināja nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjomu kāpums. Būtiskāk pieauga apģērbu un apavu, kā arī metālizstrādājumu tirdzniecības apjomi. Savukārt saruka farmaceitisko un medicīnisko piederumu, pulksteņu un juvelierizstrādājumutirdzniecības apjomi, kā arī mazumtirdzniecība stendos un tirgos.
2014.gadā mazumtirdzniecības apgrozījums turpinās augt. To galvenokārt veicinās situācijas uzlabošanās darba tirgū un iedzīvotāju ienākumu pakāpenisks pieaugums.
#4/4
Finanšu ministrija
Gada sākumā patērētāju piesardzība attiecībā uz eiro ieviešanu radīja nelielas svārstības mazumtirdzniecības apgrozījuma datos. Šo piesardzību veicināja šķietamā inflācija, ko radīja lata un eiro valūtas vērtības atšķirības. Statistika gan liecina, ka praktiski visu ikdienas preču cenas ir palikušas pārsvarā nemainīgas, ja izslēdz tipiskās sezonālās cenu svārstības atsevišķām precēm vai pakalpojumiem.
Patērētājiem adaptējoties jaunajai monetārās vērtības mērvienību skalai, šis īstermiņa efekts ir sevi izsmēlis, un gaidāms, ka turpmākais mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums būs samērāms ar algu un nodarbinātības kāpumu, kas arī šogad sola būtisku privātā patēriņa ieguldījumu ekonomikas izaugsmē.
Kā liecina Eiropas Komisijas publicētie noskaņojuma rādītāji, gan patērētāju, gan arī tirgotāju redzējums par ekonomisko situāciju valstī ir optimistisks. Tas gan ir saprotams, jo bezdarbs valstī turpina sarukt, algas kāpj un attiecīgi uzlabojas arī privātais patēriņš.
Statistika par martu sevī jau iekļauj periodu, kad Ukrainā sākās nemieri, un uzlabojums mazumtirdzniecības datos var šķist mulsinošs. Taču, jāņem vērā, ka privātais patēriņš nav tik ļoti jūtīgs pret politisko fonu ārvalstīs, pagaidām vēl nav indikatoru, kas liecinātu par to, ka Ukrainas – Krievijas krīze nopietni ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību.
