Tuvākajos mēnešos varēsim vēl novērot deflāciju, taču gada otrajā pusē var gaidīt inflācijas atgriešanos pozitīvajā teritorijā, uzskata ekonomisti.
Db.lv jau rakstīja, ka vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada februārī, salīdzinot ar 2014. gada februāri, samazinājās par 0,1%,liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Precēm cenas samazinājās par 1%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,4%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,5%.
Ar ekspertu komentāriem un prognozēm iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/4
CBL Asset Management Tirgus analīzes nodaļas ekonomiste Simona Striževska
Kā gaidīts, patēriņa cenu kāpumu februārī galvenokārt noteica mājsaimniecību izdevumu pieaugums transportam. Degvielas cenas februārī ir palielinājušas par nepilniem 3%, reģistrējot pirmo pieaugumu kopš pērnā gada jūlija. Vidējo patēriņa cenu līmeni februārī kāpināja arī pasažieru pārvadājumu sadārdzinājums Rīgā. Turklāt pēc ziemas sezonai salīdzinoši neraksturīga cenu samazinājuma, pieaugumu februārī reģistrēja arī dārzeņu cenas. Savukārt uz leju inflācijas ciparu februārī pavilka siltumenerģijas tarifu samazinājums un sezonas atlaižu noslēgums apģērbu un apavu veikalos.
Kopumā, deflācijas spiediens Latvijā ir mazinājies un cenas februārī ir pazeminājušas par 0,1% gada griezumā, salīdzinājumā ar 0,4% kritumu šā gada janvārī. Spriežot, pēc energoresursu cenu stabilizācijas pasaules finanšu tirgos un eiro vājuma, deflācija Latvijā būs salīdzinoši īslaicīga parādība un jau tuvāko mēnešu laikā gada inflācija atgriezīsies pozitīvajā teritorijā. Tai pat laikā, novēlotā dabasgāzes un siltumenerģijas tarifu reakcija uz globālo energoresursu cenu kritumu vēl kādu laiku turpinās spiest inflācijas ciparu uz leju.
Sagaidāms, ka gada vidējā inflācija Latvijā 2015. gadā varētu svārstīties zem 1%.
#2/4
Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs
2015. gada pirmie divi mēneši uzrādījuši deflāciju. Līdzīgi kā janvārī, arī februārī novērots patēriņa cenu samazinājums, ja salīdzina ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Vislielāko ietekmi, ņemot vērā straujo jēlnaftas cenu kritumu februārī, uz patēriņa cenu līmeni atstāja izdevumi transportam. Transporta grupā cenas samazinājušās par 6,3% un ja vērtē atsevišķi degvielu, tad cenu kritums bijis 17,3%.
Otrs būtiskākais deflācijas veicinātājs bijis pārtikas cenu kritums par 2,3% gada griezumā, kur visvairāk kritusies cena pienam un piena produktiem (-8,4%).
No vēl lielāka deflācijas rādītāja šogad mūs paglābušas pieaugošās izmaksas par mājokļa uzturēšanu, kur galvenais vaininieks ir elektroenerģijas tirgus liberalizācija mājsaimniecībām.Elektroenerģijas cenu kāpums inflācijas procentpunktu izteiksmē sasniedz teju 0,9%, kas nozīmē, ka bez šī cenu kāpuma februārī gada deflācija būtu -1%.
Kopumā šajā gadā Nordea prognozē ļoti mērenu inflāciju līdz 1%, kas tiks nodrošināta pateicoties relatīvi zemajām izejvielu cenām, kā arī kopējai zemās inflācijas videi Eiropā. Inflāciju veicinoši notikumi visu šo gadu būs janvārī veiktā elektroenerģijas tirgus liberalizācija mājsaimniecībām, Rīgas Satiksmes braukšanas biļešu cenu paaugstināšana, kā arī arvien pieaugošās alkohola un tabakas izstrādājumu cenas.
#3/4
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Turpmākos divus trīs mēnešus vidējais cenu līmenis gada izteiksmē atradīsies zem pērnā gada atzīmes, kad tas pamazām atsāks pieaugt. Primāri inflācijas pieaugumu turpinās veidot cenu kāpums pakalpojumiem.
Lielākais inflācijas svārstību potenciāls slēpjas naftas cenu izmaiņās. Īstermiņā tā šūposies esošajā amplitūdā, kas ir ap 60 dolāriem par barelu, kaut joprojām pastāv faktori, kas varētu likt tai sarukt līdz nesenā pagātnē uzrādītajam cenu minimumam. Vidējā termiņā prognozes sola tās stabilizēšanos ap 70 dolāriem. Patlaban naftas cenu kritums neitralizē negatīvo elektroenerģijas cenas kāpuma ietekmi uz inflāciju. Pārtikas cenas saglabāsies relatīvi stabilas. Dzīvīgākas izmaiņas pārtikas cenās atsāksies līdz ar sasniegumiem eksportā, kā arī izmaiņas var viest Krievijas politikas maiņa (sankcijas, sarežģījumi ar ražu, eksporta ierobežojumi utt.). Neskatoties uz cenu tendencēm gada pirmajā pusē, gada otrajā pusē inflācija kļūs nedaudz jestrāka. Tādēļ šā gada inflācijas prognoze ir 0,7%.
#4/4
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Salīdzinājumā ar pērnā gada februāri, pārtikas cenas bija gandrīz par 3% mazākas (lētāka gaļa un gaļas izstrādājumi, piens un piena produkti, dārzeņi un kartupeļi, cukurs). Dabasgāze bija par 1% un siltumenerģija par 2% lētākas, degviela – par 17% lētāka. Savukārt elektroenerģija bija vidēji par 27% dārgāka, transporta pakalpojumi – par 10% dārgāki, viesnīcās un restorāni par 3% un bezalkoholiskie dzērieni par 5% dārgāki.
Lai arī naftas cenas ir nedaudz atguvušās no aptuveni 40 dolāriem par barelu janvāra sākumā (pašlaik tās ir ap 59 dolāriem), tās vēl arvien ir ievērojami zemākas nekā pirms pusgada vai gada. Līdz ar to, pozitīvu efektu no lētākas naftas redzēsim Latvijas cenās arī turpmākajos mēnešos – galvenokārt turpmāka gāzes un siltumenerģijas cenu kritumā. Pārtikas cenas pasaulē arī turpina krist. Tomēr jāpiebilst, ka vājāks eiro valūtas kurss pret dolāru mazina cenu krituma potenciālu Latvijā – ne tikai energoresursiem, bet arī, piemēram, elektronikai vai arī tējai un kafijai (proti, tām precēm, kas tiek pirktas dolāros).
Šogad patēriņa cenu kāpums būs ļoti vājš, Swedbank prognozē vidēji 0,5%. Nākamajos pāris mēnešos patēriņa cenas vēl arvien varētu būt tādā pašā līmenī kā gadu iepriekš vai pat nedaudz zemākas.
