Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Starptautiskā valūtas fonda pētījums liecina, ka mākslīgais intelekts (MI) lielākā vai mazākā mērā ietekmēs vairāk nekā 40% darba vietu visā pasaulē. Savukārt starptautiskais finanšu holdings “Goldman Sachs” paziņojis, ka MI skars vairāk nekā 300 miljonu darba vietu ASV un Eiropā. Izņēmums nav arī darba vide IT nozarē, kur nepieciešamība pēc IT speciālistu prasmēm savā darbā izmantot MI iespējas tikai pieaug.

Tā, piemēram, Eiropas Savienības (ES) ziņojums “Mākslīgā intelekta prasmju vajadzību analīze 2023″ par IT industrijas profesijām, atklāj vairāk kā desmit IT specialitātes, kurās jau šobrīd ir nepieciešamas padziļinātas MI prasmes – datu zinātniekiem un inženieriem, mašīnmācīšanās, datorredzes un neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) inženieriem, u.c. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijas IT jomā, taču pagaidām vēl MI lietošanas iemaņas kā viena no noteicošajām prasībām vai kritērijiem darba kvalifikācijas novērtēšanai netiek izvirzīta.

Darba sludinājumu skaits mazinājies

Latvijā pirms gada vienlaikus aktuāli bija aptuveni 1000 darba sludinājumi IT nozarē, tagad vidēji tie ir 400. Tas zināmā mērā skaidrojams ar to, ka ES fondu apguve IT industrijā ir pašreiz beigusies, līdz ar to ir ne tikai mazāks pieprasījums pēc darba spēka, bet arī jūtama konkurence uz jebkuru valsts pārvaldes izsludinātu iepirkumu. Piemēram, ja uz vienu iepirkumu ir pat desmit pretendenti, tas Latvijas tirgū ir daudz.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Izveidota programmēšanas skola Codelex, kurā apmācības notiek ar pēcapmaksu un tikai tādā gadījumā, ja apmācāmais pēc mācību beigām atrod darbu ar vismaz 1000 eiro lielu algu pēc nodokļu nomaksas, stāsta skolas dibinātāji, programmētāji Sandris Artemjevs un Deniss Viktorovs.

Programmēšanas skola izveidota, ņemot vērā pieprasījumu pēc šīs profesijas pārstāvjiem. «Pēdējos trīs, četrus gadus nozarē ir milzīgs deficīts. Pēc universitātes cilvēki stājas darbā un pilnīgi neko nesaprot no programmēšanas, bet vēlas lielu algu. Iedodam mājas darbu, lai pārbaudītu zināšanas, bet rezultātā šo uzdevumu neatsūta, vai arī nav spējīgi to izpildīt. Arī pēc kursiem cilvēki pārsvarā neko nezina,» stāsta S.Artemjevs, kurš kā programmētājs strādā finanšu nozares uzņēmumā.

Aptuveni pirms mēneša viņš kopā ar kolēģi D.Viktorovu nolēmis realizēt ideju par programmēšanas skolas izveidi, kura aizgūta no ASV. «Amerikā programmēšanas skolas darbojas līdzīgi un no klientiem tiek iegūti procenti, aptuveni 17%, kas tiek maksāti divus gadus, ja programmēšanas skolas absolventa gada alga ir vismaz 50 000 dolāru,» skaidro S.Artemjevs.Viņaprāt, šis modelis ir vērtīgs - sniegt cilvēkiem zināšanas un saņemt par to samaksu tikai tad, kad apmācāmais ir atradis darbu. «Manuprāt, tas ir labāk nekā sēdēt darbā ar 300 eiro algu mēnesī,» uzskata S.Artemjevs.

Digitālo produktu tulkošanas platforma Lokalise mērķē būt pirmajai izvēlei brīdī, kad programmētāji meklē risinājumu fragmentāru tekstu tulkošanai.

Lokalise apgrozījums 2018. gadā sasniedza 1,5 miljonus dolāru (1,32 miljonus eiro), un uzņēmums aug par 15% mēnesī. Šogad tas plāno sa­sniegt piecu miljonu dolāru lielu apgrozījumu. «Sanāca tā, ka nejauši tikām pie nišas produkta un šī niša izrādījās gana liela, bet konkurence tajā – maza. Šis nav ne mākslīgais intelekts, ne blokķēde – principā vienkārša lieta, bet izrādās, ka tā ir niša, kur var nopelnīt. It kā mobilo lietotņu tulkošana nav liela «sāpe», bet, ja katru dienu jāstrīdas ar programmētāju par to, lai viņš kaut ko izlabo, tas nav veselīgi. Mēs šādas situācijas palīdzam atrisināt, turklāt ietaupām programmētājiem laiku,» stāsta Pēteris Antropovs, SIA Lokalise līdzdibinātājs.

Vienu no Latvijas startup veiksmes stāstiem, bezpilota lidaparātu ražotāju "AirDog", iegādājies viens no lielākajiem ASV gudro māju drošības risinājumu izstrādātājiem "Alarm.com".

"Nasdaq" biržā kotētais uzņēmums ar "AirDog" iegādi plāno sekmēt robotikas izpēti un attīstību "Alarm.com" viedajām mājām un biznesa tehnoloģijām un veicināt kompānijas starptautisko izaugsmi, tajā skaitā Baltijas valstīs.

Darījuma summu puses neatklāj.

"Mūsdienu mainīgajā un strauji progresējošajā informācijas tehnoloģiju laikmetā robotika ir nozare, kurā nepieciešama daudzpusīga pieeja problēmu risināšanā," norāda "AirDog" līdzdibinātājs un izpilddirektors Agris Ķipurs. "Plecu pie pleca mēs sadarbojamies visās jomās, ko apvieno robotika, lai ikdienas problēmām kopīgi izstrādātu nākamās paaudzes risinājumus. Spēku apvienošana ar "Alarm.com" ir iespēja paplašināt mūsu inženieru komandu un pilnībā izmantot tās radošo potenciālu."

Konkurētspējīgs atalgojums un plašās karjeras iespējas IT jomā ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās nav mīts, bet gan realitāte.

Turklāt IT nozare pieprasa profesionāļus ar augstāko izglītību un praktiskām iemaņām. 2020. gada programmētāju aptaujas dati apliecina – 83% IT nozares pārstāvju ir apmierināti ar savu darbu un nemeklē neko citu.

46,2% IT nozares profesionāļiem ir bakalaura grāds, bet 22,8% - maģistra grāds

"Steka pārpilde" (no angļu val. "Stack Overflow") ir lielākā tiešsaistes kopiena, kas paredzēta topošiem un esošiem programmētājiem. Kopienas organizētajā aptaujā 2020. gadā piedalījās 65 000 respondenti, no tiem – 400 IT nozares pārstāvji no Latvijas. Aptauja atspoguļoja, ka 46,2% IT nozares profesionāļiem ir bakalaura grāds, bet 22,8% - maģistra grāds attiecīgajā jomā. Salīdzinot ar 2019. gadu, bakalauru skaits ir audzis par 0,9%, bet maģistru – par 0,1%. Nozare turpina pieprasīt zinošus un profesionālus speciālistus, turklāt augstākā izglītība sniedz papildus kompetences un sekmē konkurētspēju.

Latvijā pērn bija otrs mazākais vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina pirmdien publicētie ES statistikas departamenta «Eurostat» sākotnējie dati.

Saskaņā ar tiem mūsu valsts budžeta deficīts pagājušajā gadā bija 0,5% no IKP. Mazāks budžeta deficīts kā Latvijā bijis vien Īrijā un Igaunijā (-0,3% no IKP).

Deficīts pērn bijis 15 valstīs, 12 valstīs reģistrēts budžeta pārpalikums, bet Slovēnijā bijis līdzsvarots budžets.

Pēc Latvijas mazākais budžeta deficīts pērn bijis Somijā (-0,6% no IKP), Austrijā (-0,7%), Slovākijā un Beļģijā (abās valstīs -1%), Polijā (-1,7%) un Ungārijā (-2%).

Savukārt lielākais pārpalikums reģistrēts Maltā (+3,9% no IKP), Kiprā (+1,8%), Čehijā (+1,6%), Luksemburgā (+1,5%), kā arī Zviedrijā un Vācijā (abās valstīs +1,3%). Lietuvā budžeta pārpalikums pērn veidoja 0,5% no IKP.

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem 2023. gada septiņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta bilance uzlabojusies par 186,5 miljoniem eiro, sasniedzot 88,2 miljonu eiro pārpalikumu, kamēr attiecīgajā periodā pērn bija 98,2 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrija.

Ievērojami samazinoties izdevumiem Covid-19 pandēmijas, energoresursu sadārdzinājuma un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumiem pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kopbudžeta bilance šā gada septiņos mēnešos ir būtiski uzlabojusies, taču joprojām krietni atpaliek no pirmspandēmijas gadu pārpalikuma apmēriem septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023. gada septiņos mēnešos 9 miljardu eiro apmērā bija par 954,9 miljoniem eiro jeb 11,8% augstāki nekā gadu iepriekš. Savukārt kopbudžeta ieņēmumi auguši par 1,1 miljardu eiro jeb 14,3%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-jūliju, un veido 9,1 miljardu eiro.

Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kas šā gada septiņos mēnešos iekasēti 7,2 miljardu eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, un bija par 732,1 miljonu eiro jeb 11,4% augstāki nekā pērnā gada janvārī-jūlijā. Joprojām labs pieauguma temps vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Nozarēs ar augstu minimālās algas īpatsvaru nodarbinātajiem vērojams būtisks darbaspēka nodokļu kāpums, kas saistāms ar straujo minimālās algas celšanu valstī ar šā gada 1. janvāri no 500 eiro uz 620 eiro. Savukārt, neskatoties uz straujo PVN ieņēmumu kāpumu periodā kopumā, VID dati liecina par PVN ieņēmumu samazinājumu jūnijā un jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgā mēneša datiem, tādās nozarēs kā degvielas un gāzes vairumtirdzniecība, kā arī energoapgādes nozare. Šo nozaro samaksātie nodokļi veido gandrīz pusi no visiem PVN ieņēmumiem, tāpēc šīm izmaiņām ir būtiska ietekme uz kopējiem PVN ieņēmumiem. Pārējo nozaru PVN ieņēmumos vērojams pieaugums. Izceļams arī straujais UIN ieņēmumu kāpums, kas šā gada septiņos mēnešos bijis par 53,1% augstāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākas šā nodokļa iemaksas vērojamas tirdzniecības, mežsaimniecības, kā arī enerģētikas nozarēs.

Pērn Latvijas ekonomikas izaugsme sasniedza pēdējo sešu gadu straujāko tempu. Publiskajā telpā izskanēja bažas par iespējamu ekonomikas pārkaršanu. Viens no rādītājiem, uz ko tādā brīdī skatīties, ir tekošā konta bilance. Šis rādītājs galvenokārt atspoguļo starpību starp eksportu un importu, norāda Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.

Ja imports būtiski pārsniedz eksportu un tekošajā kontā veidojas ievērojams deficīts, tad bažām par nesabalansētu ekonomikas izaugsmi un vispārēju pārkaršanu ir pamats. Piemēram, 2006.-2007. gadā tekošā konta deficīts pārsniedza 20% no iekšzemes kopprodukta, proti, dzīvojām pāri saviem līdzekļiem. Savukārt šobrīd neko tādu novērot nevaram. Pēc Latvijas Bankas datiem pērn tekošajā kontā izveidojās deficīts 0.8% apmērā no iekšzemes kopprodukta, importēto preču un pakalpojumu vērtībai nedaudz pārsniedzot eksporta vērtību. Deficīts ir pavisam neliels un rāda, ka Latvijas ekonomikas veselība ir diezgan laba.

Līdz ar spēju globālās ekonomikas izaugsmi un saistīto ārējā pieprasījuma kāpumu, kā arī cenu pieaugumu aizvadītais gads bija ļoti veiksmīgs eksportētājiem, kuru ieņēmumi no eksporta pieauga par 9%. Preču pusē pieaugums bija vērojams gandrīz visās preču grupās, bet kopējo pieaugumu visvairāk sekmēja pārtikas produkti un dzērieni, metāli un to izstrādājumi, kā arī mehānismi un iekārtas. Savukārt pakalpojumu pusē, lai gan kopumā bija vērojams kāpums, bilde bija mazliet raibāka. Autotransporta kravu pārvadājumu pieaugums spēja kompensēt kritumu dzelzceļa un jūras transporta kravu pārvadājumos, ko negatīvi ietekmē Krievijas kravu pārvirzīšana uz Krievijas ostām. Citu pakalpojumu grupā straujš pieaugums turpinājās būvniecības un IKT pakalpojumu eksportā, savukārt finanšu pakalpojumu eksports samazinājās, sarūkot nerezidentu segmentam. Importētās produkcijas vērtība palielinājās par 13%, ko sekmēja iepriekšējā gada zemā bāze (2016. gadā imports saruka), cenu kāpums un iekšzemes pieprasījuma pieaugums, ko papildus veicināja straujāka ES fondu projektu īstenošana.

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2014. gada beigās bija 347 miljoni eiro jeb 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds sasniedza 9,633 miljardus eiro jeb 40% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda 2015. gada aprīļa notifikācijas rezultāti.

Pēc Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem 2014. gadā valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 399 miljoni eiro. Savukārt CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģiskajām prasībām ir par 52 miljoniem eiro jeb 0,2% no IKP mazāks.

Būtiskākās korekcijas ar pozitīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu, samazinot deficītu: korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai – 139 miljoni eiro jeb 0,6% no IKP; korekcija prasībām pret debitoriem – 36,3 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP; nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi– 26 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP; korekcija uzkrātajām iemaksām Eiropas Savienības (ES) budžetāv – 23,7 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP; korekcija atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai– 22,2 milj. eiro jeb 0,1% no IKP; Dienvidu tilta būvniecības izdevumu korekcija– 20,8 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP un ieņēmumu no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas korekcija – 7,3 miljoni eiro jeb 0,03% no IKP.

Valdībai vēl būs jālemj par atalgojumu publiskajā sektorā, jo tas vairs nedrīkst augt tādā tempā kā līdz šim, otrdien valdības sēdē sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Premjere sacīja, ka ir sadzirdēti gan Latvijas Bankas, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas izteiktie brīdinājumi, ka straujais publiskā sektora algu pieaugums izraisa algu kāpumu arī privātajā sektorā, samazinot ekonomikas konkurētspēju.

Siliņa sacīja, ka valdībai būs jāatrod problēmas risinājums, sabalansējot publiskā sektora atalgojuma kāpumu ar privāto sektoru, kā arī ar kopējo budžeta situāciju. "Mēs esam aizskrējuši ar vēlmi palielināt algas un pielīdzināt tās Eiropas līmenim," izteicās Siliņa.

Preses konferencē pēc valdības sēdes Siliņa sacīja, ka kopumā valsts pārvaldē tēriņi būs jāpārskata. Sākotnēji tie varētu būt uz kancelejas preču izdevumu un dažādu pakalpojumu izmaksu rēķina, taču ministrijām dots uzdevums pārskatīt savus izdevumus par "nopietnu procentu".

Veidojot nākamā gada budžetu, valdībai jāmeklē iespējas palielināt ieņēmumus un samazināt izdevumus, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs sacīja, ka saspringto situāciju ar budžetu ietekmē vairāki faktori - vājā ekonomikas attīstība Eiropā un Latvijas kaimiņvalstīs, kas ir galvenie Latvijas eksporta tirgi, inflācijas samazināšanās, jaunās Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās pārvaldības prasības, ģeopolitiskās situācijas ietekme, Eiropas Centrālās bankas (ECB) "skarbā" monetārā politika.

Visu šo faktoru ietekmē ienākumi Valsts kasē ir samazinājušies, skaidroja Ašeradens, vienlaikus norādot, ka Finanšu ministrija (FM) sagaida labākus rezultātus otrajā pusgadā - gan nodokļu ieņēmumos, gan ekonomikas izaugsmē.

Ašeradens uzsvēra, ka galvenais 2025.gada budžeta jautājums būs, kā finansēt drošību, tāpēc jau ir sākušās diskusijas gan par budžeta palielināšanu, gan izdevumu samazināšanu.

Trešdien valdības un sociālo partneru veidojošā Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

NTSP sēdē pārrunāts nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas process un plānotās nodokļu politikas izmaiņas. Valsts budžeta sagatavošana 2021.gadam norit, ņemot vērā pastāvošās neskaidrības un riskus, ko rada COVID-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.

No sēdē sniegtās informācija izriet, ka veselības nozarei 2021.gadā piedāvāts papildu finansējums 183 miljoni eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5-6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, tam piedāvāts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021.gadā un 49,1 miljonu eiro 2022.gadā un turpmākajos gados.

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2015. gadā bija 309,0 milj. eiro jeb 1,3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds uz gada beigām – 8 846,3 milj. eiro jeb 36,3 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda 2016. gada oktobra notifikācijas rezultāti.

Budžeta deficīts 2015. gadā bija 309,0 milj. eiro, kas ir par 60,4 milj. eiro mazāks nekā gadu iepriekš. To samazināja proficīts pašvaldību konsolidētajā kopbudžetā 79,9 milj. eiro apmērā pretēji deficītam 51,0 milj. eiro apmērā 2014. gadā.

Centrālās valdības budžeta deficīts 2015. gadā salīdzinot ar iepriekšējo periodu ir pieaudzis par 18,6 milj. eiro un sasniedz 421,5 milj. eiro.

Salīdzinājumā ar Finanšu ministrijas gada pārskatā norādītajiem naudas plūsmas datiem, kur 2015. gadā konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 373,5 milj. eiro jeb 1,5 % no IKP, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģiskajām prasībām ir par 64,5 milj. eiro jeb 0,27 % mazāks.

Valsts budžeta deficīts šogad Latvijā varētu būt 2,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" prognozēja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viņa norādīja, ka Latvijā budžeta deficīts nav augsts, tostarp šogad budžeta deficīts bija plānots virs 4% no IKP, taču, ņemot vērā pašreizējās tendences, budžeta deficīts varētu būt 2,6% apmērā no IKP.

"Apmēram tādā pašā līmenī budžeta deficīts tiek plānots arī nākamajam gadam, kas liecina, ka budžeta veidotāji tomēr grib īstenot piesardzīgu, fiskāli atbildīgu politiku," sacīja Šteinbuka.

Viņa arī atzīmēja, ka, ņemot vērā straujo patēriņa cenu kāpumu, ir būtiski auguši nodokļu ieņēmumi, proti, nodokļu ieņēmumu faktiskā izpilde ir lielāka, nekā bija plānots. "Tas vieš cerību, ka arī nākamajā gadā nodokļu ieņēmumi būs zolīdā līmenī un nodrošinās iespēju valdībai finansēt definētā prioritātes, kas ir drošība, veselība un izglītība," sacīja Šteinbuka.

Latvijā pagājušā gada trešajā ceturksnī bija otrs mazākais vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina pirmdien publicētie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 18 ES dalībvalstīm.

Saskaņā ar tiem mūsu valsts budžeta deficīts pērn jūlijā-septembrī bija 0,4% no IKP. Tāds pats deficīts bijis arī Bulgārijā, bet mazāks tas bijis vien Igaunijā un Austrijā (abās valstīs -0,2%).

Lielāko budžeta deficītu trešajā ceturksnī uzrādījusi Beļģija (-3,8% no IKP), Lielbritānija (-3,7%) un Francija (-3,5%).

Kopumā budžeta deficīts reģistrēts 14 ES dalībvalstīs, bet pārējās četrās valstīs, par kurām pieejami dati, fiksēts pārpalikums: Čehijā (+1,3% no IKP), Zviedrijā (+0,9%), Nīderlandē (+0,4%), kā arī Vācijā (visās valstīs +0,3%).

Salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli-jūniju valsts budžeta bilance uzlabojusies septiņās valstīs, par kurām pieejami dati: Austrijā (+0,7 procenta punkti), Slovākijā un Somijā (abās valstīs +0,6 procenta punkti), Čehijā (+0,5 procenta punkti), Zviedrijā (+0,4 procenta punkti), kā arī Latvijā un Lielbritānijā (+0,3 procenta punkti).

Eiropas Komisija (EK) 22. maijā publicējusi valstu specifiskās rekomendācijas, kas adresētas Eiropas Savienības dalībvalstīm. EK atzīst, ka nodokļu pamatnostādnes risina iepriekšējā gada rekomendāciju par nodokļa sloga samazināšanu iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Tāpat tiek norādīts, ka darba spēka nodokļu samazināšana netiek pilnībā kompensēta ar nodokļu pārnešanu uz patēriņu.

Finanšu ministrija (FM) piekrīt EK viedoklim un uzsver, ka plānotā nodokļu reforma radīs apstākļus ēnu ekonomikas samazināšanai, atļaujot pārnest mazāku slogu uz patēriņa nodokļiem. Tāpat FM atzinīgi vērtē EK rekomendācijas strukturālo reformu jomā, uzsverot, ka strukturālās reformas rada apstākļus produktivitātes un līdz ar to potenciālā IKP izaugsmei.

FM kopumā pozitīvi vērtē EK rekomendācijas un konstatē, ka EK vērtējums par Latvijas Stabilitātes programmu pamatā sakrīt ar FM redzējumu. EK norāda, ka saskaņā ar tās prognozēm, Latvijas 2017. gada publiskās finanses atbilst ES fiskālās disciplīnas noteikumiem.

Attiecībā uz fiskālo rekomendāciju EK ir norādījusi, ka Latvijai 2018. gadā budžeta politiku ir nepieciešams īstenot saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumiem, proti, nodrošinot Vidēja termiņa mērķa sasniegšanu 2018. gadā, vienlaikus ņemot vērā atkāpes, kas ir saistītas ar pensiju reformu un veselības reformu.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Auto tirdzniecība šobrīd piedzīvo lielākos deficīta laikus kopš PSRS sabrukuma, kad pieprasījums būtiski pārsniedz piedāvājumu, auto tirgotāju noliktavas ir tukšas un kavējas gan noliktavas papildinājumi, gan klientu pasūtītie auto, norāda Latvijas Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Vieglo auto tirgus septembrī piedzīvojis 7,6% kritumu salīdzinot ar 2020. gada augustu (1321 vienības pret 1429).

Auto deficīts vislielāko iespaidu atstājis uz tirgus līderiem. Lai arī tie saglabā savas līderu pozīcijas, taču to tirgus daļa ir visai ievērojami samazinājusies. Joprojām tirgus līderis ir Toyota, kuras tirgus daļā no 20,36% 2020. gadā ir sarukusi uz 13,6% 2021. gadā. Tāds pats liktenis ir piemeklējis arī sekotājus. VW un ŠKODA tirgus daļa ir samazinājusies attiecīgi no 11,12% uz 7,95% un 14,25% uz 7,65% pret 2020. gadu.

Lielā mērā tas saistīts ar to, ka šobrīd tirgus daļu nosaka automašīnu pieejamība noliktavās, kas ir daudziem ir visai ierobežota, lai neteiktu ka tādas nav.

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos četros mēnešos bija 3,13 miljardi eiro, bet izdevumi - 2,96 miljardi eiro, informē Finanšu ministrija (FM).

Šā gada pirmajos četros mēnešos konsolidētajā kopbudžetā veidojies 170,7 milj. eiro pārpalikums. Jau vēsturiski izveidojusies situācija, ka gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 131,5 milj. eiro. Tas skaidrojams ar šobrīd aktīvo projektu atlašu un līgumu slēgšanas posmu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanā, kas nerada tūlītēju naudas plūsmas pieaugumu.

ES fondu projektu īstenošanas izdevumu pieaugums sagaidāms gada otrajā pusē, attiecīgi efekts no izdevumu samazinājuma šā gada sākumā zudīs. Gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos sagaidāms, ka kopbudžetā veidosies finansiālais deficīts. Turpretī nodokļu ieņēmumi tika iekasēti plānotajā apmērā.

Pāris gados Baltijas riska kapitāla tirgus ievērojami pieaugs, un labāk ir tam gatavoties laikus

Pusotra līdz divu gadu laikā Latvijā kļūs papildus pieejami apmēram 105 milj. eiro riska un privātā kapitāla, bet Baltijā kopumā aplēses ir par 788 milj. eiro. Šā jauninājuma gaidās Rīgā nesen notika Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) rīkotas mācībās privātā un riska kapitāla fondu pārvaldniekiem, bet šodien un rīt Viļņā šādas mācības notiek jau potenciālajiem šo fondu investoriem. DB izmantoja iespēju sarunai ar ERAB vecāko baņķieri Troju Vīksu (Troy Weeks).

Fragments no intervijas:

Kāda Latvijas jaunuzņēmumu pasākuma rīkotāja nesen stāstīja, ka ierēdņi viņai ir prasījuši, kā viņa var garantēt, ka tie riska kapitālisti neatnāks un neaizvedīs prom Latvijas jaunuzņēmumus, un viņa nav zinājusi, ko atbildēt. Vai jūs zinātu?

Pagājušā gada beigās Latvijā bija septītais mazākais valsts parāda īpatsvars no iekšzemes kopprodukta (IKP) Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat sākotnējie dati.

Saskaņā ar tiem zemākais valsts parāds ES valstu vidū bija Igaunijā, kur tas bija 9,5% no IKP. Otrs mazākais valsts parāds pērn bija Luksemburgā - 20% no IKP, kam seko Bulgārija (29,5%), Čehija (37,2%), Rumānija (37,6%), Dānija (37,8%) un Latvija (40,1%). Lietuvā tas bijis nedaudz lielāks nekā mūsu valstī - 40,2% no IKP.

Kopumā 16 ES dalībvalstīs valsts parāds pērn pārsniedza 60% no IKP, bet vislielākais tas pērn reģistrēts Grieķijā (179% no IKP), Itālijā (132,6%), Portugālē (130,4%), Kiprā (107,8%), kā arī Beļģijā (105,9%).

Valsts parāds ES kopumā pērn saruka līdz 83,5% pretstatā 84,0% 2015.gada beigās, savukārt eirozonā kritums bija līdz 89,2% no 90,3%. ES budžeta deficīts samazinājās no 2,4% no IKP 2015.gadā līdz 1,7% pērn, bet eirozonā kritums bija no 2,1% 2015.gadā līdz 1,5% pērn.

Analizējot grozījumus Fiskālās disciplīnas likumā, kas paredz palielināt maksimāli pieļaujamo strukturālo deficītu, Fiskālās disciplīnas padome (Padome) atbalsta ieceri, bet aicina apzināties ar šīm izmaiņām saistītos potenciālos riskus.

Šā gada 30. aprīlī Ministru kabinets uzdeva Finanšu ministrijai sagatavot un līdz 2024. gada 12. septembrim iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Fiskālās disciplīnas likumā, kas palielina maksimāli pieļaujamo strukturālo deficītu no 0,5% no iekšzemes kopprodukta līdz 1,0% no IKP.

Strukturālā deficīta apjoma izmaiņas primāri skar Fiskālās disciplīnas likumā (FDL) ietverto nosacījumu, kas paredz, ka strukturālo bilanci budžeta ietvara likuma projektā katram gadam nedrīkst noteikt mazāku par -0,5 procentiem no attiecīgā gada IKP.

Padome atgādina, ka periodā no 2013. līdz 2019. gadam plānotais strukturālais deficīts bija vidēji 1% no IKP, arī izpilde vidēji bijusi 1% deficīta robežās. Periodā no 2019. līdz 2023. gadam, kad bija spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta (ES SIP) izņēmuma klauzula, plānotais strukturālais deficīts vidēji bija 1,4% no IKP, bet augstās inflācijas ietekmē faktiskā izpilde bija ievērojami labāka par plānoto – strukturālais deficīts bija 0,4% no IKP.