Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.

Pēc SIA Lattelecom iesnieguma par iespējamiem pārkāpumiem SIA TV3 Latvia darbībās, izvērtējot tirgus situāciju, Konkurences padome (KP) secinājusi, ka šobrīd kaitējums konkurencei nav konstatējams, un nolēmusi neierosināt izpētes lietu.

Kā norāda KP pārstāvji, abu minēto uzņēmumu tirgus vara ir samērojama un konkurences uzraugu iejaukšanās to darījuma sarunās šobrīd būtu nepamatota.

Šī gada martā KP saņēma vairākus SIA Lattelecom iesniegumus, kuros uzņēmums lūdza izvērtēt SIA TV3 Latvia rīcību, nosakot augstāku cenu par savas programmas TV3 retranslācijas tiesībām interaktīvajā televīzijā, kā arī pagarinot līguma slēgšanas termiņu SIA Baltcom TV, bet atsakot šādu iespēju SIA Lattelecom.

Savā lēmumā KP norāda – lai arī kanāla TV3 īpašnieka, koncerna Modern Times Group Broadcasting AB, kopējā tirgus vara attiecībā pret maksas televīziju operatoriem ir ievērojama, SIA Lattelecom ir ļoti spēcīgs darījumu partneris, kam SIA TV3 Latvia nevar uzspiest sev vēlamu cenu. Iepriekšējā līguma darbības laikā SIA Lattelecom bija vislielākais SIA TV3 Latvia veidoto programmu pircējs, tomēr, SIA Lattelecom nepiekrītot programmu veidotāja izvirzītajiem nosacījumiem, interaktīvās televīzijas abonentiem, kuriem ir pieejams arī internets, saglabājas iespēja noskatīties lielu daļu TV3 programmas raidījumu, bez maksas izmantojot TVPlay.

No 1.aprīļa TV3 beidzas līgums par kanāla TV3 raidīšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā. Tā kā līdz šim Lattelecom nav noslēdzis jaunu līgumu ar TV3, izplatīta informācija, ka, iespējams, no 1.aprīļa Lattelecom interaktīvajā televīzijā kanālu TV3 vairs nepārraidīs.

(Papildināts ar Lattelecom komentāru.)

1.aprīlī beigsies līgums, kas noslēgts starp TV3 un Lattelecom par kanāla TV3 raidīšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā. Jauns līgums līdz šim brīdim abu uzņēmumu starpā nav noslēgts Lattelecom dēļ, informē TV3. Lattelecom šobrīd nepiekrītot maksāt TV3 prasīto atlīdzību par kanāla TV3 veidoto programmu, ko Lattelecom tālāk piegādā saviem abonentiem, saņemot par to samaksu no saviem klientiem.

Baiba Zūzena, MTG TV un radio vadītāja Latvijā, skaidro: «Šobrīd Lattlecom pamata pakas cena ir, sākot no 9,32 eiro, un mēs prasām mazāk kā 0,18 eiro no abonementa. Tā ir salīdzinoši neliela summa par Latvijā populārāko kanālu, kurā ir ieguldīti lieli līdzekļi.»

MTG un Lattelecom cīņa par tarifiem ir TV tirgus aisberga redzamā daļa. Iespējams, šāda scēna nebūtu, ja TV3 saglabātu bezmaksas kanāla statusu un NEPLP nesēdētu, rokās klēpī salikusi

«Kas ķīvējas, tas mīlējas!» nāk prātā, vērojot TV kanāla TV3 īpašnieka Modern Times Group (MTG) un elektroniskā sakaru uzņēmuma Lattelecom diskusiju krustugunis. MTG izplatītajā paziņojumā medijiem informēja, ka no 1.aprīļa Lattelecom interaktīvajā televīzijā, iespējams, kanāls TV3 vairs netiks pārraidīts. Iemesls –maksas nosacījumi. MTG norāda, ka prasa mazāk nekā 0,18 eiro no abonementa. Lattelecom uzskata, ka MTG izteicis cenu diktātu, un esošie aprēķini liecina, ka Lattelecom satura maksājums koncernam MTG šogad pārsniegs miljonu eiro. Interesanti, ka publiski tiek noklusēts – līgums par TV3 un LNT retranslāciju 1.aprīlī beigtos arī Lattelecom konkurentam Baltcom, kurš šobrīd ir arī IZZI īpašnieks. MTG apgalvoja DB, ka problēmas ar citiem maksas TV operatoriem par TV3 retranslāciju neesot, tomēr DB pieejamā informācija liecina, ka tikai vakar līgums ar Baltcom ir pagarināts par diviem mēnešiem.

Mediju grupai Modern Times Group (MTG) un Lattelecom nav izdevies panākt vienošanos par jaunu kanāla TV3 retranslācijas līgumu, līdz ar to no 2.aprīļa Lattelecom nav tiesību pārraidīt kanālu TV3, tā informē MTG Sabiedrisko attiecību vadītāja Marta Zandersone.

«Līdz šim Lattelecom nav noslēdzis jaunu līgumu ar TV3, un tas nozīmē, ka Lattelecom nav tiesību pārraidīt kanālu TV3 interaktīvajā televīzijā no 2.aprīļa. Tos skatītājus, kurus šis lēmums ietekmē, aicinām izmantot lielāko nacionālo video portālu Latvijā TVplay un TVplay aplikāciju mobilajās ierīcēs vai citas televīzijas platformas,» paziņojumā norāda MTG, uzsverot, ka jau tagad ik nedēļu šo iespēju izmanto aptuveni 115 000 interneta lietotāju.

Zandersone skaidroja, ka šodien tikšanās laikā nav izdevies panākt vienošanos, savukārt citas tikšanās vairs nav plānotas.

Sākot no šodienas, 25. jūnija, Lattelecom interaktīvās televīzijas skatītājiem atkal būs redzams kanāls TV3, paredz starp TV3 Latvia un Lattelecom panāktā vienošanās.

Puses ir apmierinātas ar faktu, ka izdevies panākt ilgtermiņa vienošanos, un kanāla TV3 pieejamība Lattelecom interaktīvās televīzijas lietotājiem bijusi ierobežota tikai mazliet vairāk kā divus mēnešus, paziņojumā informē Lattelecom.

Līguma nosacījumi ir konfidenciāli un publiski netiek komentēti.

Kā vēstīts, mediju grupai Modern Times Group (MTG) un Lattelecom neizdevās panākt vienošanos par abpusēji pieņemamiem līguma nosacījumiem, tādēļ kopš 2.aprīļa Lattelecom interaktīvās televīzijas lietotājiem vairs nebija pieejams kanāls TV3.

Uzņēmumi vairākas reizes sēdušies pie sarunu galda, taču iepriekš vienošanos neizdevās panākt. 20.maijā notika atkārtotas SIA TV3 Latvia un SIA Lattelecom pārstāvju sarunas un vienošanās netika panākta, informēja (MTG) sabiedrisko attiecību vadītāja Marta Zandersone.

Kamēr Konkurences padome (KP) izvērtē telekomunikāciju uzņēmuma SIA Lattelecom iesniegumu par mediju grupas Modern Times Group (MTG) rīcību, iestāde abu uzņēmumu strīdu nekomentēs.

Kā norādīja KP pārstāve Paula Vilsone, patlaban KP ierastajā kārtībā turpina izskatīt šā gada martā saņemto Lattelecom iesniegumu par MTG rīcību.

«Plašākus komentārus KP par situāciju sniegs pēc lēmuma pieņemšanas,» uzsvēra konkurences uzrauga pārstāve.

Viņa atgādināja, ka iesnieguma izskatīšanas termiņš ir viens mēnesis no tā saņemšanas brīža, taču iesnieguma izvērtēšanu papildu informācijas gadījumā KP var pagarināt par vēl vienu mēnesi.

Kā ziņots, Lattelecom sācis atslēgt TV3 kanālu interaktīvajā televīzijā, un no rītdienas, 2.aprīļa, šis kanāls Lattelecom skatītājiem vairs nebūs pieejams, pastāstīja Lattelecom sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Bite.

Sakaru kompānija SIA Lattelecom pērn strādājusi ar 30,2 miljonu eiro peļņu, liecina Firmas.lv informācija.

Tā ir par 0,5 miljoniem eiro lielāka nekā 2012.gadā gūtā 29,7 miljonu eiro peļņa.

Lattelecom apgrozījums samazinājies par 12% - no 188,89 miljoniem eiro 2012.gadā līdz 165,61 miljonam eiro pērn.

Vienīgo negatīvo ietekmi rezultātos radījis Lattelecom 23% piederošā Latvijas Mobilā telefona peļņas kritums 2013.gadā par vairāk nekā 11 miljoniem eiro, turklāt kritums no Latvijas Mobilā telefona ieņēmumiem ir vērojams jau otro gadu pēc kārtas, uzņēmuma apgrozījuma kritumu skaidroja Lattelecom pārstāve Līga Bite.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pagājušais gads Lattelecom vērtējams kā veiksmīgs, galvenokārt pateicoties veiksmīgai Lattelecom stratēģijai, kā arī ekonomikas izaugsmei Latvijā.

Aizrit nedēļa kopš kanāls TV3 vairs netiek piedāvāts Lattelecom interaktīvās televīzijas klientiem. Šajā laikā Lattelecom pārstāvji neesot izrādījuši interesi par iespēju atkal sēsties pie sarunu galda, norādīts MTG TV LATVIA izplatītā paziņojumā. Savukārt Konkurences padome norādījusi, ka vēl vismaz mēnesi vērtēs nepieciešamību iesaistīties Lattelecom un TV3 domstarpību risināšanā.

Aizvadītās nedēļas laikā dažādas valsts institūcijas ir paudušas savu nostāju par Lattelecom un TV3 domstarpībām – Konkurences padome paziņojusi, ka vēl vismaz mēnesi neiejauksies abu uzņēmumu sarunu procesā, vērtējot nepieciešamību uzsākt padziļinātu situācijas izpēti. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija paudusi bažas, ka Lattelecom un TV3 strīda sekas var skart valsts drošību. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs norādījis, ka klienti ir tiesīgi lauzt līgumu ar Lattelecom bez soda sankcijām, atgādināts izplatītajā paziņojumā.

MTG TV arī informē, ka kopš TV3 vairs nav redzams Lattelecom interaktīvajā televīzijā MTG birojā ik dienu tiekot saņemti zvani ar jautājumiem un sūdzībām.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pauž bažas par situāciju, kas radusies, SIA Lattelecom nevienojoties ar mediju grupu Modern Times Group(MTG) par TV3 kanāla raidīšanas nosacījumiem interaktīvajā televīzijā, tādējādi atstājot nelabvēlīgā situācijā patērētājus.

Kā informē PTAC, saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu, šādā situācijā patērētājiem ir tiesības atkāpties no līguma bez līgumsoda samaksas, tomēr PTAC aicina patērētājus nerīkoties pārsteidzīgi un nesteigties ar līguma laušanu. Vienlaicīgi PTAC aicina Lattelecom un TV3 rast abpusēji pieņemamu risinājumu, lai patērētājiem nodrošinātu TV3 apraidi interaktīvajā televīzijā.

Ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušo informāciju, ka gadījumā, ja patērētāji TV3 pārraides pārtraukšanas dēļ vēlas atkāpties no līguma ar Lattelecom, varētu tikt piemērots līgumsods, PTAC norāda, ka elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzēja piedāvājumā esošā TV programmu pakete, par kuru puses vienojušās līguma slēgšanas brīdī, ir uzskatāma par līguma sastāvdaļu un saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 23. panta 3.daļu abonentam ir tiesības izbeigt elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu bez līgumsoda piemērošanas, ja abonents saņēmis elektronisko sakaru komersanta paziņojumu par līguma nosacījumu grozījumiem, bet tiem nepiekrīt.

Mediju grupa Modern Times Group (MTG) un Lattelecom pēdējā brīdī mēģina panākt vienošanos par jaunu retranslācijas līgumu.

Kā pastāstīja Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite, abu pušu pārstāvji šodien tiekas, lai pārrunās mēģinātu vienoties par Lattelecom, MTG un skatītājiem izdevīgu līgumu. To, vai vienošanos varētu panākt šīs dienas laikā un kādi varētu būt jaunā līguma nosacījumi, Bite neatklāja, norādot, ka patlaban plašāk nekomentēs, lai «neietekmētu sarunu turpmāko gaitu».

Iepriekšējais līgums ir spēkā līdz 1.aprīlim ieskaitot, līdz ar to ir vēl divas dienas laika, norādīja Bite.

Arī MTG sabiedrisko attiecību vadītāja Marta Zandersone apstiprināja, ka šodien paredzēta abu pušu tikšanās, lai mēģinu vienoties par jaunu līgumu.

Mēnesi pēc Lattelecom un Modern Times Group strīda par tiesībām retranslēt vienu no populārākajiem Latvijas telekanāliem - TV3 - vērojamas pirmās pazīmes, ka vismaz pagaidām zaudētājs šajā divu komersantu strīdā būs TV3 īpašnieks, secinājis laikraksts Neatkarīgā.

Pētījumu kompānijas TNS mediju pētījumu lielo klientu direktors Mārtiņš Traubergs sacījis, ka nopietnus secinājumus par izmaiņām TV3 auditorijā varēs izdarīt tikai pēc vairākiem mēnešiem vai pat gada, jo skatītāju televīzijas kanālu izvēli ietekmē gan meteoroloģiskie laika apstākļi, gan pasaulē notiekošie pasākumi.

Tomēr, kā lēš Neatkarīgā, pirmais signāls, ka TV3 atteikšanās sadarboties ar Lattelecom interaktīvo televīziju trāpījusi tieši TV3 īpašniekiem, uzskatāmi bija vērojams aizvadītajā svētdienā, kad valsts akciju sabiedrības Latloto organizēto loteriju SuperBingo, kuru līdz šim varēja vērot tikai TV3, MTG sāka translēt arī Lattelecom interaktīvās televīzijas klientiem pieejamajā LNT kanālā.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Konkurences padome (KP) šodien nolēma par mēnesi pagarināt telekomunikāciju uzņēmuma SIA Lattelecom lūgumu izvērtēt mediju grupas Modern Times Group (MTG) rīcību, informē KP pārstāve Paula Vilsone.

Plašākus komentārus par Lattelecom iesnieguma vērtēšanas termiņa pagarinājumu konkurences uzraugs nesniedza, taču iepriekš KP norādīja, ka iesnieguma izvērtēšanu papildu informācijas gadījumā KP var pagarināt par vēl vienu mēnesi.

Tāpat KP aicina Lattelecom un MTG savstarpēji izrādīt lielāku pretimnākšanu un panākt vienošanos pašu spēkiem, bez valsts resursu un sabiedrības iesaistes.

Jau ziņots, ka no šā gada 2.aprīļa Lattelecom interaktīvās televīzijas lietotājiem vairs nav pieejams kanāls TV3. Tā kā mediju grupai MTG un Lattelecom nav izdevies panākt vienošanos par jaunu līgumu, Lattelecom atslēdza TV3 kanālu interaktīvajā televīzijā, un no 2.aprīļa šis kanāls Lattelecom skatītājiem vairs nav pieejams.

Pēc kanāla TV3 aiziešanas no Lattelecom interaktīvās televīzijas īstermiņā TV3 varētu zaudēt ap 20% auditorijas, savukārt ilgtermiņā tie varētu būt 10%, prognozē pētījumu kompānijas TNS mediju pētījumu lielo klientu direktors Mārtiņš Traubergs.

Viņš norāda, ka būšot arī daļa nelojālo skatītāju, kas neskatīsies TV3 arī pēc tam, kad tas atkal būs redzams Lattelecom interaktīvajā televīzijā. «Taču absolūtus ieguvējus es neredzu nevienā no pusēm, ne Lattelecom, ne TV3, ne skatītāju,» norāda Traubergs.

Prognozējot, kā varētu mainīties TV3 reitingi, ir jāņem vērā vairāki faktori, kas varētu ietekmēt skatīšanās paradumus.

Pirmkārt, tie būšot visi tehniskie faktori. Proti, Lattelecom interaktīvās televīzijas skatītājiem kanāla TV3 vietā ir redzams kanāls Fox, kas noteikti iegūs papildu auditoriju. Tāpat arī pamata pakā ir iekļauts kanāls Fox Life.

Pētījumu kompānija TNS ir apkopojusi 2014. gada aprīļa skatītāko TV programmu TOP 20. Skatītākais raidījums šā gada aprīlī – Izklausies redzēts kanālā TV3, kuru vērojuši vidēji 10,1% jeb 201,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Programmu topa otrajā vietā ierindojušās TV3 Laika ziņas (Svētdienā), kuras vērojuši vidēji 8,5% jeb 169,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Trešajā vietā ierindojies seriāls UgunsGrēks 11 kanālā TV3, kuru vērojuši vidēji 7,4% jeb 148,5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem. Topa ceturtajā vietā TV3 Laika ziņas darba dienās, kuras vērojuši vidēji 7,1% jeb 141,1 tūkstotis skatītāju. Savukārt programmu topa piektajā vietā – Panorāma (Sestdienā) kanālā LTV1, kuru vērojuši vidēji 6,8% jeb 135,2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Kā vēstīts, pētījumu kompānija TNS ir apkopojusi 2014. gada aprīļa TV kanālu auditorijas - kanāls TV3 zaudējis auditoriju un pirmo vietu TV topā. Skatītākais kanāls šā gada aprīlī bijis PBK, kura vērošanai veltīti 11,6% no visa kopējā TV skatīšanās laika. Otrs skatītākais kanāls bija TV3, kura vērošanai veltīti 10,8% no kopējā TV skatīšanās laika.

Telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 212 miljoni eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro jeb 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa - 42 miljoni eiro, pirmdien žurnālistus informēja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atsaucoties uz uzņēmuma konsolidētajiem neauditētajiem datiem.

«Lattelecom» grupas apgrozījums 2017.gadā bija 195,67 miljoni eiro, savukārt tā peļņa - 40,7 miljoni eiro. Tostarp pērn EBITDA, kas ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, sasniedza 67,9 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas uzņēmumi pērn valstij nodokļos nomaksāja kopumā 46 miljonus eiro. Savukārt kopējais investīciju apmērs «Lattelecom» grupā aizvadītajā gadā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas peļņa - 42 miljoni eiro - tiks izmaksāta dividendēs uzņēmuma akcionāriem - Latvijas valstij un «Telia Company».

Gulbis uzsvēra, ka «Lattelecom» apgrozījums ir palielinājies visiem uzņēmuma darbības virzieniem - datu centru pakalpojumiem, tehnikas mazumtirdzniecībai, reklāmas izvietošanai, mākoņpakalpojumiem, drošības risinājumiem un televīzijas pakalpojumiem. Straujākais ieņēmumu pieaugums 2018.gadā vērojams jaunajās biznesa līnijās, tai skaitā mākoņpakalpojumu (+109%) un drošības risinājumu (+113%) jomā. Tāpat būtisks pieaugums vērojams arī citos pakalpojumos, piemēram, mazumtirdzniecībā (+33%), datu centru nodrošināšanā (+25%), reklāmas biznesā (+22%). Aizvadītajā gadā uzņēmums turpināja palielinār arī elektrības tirgus daļas par 8%.

Pakalpojumu sadārdzinājumu, kas licis Lattelecom atteikties no TV3 pārraides interaktīvajā televīzijā, visdrīzāk, izraisījusi Media Times Group vājā izpratne par interaktīvo televīziju kā satura piegādes paveidu, uzskata bijušais Baltcom TV valdes loceklis Gints Kiršteins.

Sarežģījumi, veicot sarunas ar MTG, esot bijuši jau iepriekš un grūtības veikt pilnvērtīgu komunikāciju pastiprinājis fakts, ka lēmumi tiekot pieņemti uzņēmuma mītnes zemē Zviedrijā. Kiršteinam esot radies iespaids, ka MTG savā domāšanā vēl nespējot pārslēgties uz moderno interaktīvo televīziju, ko iespējams patērēt arī no dažādām planšetēm un viedtālruņiem. Tādēļ arī sarežģījumi radušies tieši TV3 pārraidē Lattelecom interaktīvās televīzijas lietotājiem.

Atsaucoties uz savu darba pieredzi Baltcom TV, Kiršteins minēja, ka, strādājot pie uzņēmuma interaktīvās televīzijas sistēmas, bijis neizpratnē par MTG prasību obligāti iekļaut reklāmas arhīva raidījumiem. Prasība esot neizprotama, jo uzņēmums jau papildus maksājot par tiesībām iegādāto saturu uzglabāt arhīvā noteiktu laiku.

«Man nav prognožu, jo patlaban nekādas sarunas nenotiek, turklāt mums kā uzņēmumam arī nekā nepietrūkst un mūsu klientiem nekā nepietrūkst,» tā, atbildot uz jautājumu, kad un vai TV3 varētu atgriezties Lattelecom piedāvājumā, intervijā laikrakstam Diena sacījis Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Jautāts, vai nav tā, ka līdz ar TV3 raidīšanas pārtraukšanu kāds klients būtu mainījis pakalpojumu sniedzēju, Lattelecom vadītājs laikrakstam atbildējis: «Daži ir gan mainījuši, viņiem tādas tiesības ir, bet šo klientu skaits ir nebūtisks, pat ļoti niecīgs, tā ka stresu par šo jautājumu neizjūtam.

Esam gan iesnieguši iesniegumu Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) par agresīvu komercpraksi un vairākus iesniegumus Konkurences padomē (KP) par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Gaidām, ka PTAC un KP atbilstoši reaģēs un sodīs nekaunīgo uzņēmumu, jo šī jau nav pirmā reize - kā zināms, 2009. gadā Viasat un MTG tika sodīti par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, tātad, kā redzams, tāds ir šī uzņēmuma darba stils.»

Ja valsts vēlas, tai ir iespēja apvienot telekomunikāciju uzņēmumus Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT), saglabājot kontrolpaketi valstij, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš skaidroja, ka iespējami dažādi uzņēmumu apvienošanas veidi. «Ja valsts vēlas paturēt kontrolpaketi, ir veids, kā juridiski to izdarīt,» sacīja Gulbis. Vienlaikus viņš atzina, ka valstij pašai jāatbild uz jautājumu, cik būtiski tai ir saglabāt daļas telekomunikāciju uzņēmumā.

Lattelecom valdes priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka apvienošanu var izdarīt vismaz četros veidos.

Lattelecom valdes piedāvājums neparedz akcionāru struktūras izmaiņas, līdz ar to apvienošana tiktu veikta bez privatizācija. Taču jautājums, kā strukturēt darījumu, ir jāatbild akcionāriem. Akcionāriem jāsaprot, kādu rezultātu tie grib panākt, sacīja Gulbis. Viņš atzīmēja, ka valsts jau četrus mēnešus nav spējusi uzrakstīt atbildi Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmumam TeliaSonera, kas pērnruden iesniedza Lattelecom un LMT apvienošanas piedāvājumu.

Lattelecom grupas ieņēmumi šī gada deviņos mēnešos pieauguši par 3% jeb 3,9 miljoniem eiro, sasniedzot 142,6 miljonus, informē uzņēmumā.

Trešais ceturksnis uzrādījis pozitīvu tendenci televīzijas pakalpojumu jomā, kas augusi par 6%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Tostarp ir divkāršots Lattelecom interneta televīzijas lietotāju skaits, pateicoties Shortcut aplikācijas ieviešanai šī gada jūlijā.

Palielinājies arī datu centru biznesa ieņēmumi, 2016. gada pirmajos deviņos mēnešos pieaugot par 23%. Izvēršot datu centru pakalpojumu eksportu, 13. oktobrī Lattelecom un Ukrainas lielākais fiksēto sakaru un interneta operators Ukrtelekom noslēdza vienošanos par sadarbību Ukrainas tirgū. Turpmāk Ukrtelekom vietējiem uzņēmumiem nodrošinās iespēju nomāt Lattelecom virtuālo serveri un "mākoņa" datu centru (IaaS) vienā no aizsargātākajiem datu centriem Ziemeļeiropā Dattum.

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Telekomunikāciju uzņēmumu Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija, aģentūrai LETA sacīja konkurences tiesību advokāte un advokātu biroja Vilgerts partnere Jūlija Jerņeva.

Viņa norādīja, ka LMT un Lattelecom apvienošana no valsts kā akcionāra skatpunkta nevienā gadījumā nav ērta un izdevīga. «Apvienojot uzņēmumus, formāli nepērkot un nepārdodot kapitāldaļas, valsts var zaudēt kontroli, kamēr Telia Sonera grupa bez piepūles un papildu ieguldījumiem – iegūt akciju kontrolpaketi. Tas nozīmē arī to, ka valsts īpašumā esošo apvienotā uzņēmuma daļu vērtība, visticamāk, samazināsies,» sacīja juriste.

Viņa arī kritizēja konsultāciju kompānijas KPMG Baltics piedāvāto risinājumu. «Varētu domāt, ka KPMG ieteikums LMT un Lattelecom apvienošanas rezultātā izveidot uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās katram no lielajiem akcionāriem – Telia Sonera grupai un Latvijas valstij, piederētu 30% līdz 40% akciju, bet pārējā akciju daļa tiktu kotēta biržā, risina zviedru dominances problēmu. Diemžēl, paraugoties rūpīgāk, šis, šķietami gudrais risinājums, izrādās «baltiem diegiem šūts»,» sacīja Jerņeva.

Atbilstība ISO standartiem ir nepārprotams signāls klientiem, ka to dati Lattelecom sistēmās būs drošībā

Augsts, globāliem standartiem atbilstošs drošības līmenis palīdzējis Lattelecom tikt pie starptautiska sertifikāta par atbilstību informācijas drošības pārvaldības standartam ISO 27001, kā arī jau divus gadus stabili audzēt datu centru biznesu. 2017.gadā apgrozījuma pieaugums pret iepriekšējo gadu bija 25%, bet šogad tas būs vēl par 26% lielāks nekā pērn. Turklāt 70% veido pakalpojuma eksports, Ukrainas mākoņpakalpojumu tirgū pat ieņemot ceturto vietu.

Lattelecom ir viens no lielākajiem datu centru pakalpojumu sniedzējiem Baltijas valstīs, un 70% no uzņēmuma datu centra biznesa veido eksports. Pēc IDC tirgus pētījuma datiem, 2017. gadā uzņēmuma tirgus daļa Ukrainā bija 10% no kopējā mākoņpakalpojumu tirgus.

Ņemot vērā telekomunikācijas uzņēmumu Lattelecom un Latvijas mobilais telefons (LMT) esošās tirgus pozīcijas, tirgus attīstības tendences un potenciālo ietekmi uz konkurenci un pakalpojumu cenām, konsultāciju kompānija KPMG Baltics rekomendē izveidot vadošu un biržā kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, kas ņem vērā Latvijas iedzīvotāju intereses.

Ziņa papildināta no 7. rindkopas!

KPMG Baltics veiktajā pētījumā «Valsts stratēģijas rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām izstrāde» secināts, ka, ņemot vērā tirgus attīstības tendences, lai saglabātu Lattelecom un LMT nozares līderu pozīcijas, uzņēmumiem nepieciešams paplašināt pakalpojumu klāstu un nodrošināt nepieciešamās investīcijas jaunu pakalpojumu ieviešanai. Kopumā pētījumā tika analizēti astoņi rīcības pamata scenāriji.

KPMG Baltics piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, Telia un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.