Mēs visi esam vismaz reizi dzīvē stāvējuši rindā savā iecienītākajā kafejnīcā, un uztraukušies par to, ka neesam pilnīgi pārliecināti par dažādajiem kafijas veidiem. Kafija ir ļoti daudzveidīga, un tāpēc raksta turpinājumā piedāvājam iepazīties ar tās dažādajiem veidiem un atšķirībām.

Dažādas kafijas pupiņas

Lai pagatavotu garšīgus kafijas dzērienus, ir jāņem vērā, kuras kafijas pupiņas izvēlēties. Kopumā ir četras kafijas pupiņu šķirnes, no kurām divas poplārākās ir – Arabika un Robusta kafijas pupiņas. Veikalos visbiežāk atradīsi Arabica kafijas pupiņas vai malto kafiju, retāk Robusta kafijas pupiņas vai malto kafiju vai nereti kafijas ražotāji piedāvā iegādāties Arabica un Robusta kafijas pupiņu sajaukumu. Arabikas pupiņām ir saldāka garša un krēmīgākas, riekstainākas kafijas notis, savukārt Robusta kafijas pupiņu šķirnei ir raksturīgas rūgtākas notis.

Kā izvēlēties kafijas pupiņas?

Veikalu plauktos ir atrodami dažādi kafijas veidi un iesācējam kafijas pasaulē saprast, kura ir labākā kafija noteikti ir grūti. Iepazīsties ar galvenajiem kritērijiem, kuri nosaka kafijas pupiņu kvalitāti.

Kakao cenas nākamgad nepalielināsies, līdz to būtiskam šokolādes cenu kāpumam Latvijā nav pamata, žurnālistiem otrdien prognozēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

«Pie mums ražotāji nāca ar paziņojumu, ka varētu ļoti strauji pieaugt kakao cenas. Tur bija teikts, ka kakao pupiņām būs pat 40% pieaugums un turpmāk šokolādi varēs atļauties iegādāties tikai bagātie cilvēki. Oficiālās kakao ražotāju institūcijas tā nesaka, bet apgalvo, ka nākotnē kakao cenas turpinās samazināties, laika apstākļi ir labvēlīgi. Nekas neliecina, ka būtu jābūt kādām problēmām. (..) Nav mums jāpērk lielos apjomos šokolāde, visi cilvēki [Latvijā] vairāk vai mazāk varēs nopirkt šokolādi arī turpmākajos gados. Nav tā, ka tikai miljonāri varēs ēst šokolādi,» sacīja Gulbe.

Pēc viņas teiktā, arī Rietumeiropā, kur galvenokārt audzē kakao pupiņas, situācija ir stabila. «Vienu brīdi bija bažas, vai Ebolas vīruss neatstās kādu ietekmi [uz kakao cenām], jo ir divas lielās [kakao] ražotājvalstis - Kotdivuāra un Gana, kurās ir Ebolas vīruss. Taču tas nav atstājis nekādu ietekmi un viss ir kārtībā. [..] Nav nekādas bažas, ka cena kakao pieaugs,» teica Gulbe.

Jekaterina Bogdanova-Dudarenko ar vīru Oleksii Dudarenko Rīgā, Avotu ielā uzsākuši ražot šokolādi un plāno ar to sasniegt starptautiskos tirgus.

Lai uzsāktu šokolādes ražošanu, kopumā ieguldīti aptuveni 30 tūkstoši eiro.

Zīmols "Choco_lāde" ražo tā saukto Grand Cru bean-to-bar šokolādi, izmantojot tikai augstākās kvalitātes kakao pupiņas, audzētas konkrētā vietā, reģionā. Tādējādi zīmola sortimentā šokolādes veidi atšķiras tieši pēc reģioniem, jo katra reģiona kakao pupiņām piemīt savas īpašās garšu nianses.

Šobrīd "Choco_lāde" piedāvā šokolādi no Ekvadoras, Indonēzijas, Gvatemalas, Venecuēlas un Ugandas reģioniem, ka arī piena šokolādi, gatavotu no organiskā kokospiena un balto šokolādi, ražotu no organiskā kakao sviesta no Ekvadoras.

2020. gada beigās uzsākta arī tā dēvētās dzeramās šokolādes ražošana. "Tā ir ļoti populāra ārzemēs savas dabīgās izcelsmes dēļ. No mūsu ierastā kakao tā atšķiras ar to, ka ir gatavota nevis no kakao pulvera, bet no kakao pupiņām, tādējādi saglabājot dabīgo kakao sviestu. Rezultātā, karstais dzēriens sanāk maigāks un vieglāks pēc struktūras. Šis produkts pēc savas būtības, līdzīgi citiem mūsu produktiem, arī ir jauns Latvijas tirgum. Visa mūsu šokolāde ir ražota, neizmantojot dzīvnieku izcelsmes produktus un to var baudīt arī vegāni. Būdami veselīga dzīvesstila piekritēji, mēs izmantojam organisko kokosriekstu ziedu cukuru rafinēta cukura vietā. Tā bija mūsu apzinīga izvēle vēl ilgi pirms tā brīža, kad tā kļuva par modīgu lietu," stāsta J.Bogdanova-Dudarenko.

Kotdivuāras lielākajā pilsētā Abidžanā atrodas šokolādes fabrika Mon Choco, kur plaši iecienītā garduma ražošana notiek, izmantojot neparastu metodi – kakao pupiņas tiek maltas, minot velosipēda pedāļus.

Rokām gatavotās šokolādes ražotnes otrajā stāvā atrodas kakao pupiņu malšanas velosipēds, kas aprīkots ar piltuvi – tajā ieber kakao pupiņas, kas ar pedāļu mīšanas palīdzību pārtop šokolādes pastā.

Uzņēmuma īpašnieku ieskatā velosipēdu dzirnaviņas ir veids, kā saglabāt uzņēmuma videi draudzīgo filozofiju. Ražotnes īpašniece Dana Mroueh vēlas radīt pēc iespējas mazāku negatīvu ietekmi uz vidi un līdz minimumam samazināt elektroenerģijas patēriņu.

Īpašo Mon Choco šokolādes garšu veido bioloģiski audzētas kakao pupiņas un fakts, ka tās netiek grauzdētas un tām nav nekādu piedevu. Šokolāde ir roku darbs. Tās cena ir Kotdivuārai pietiekami augsta - 2,60 dolāru par tāfelīti.

Kafijas pupiņu cenas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kāpušas par 115%, būtiski dārgākas kļuvušas arī kakao pupiņas, liecina Trading Economics dati.

Kafijas cenas pasaules tirgū piedzīvojušas kāpumu jau vismaz pēdējos septiņus gadus, 2025. gada februārī sasniedzot 404,52 Amerikas Savienoto Valstu (ASV) dolārus par mārciņu (USD/Lbs). Salīdzinot ar 2019. gadu, kad kafija maksāja 95,47 USD/Lbs, cenas pieaugušas vairāk nekā četras reizes. Salīdzinot ar 2024. gadu, šā gada februārī būtiski kāpušas arī kakao, saulespuķu eļļas, sviesta, rapša, piena, tējas, palmu eļļas, apelsīnu sulas, siera un citu pārtikas produktu cenas, savukārt, vērtējot datus vairāku gadu griezumā, vērojams arī olīveļļas cenu pieaugums, liecina Trading Economics dati. Vietējie uzņēmēji nenoliedz - cenu kāpums ietekmē arī Latvijas tirgu.

Lai uzlabotu NP Foods konkurētspēju, tiks veiktas vairākas strukturālas izmaiņas NP Foods ietilpstošajos uzņēmumos, informē kompānijas vadītājs Eriks Smits Hansens.

Spilva turpmāk pārņems Gutta vadību, ražotni, darbiniekus un produktu portfeli, kļūstot lielāki spēlētāji sulu kategorijā. Izmaiņas plānotas ar 1. oktobri.

Savukārt Latfood tiks pievienots NP Foods, kļūstot par vienu uzņēmumu.

E. Smits Hansens uzsver, ka produktu zīmoli saglabāsies esošie, jo Orkla pieņēmums ir, ka zīmoli ir vērtības un briljanti, ko nevienam neatdodam. Tomēr tajos plānots investēt – gan modernizācijā, mārketingā, gan to attīstībā, gan jaunos produktos.

«Līdz šim ražošanā Latvijā esam investējuši gandrīz 3 miljonus, bet šogad plānots investēt vairāk nekā 2 miljonus eiro. Viena no jomām ir iekārtu uzlabošana un modernizācija, tiks investēts ražošanas procesos, lai nodrošinātu augstu kvalitāti. Tāpat plānots investēt telpās, lai tās būtu patīkamākas uzņēmuma darbiniekiem,» viņš uzsver.

Pasaulē vadošais Šveices šokolādes un kakao ražotājs Barry Callebaut paziņojis par jaunu šokolādes veidu – Ruby (rubīns), liecina kompānijas paziņojums.

Patlaban pasaulē ir pieejamas trīs veidu šokolādes – tumšā, piena un baltā, no kurām pēdējā izgudrota pirms 80 gadiem.

Jaunais šokolādes veids tiek ražots no speciālām Ruby veida kakao pupiņām, tai ir spēcīga garša un sārta krāsa. Kakao pupiņām ir ogu garša, un krāsa tiek panākta dabiskā veidā. Šīs kakao pupiņas ražotājs ir ievācis dažādos pasaules reģionos, un tām ir specifiskas īpašības, kuras Barry Callebaut neatklāj, jo kompānija pie to izveides strādājusi daudzus gadus, sadarbojoties ar izpētes un attīstības centriem Francijā un Beļģijā. Tāpat uzņēmums ar neatkarīgu izpētes kompāniju palīdzību veicis plašu patērētāju vēlmju aptauju.

Jaunais šokolādes veids tikšot izmantots dažādās produktu kategorijās.

L.J.Linen ir ģimenei piederošs tirdzniecības uzņēmums, kurā saimnieko Jānis un Zane Kuļikovski. Lai gan mājīgajā birojā Rīgas centrā, no kura tiek koordinēts darbs visā pasaulē, ikdienā darbojas tikai 16 darbinieku, uzņēmums pēc 25 gadu sekmīgas darbības apgrozījumu pasaules tirgū šogad plāno kāpināt līdz 100 miljoniem eiro.

Zane Kuļikovska uzņēmumam pievienojās pirms pieciem gadiem, pametot veiksmīgu juristes karjeru, lai palīdzētu vīram biznesā. Šis brīdis sakrīt ar pārmaiņu un arī straujas izaugsmes laiku uzņēmumā, izvēršot darbību Āfrikas un Dienvidamerikas kontinentā. “Pirmkārt, bijām uzkrājuši vērtīgu pieredzi, otrkārt, divatā bija lielākas darbaspējas un drosme pieņemt arī riskantākus lēmumus,” atceras Z.Kuļikovska.

Ilgtspēja un pilns produkta cikls

Organiskais mēslojums, lopbarības izejvielas un mājdzīvnieku barība ir tikai daži no produktiem, ko L.J.Linen šobrīd tirgo visā pasaulē. Uzņēmums īpaši lepojas ar iespēju sniegt savu artavu produktu aprites ekonomikā, proti, tajā, lai jebkurš saražotais produkts vai izejviela tiktu izmantoti pilnībā. “Nedrīkst būt tā, ka tiek ražots produkts, bet aiz sētas krājas tikpat liela atkritumu kaudze. Ir jāmeklē veidi, kā jebkuram produktam nodrošināt maksimālu funkcionalitāti. Mēs analizējam katras valsts tirgu – kas tur tiek ražots un kā. Atkarībā no šīs analīzes, saprotam, ko tirgū varam piedāvāt mēs, un ko varam iepirkt. Piemēram, viens no jaunākajiem produktiem ir rīsu ražošanas blakusprodukts - čaumalas, kuras presējam, granulējam, un tālāk tās izmanto kurināšanā.”

Biotehnoloģiju uzņēmums "Alternative Plants" piesaistījis 500 000 eiro investīcijas izaugsmei eksporta tirgos un ražošanas jaudu palielināšanai, informē uzņēmuma pārstāvis Jānis Lindermanis.

Iepriekš uzņēmums no dažādiem avotiem un Eiropas Savienības (ES) projektos piesaistījis vēl aptuveni 500 000 eiro.

Starp investoriem ir fondi, ar kuriem uzņēmumam jau ir bijusi veiksmīga sadarbība agrīnās attīstības stadijās - "Buildit Latvia" un "SOSV", kā arī piesaistīts jauns investors "Givaldi".

Ražo aktīvās izejvielas no pūķgalves

SIA Alternative Plants izveido biotehnoloģiski gūtu aktīvo vielu ražotni, investējot 50 tūkst....

Alternative Plants" pēdējo divu gadu laikā sācis trīs ES finansētu pētniecības projektu izpildi, no kuriem ir partneris divos Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētos praktiskas ievirzes pētījumu projektos, kā arī dalībnieks ES līdzfinansēta 17 partneru konsorcija "Horizon2020" programmas "InnoCoCells" projektā, kurā kopā ar vadošajiem Eiropas augu biotehnoloģijas pētniecības institūtiem un uzņēmumiem gan izstrādā efektīvas un ilgtspējīgas augu izcelsmes kosmētikas izejvielas, gan šādu produktu testēšanas un regulācijas vadlīnijas.

Uzņēmums ir veicis ieguldījumus pilotražotnes izveidē, lai nodrošinātu infrastruktūru efektīvai bioloģiski aktīvu vielu iegūšanai, izmantojot augu šūnu kultūras, skaidro uzņēmuma pārstāvji. Pirmie trīs produkti, izejvielas ar pierādītu pozitīvu ietekmi uz ādas veselību, jau ir komercializēti.

Patlaban uzņēmumam nepieciešams palielināt pašreizējās šūnu kultivēšanas jaudas, kā arī balstoties uz esošo tehnoloģiju izstrādāt jaunas izejvielas ar tirgū pieprasītām īpašībām. Gada laikā, veicot ieguldījumus ražošanas iekārtās, tiks palielinātas esošo produktu ražošanas jaudas. Papildu investīcija paātrinās arī jau sākto jauno produktu izstrādi, ļaujot uzņēmuma tuvāko gadu laikā piedāvāt tirgū vismaz divas jaunas izejvielas.

SIA "Alternative Plants" reģistrēta 2017.gadā, un tās pamatdarbība ir kosmētikas aktīvo izejvielu ražošana, izmantojot biotehnoloģisku pieeju, kultivējot augu šūnas.

"Alternative Plants", piesaistot investīcijas no vairākiem riska kapitāla fondiem, izveidojis pilotražotni Rīgā. Uzņēmums šobrīd ir izstrādājis četras izejvielas ar pierādītu efektivitāti ādas veselības uzlabošanā un novecošanās aizkavēšanā.

"Alternative Plants" 2020.gadā strādāja ar 31 136 eiro apgrozījumu un guva 80 070 eiro peļņu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2964 eiro un tā īpašnieki ir Anna Ramata-Stunda (40,15%), Mārtiņš Borodušķis (40,15%), "Buildit Latvia Pre-Seed Fund" (5,53%), Elza Kaktiņa (5,06%), Reinis Rutkis (5,06%) un Baiba Silamiķele (4,05%).

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

Kulinārās dotības un apņēmība SIA Perfecto komandai ļāvusi saldu sapni pārvērst uzņēmējdarbībā.

Laikā, kad ekonomika galvenokārt balstās uz principa – saražot pēc iespējas vairāk un lētāk īsā laika posmā, Salmiņu pāris izvēlējās iet citu ceļu – meklēt tīras izejvielas un nekonkurēt ar zemāko cenu. SIA Perfecto dzima neilgi pēc tam, kad Parex bankas sadalīšanas dēļ Haralds Salmiņš nonāca jaunas izvēles priekšā; tā krita par labu savu sapņu īstenošanai. Tagad uzņēmuma paspārnē darbojas astoņi cilvēki un top vairāki veidi našķu, kā arī šķiedrvielas no visneiedomājamākajām zālēm un nezālēm.

Sākuma punkts tirdziņos

Ražošanas vadītāja Lāsma Salmiņa ir entuziasma pilna gastronomijas speciāliste, kurai vienmēr ir paticis eksperimentēt virtuvē. Kādus no viņas radītajiem našķiem, tostarp sēkliņu plācenīšus Lutaušus, pāris pamēģināja tirgot tuvējajā Straupes tirdziņā. Lutauši guva negaidītu atsaucību, un to ražošana pašu mājās turpinājās gada garumā, līdz tur kļuva par šauru. L.Salmiņas darbs arī tagad ir jaunu garšu meklēšana un produktu radīšana. Tie vienmēr atšķirsies ar to, ka netiks izmantoti kviešu milti un mākslīgi saldinātāji vai citi garšu pastiprinātāji.

Visai spēji pēdējo nedēļu laikā preču biržā palielinājusies kviešu cena. Piemēram, ASV visaktīvāk tirgoto kviešu nākotnes piegāžu līguma cena kopš augusta vidus palēkusies jau par 22% un sasniegusi sešu ASV dolāru atzīmi par bušeli. Arī gada skatījumā ASV kvieši kļuvuši gandrīz par ceturto daļu dārgāki.

“The Wall Street Journal” vēl arī ziņo, ka Melnās jūras reģiona kviešu (galvenokārt no Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas) cena pagājušās nedēļas beigās pakāpusies līdz 246,25 ASV dolāriem par tonnu, kas ir augstākais līmenis aptuveni gada ar pusi laikā. Savukārt kviešu cena Parīzes preču biržā sasniegusi gandrīz 200 eiro par tonnu, kas ir teju par 10% vairāk nekā augustā.

Kopumā vairāku lauksaimniecības izejvielu cenu pieaugumu balsta nelabvēlīgi laika apstākļi. Karstas vasaras iespaidā vērojami visai sausi apstākļi gan Krievija, gan ASV, kas ir pasaulē lielākās kviešu eksportētājas. Valdot šādam fonam, spekulācijas ir, ka ziemāju raža varētu nebūt tā lielākā.

Par vienu no interneta apspriestākajiem tematiem pārtikas jomā kļuvuši «Baltais» Vegan sojas sieriņi, kuri tiek pieteikti kā biezpiena desertu alternatīva vegāniem.

Kamēr daļa Latvijas vegānu sociālajos tīklos jau pauduši prieku par «Baltais» jaunumu un slavē ideju, ir arī tādi, kuri paziņojuši, ka šis sieriņš ir pretrunā ar dabas principiem.

Plašas diskusijas notiek par sieriņa sastāvu. Tajā 58,8% ir tofu (ūdens, sojas pupiņas, cietinātājs (kalcija sulfāts, kalcija hlorīds)), 16% kakao glazūra (augu tauki (palmu eļļa), cukurs, 18% kakao pulveris ar samazinātu tauku saturu, emulgators (rapšu sēklu lecitīns), aromatizētājs, cukurs, kokosriekstu tauki, kakao pulveris, šokolādes aromatizētājs. Vegāni lasot apstājas pie augu taukiem, kas ir palmu eļļa.

«Vegāns nozīmē ne tikai dzīvnieku produktu neizmantošanu, bet arī izvairīšanos no jebkāda veida produkcijas, kas izraisa dzīvnieku ciešanas un nāvi. Tieši tāpēc – palmu eļļa nav vegāniska. Šīs eļļas ražošana izraisa tikpat lielu slodzi videi, cik piena produktu ražošana un rada ciešanas dzīvniekiem, jo, lai veidotu palmu plantācijas, tiek iznīcināti meži un kūdrāji. Tā rezultātā orangutāni un citas apdraudētās dzīvnieku sugas strauji zaudē savu dabisko vidi, kur dzīvot un tiem nākas saspiesties arvien mazākā zemes pleķī, turpat līdzās plašajām plantācijām,» savās pārdomās dalās «Instagram» dzīvesstila blogere Agnese.

Investori uzskata, ka sliktākais periods izejvielu cenām vēl nav beidzies, un tās turpinās samazināties, raksta Bloomberg.

Šajā mēnesī no ASV biržās tirgotajiem fondiem, kas iegulda izejvielās, aizplūduši aptuveni 873 miljardi ASV dolāru, kas ir lielākais apjoms kopš aprīļa, liecina aģentūras apkopotie dati. Izejvielu rezervju pieaugums, dolāra vērtības palielināšanās un Ķīnas izaugsmes bremzēšanās ir palīdzējusi izejvielu cenu apkopojošajam indeksam Bloomberg Commodity Index nokrist līdz zemākajam līmenim kopš 2009. gada.

Šajā gadā indekss ir sarucis par 4,6%, un kritumu piedzīvo jau ceturto gadu pēc kārtas, kas ir ilgākais kritums kopš 1991.gada, kad sāka apkopot datus. Zaudējumi seko indeksa vērtības dubultošanās periodam no 2000.gada līdz 2008.gada jūlijam, kad tas sasniedza rekordu.

Atbilstoši grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā, līdz ar 2017. gadu palielināta dabas resursu nodokļa likme sadzīves atkritumu apglabāšanai, veidojot 25,00 eiro par poligonā apglabāto atkritumu tonnu. Savukārt 2018. gadā likme tiks palielināta uz 35,00 eiro par apglabāto atkritumu tonnu. Līdz ar nodokļa pieaugumu sadārdzinās sadzīves atkritumu apglabāšanas izmaksas, tātad – par atkritumu izvešanu ir jāmaksā dārgāk. Kā ietaupīt uz atkritumu rēķina, intervijā portālam DB.lv stāsta SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.

Atkritumu šķirošanas kultūras līmenis aug

“Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstība Latvijā mērāma jau gadu desmitos. Pirms 15 gadiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi tikai sāka darbu pie stereotipu laušanas, no vidi apdraudošām izgāztuvēm pārejot uz dabai drošiem atkritumu poligoniem un uzsākot atkritumu dalītu vākšanu. Ja agrāk sabiedrība tika iepazīstināta ar iespēju atkritumos saskatīt otrreizējos resursus, tad tagad jau varam lepoties, ka lielākā valsts iedzīvotāju daļa ir iesaistījusies atkritumu šķirošanā. Pērn veiktajā pētījumā “Zaļā josta” noskaidroja, ka 55% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka aktīvi šķiro atkritumus vai vismaz kādu no atkritumu veidiem. Un tas jau ir lielisks rādītājs,” norāda J. Lapsa.

Ražotāji labprāt iegādātos augļus, ogas, dārzeņus un meža veltes no vietējiem zemniekiem vien, diemžēl tie ne vienmēr spēj nodrošināt produkciju nepieciešamajā laikā, apjomā un par labāko cenu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Puratos Latvia ir Puratos grupas uzņēmums augļu un ogu piedevu ražošanai maizniekiem, konditoriem, jogurta un saldējuma ražotājiem; Latvijā tas izgatavo arī Pūre ievārījumus. «Esam gatavi iegādāties visu, ko vietējie ražotāji un piegādātāji var piedāvāt par labāko cenu un kvalitāti. Tajā pašā laikā šis piedāvājums nedrīkst būt sliktāks par to, ko varam nopirkt citās valstīs, jo klientiem Beļģijā vai Itālijā ir vienalga, vai ogas ir augušas Latvijā vai Polijā. Svarīga ir garša, kvalitāte un cena,» teic Puratos Latvia ģenerāldirektors Aigars Balodis.

«Sākumā rēķinājāmies, ka pirmie gadi būs ļoti neparedzami un grūti. Pārstrādei sākotnēji apjomus izvēlējamies piesardzīgi un apdomīgi. Patlaban mūsu apjomam ar vietējo ražu pietiek, maksimāli daudz audzējam paši. Ir izejvielas, kuras gan cenas, gan loģistikas ziņā ir izdevīgāk iepirkt no kaimiņvalstīm. Citās augu kultūras nozarēs tās mums ir priekšā. Mūsu produktos aptuveni 90% ir Latvijas izejvielas un 10% – kaimiņvalstu,» atklāj SIA Keefa (ražo biezeņus Simply Food) valdes priekšsēdētājs Roberts Cešeiko. Strādājot bioloģiskās lauksaimniecības jomā, liela ietekme ir laika apstākļiem, no tiem ir atkarīga ražas kvalitāte un apjoms. Ražotājam vienmēr ir jādomā vairāki soļi uz priekšu – kas notiks, ja kāds audzētājs laika apstākļu dēļ nevarēs nodrošināt plānoto apjomu. «Tas nedrīkst būt par iemeslu tirgus neapgūšanai. Lai šādi nenotiktu, ražotājam ir jādomā par pārstrādāto izejvielu uzglabāšanu un jābūt rezervēm,» pauž R. Cešeiko.

Vairākos pasaules reģionos sāk piezagties bažas par pietiekamām pārtikas piegādēm. Tas savukārt jau veselām valstīm liek domāt par savu izejvielu krājumu papildināšanu, liecina pieejamā informācija.

Pandēmijai vēršoties plašumā, eļļu uz oglēm uzlējis Krievijas nesenais lēmums, ka tā tomēr ierobežos savu kviešu eksportu. Tāpat līdzīgs lēmums, kas skar rīsu piegādes, bijis no Vjetnamas, un attiecīgus soļus spērusi arī Kazahstāna. Notiekošais starptautiskajā ziņu telpā tādējādi arvien skaļāk liek piesaukt tādu terminu kā "pārtikas protekcionisms".

"Financial Times" (FT) raksta, ka rezultātā pagaidām tādas valstis kā Alžīrija, Maroka un Filipīnas sākušas palielināt savas pārtikas izejvielu rezerves. Turklāt lielos pārtikas importētājus nervozus darot arī tā saucamais pudeles kakla efekts. "FT" ziņo, ka, piemēram, Francijā, kas arī ir liela kviešu eksportētāja, visā loģistikas ķēdē vērojams darbinieku iztrūkums, kas raisot jautājumus par stabilām izejvielas piegādēm no šīs valsts. Ja nav īsti skaidrs par to, kas novāks ražas un kad tiks piegādātas kravas, ir tikai saprotams, kādēļ lielie importētāji raugās uz visiem citiem iespējamiem avotiem, kur sev nodrošināt dzīvošanai izšķirīgas izejvielas.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar ziņojumu,* kurā norādīts uz riskiem vairākām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Latvijai, neizpildīt konkrētus atkritumu apjoma samazināšanas un pārstrādes mērķus. Vai mēs kā valsts esam darījuši visu iespējamo, lai mazinātu savus atkritumu kalnus, un vai ar pašreizējiem mērķiem spēsim panākt, ka atkritumi tiek ne tikai sašķiroti, bet arī pārstrādāti?

Šī joma diemžēl ir atstāta novārtā. Tā vietā, lai vecinātu investīcijas pārstrādes attīstībā, galvenokārt tās tiek virzītas turpat, kur nonāk lielākā daļa nepārstrādāto atkritumu – tas ir atkritumu poligonos.

Pārstrādes infrastruktūras vietā – daudzmiljonu atkritumu poligoni

Jau 2025. gadā Latvijai līdz ar citām ES dalībvalstīm būs jāsagatavo 55% sadzīves atkritumu atkalizmantošanai un pārstrādei, kā arī jāpārstrādā 65% iepakojuma. Savukārt 2035. gadā atkritumu poligonos būs atļauts apglabāt ne vairāk kā 10% sadzīves atkritumu. Pamatojoties uz atkritumu apsaimniekošanas datu un rīcībpolitiku analīzi, EK uzskata, ka Latvijai pastāv risks šos mērķrādītājus nesasniegt. Salīdzinot situāciju Latvijā, Baltijas valstīs un citur Eiropā, kopumā izskatāmies salīdzinoši labi – politiskā līmenī ir radīts saprotams, taču vēl gana uzlabojams normatīvo aktu kopums, kam jāveicina atkritumu šķirošana un pārstrāde. Bet praksē atduramies pret pamatīgu problēmu: proti, lielākā daļa – 70% vai pat 80% – Eiropas naudas tiek novirzīta atkritumu poligonu attīstībai, atstājot novārtā šķirošanas un pārstrādes infrastruktūru.

Cilvēku ieradumi mainās, un, šobrīd gan gatavojot mājās, gan ieturot maltīti restorānā, daudzi cilvēki dod priekšroku un novērtē dabīgas pašmāju izejvielas. Taču kopš maija izejvielu cenas strauji aug, un līdz pat šim brīdim kāpums turpinās, tostarp arī vietējam produktu klāstam. Vairums restorānu sadarbojas ar Latvijas ražotājiem, izvēloties atbalstīt vietējo produkciju.

Visciešākā sadarbība un lielākie vietējo ražotāju apjomi ir dārzeņu, gaļas, piena un dzērienu produktu grupās. Lai gan sabiedriskās ēdināšanas nozarē strādājošie uzņēmumi vēl mēģina saglabāt nemainīgas cenas gala patērētajam, ja situācija neuzlabosies, cenu kāpums diemžēl ir neizbēgams un var nākties meklēt alternatīvas – vietējos ražotājus aizstājot ar ārvalstu piegādātājiem.

Pirms pāris gadiem vietējā konditorejā bija pieprasījums pēc augu taukiem, un bija pieņemami izmantot lētākas izejvielas, piemēram, margarīnu. Šobrīd, sekojot pieprasījumam un turot kvalitātes latiņu, arī ēdinātāji izvēlas kvalitatīvas, dabīgas sastāvdaļas, neaizvietojot tās ar augu taukiem vai kādām mākslīgām izejvielām. Mūsu konditorejās no atvēršanas brīža esam izmantojuši tikai dabīgas izejvielas, līdz ar to ļoti jūtam, kā aug cenas – salīdzinājumam ar pagājušā gada septembri saldajam krējumam un sviestam vairāk nekā divas reizes.

Vietējs, dabisks un inovatīvs – galvenās patērētāju diktētās tendences saldējuma ražotājiem; izejvielu dārdzību amortizē piens

«Ne tik daudz karsts kā vienkārši saulains laiks nepieciešams, lai cilvēki iegādātos saldējumu,» norāda AS Druva Food valdes priekšsēdētājs un otrs lielākais akcionārs Aldis Ošenieks. Šogad par sezonas sākumu var uzskatīt aizvadītās nedēļas nogali, bet pērn sezona bija sākusies jau maijā. Pateicoties zemajai piena iepirkuma cenai, saldējuma cenai šovasar nevajadzētu daudz mainīties, lai gan DB aptaujātie ražotāji norāda, ka atsevišķas izejvielas, piemēram, kakao pupiņas, kļuvušas dārgākas.

Patērētāju paradumi nav būtiski mainījušies, stāsta ražotāji. Vadošā Baltijas saldējuma ražotāja un eksportētāja Food Union (Rīgas piena kombināts un igauņu Premia Foods) saldējuma zīmolu vadītāja Linda Petrovska atzīmē, ka patērētājiem pieaug tendence izvēlēties multi pakas – iepakojumus ar trim, pieciem, pat desmit saldējumiem baudīšanai ģimenes lokā vai plašākā kompānijā. Saldējuma patēriņš uz vienu cilvēku Latvijā ir līdzīgs kā iepriekšējos gados – vidēji ap 6,5 litriem saldā našķa uz vienu iedzīvotāju gadā. «Ceram uz siltu un saulainu vasaru, kas veicinātu patēriņa, un līdz ar to arī vidējā rādītāja pieaugumu,» piebilst L. Petrovska. A. Ošenieks atzīst, ka jau pašā sezonas sākumā jūtama pirktspējas mazināšanās. «Krīze to ir ietekmējusi, bet precīzi vēl nevaru novērtēt, jo laikapstākļi līdz šim nav bijuši nozarei labvēlīgi,» saka A. Ošenieks. Ne tikai patērētāju izvēle par labu vietējam produktam, bet arī piensaimniecības krīze un atbalsts tajā vietējiem zemniekiem novedis pie situācijas, ka saldējums Latvijā lielākoties tiek ražots no piena, turklāt vietējā, uzsver SIA Saltums-2 vadītājs un līdzīpašnieks Jānis Trokša.

Koka palešu bloku ražotājs SIA Baltic Block iecerējis izveidot savu kokzāģētavu, tādējādi ārvalstu pircējiem piedāvājot pilnu palešu ražošanai nepieciešamo materiālu klāstu, kā arī būvēs saules paneļu parku ar jaudu 2,4 MW.

„Investīcijas uzņēmuma attīstībā tiek veiktas nepārtraukti, tās paaugstina kompānijas efektivitāti un līdz ar to veicina konkurētspēju,” situāciju skaidro vienīgā Latvijā un viena no lielākajiem koka palešu bloku ražotājiem Ziemeļeiropā SIA Baltic Block valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle. Viņš norāda, ka iepriekšējos divos gados kopumā uzņēmumā investēti aptuveni 7 milj. eiro. „Pēdējo triju gadu laikā ir notikušas nemitīgas pārmaiņas, kuras 2020. gada pavasarī aizsāka Covid-19 pandēmija, kas izjauca līdz tam sekmīgi strādājošās loģistikas piegāžu ķēdes, tam sekoja karš Ukrainā ar sekām – milzīgu inflāciju, jo īpaši enerģētikas segmentā, un pašlaik notiek cīņa ar inflācijas slāpēšanu, centrālajām valstu bankām paaugstinot refinansēšanās procentu likmes, kas izraisa patēriņa kritumu, ko izjūt arī uzņēmums, kurš ražo presētos koka blokus paletēm,” stāsta A. Šķēle. Viņš uzsver, ka uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas. „Koka palešu ražošanu un līdz ar to arī tām nepieciešamo presēto koka bloku pieprasījumu ietekmē globālā pieprasījuma – patēriņa – izmaiņas,” uz jautājumu par būtiskāko ietekmes faktoru atbild A. Šķēle.

Pērn ieviestā Bordo karotīte izvērtusies par legālu vietējo ražotāju protekcionismu, savukārt divu karotīšu - Zaļās un Bordo - līdzās pastāvēšana pircējiem galvu nejaucot, jo katrai no tām ir sava nozīme, norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure.

«Neatkarīgi no tā, ar kādu karotīti produkts marķēts, kvalitāte pārsniedz noteiktos standartus, pārstrāde ir izsekojama, kā arī produkts nesatur neko no ģenētiski modificētiem organismiem. Produktiem jābūt ražotiem Latvijā, bet atšķirība ir izejvielu proporcijās. Zaļās karotītes sastāvā 75% jābūt vietējām izejvielām, bet Bordo pieļauj arī ievestās izejvielas,» sacīja Šure.

Jautāta, kāpēc nevar atstāt tikai vienu - Bordo - «karotīti» un nejaukt galvu ne pircējiem, ne ražotājiem, Šure atbildēja noraidoši.

«Jau vēsturiski Zaļā karotīte asociējas ar to, ka šo produktu ražošanā ir izmantotas tikai vietējās izejvielas. Tā tas arī ir, jo līdz šim neviens ārzemju ražotājs Zaļo karotīti nav ieguvis, lai gan teorētiski to varētu. Savukārt Bordo karotīte ir paredzēta uzņēmumiem, kuri izejvielas ieved, tādēļ nebūtu pareizi šo uzņēmumu produkciju palikt zem Zaļās kvalitātes zīmes. Tagad sistēma ir daudz skaidrāka,» sacīja uzņēmēja.

Aicinot nevajadzīgās otrreizējās izejvielās un izlietotajā iepakojumā saskatīt izejmateriālus jaunu spēļu radīšanai, “Zaļā josta” sadarbībā ar spēļu veikalu “Brain Games” organizēja radošo konkursu “Mana mājsēdes spēle”.

Konkursam pieteiktas vairāk nekā 40 oriģinālas idejas, kā tukšos iepakojumus, materiālu atgriezumus un citas nevajadzīgas lietas, kā arī dabas materiālus pārvērst aizraujošās spēlēs jēgpilnai laika pavadīšanai ģimenes lokā, vienlaikus mazinot radīto atkritumu daudzumu un sekmējot aprites ekonomiku.

“Radošais konkurss “Mana mājsēdes spēle” uzskatāmi parādīja, cik plašas ir šķietami nevajadzīgu lietu un izlietotā iepakojuma atkārtotas pielietošanas iespējas. Konkursā savas idejas pieteica gan bērni, gan pieaugušie, pierādot, ka ir nepieciešams pavisam nedaudz, lai resursiem dotu atkārtotu pielietojumu, nevis vienkārši izmestu tos atkritumu tvertnē. Pudeļu korķīši, burku vāciņi, dzērienu salmiņi, tukšās kartona kārbas, pat celtniecības materiālu pārpalikumi un koka dēļu atgriezumi, kas sākotnēji paredzēti sadedzināšanai – var atdzimt jaunā veidolā, dāvājot prieku visai ģimenei vēl vairāku gadu garumā,” konkursa dalībnieku radošumu slavē “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa, uzsverot, ka nevajadzīgu lietu pārveidošana, labošana, pielietošana jaunu lietu radīšanai ir būtiska dzīvesveida sastāvdaļa, kuru tuvākajā nākotnē būs jāievieš ikkatrā ģimenē, lai mazinātu kopējo valstī radīto atkritumu apjomu.

Covid-19 pandēmijas laikā aizsākušies pārmaiņu laiki turpinājās arī 2023. gadā, un tie nekur nepazudīs arī 2024. gadā, tomēr tas ir laiks, kurā, sekmīgi darbojoties, var sasniegt tādus rezultātus, kādus būtu grūti panākt mierīgākos laikos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņš atzīst, ka būtībā visi jau ir pieraduši pie nemitīgo pārmaiņu laika, kad lēmumu pieņemšanai nav iespējams atvēlēt mēnešiem garu diskusiju un analīzes laiku.

Kāds bija 2023. gads?

Interesants, pārmaiņām bagāts laiks, kaut arī nemitīgu izmaiņu apstākļos būtībā visi dzīvo jau kopš 2020. gada marta, kad ieradās Covid-19 pandēmija un visus mierīgās dzīves plānus izjauca, jo visiem nācās pārkārtoties, piemēroties. Pēc straujajiem cenu pieauguma lēcieniem 2022. gadā pērnais gads vairāk iezīmējās ar recesiju, jo īpaši ekonomiski spēcīgāko, bet vecāko ES dalībvalstu tirgos. To izjuta arī Eco Baltia, realizējot otrreizējās polimēru izejvielas. Proti, ja 2022. gadā šīs izejvielas pircēji burtiski rāva ārā no rokām, tad 2023. gadā ir sarucis pieprasījums un potenciālie pircēji — plēves un būvmateriālu ražotāji — nemitīgi meklē iespējami lētākos risinājumus. Bez tam pēc Krievijas invāzijas Ukrainā ir noteiktas sankcijas šīs valsts naftai un tās produktiem realizācijai ES, tomēr ir vairākas pazīmes, kuras liecina, ka šie produkti, tomēr nonāk Eiropas tirgū.

Gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» šogad ieguldīs līdz 1 miljonam eiro ražošanas un iepakojuma iekārtu modernizēšanā.

«Forevers» valdes loceklis Andrejs Ždans informē: «Lielākā daļa «Forevers» gaļas produkcijas tiek realizēta vietējā tirgū. Līdz ar jaunu uzņēmuma veikalu atvēršanu, pieaug arī nepieciešamība palielināt saražotās produkcijas apjomu. Ražotnes modernizācija un jaunu iekārtu ieviešana ir likumsakarīgs solis, lai optimizētu ražošanas procesus. Lai arī šobrīd vairāk koncentrējamies uz vietējā tirgus apgūšanu un savu pozīciju stiprināšanu, jau šobrīd domājam eksporta virzienā, kas ļaus uzņēmumam attīstīties un audzēt vēl lielāku pircēju loku. Jaunās iekārtas daļēji nomainīs esošās, kā arī tiks iegādāts papildu ražotnes aprīkojums ar mērķi palielināt ražošanas efektivitāti un jaudu. Tāpat, kāpinot saražotās produkcijas apjomus un automatizējot ražošanas procesus tur, kur tas ir iespējams, vienlaikus nesamazinot roku darbu, plānojam nodrošināt augstāku saražotās produkcijas kvalitāti.»