Latvijā ir augsts kiberapdraudējuma līmenis, tomēr patlaban tas nav tik augsts, kā tas bija 2022.gadā, intervijā aģentūrai LETA atzina informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina.

Viņa akcentēja, ka 2022.gadā kiberapdraudējuma līmenis daudzas reizes pārsniedza iepriekš redzēto līmeni.

"Šobrīd draudu līmenis nav samazinājies visās jomās, bet tomēr esam iemācījušies daudz labāk ar to tikt galā, liela daļa uzbrukumu tiek atvairīti automatizēti, līdz ar to slodze gan mums, gan citām institūcijām pašlaik ir mazāka, bet turpinām intensīvi strādāt," intervijā sacīja Kaškina.

Tāpat viņa norādīja, ka Latvija ir demonstrējusi pārliecinošu kibernoturību, un līdz šim fiksētie uzbrukumi nav radījuši ne būtisku, ne paliekošu ietekmi uz sabiedrību.

Runājot par līdz šim kritiskākajiem periodiem Latvijas kibertelpā, Kaškina sacīja, ka 2022.gada pirmā puse un gads kopumā ir bija viens no kritiskākajiem periodiem.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

#Šāds kiberuzbrukums ir «primitīvs un brutāls», kas, visticamāk, ir nopirkts.

Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas «Cert.lv» vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Viņš pastāstīja, ka «Cert.lv» ir pieprasījis informāciju par īstenotajiem kiberuzbrukumiem datu salīdzināšanai un pirmie dati liecina, ka ir vairākas sakritības. «Ir dažas sakritības, piemēram, zināma daļa serveru ir iesaistīti abos uzbrukumos, bet vēl ir pāragri izdarīt kādus konkrētus secinājumus,» teica Teivāns.

Tāpat viņš norādīja, ka šāds kiberuzbrukums ir «primitīvs un brutāls», kas, visticamāk, ir nopirkts. «Komplekss uzbrukums, kas ir brīvi nopērkams melnajā tirgū. Nav nemaz tik dārgi,» piebilda «Cert.lv» vadītājas vietnieks.

Domājot par to, kā uzņēmumi darbojas šobrīd, kļūst skaidrs, ka digitālā drošība ir izvirzījusies priekšplānā visās nozarēs, arī tajās, kuras līdz šim IT pakalpojumiem un risinājumiem ir pievērsušas mazāku uzmanību. Palielinātās datu plūsmas ir atklājušas dažādas nepilnības sistēmās, kas kibernoziedzniekiem paver iespējas ļaunprātīgi iegūt vērtīgus un sensitīvus datus. Kā pasargāt sevi, lai justos pārliecināti gan par datu drošību, gan par spēju reaģēt jebkurā ārkārtas situācijā?

Kiberapdraudējumi var skart jebkuru uzņēmumu

Covid-19 pandēmijas rezultātā kibernoziegumu skaits ir dramatiski audzis, spiežot organizācijas ievērojami palielināt kiberdrošībā ieguldītos līdzekļus. Tā kā jaunā koronavīrusa uzliesmojuma rezultātā pilnīgi visu nozaru pārstāvjiem nācās pāriet uz attālinātu darba režīmu, arī veidi, kādos uzņēmējdarbība tiek organizēta, neizbēgami piedzīvoja paliekošas pārmaiņas. Pirms pandēmijas daudzos uzņēmumos atsevišķs IT speciālista amats nebija nepieciešams, savukārt šodien to klātbūtne un uzraudzība ir kļuvusi par neatliekamu vajadzību visās nozarēs.

Diemžēl steiga, ar kādu uzņēmumi ir ieviesuši jaunas, ne vienmēr atbilstošas tehnoloģijas, ir radījusi vairākas būtiskas nepilnības, kuru rezultātā hakeri var gūt pieeju to iekšējām sistēmām un tādējādi apdraudēt uzņēmumu ikdienas darbību vai pat pastāvēšanu kopumā. Tieši šī iemesla dēļ šobrīd galvenās prioritātes ir kiberdrošības apmācību nodrošināšana darbiniekiem, dalītas atbildības ieviešana par drošības uzturēšanas pasākumiem un nulles uzticības politikas īstenošana.

Šorīt notikuši uzbrukumi Briseles lidostai un metro sistēmai, kuros bojā gājušo cilvēku skaits pārsniedz 30, ziņo Reuters. Notikušais izraisījis satraukumu par drošību visā Eiropā.

Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels (Charles Michel) preses konferencē sacījis: «Ir noticis tas, no kā mēs baidījāmies.» Uzbrukumus viņš nodēvējis par «akliem, vardarbīgiem un gļēviem».

Divi sprādzieni notikuši Zaventemas lidostas izlidošanas zonā īsi pēc 08:00 pēc vietējā laika.

Vēlāk uzbrukums noticis arī metro netālu no Eiropas Savienības iestādēm. Sprādzienā skartais vilciens devies uz pilsētas centru.

Pirmdien, reaģējot uz brīvdienās notikušajiem dronu uzbrukumiem Saūda Arābijas naftas atradnēm, naftas cena pieauga par 20%, raksta Business Insider.

Bloomberg aplēses liecina, ka mērķētie dronu uzbrukumi ietekmējuši aptuveni 6 miljonus barelu naftas jeb aptuveni 5% no kopējā pasaules naftas tirgus. ASV amatpersonas paziņojušas, ka uzbrukumi visdrīzāk bijuši no Irānas puses, kaut arī sākotnēji kā uzbrukumu iniciators pieteikusies Yemeni Houthi group. Šis solis seko laikā, kad Saūda Arābijai piederošais naftas gigants Saudi Aramco plāno pasaulē lielāko akciju sākotnējo publisko piedāvājumu. Pēc uzbrukuma Saūda Arābijas naftas piegādes apjomi saruka uz pusi.

Pēc sākotnēji straujā pieauguma, Brent cena atslāba un bija par 8,4% augstāka nekā iepriekšējā dienā, sasniedzot 65 dolārus par barela, bet WTI pieaugums sasniedza 7,6%.

Neseno Kaspersky programmatūras aizliegumu Lietuvas valdības iestādēs, kas notika līdztekus šādam aizliegumam ASV, kompānija skaidro ar politiķu apjukumu jaunajā kiberdraudu situācijā, kad neko nedarīt nevar, un vienkāršākais ir atrast grēkāzi.

Šī saruna ar Kaspersky Lab ģenerālmenedžeri Ziemeļvalstīs un Baltijā Leifu Jensenu (Leif Jensen) notika kompānijas rīkotajā seminārā klientiem Rīgā.

Sāksim ar skandalozo. Kā jūs ir ietekmējis kompānijas produktu aizliegums ASV valdībā?

Tas mūs ietekmēja galvenokārt no PR un tēla puses. Amerika ir no Eiropas ļoti atšķirīga mentalitāte un politiskā sistēma. Piemēram, Teksasā ir likums, kas nosaka, kad lietum līt ir pretlikumīgi. Tas ir tik atšķirīgi no Eiropas, ka dažkārt mēs nemaz nevaram saprast, kas īsti tur notiek.

Tiešām?

Jā, varat pārbaudīt Google. Kalifornijā ir aizliegts no automašīnas medīt zivis, ja vien tas nav valis.

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

2017. gadā epasta pakalpojuma sniedzējs Inbox.lv saskāries ar diviem lieliem DDoS uzbrukumiem un daudziem mazākiem šāda tipa kiberuzbrukumiem, kas operatīvi novērsti, jo portālā izstrādātā drošības sistēma neitralizē trešo pušu piekļuvi, informē pašmāju tehnoloģiju uzņēmumā.

Tāpat pērn esot bijuši mēģinājumi uzlauzt lietotāju pastkastes, izplatītas vīrusu un pikšķerēšanas vēstules, tāpēc ieviesta «reCaptcha» programma, palielinot lietotāju aizsardzības līmeni.

SIA INBOKSS apkopotie dati par aizvadīto gadu liecina, ka DDoS uzbrukuma veids bijis viens no izplatītākajiem, ko apliecina arī nesenie uzbrukumi e-veselības sistēmai un nacionālajai informācijas aģentūrai LETA.

Viedierīču izmantošanas pieaugums un lietu interneta (IoT) straujā attīstība radot vēl plašākas kiberuzbrukumu iespējas, tāpēc arvien būtiskāka kļūstot ārvalstu notikumu padziļināta analīze. Piesardzības nolūkos nesen daļai Inbox.lv lietotāju lūgts nomainīt paroles, jo pasaulē tika nopludinātas paroles no tādām vietnēm kā LinkedIn, Yahoo u.c. Lietotāji, kas reģistrējušies gan šajos portālos, gan Inbox.lv ar vienādu paroli, bija nokļuvuši riska grupā.

Eiropas un Latvijas vides politika nosaka, ka no 1. janvāra būtiski tiek palielināts dabas resursu nodoklis (DRN), kas nenovēršami liek paaugstināt arī atkritumu apsaimniekošanas maksu iedzīvotājiem. Vienlaikus jau no šī gada 20. maija Rīgā visiem iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja šķirot bioloģiski noārdāmos (BIO) atkritumus.

Vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” aicina pieņemt izaicinājumu un sākt BIO atkritumu šķirošanu, tādējādi ne vien samazinot maksu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī savas mājas pagalmam nodrošinot iespēju tikt pie jaunas, videi draudzīgas un pievilcīgas atkritumu konteineru nojumes.

Eiropas zaļais kurss un vides politika paredz, ka ar katru gadu nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošana kļūs tikai būtiski dārgāka. To iedzīvotāji manīs jau 1. janvārī, kad, par 30% palielinoties dabas resursa nodokļa (DRN) likmei atkritumu poligonā noglabājamiem atkritumiem, nenovēršami palielinās arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifs.

"Mēs kā atkritumu apsaimniekotājs nevaram ietekmēt politiķu lemto par nodokļiem un to palielinājumu. Bet varam piedāvāt alternatīvu ceļu, kā samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, un tā ir šķirošana. Jau visai labi esam iemācījušies šķirot iepakojumu un stiklu, laiks iemācīties šķirot arī BIO. Zinot, ka turpat pusi no nešķirotu sadzīves atkritumu konteinera sastāva veido virtuves BIO atkritumi, kas būtiski ietekmē to, cik bieži konteiners būs jāizved un cik daudz mēneša beigās par to būs jāmaksā, piedāvājam izaicinājumu un iespēju. Sākot šķirot BIO atkritumus, iedzīvotājiem ir iespēja ne vien būtiski samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī izcīnīt savai mājai jaunu, drošu un pievilcīgu atkritumu konteineru novietni ar nojumi mājas pagalmā. To “Clean R” komanda izveidos bez maksas mājai, kas būs pieteikusies BIO atkritumu šķirošanas izaicinājumam," uzsver Vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics.

Pasaulē 2023. gadā kopumā piedzīvoti 2635 kibernoziegumi, kā rezultātā cieta vairāk nekā 343 miljoni cilvēku, kas nozīmē, ka šādi noziegumi kļūst arvien populārāki un ietekmē lielu daļu sabiedrības.

To, atsaucoties uz Forbes datiem, intervijā DB norāda pasaulē atzītais kiberdrošības speciālists Miko Kentele (Mikko Kenttälä). Viņš veicis tehniskās drošības auditus, meklējis programmatūrās ievainojamības par atlīdzību un tagad kā SensorFu izpilddirektors izstrādā drošības produktus. Viņš atgādina, ka par kiberdrošību un datu aizsardzību mūsdienās būtu jādomā ikvienai kompānijai. Uzņēmējiem ir jārūpējas par šīm pamata lietām, jo tās tiešā veidā ir saistītas gan ar biznesa darbību, gan rezultātiem, teic M.Kentele, uzsverot, ka mūsdienās kibernoziedznieki kļūst arvien radošāki, tāpēc arī sabiedrībai kopumā jābūt piesardzīgai.

Kiberdrošība ir kļuvusi par būtisku ikdienas sastāvdaļu, jo digitālajā vidē pavadām arvien vairāk laika. Ja salīdzinām, kāda kiberdrošības joma ir šobrīd un kāda tā bija pirms desmit gadiem - kas ir nozīmīgākās lietas, kas ir mainījušās?

Mūsdienu tehnoloģiskais progress notiek ārkārtīgi strauji un sev līdzi nes jaunus izaicinājumus. Tieši šī iemesla dēļ ir svarīgi atklāt un aizsargāt uzņēmumu no izspiedējprogrammām (ransomware). Izspiedējprogrammatūra ir ļaundabīgo programmu veids, kas bloķē sava upura pieeju datora failiem un pieprasa izpirkumu.

Pasaulē pirmais izspiedējvīrusa uzbrukums notika 1989. gadā un tas bija vērsts uz veselības aprūpes nozari. Arī tagadējos pandēmijas apstākļos veselības aprūpes sektors joprojām ir galvenais izspiedējprogrammatūras uzbrukumu mērķis, taču uzbrukumi notiek arī citās nozarēs.

Vai nākamā desmitgade kļūs par izspiedējprogrammatūras desmitgadi?

1. Ransomware vīrusu uzbrukumu politika. Kibernoziedznieki bieži izplata vīrusu noteiktās ģeogrāfiskās vietās. Šo reģionu varas iestādes mēdz skatīties uz tiešsaistes noziegumiem pavisam citādāk, nepievērošot tiem pastiprinātu uzmanību. Diemžēl daudzu valstu varas iestādes ignorē noziedzīgas bandas, kas savus noziegumus izdara tiešsaistē.

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Biznesa vidē un ne tikai datu apjoms pieaug milzu ātrumā, liekot aizvien vairāk domāt par drošiem datu glabāšanas risinājumiem. Viens no tādiem ir datu centru piedāvātie mākoņpakalpojumi. Db.lv bija iespēja ielūkoties telekomunikācijas uzņēmuma Lattelecom Datu centra Dattum biznesa slepenajā mākonī, kas atrodas Rīgā, Kleistu ielā.

Dattum pozicionē sevi kā drošāko datu glabāšanas un apstrādes centru Baltijā un Ziemeļeiropā, kas sertificēts pēc TIER III standartiem. Apgrozījuma pieaugumu datu centru biznesā Lattelecom šogad plāno palielināt par apmēram 26%, kas ir līdzīga iepriekšējā gada prognozei, kad arī pieaugums bija aptuveni 25%, informēja Lattelecom Datu centru pakalpojumu un risinājumu nodaļas vadītājs Māris Sperga.

Lattelecom datu centru sniegtie pakalpojumi aptuveni 70% ir eksportā, bet 30% ir Latvijas klientiem.

Runājot par datu zudumu un noplūdes riskiem, M.Sperga uzsvēra, ka TOP 5 biznesa riski pasaulē 2019.gadā ir: piegāžu apstāšanās (37%) kiberincidenti (37%), dabas katastrofas (28%), izmaiņas likumdošanā (27%) un tirgus attīstība (23%).

Pēc trīs gadus ilgušas intensīvas izpētes starptautiska pētnieku komanda izveidojusi pasaulē pirmo "kibernoziedzības indeksu", kurā norādīti pasaules galvenie kibernoziedzības centri, sarindojot nozīmīgākos kibernoziedzības avotus valstu līmenī, un sarakstā iekļauta arī Latvija.

Akadēmiskajā žurnālā "PLOS ONE" publicētais indekss rāda, ka salīdzinoši neliels skaits valstu rada vislielākos kibernoziedzības draudus. Saraksta augšgalā ir Krievija, tai seko Ukraina, Ķīna, ASV, Nigērija, Rumānija, Ziemeļkoreja, Lielbritānija, Brazīlija un Indija. Otrajā desmitniekā ir Irāna, Baltkrievija, Gana, Dienvidāfrika, Moldova, Izraēla, Polija, Vācija un Nīderlande un saraksta pēdējā - 20.vietā - ir Latvija.

Dati, kas ir indeksa pamatā, tika iegūti, aptaujājot 92 vadošos kibernoziedzības ekspertus no visas pasaules, kuri nodarbojas ar kibernoziedzības izlūkdatu vākšanu un izmeklēšanu. Aptaujā ekspertiem tika lūgts apsvērt piecas galvenās kibernoziedzības kategorijas, norādīt valstis, kuras, viņuprāt, ir nozīmīgākie avoti katram šim kibernoziedzības veidam, un pēc tam sarindot katru valsti pēc tās kibernoziedznieku ietekmes, profesionalitātes un tehniskās kvalifikācijas.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis plkst.13.30 sasaucis Nacionālās drošības padomes sēdi, lai uzklausītu drošības dienestus saistībā ar situāciju Parīzē, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta pārstāvis Gusts Kikusts.

Vējonis šorīt Latvijas Radio uzsvēra, ka Latvijā nav paaugstinājies terorisma draudu risks. Situācija Latvijā ir mierīga un drošības dienesti situāciju kontrolē.

Viņš norādīja, ka drošības iestādes izvērtēs Francijā notikušo teroraktu iemeslus un skaidros, kādas organizācijas tajos ir piedalījušās.

Kā teikts Valsts prezidenta paziņojumā, kas ievietots viņa mājaslapā, Vējonis kategoriski nosoda teroristisko uzbrukumu sēriju Parīzē, kuru rezultātā ir nogalināti vairāki desmiti nevainīgu cilvēku. Valsts prezidents uzsver, ka šajās dienās Latvija domās būs kopā bojāgājušo tuviniekiem un cietušajiem.

DNS analīzes apliecina, ka aizturētais vīrietis ir tā dēvētais Imantas pedofils, preses konferencē teica Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Sozinovs sacīja, ka noziedznieks ticis aizturēts pagājušajā trešdienā un piektdien viņam piemērots apcietinājums.

Viņš piebilda, ka gan viņa psiholoģiskais portrets, gan iepriekš izplatītais fotorobots atbilda Imantas pedofilam. Aizturētais ir 20 gadus vecs jaunietis.

Darbs ne uz vienu mirkli nebija apstājies, uzsvēra Sozinovs, norādot, ka darbs neapstāsies arī turpmāk, jo jāsaprot noziedznieka uzvedības motīvi un kā viņš izvēlējās savus upurus.

Sozinovs pastāstīja, ka pie aizturētā atrasts oficiāli iegādāts gāzes ierocis. Puisis agrāk policijas redzeslokā bija nonācis par narkotiku lietošanu un sīku zādzību, taču pirms tam ar dzimumnoziegumiem nebija saistīts.

Saūda Arābijā noticis uzbrukums ar droniem, kas bija bruņoti ar spridzekļiem, divām naftas vada sūknēšanas stacijām, otrdien pavēstīja Saūda Arābijas enerģētikas ministrs Halids al Falihs. Atbildību par uzbrukumiem uzņēmušies Jemenas šiītu nemiernieki, skaidrojot, ka tā bijusi atmaksa par Saūda Arābijas noziegumiem.

Vienā no stacijām izraisījies ugunsgrēks, tomēr tas tika pakļauts kontrolei, un nodarīto postījumu apjoms ir ierobežots.

Uzbrukumi bija vērsti pret naftas vada «Austrumi-Rietumi» stacijām. Pa to nafta tiek nogādāta no valsts austrumdaļas naftas laukiem uz Janbu ostu.

Naftas vada operators valsts uzņēmums «Aramco» apturējis naftas pārsūknēšanu, līdz nebūs izvērtēts postījumu apjoms un naftas vads atjaunots, norādīja ministrs.

Jemenas šiītu hutiešu nemiernieki otrdien paziņoja, ka uzbrukumi Saūda Arābijā bijusi atmaksa par Saūda Arābijas noziegumiem.

«Uzbrukums saūdarābu vitāli svarīgajām iekārtām ir atbilde uz agresora genocīda noziegumiem un pret Jemenas tautu izvērsto aplenkumu,» tviterī norādīja hutiešu pārstāvis sakariem ar presi Mohammeds Abdusalams.

Londonas ziemeļaustrumos ceturtdienas vakarā vairākiem cilvēkiem sejā ielieta skābe, piektdien paziņojusi Lielbritānijas policija.

Aizdomās par līdzdalību šajos noziegumos policija aizturējusi 16 gadus vecu puisi.

Divi vīrieši uz mopēda ielēja skābi sejā kādam citam 32 gadus vecam mopēda vadītājam un pēc tam uzlēca uz viņa spēkrata un ar to aizbrauca. 72 minūšu laikā notika pieci šādi uzbrukumi.

Aizturētais jaunietis tiek turēts aizdomās par smagu miesas bojājumu nodarīšanu un laupīšanu.

Policija atklāja, ka vairāki cietušie guvuši smagas traumas, sevišķie viens jauns vīrietis.

Policija lūgusi atsaukties tos, kuri varētu sniegt kādu informāciju par šiem uzbrukumiem.

Metropoles policijas informācija liecina, ka kopš 2010.gada ziņots par vairāk nekā 1800 uzbrukumiem, kuros izmantoti kodīgi šķidrumi. Tie rekordlielā skaitā izmantoti slepkavību, laupīšanu un izvarošanu gadījumos.

#Uzbrukumi uz ceļiem vairāk līdzinās Robina Huda stāstam, jo uzbrucēji lielākoties cenšas neradīt kaitējumu autovadītāju veselībai un nesabojāt automašīnas.

Ir aptuveni pusnakts, kad Humberto Aguilars, vadot kravas automašīnu, kas piekrauta ar 20 tonnām nesen vāktu dārzeņu, brauc pa vienu no visbīstamākajiem ceļiem Latīņamerikā (La Grita - Karakasa). Kravu viņam jānogādā Venecuēlas galvaspilsētā.

Saulei rietot, dodoties 900 kilometrus garajā ceļā, H. Aguilars apzinās, ka viņa dzīvība ir paša rokās.

Valstī valdot badam, uzbrukumu skaits uz Venecuēlas ceļiem aug biedējošā tempā.

Tikai pirms dažām dienām H. Aguilars jau savām acīm redzējis skatu, kā uz ceļa tiek aplaupītas automašīnas, kas pārvadāja pienu, rīsus, cukuru un citas preces. Tajā reizē viņš palika neskarts, jo veda mazāk vērtīgos dārzeņus.

Parīzes terora aktu upuru skaits sasniedzis 129, bet ievainoti 352 cilvēki.

99 no ievainotajiem šobrīd ir kritiskā stāvoklī, kas vairo bažas, ka teroristu noslepkavoto skaits pieaugs.

Starp Parīzes terora aktu upuriem ir vismaz trīs ārvalstnieki - divi beļģi un viens portugālis.

Kā ziņots, naktī uz sestdienu notika teroristi uzbrukumi sešās dažādās Parīzes vietās.

Tīmeklī publiskotā paziņojumā atbildību par terora aktiem uzņēmies teroristiskais grupējums Islāma valsts.

«Astoņi brāļi, bruņoti ar sprāgstvielu jostām un triecienšautenēm,» veica «svētīgo uzbrukumu (..) krustnešu Francijai», teikts paziņojumā.

Paziņojumā, kas publicēts gan arābu, gan franču valodā, izteikti turpmāki uzbrukuma draudi Francijai, kamēr «tā turpinās savu krustnešu kampaņu».

Irānas raidītie raķešu uzbrukumi Izraēlai ir paaugstinājuši naftas un naftas produktu cenas pasaules tirgū, un tas var ietekmēt degvielas cenu izmaiņas arī Latvijā. Tajā pašā laikā globālajam pieprasījumam ir tendence samazināties.

"Irānas uzbrukumi ir cēluši jēlnaftas cenu pasaules tirgū par aptuveni 5%, salīdzinot ar pagājušo nedēļu, vienlaikus pašreizējā globālās ekonomikas izaugsme drīzāk liecina par pieprasījuma samazināšanos pēc naftas produktiem," stāsta Circle K Latvia degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs.

"Iemesli pieprasījuma kritumam ir vairāki, bet galvenokārt to ietekmē Ķīnas rūpnieciskās ražošanas aktivitātes straujais kritums septembrī, kā arī Vācijas rūpnieciskās ražošanas rādītāju negatīvā tendence un rūpniecības produktu eksporta kritums līdz zemākajam līmenim pēdējo 30 gadu laikā."

Prognozes liecina, ka šonedēļ OPEC+ sanāksmē paredzēts apstiprināt līdzšinējā naftas ražošanas plāna turpināšanu, kas nozīmē apjoma palielināšanu par 180 000 barelu dienā, sākot ar decembri. Arī notikumu attīstība Lībijā ilgtermiņā var ienest vairāk naftas pasaules tirgū, kur naftas ieguve un piegādes tika apgrūtināta augusta beigās.

Karš Ukrainā liek uzņēmumiem pastiprināti domāt par informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu drošību, atzina informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Tietoevery" Latvijas filiāles vadītāja Valērija Vārna.

Pēc viņas teiktā, karš šobrīd notiek ne tikai reālajā vidē, bet arī digitālajā vidē, un ir skaidri redzams, ka pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai ir palielinājusies arī kiberuzbrukumu intensitāte Latvijā.

"Skaidri bija redzams, kā pēc kara sākuma mainījās kiberuzbrukumu intensitāte - tā strauji un neproporcionāli pieauga. Uzbrukumi kara sākumā bija un joprojām ir, lai gan intensitāte ir mazinājusies. Ir dažādi uzbrukumu veidi, piemēram, sūtot pieprasījumus tik daudz, ka sistēma vienkārši nav spējīga tikt galā ar tiem un pārstāj darboties, arī citi uzbrukumi ar mērķi sistēmu uzlauzt un dabūt informāciju, nozagt datus, sabojāt esošo informāciju. Tam šobrīd tiek pievērta pastiprināta uzmanība gan no mūsu puses, gan klientu puses. Visi cenšas nodrošināt savas infrastruktūras drošību, jo, lai cik droša nebūtu sistēma, ja klients nerūpējas par infrastruktūras drošību, tad mēs to nespēsim nosargāt un agri vai vēlu tā tiks uzlauzta," atzina Vārna.

Kiberuzbrukumu jomā tiek novērotas jaunas tendences un viena no tām – kiberuzbrucēji aktīvi izmanto pasaulē aktuālo ažiotāžu ap mākslīgo intelektu, liecina starptautiskās IT drošības kompānijas “ESET” 2023. gada otrā pusgada “Draudu apskats”.

“ESET” ir identificējis kampaņas, kuru mērķauditorija ir “ChatGPT” rīku lietotāji, un bloķējis jau vairāk nekā 650 000 mēģinājumus piekļūt ļaunprātīgām interneta vietnēm, kuru nosaukumi satur “chatgpt” vai līdzīgu nosaukumu.

Kā atzīmē uzņēmums, ļaunprātīgās interneta vietnes ietver lietotnes, kas nedroši pārvalda unikālos kodus, ko izmanto, lai mākslīgā intelekta programmas autentificētu un autorizētu lietotāju, izstrādātāju vai programmu. Tāpat vietnes satur ļaunprātīgus “Google Chrome” pārlūka paplašinājumus, kas paredzēti “ChatGPT”.

“Mākslīgais intelekts ir vēl viens piemērs tam, cik ātri kibernoziedznieki savā labā sāk izmantot globālas aktualitātes un cilvēku pastiprināto interesi vai satraukumu. Līdzīgi tas bija arī ar Covid-19 un karu Ukrainā. Cilvēku interese par mākslīgo intelektu un tā lietotāju skaits šogad turpinās strauji pieaugt, tāpēc varam sagaidīt, ka kiberuzbrucēji dažādos veidos pastiprināti izmantos mākslīgo intelektu, lai cilvēkus uzķertu uz āķa. Ikvienam jāatceras, ka internetam nav robežu, tāpēc arī iedzīvotājiem Latvijā ir jābūt piesardzīgiem gan lietojot mākslīgā intelekta risinājumus un sargājot savus unikālos kodus, gan pievēršot uzmanībU jebkam, kas satur informāciju par mākslīgo intelektu un aicina uz kādu rīcību, piemēram, atvērt saites, e-pasta pielikumus, izmantot īpaši izdevīgus reklāmas piedāvājumus,” stāsta “ESET” pārstāvniecības Latvijā, drošības uzņēmuma “NOD Baltic” kiberdrošības tehnoloģiju inženieris Egils Rupenheits.

Nīderlandē obligāto Covid-19 sertifikātu ieviešanu aizkavējuši hakeru uzbrukumi, svētdien paziņojusi Nīderlandes Veselības ministrija.

Hakeru uzbrukumu rezultātā cilvēkiem sestdien bija grūtības lejupielādēt Covid-19 sertifikāta QR kodu, taču uzbrukumi tika novērsti, paziņoja ministrija.

Nīderlandes iedzīvotājiem no sestdienas, lai apmeklētu restorānus, sporta notikumus vai kultūras pasākumus, obligāti jāuzrāda sertifikāts, kas apstiprina, ka viņi ir vakcinējušies pret Covid-19, šo slimību pārslimojuši vai ka viņiem ir negatīvs nesen veikta Covid-19 testa rezultāts.

Nīderlandē, līdzīgi kā daudzās citās valstīs, Covid-19 sertifikātu ieviešana izpelnījusies pretrunīgus vērtējumus. Sestdien valstī notika vairākas demonstrācijas pret tiem.

Nīderlandē prasība par obligātiem Covid-19 sertifikātiem stājas spēkā, valstij atceļot 1,5 metru sociālās distancēšanās prasību.