Šogad inflācija būs nedaudz straujāka nekā pagājušajā gadā, tomēr būtisku cenu kāpumu, visdrīzāk, pagaidām nevar gaidīt, uzskata eksperti.
Viņi norāda, ka cenu pieaugumu veicinās gan ekonomikas izaugsme, gan cenu izmaiņas pasaules tirgos.
Db.lv jau rakstīja, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2014.gada aprīlī, salīdzinot ar 2013.gada aprīli, palielinājās par 0,7%. Precēm cenas nemainījās, bet pakalpojumiem cenas pieauga par 2,6%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni šajā aprīlī, salīdzinot ar pērno aprīli, bija cenu kāpumam viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, atpūtai un kultūrai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī cenu kritumam sakaru pakalpojumiem, artransportu saistītām precēm un pakalpojumiem.
Pārtikas produktu cenas 12 mēnešu laikā pieauga par 0,5%.
Ar ekspertu prognozēm iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/4
Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne
Ir pierimis ap eiro ieviešanu novērotais pakalpojumu cenu kāpums, kopumā to cenas pēdējo divu mēnešu laikā saglabājušās stabilas. Eiropas Komisijas provizoriskie aprēķini liecina, ka efekts uz cenām no pārejas uz eiro bijis gaidītajā 0,2 līdz 0,3 procentpunktu diapazonā, proti, ja nebūtu eiro pārejas, inflācija aprīli būtu ap 0,4% nevis 0,7%. Tādējādi efekts ir bijis salīdzinoši neliels un līdzīgs kā citās valstīs.
Gaidāms, ka tuvāko mēnešu laikā inflācija saglabāsies pieticīga, bet uz vasaras beigām jau, visticamāk, gada inflācija būs virs 1% atzīmes, daļēji dēļ ļoti zemās inflācijas šajā periodā pērn. Kopumā, šogad inflācija būs ļoti mērena – vidēji līdz 1,5%, bet nākamgad tā varētu būt nedaudz virs 3% atzīmes.
#2/4
Ekonomikas ministrija
Prognozējams, ka turpmāk patēriņa cenas turpinās mēreni augt. To ietekmēs gan pieprasījuma, gan piedāvājuma puses faktori. Uzlabojoties situācijai darba tirgū, pieaugs privātais patēriņš. Kopumā 2014.gadā sagaidāma mērena inflācija un gada vidējā inflācija var būt ap 1% pie nosacījuma, ja pasaules pārtikas un naftas produktu cenas saglabās pašreizējo tendenci un nav sagaidāms to straujš pieaugums.
#3/4
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Šogad inflācija būs nedaudz straujāka par to, ko vērojām pērn. To noteiks zemais bāzes līmenis un tas, ka ekonomika turpinās attīstīties. Taču izaugsmes palēnināšanās un ārējā vide noteikts to, ka inflācija joprojām būs zema. SEB bankas prognoze ir, ka tā šogad varētu sasniegt 1,4%.
Tikmēr eirozonā inflācija turpina rukt. Deflācijas tendences daudzās krīzes skartajās valstīs notur zemu vidējo inflāciju, kas ir tālu no ECB noteiktā mērķa. Taču tā ir zema arī Francijā un Vācijā. Īstermiņā pastāv, pagaidām limitēts, spiediens pārtikas cenu kāpuma veidā, taču apstākļi kopumā norāda uz zemas inflācijas saglabāšanos. Tikmēr joprojām augsti ir deflācijas riski, ko veido zemās inflācijas gaidas, kuru pamatā ir zemā izaugsme, augstais bezdarbs un stīvums darba samaksas pieaugumā. Tādejādi ECB tomēr varētu ķerties pie kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumiem, lai atdzīvinātu inflāciju. To apjoms nav zināms, taču atbalsis medijos ziņo par šāda veida ECB modelēšanu. Respektīvi, aktīvu iegāde viena triljona eiro vērtībā varētu rezultēties papildus cenu līmeņa kāpumā par 0,2-0,8 procentpunktiem. Tie gan ir indikatīvi skaitļi, taču pat ja šāds solis tiks veikts, viens triljons eiro ir aptuveni 10% no eirozonas IKP un veido vien pusi no tiem apjomiem, ko ir veikušas ASV un Lielbritānijas centrālās bankas.
#4/4
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Turpmākajos mēnešos gada inflācija pakāpeniski pieaugs. Pērn cenu līmenis gada ietvaros kopumā bija lejupejošs, radot attiecīgu bāzes efektu, šogad to atkārtot nebūs iespējams. Importa cenu samazinošā ietekme uz inflāciju kļūs mazāka, bet ekonomikas pieauguma radītais izmaksu spiediens iekšējā tirgū pastiprināsies. Taču inflācija palielināsies ļoti mēreni, jo globālā vide joprojām ir drīzāk izmaksu kāpumu bremzējoša. Eiropas Centrālā banka arvien vairāk bažījas par pārāk zemo inflāciju eirozonā, kas aprīlī provizoriski vērtēta 0,7% līmenī. Pirms gada Latvijā bija pārliecinoši zemākā inflācija Baltijas valstu vidū, tagad situācija pretēja, par spīti tik nožēlojamam sniegumam kā 0,7% gada inflācija. Salīdzinājumā ar 2012.gada aprīli cenas šobrīd augušas vien par 0,4%, tātad divus gadus esam aizvadījuši gandrīz pilnīgas cenu stabilitātes apstākļos, būtiski mainoties vien dažādu produktu izmaksu attiecībām.
Pirmās nepieciešamības produktu cenas joprojām ir diezgan saudzīgas. Pārtikas gada inflācija šogad svārstījusies ap 1%. Piena produktiem cenas strauji aug, aprīlī par 6% gada griezumā, bet ir produkti, kuriem samazinās, piemēram, maize, olas. Tas acīmredzami skaidrojams ar pretēju piena produktu un graudu cenu virzību pasaules tirgū gada laikā. Tējai un kafijai cenas pat par 12,2% zemākas nekā pirms gada, tas nu gan ilgi neturpināsies, ievērojot, kas šobrīd notiek pasaules kafijas tirgū, dēļ postoša sausuma Brazīlijā. Mājsaimniecību patērētā enerģija joprojām ir deflācijas zonā, kopumā kļūstot par 1,3% lētāka nekā pirms gada. Cietais kurināmais, tātad galvenokārt malka, bija 9,3% dārgāks, bet siltuma un gāzes cenas to pagaidām kompensē ar uzviju, elektrības cenai nemainoties, pretēji iepriekš plānotajam. Situācija nelabvēlīgāka ir tam sabiedrības mazākumam, kas ar saviem makiem spiests sekot dzīvokļu tirgus īres cenu izmaiņām. CSP lēš, ka īres maksa aprīlī bija par 4,7% augstāka nekā pirms gada, taču ir arī dzirdēts par gadījumiem, kad pieaugums mērāms desmitos procentu.
