No 1.augusta par IT uzņēmuma AS RIX Technologies izpilddirektori kļūst Inguna Pede. Līdz šim RIX Technologies nav bijusi izpilddirektora pozīcija. Tā kā uzņēmums plāno paplašināt savu darbību gan Latvijā, gan eksporta tirgos, tad tika pieņemts lēmums stiprināt uzņēmuma administratīvo kapacitāti, Db paskaidroja AS RIX Technologies mārketinga vadītāja Vineta Sprugaine.

Kopš 2008. gada I.Pede bija SIA Lattelecom Technology valdes locekle un Programmatūras risinājumu dienesta direktore, bet līdz tam – AS DATI Exigen group (šobrīd AS Exigen Services Latvia) biznesa centra VID Informācijas sistēmas projekta direktore un centra vadītāja.

AS RIX Technologies ir programmizstrādes uzņēmums, kas specializējas valsts nozīmes informācijas sistēmu, e-pārvaldes un kultūras jomai paredzētu risinājumu izstrādē. AS RIX Technologies neto apgrozījums 2011. gadā bija teju 3 milj. Ls.

Noslēdzies Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Studentu pašpārvaldes organizētais projekts Šķērsgriezums 2014. Divu nedēļu laikā RTU, kā arī citu augstskolu un mācību iestāžu studentiem un mācībspēkiem bija iespēja piedalīties programmēšanas konkursos, semināros, vieslekcijās u.c. aktivitātēs.

Projekts tika organizēts jau septīto gadu pēc kārtas, un šogad vairāk nekā desmit projekta pasākumos piedalījās aptuveni tūkstotis topošo IKT nozares speciālistu, kā arī mācībspēku, Db.lv informēja a/s RIX Technologies pārstāve Vineta Sprugaine. Programmēšanas sacensībās RIX Technologies Code Challenge piedalījās studenti, augstskolu mācībspēki un skolēni.

Sacensības norisinājās trīs kārtās. Pirmajās divās kārtās, pildot RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Studentu pašpārvaldes sagatavotos uzdevumus, tika noskaidroti spēcīgākie no RTU, Latvijas Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Transporta un sakaru institūta studentu un mācībspēku, kā arī skolēnu vidus, kas tika izvirzīti dalībai trešajā kārtā. Trešajā kārtā konkursantiem bija iespēja izvēlēties – pildīt Studentu pašpārvaldes sagatavoto uzdevumu vai konkursa lieldrauga a/s RIX Technologies piedāvāto programmēšanas uzdevumu.

Informācijas sistēmu un programmatūras izstrādes un uzturēšanas uzņēmums AS RIX Technologies laika posmā no 2018.gada 1.oktobra līdz 2019.gada 30.septembrim apgrozījis 4,73 miljonus eiro un nopelnījis 1,73 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Lielāko daļu no uzņēmuma apgrozījuma aizvadītajā pārskata periodā veidojuši ieņēmumi no klientiem piemērotas un specifiskas programmatūras izstrādes un ieviešanas, kā arī dokumentu vadības risinājuma “Namejs” pārdošanas, ieviešanas un uzturēšanas pakalpojumiem.

AS RIX Technologies nākotnes perspektīvas uzņēmuma vadība vērtē kā stabilas, norādot, ka tiks turpināts darbs pie noslēgto līgumu izpildes, kā arī pie jaunu klientu piesaistes, fokusējoties uz programmizstrādes projektu realizāciju, paplašinot produktu un risinājumu pārdošanas aktivitātes un palielinot produktu tirdzniecības apjomu. Iecerēts turpināt eksporta iespēju apzināšanu.

AS RIX Technologies, kura patiesie labuma guvēji ir Eva Butāne un Sandis Kolomenskis, aizvadītajā pārskata periodā bija darba devējs 42 darbiniekiem. Kā liecina VID publiskotie dati, 2018.gadā uzņēmums valsts kopbudžetā nodokļos samaksājis 2,06 milj.EUR, tostarp 604,59 tūkst.EUR – iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 529,61 tūkst.EUR – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās.

Nākotnes attīstība mazā tirgū ar vienu produktu ir ierobežota, tāpēc augt var, arī paplašinot pakalpojumu klāstu

Šādu stratēģiju izvēlējies a/s RIX Technologies, kas nodarbojas ar programmu izstrādes pakalpojumiem, kā arī ir izstrādājis savu dokumentu vadības sistēmu Namejs. Lai gan tā nav uzņēmuma galvenais ienākumu avots, šīs sistēmas pārdošanas apjomi palielinās. «Ir izdevies iekarot lielu tirgus daļu un man ir prieks, ka to lieto arvien vairāk un sarežģītāk. Piemēram, Jēkabpilī Nameju lieto ne vien pilsētas dome, bet arī 40 iestādes,» stāsta Eva Butāne, a/s RIX Technologies valdes locekle.

Konkursa Eksporta un inovācijas balva 2013 kategorijā Importa aizstājējprodukts pieteiktā dokumentu vadības sistēma Namejs izstrādāta jau 2007. gadā un tā nodrošināja tikai pamatlietas – dokumentu reģistrāciju, kontroli u.tml. «Pamatojoties uz klientu vajadzībām un viņu darba procesa attīstību, sekoja arī sistēmas funkcionalitāte,» skaidro Vita Viese, a/s RIX Technologies izpilddirektore pārdošanas un mārketinga jautājumos. Lai gan šobrīd Nameja funkcionalitāte ir krietni plašāka nekā pirmsākumos, risinājuma pamats ir dokumentu pārvaldība – to reģistrācija, uzskaite un kontrole. Lai uzņēmumā sistēmas lietotājiem varētu nodrošināt kopdarbu, ir izveidota dokumentu aprite, kas nodrošina deleģēšanas un saskaņošanas procesu. Lielākām organizācijām svarīgi, lai sanāksmes tiktu automatizētas un tajās apstrādātie dokumenti būtu vienā vidē. Tam izveidota sanāksmju vadības rīks. Savukārt, lai vadītāji un citi varētu strādāt šajā vidē, kontrolēt notikumus, plānot resursus u.c., ir izveidots notikumu kalendārs.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) 19. gadskārtējās konferences ietvaros nosaukti Latvijā labākie informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumi un Latvijā labākais e-skolotājs.

Laureāti saņēma prestižo nozares balvu Platīna pele 2017, kas tiek piešķirta jau 11. gadu un vairākas speciālbalvas. Balvai šogad tika iesniegti 40 pieteikumi četrās pamatkategorijās. Labākos IKT projektus vērtēja neatkarīga žūrija, kuras sastāvā bija gan nozares, gan valsts pārvaldes un mediju eksperti, balsojumā iesaistījās arī sabiedrība.

Konferences galvenā partnera SIA Latvijas Mobilais Telefons speciālbalvu saņēma AS Latvijas valsts meži par LVM GEO Mobile risinājumu.

Kategorijā E-pārvaldes risinājumi, E-pakalpojumi sabiedrībai balvu saņēma dokumentu vadības sistēmas ieviešana Valsts ieņēmumu dienestā (VID), ko īstenoja AS RIX Technologies.

Atzīmējot Muzeju nakts desmitgadi Latvijā, šonedēļ atklāts atjaunotais Latvijas Nacionālā muzeju krājuma katalogs (NMKK), kurā digitālā formā aplūkojami Latvijas muzejos atrodamie priekšmeti.

Kopumā attālināti aplūkojami gandrīz 800 tūkstoši priekšmetu.

Muzeju izstāžu zālēs un ekspozīcijās apmeklētājiem ir pieejami ne vairāk kā 5% no kopējā muzeju krājuma, savukārt pārējie 95% atrodas muzeju krātuvēs. Tikmēr NMKK sistēmā sigitalizēti un aplūkojami 13% no kopējā krājumu apjoma, Db.lv stāstīja RIX Technologies mārketinga vadītāja Vineta Sprungaine.

NMKK izstrādāja a/s RIX Technologies.

#1/5

Ekrānšāviņš: NMKK

#2/5

Ekrānšāviņš: NMKK

#3/5

Ekrānšāviņš: NMKK

#4/5

Ekrānšāviņš: NMKK

#5/5

Ekrānšāviņš: NMKK

Skatīties pārējos attēlus

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) balvas «Platīna pele» 2012 apbalvošanas ceremonija norisināsies LIKTA 14. gadskārtējā konferencē «Elektroniskā identitāte – iespēju brīvība», kas notiks 30. novembrī. Konferences laikā tiks pasniegtas «Platīna pele» balvas četrās nominācijās, kā arī fināla pretendentus apbalvos ar skatītāju simpātijas balvām. Balsošana tiks uzsākta nākamās nedēļas laikā biznesa portālā www.db.lv.

Balvai šogad kopumā tika iesniegts 51 pieteikumus. Balvas «E-pakalpojumi» pozīcijā kā finālisti ir izvēlēti trīs pretendenti: Mobilly autostāvvietu apmaksas lietotnes (sistēmas īpašnieks un izstrādātājs: CityCredit); Swedbank mobilā aplikācija (sistēmas īpašnieks un izstrādātājs: Swedbank), kā arī VSAA elektronisko pakalpojumu izstrāde, ieviešana un uzturēšana projekta «E-pakalpojumi un to infrastruktūras attīstība» ietvaros. (pasūtītājs: Valsts reģionālās attīstības aģentūra; izstrādātājs: Exigen Services Latvia)

Pozīcijā «E-biznesa risinājumi un pakalpojumi uzņēmumiem» finālam izraudzīti trīs pretendenti: e-pasta mārketinga serviss Mailigen (sistēmas īpašnieks un izstrādātājs: iMedia); interneta reklāmas kampaņu administrēšanas sistēma JungleExpert (pasūtītājs: Planners; izstrādātājs: Cube), kā arī LetsMT (sistēmas īpašnieks un izstrādātājs: Tilde)

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) 18.gadskārtējās konferences ietvaros nosaukti Latvijā labākie informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumi un Latvijā labākais e-skolotājs.

Konkursam šogad tika iesniegti 37 pieteikumi četrās pamatkategorijās.

Platīna pele 2016 balvas Risinājumi biznesam balvu Platīna pele 2016 saņēma AS Swedbank mini karšu terminālis (mPos), ko izstrādāja Swedbank IT sadarbībā ar Ellore O”. Izstrādātais risinājums ir mazs un ērts mini karšu terminālis, kas darbojas ar viedtālruņa vai planšetdatora palīdzību un spēj pieņemt gan tradicionālās, gan bezkontakta maksājumu kartes.

Savukārt, LMT speciālbalvu un Platīna Peli saņēma SIA D8 Corporation par produkta Gate2Bank HCE Payments ieviešanu Minskas Tranzītu Bankā. LMT prezidents Juris Binde, pasniedzot balvu, uzsvēra, ka Latvijā izstrādāti digitāli risinājumi bankām ir ar vērā ņemamu eksporta potenciālu. D8Corporation ir starptautiska kompānija ar centrālo biroju Latvijā, kas veiksmīgi izstrādā un integrē IT risinājumus banku un finanšu nozares organizācijās, liekot uzsvaru uz mobilajām tehnoloģijām. Lai arī produkts sākotnēji ieviests Baltkrievijā, tas nemazina fakta nozīmīgumu, ka NFC risinājums maksājuma kartes aizstāšanai ar viedtelefonu izstrādāts Latvijā.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (LIKTA) 14. gadskārtējā konferencē, kas norisināsies 30. novembrī, diskutēs par e-risinājumu izmantošanu ērtākai ikdienai un biznesa konkurētspējai.

LIKTA konferences tēma šogad ir «Elektroniskā identitāte – iespēju brīvība». «Konferences ietvaros tiks aplūkoti gan labās prakses piemēri un jau esošie risinājumi šajā jomā, gan diskutēts par izaicinājumiem un nākotnes vīzijām. Viens no konferences mērķiem ir šogad izstrādātās IKT nozares prioritāšu Hartas sadaļas «Aprīkots e-pilsonis» aktivitāšu plāna izveide, kas noteiktu konkrētus veicamos darbus, lai visā Latvijas teritorijā ieviestu un attīstītu katra iedzīvotāja e-identitāti, (eID karte ar e-parakstu, e-pasta adrese), kā arī nodrošinātu plašāku pieejamību digitālajām iekārtām,» stāsta konferences organizatori.

Latvijas EXPO paviljonā tiek aizvadīta noslēdzošā nedēļa, kas ir veltīta informāciju tehnoloģiju nozarei. Vizītes ietvaros Latvijas IT klasteris apmeklēja Nazarbajeva Universitāti un tās teritorijā izvietoto Tehnoparku.

Kompleksā ir izveidotas vairākas laboratorijas un darbnīcas, kurās gan studenti, gan arī pieredzējuši inženieri un zinātnieki var veikt praktiskus pētījumus dažādās nozarēs.

Latvijas IT nozari uz Astanas EXPO devās pārstāvēt RIX Technologies, Squalio, Squalio Cloud Consulting, Ecommerce Accelerator, Lux Technology un Meditec.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ CITAS ZIŅAS NO ASTANA EXPO 2017

Mikroblogošanas vietnē Twitter sākuši birt ironijas pilni ieraksti saistībā ar vietnē latvija.lv pieejamo pakalpojumu Informācija par prognozējamo vecuma pensijas apmēru, kuru uz laiku, iespējams, lielā apmeklējuma dēļ rotāja uzraksts: «Atvainojiet, valsts informācija sistēma īslaicīgi nav pieejama. Lūdzu pamēģiniet vēlreiz vēlāk!»

Par portāla latvija.lv izstrādi 2011. gadā tika slēgts 424,6 tūkst. Ls vērts līgums ar IT uzņēmumu RIX Technologies.

Portālā autentificējoties internetbankā vai ar e-parakstu, iespējams piekļūt saviem iepriekšējo gadu atalgojuma un sociālo maksājumu datiem un tādējādi uzzināt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras aprēķināto pensijas prognozi, kas daudziem raisījusi izbrīnu un šoku. Par Latvijas iedzīvotāju intereses pieaugumu vēsta arī paša @PortalsLV tvīts, kurā norādīts, ka šis ir «šodienas visvairāk apspriestais e-pakalpojums».

Par Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidenti ievēlēta Signe Bāliņa. LIKTA prezidentes amatā S. Bāliņa ievēlēta trešo reizi un pienākumus pildīs līdz 2015.gadam.

Savukārt LIKTA valdē nākamos divus gadus darbosies S. Bāliņa, Jānis Bergs (FMS Group), Eva Butāne (RIX Technologies), Juris Gulbis (Lattelecom), Mikus Ozols (Telia Latvija), Uldis Semeiks (Datakom), Māra Jākobsone (LIKTA individuālā biedre) un Armands Magone (LIKTA individuālais biedrs).

Tādējādi LIKTA valdi vairs nepārstāv Ģirts Bērziņš, Juris Binde, Sandis Kolomenskis un Andrejs Vasiļjevs.

LIKTA izveidota 1998. gadā un aptver Latvijas IKT nozari − elektroniku, datoru aparatūru un programmatūru, telekomunikācijas un pakalpojumu sniedzējus. LIKTA mērķi ir veicināt informācijas sabiedrības izveidi un nozares attīstību Latvijā. LIKTA apvieno vairāk nekā 200 biedrus − nozares organizācijas, kā arī individuālos biedrus un asociācijas.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) Gadskārtējās konferences "Zināšanu Arēna" laikā pasniegta tehnoloģiju nozares gada balva "Platīna pele 2019".

Par "Platīna pele 2019" laureātu kategorijā "Mākslīgā intelekta risinājums - sabiedrībai un biznesam" tika izvirzīta Kultūras informācijas sistēmu centra izveidotā platforma "Latvijas valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platforma Hugo.lv", ko izstrādāja valodu tehnoloģiju uzņēmums "Tilde".

Kategorijā "Uzņēmuma digitālā transformācija" uzvarēja AS "Sadales tīkls" pakalpojums "'Atstāj papīru citām vajadzībām! Tiekamies e-vidē - sadalestikls.lv''.

Savukārt, visaugstāko novērtējumu kategorijā "Valsts digitālā transformācija" ieguva Valsts reģionālās attīstības aģentūras un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projekts "Oficiālā elektroniskā adrese", kura izstrādātāji ir AS "RIX Technologies", SIA "ABC Software", SIA "ZZ Dats" un Ventspils pašvaldības iestāde "Ventspils Digitālais centrs".

Nodokļu parādnieku (parāds lielāks par 100 Ls) datu bāze no 1. aprīļa būs pieejama publiski, bet uzņēmēji nav mierā ar datu aktualizāciju divas reizes mēnesī.

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji izteica cerību, ka šāda gliemeža ātruma nodokļu parādnieku datu aktualizācija ir tikai tā starta brīdī un vēlāk tā atbildīs XXI gadsimta tehnoloģiju ātrumam. Pēc VID informācijas, ziņas parādnieku datu bāzē tiek aktualizētas divas reizes mēnesī – katra mēneša 7. un 26. datumā. VID vērš uzmanību uz to, ka katra mēneša 7. un 26. datumā tiks publiskota visa informācija, kas ir nonākusi VID rīcībā un pārbaudīta līdz katra mēneša 6. un 25. datuma plkst. 24.00.

«Latvijā jau līdz šim daudzas labas idejas ir izgāzušās, jo «atsitušās» pret neatrisināmām problēmām, un nonākam absurdā situācijā, kad par nodokļu maksātāju naudu tapušais publiskais nodokļu parādnieku reģistrs ir aktuāls tikai divas dienas,» situāciju raksturo mēbeļu ražošanas SIA Pinus GB valdes priekšsēdētājs Aivars Einauss.

ASV informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijas Microsoft un Latvijas šīs nozares uzņēmuma SIA Tilde pilotprojekti, kas tika īstenoti projekta Valodu krasts gaitā, ir pabeigti, bet patlaban notiek sarunas par jauniem projektiem, pastāstīja Tildes mārketinga vadītāja Ilze Leimane. Patlaban sarunu procesā ir mašīntulkošanas sistēmas izveide citām Eiropas valodām.

Mašīntulkošanas sistēmas izveidi no latviešu uz angļu un no angļu uz latviešu valodu paredzēja viens no īstenotajiem pilotprojektiem. Šī projekta laikā sadarbojās uzņēmuma Tilde valodas speciālisti un Microsoft Izpētes grupas valodas speciālisti, nodrošinot tehnoloģisko pamatu Microsoft mašīntulkošanas sistēmas papildināšanai ar diviem jauniem valodu virzieniem - latviešu-angļu un angļu-latviešu. Kā informēja Tilde, uzņēmuma partnerība ar Microsoft, kopīgi veidojot latviešu valodas mašīntulkošanas sistēmu vietnei microsofttranslator.com, īpaši pieminēta šonedēļ notiekošajā Eiropas Valodas tehnoloģiju forumā kā izcils sadarbības piemērs.

Laikraksta Dienas Bizness redakcijā otrdien, 16. aprīlī, jau otro gadu pulcējās konkursa «Labākā biroja administratore/-s 2013» finālistes. Četras biroja administratores, kuras iekļuvušas konkursa finālā, piedalījās īpašā Dienas Biznesa rīkotā pārbaudījumā, kurā tika izvērtētas dalībnieču profesionālās kompetences, spēja reprezentēt sevi un pārstāvēto uzņēmumu, kā arī prasme atbildēt uz dažādiem jautājumiem.

Uz labākās biroja administratores titulu šogad pretendē Inga Krūmiņa (ELKO Grupa), Marlēna Rasa (FMS), Larisa Balina (Rix Technologies) un Ketija Milta (Gallus Optika). Visas dalībnieces tika aicinātas uz sarunu ar konkursa žūrijas pārstāvjiem un pieaicināto eksperti no personāla atlases kompānijas Eiro Personāls Natalju Lāci.

«Šobrīd gan pasaulē, gan Latvijā kandidātu vērtēšana notiek ne tikai pēc profesionālām kompetencēm, bet arī pēc sociālām kompetencēm un vērtību atbilstības organizācijas vērtībām. Tāpēc ir svarīgi noskaidrot gan dalībnieku orientāciju uz sasniegumiem, gan tieksmi ieviest sistēmu uzlabojumus, gan gatavību iejusties klienta ādā (un šajā gadījumā biroja administratora klients ir gan uzņēmuma klients, gan arī uzņēmuma darbinieki). Fināla izvērtējumā tika ņemts vērā tas, kā katra dalībniece izprot šīs kompetences, kā arī spēja nodemonstrēt uzņēmuma vērtības,» norāda N. Lāce.

Krievijas galvaspilsētā Maskavā norisinājās pasaulē prestižāko un senāko studentu komandu programmēšanas sacensību (ICPC) fināls, kurā Latviju pārstāvēja Latvijas Universitātes (LU) komanda – Aleksejs Zajakins, Aleksandrs Zajakins, Kristaps Čivkulis un treneris Jevgēnijs Vihrovs.

Komanda sacensībās parādīja lielisku sniegumu un 117 pasaules spēcīgāko komandu konkurencē ieguva augsto 26. vietu (dalīto 24. vietu).

Epidemioloģiskās situācijas dēļ fināla sacensības tika vairākkārt pārceltas no 2020. gada jūnija līdz pat 2021. gada oktobrim. Neskatoties un grūtībām, fināls tomēr notika un klātienes pasākumā bija jāievēro pastiprināti drošības noteikumi – jāveic Covid-19 testēšana, jāvalkā sejas maskas, kā arī visiem dalībniekiem bija jābūt vakcinētiem.

Komandai līdzi šoreiz devās tikai viens treneris – LU Datorikas fakultātes (DF) pētnieks Jevgēnijs Vihrovs, savukārt ilggadējais LU komandu treneris DF profesors Guntis Arnicāns komandu atbalstīja un motivēja attālināti.

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Exigen Services 2010.gada pirmajā pusē ir saglabājis vadošā Baltijas valstu IT uzņēmuma pozīciju, liecina Lietuvas investīciju bankas Prime Investment jaunākais pētījums.

Salīdzinājumā ar 2009.gada datiem, Exigen Services IT pakalpojumu ieņēmumu kritums veido 13%.

«Šis kritums ir saistīts ar globālo ekonomikas krīzi, kas Baltijas valstis skāra īpaši smagi, tādējādi ietekmējot IT pasūtījumu apjomu, īpaši valsts sektorā. Grūtāko posmu piedzīvojām 2010.gada sākumā, un jau tagad redzam situācijas uzlabošanos, turklāt šā brīža apgrozījums arī skaidri norāda uz izaugsmi. Esam pārliecināti, ka, turpinot strādāt tikpat intensīvi, šī tendence tikai pastiprināsies,» skaidro Exigen Services Latvia viceprezidents finanšu un administratīvajos jautājumos Uldis Smilts.

Par Labāko biroja administratori 2013 īpašā godināšanas ceramonijā 24. aprīlī atzīta IT projektu vadības, finanšu un grāmatvedības konsultāciju uzņēmuma FMS darbiniece Marlēna Rasa.

Konkursa finālā iekļuva arī Larisa Balina (Rix Technologies), Ketija Milta (Gallus Optika) un Inga Krūmiņa (ELKO grupa), kuras attiecīgi ieņēma otro, trešo un ceturto vietu.

Uzvarēt palīdz kolēģu atbalsts

Konkursa gaitā biroja administratores saņēmušas lielu kolēģu atbalstu – aktīvi balsots konkursa mājaslapā, kā arī iesūtīti īpaši atbalsta video ar skaidrojumu, kāpēc tieši viņu darbiniecei jāuzvar. «Tas, kas konkursa laikā notika uzņēmumā, bija vienkārši skaisti,» atzīst M. Rasa, norādot, ka izjust šādu atbalstu no kolēģiem bija ļoti patīkami. Konkurss no ziemas miega atmodinājis daudzus kolektīvus un darbiniekus saliedējis vēl vairāk, atzīst arī citi konkursa dalībnieki.

Lai Eiropas Savienības (ES) finansējums netiktu ieguldīts pakalpojumos, pēc kuriem nav pieprasījuma, Finanšu ministrija uzdod Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) pārvērtēt ieplānotos IKT attīstības projektus no 2007.–2013. gada perioda ES fondu līdzekļiem.

VARAM projekti jāpārvērtē no ekonomiskās efektivitātes viedokļa, tos pielāgojot šā brīža ekonomiskajai situāciju, kā arī jāizstrādā IKT projektu vērtēšanas metodika, paskaidro finanšu ministrs Andris Vilks.

DB jau rakstīja, ka IKT nozare aicina valsts amatpersonas pievērst lielāku uzmanību ES finansētiem projektiem.

«IKT nozarē ir definēts prioritāro projektu saraksts, kas jārealizē laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam. Diemžēl process no brīža, kad projekts tiek iekļauts sarakstā, līdz tā realizācijas uzsākšanai Latvijā ir garš un birokrātiski sarežģīts, tāpēc jau šobrīd var droši apgalvot, ka visi projekti netiks realizēti līdz ar to arī finansējums netiks apgūts,» DB brīdina Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Kriptovalūta bitkoins (Bitcoin) šobrīd nav ērts maksāšanas līdzeklis sīku pirkumu veikšanai, taču tam ir liels potenciāls kļūt par jauno pasaules valūtu, jo īpaši, ja pašreizējie maksāšanas līdzekļi zaudē savu pirktspēju, jo tos krīžu pārvarēšanas nolūkos drukā arvien vairāk, turklāt valstu parādi turpina palielināties un nekas neliecina, ka valstu parādsaistību apjoms naudas izteiksmē samazinātos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta riska kapitālists, bitkoina maksimālists, grāmatas Bitkoins. Vienkārši. autors Viesturs Tamužs. V

iņš uzskata, ka bitkoins ir naudas revolūcija, ko pašlaik arī piedzīvojam, un droši vien būs nepieciešami 3-5 gadi, lai visi potenciālie dalībnieki pārliecinātos par bitkoina neievainojamību, un ap 2030. gadu tas jau būs plaši izmantots arī tādās sfērās kā norēķinos par komunālajiem pakalpojumiem un ikdienas pirkumos veikalā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas bizness 29.oktobra numurā lasi:

Statistika

Laukos turpinās kapitāla koncentrācija

Ideju mežs

Namdaru un būvgaldnieku darinājumu ražošana Latvijā – nozīmīgs nišas produkts

Kultūras ministrijas projekts Digitālā kultūras karte, kas izmaksājis 750 tūkst.Ls, neatbilstot mūsdienu prasībām, un par to samaksāta neadekvāta summa, uzskata interneta mediju eksperti.

«Tas ir aizvēsturisks, kosmisks mēsls. Pamatā izmantota kataloga sistēma, kā savulaik Yahoo pirmsākumos. Šādi lietas netaisa jau gadus divdesmit. Tagad lieto meklētāja principu. Dizains ir drausmīgs. Ja projekta autori apgalvo, ka tā lielās izmaksas veido tas, kas atrodas, tā teikt, projekta aizmugurē, tad es varu pateikt, ka šādas aizmugures vienkārši nav,» diena.lv norāda ziņu portāla Tvnet direktors Ivars Bauls.

Viņš arī atzīmē, ka portālā kļūdaini izmantotas Rīgas domes (RD) izstrādātās topogrāfiskās kartes, kas ir lietderīgas būvniekiem, nevis portāla lietotājiem. Tāpat I.Bauls atzīst, ka nav skaidrs, kas ir portāla mērķauditorija, jo tas nekur neesot minēts, tāpat pati karte un sadaļas neesot loģiski strukturētas. «Tā vietā varēja digitalizēt Nacionālās bibliotēkas krājumos atrodamās līdz 1923.gadam izdotās grāmatas, jo uz tām neattiecas autortiesības,»saka I. Bauls. Kopumā vērtējot, viņš atzīst, ka te esot darbs tiesībsargājošām iestādēm, nevis interneta ekspertiem.

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte aicina visas institūcijas, kuru tiesībās vai pienākumos ietilpst kontrole par 750 tūkst. Ls vērtās Latvijas Digitālās kultūras kartes (LDKK) ieviešanu, izvērtēt, vai attiecīgais projekts ir sasniedzis izvirzītos mērķus un tas veikts par atbilstošu finansējumu.

«Tiklīdz būs iespējams, aicinu Valsts kontroli darīt zināmus secinājumus par šobrīd uzsākto revīziju valsts aģentūrā Kultūras informācijas sistēmas (KIS), lai pārliecinātos par līdzekļu izlietojuma pamatotību. Tāpat būtiski būs Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) secinājumi par tās veikto pārbaudi minētā projekta ietvaros, jo CFLA veic projekta uzraudzību un kontroli,» norāda S. Ēlerte.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu par LDKK 3. kārtas īstenošanu apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), kura projekta apstiprināšanas ietvaros izvērtēja izmaksu atbilstību projekta mērķiem, atzīmē Kultūras ministrija (KM).