Mobilo sakaru operatora “Tele2” veiktā mazo un vidējo uzņēmēju (MVU) aptauja liecina, ka ir būtiski palielinājies to uzņēmumu skaits, kas visiem vai daļai darbinieku apmaksā mobilos sakarus.

Salīdzinot ar šī gada sākumu, šādu uzņēmumu skaits ir palielinājies par aptuveni 20% un šobrīd jau 71% MVU visiem vai daļai darbinieku apmaksā mobilos sakarus.

Pētījuma dati gan norāda arī uz to, ka vairāk nekā puse MVU darbinieku, kuriem tiek apmaksāti mobilie sakari, darba vajadzībām izmanto savu personīgo mobilo telefonu.

“Koronavīrusa izraisītās pandēmijas laikā, kad ir noteikti dažādi ierobežojumi un liela daļa iedzīvotāju strādā un mācās attālināti, mobilie sakari ir kļuvuši par vienu no pamatvajadzībām. Mūsu pētījums apliecina, ka arī mazie un vidējie uzņēmumi to lieliski apzinās, apmaksājot saviem darbiniekiem mobilos sakarus. Vienlaicīgi gan jāatzīmē, ka joprojām ir gana liels to uzņēmumu skaits, kas saviem darbiniekiem neapmaksā mobilo sakaru rēķinus, lai gan ir novērojama tendence, ka šādu uzņēmumu skaits samazinās,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Arvien vairāk ierīču var pieslēgt mobilajam tīklam; tas palīdzēs audzēt arī operatoru ieņēmumus.

Šogad nozīmīgs notikums Latvijā telekomunikāciju jomā bija 800 MHz frekvenču joslas jeb digitālās dividendes izsole, kas domāta ceturtās paaudzes jeb 4G sakariem, kas sniedz iespēju piedāvāt bezvadu datu pārraidi līdz 100 Mbit/s, DB norādīja Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. Pēdējos gados tā ir nozīmīgākā frekvenču izsole, jo ļauj efektīvi attīstīt 4G tīklu ne tikai pilsētās, bet visā Latvijā, tostarp mazapdzīvotās lauku teritorijās, līdzīgu viedokli sniedza Latvijas Mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde. DB jau rakstījis, ka oktobra beigās pēc divas dienas ilgušās izsoles 25 izsoles kārtās tika izsolītas radiofrekvenču spektra joslas 800 MHz lietošanas tiesības par 3,296 milj. Ls trim operatoriem – LMT, Tele2 un Bite Latvija.

Gada laikā par aptuveni 15% palielinājies to mazo uzņēmumu skaits, kas saviem darbiniekiem pilnībā vai daļēji apmaksā mobilo sakaru pakalpojumus, liecina mobilo sakaru operatora “Tele2” un “Berg Research” veiktās uzņēmumu aptaujas dati.

Mobilos sakarus pilnībā visiem saviem darbiniekiem apmaksā gandrīz jau 50% mazie uzņēmumi jeb tie uzņēmumi, kuru darbinieku skaits ir robežās no 1 līdz 9.

Kā atzīst “Tele2”, ievērojami ir audzis arī to mazo uzņēmumu skaits (+27%), kas savā ikdienā izmanto biznesa pieslēgumus, novērtējot to, ka tas darbam sniedz daudz plašākas iespējas.

“Ja vēl pirms gada mobilo sakaru apmaksa daudzos uzņēmumos bieži kalpoja kā darbinieku bonusa sistēmas sastāvdaļa, tad šobrīd šī situācija mainās, jo mobilie sakari pašreizējos apstākļos ir nepieciešami darba pienākumu veikšanai,” atzīst “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts. “Turklāt mazie uzņēmumi, kas veido aptuveni 90% no Latvijas biznesa vides, arvien vairāk arī pilnveido un uzlabo savus komunikāciju tehnoloģiju risinājumus. Tie ir dažādi standarta risinājumi ar augstu pieejamību cenas ziņā un vienkāršību, kas palīdz uzlabot uzņēmuma darbību. Visbiežāk ir vajadzīgs tikai viedtelefons, interneta pieslēgums un kāda mobilā lietotne, lai atsevišķus procesus uzņēmumā varētu automatizēt, piemēram, klientu apkalpošanu ārpus darba laika.”

Ukrainas Čerņihivas apgabalā iegājis Baltkrievijas karaspēks.

Šīs ziņas apstiprinājis Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēku "Ziemeļi" pārstāvis Vitālijs Kirilovs.

"Baltkrievija iesaistījusies karā. Čerņihivas apgabalā ienācis Baltkrievijas karaspēks," paziņojumā apliecināja Kirilovs.

Slabinas, Pakuļas un Mihailo-Kocjubinskes ciema iedzīvotāji ziņo, ka novērojuši ar baltu apli atzīmētas militārās tehnikas pārvietošanos.

Līdz ar tehnikas pārvietošanos tiek slāpēti mobilie sakari.

Kā ziņo Mihailo-Kocjubinskes iedzīvotāji, plkst.11.30 braukusi baltkrievu kolonna, kurā bijušas 33 tehnikas vienības, tostarp 11 reak'tivie daudzstobru mīnmetēji "Grad".

Mobilie sakari tiek slāpēti, kolonna devusies Slabinas un Pakuļas virzienā.

Attīstot "OneIT" integrēto pakalpojumu konceptu, mobilo sakaru operators "Bite" uzsāk piedāvāt biznesa klientiem arī fiksētos telefona sakarus, Informē uzņēmumā.

Jaunā pakalpojuma iekļaušanu "OneIT" konceptā ietekmējis aizvien aktuālais pieprasījums pēc fiksētajiem sakariem biznesa klientu vidū, kā arī uzņēmumu pieaugošā vēlme saņemt visus informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT), kā arī telekomunikāciju pakalpojumus pie viena pakalpojumu sniedzēja.

Tāpat kā mobilie, arī fiksētie balss sakari ir svarīgi daudzu nozaru uzņēmumiem, tādēļ "Bite" paplašinājusi "OneIT" integrēto pakalpojumu konceptu, iekļaujot tajā arī fiksētos telefona sakarus. Jāuzsver, ka mūsdienās fiksētās līnijas funkcijas ir daudz plašākas nekā kādreiz. Piemēram, fiksētās sakaru līnijas un "Viedā zvanu pārvaldnieka" pakalpojumi ļauj vēl optimālāk pārvaldīt sava uzņēmuma ienākošo un izejošo zvanu plūsmu, tostarp uzlabojot klientu apkalpošanas kvalitāti un komandas darba produktivitāti. Proti, ar "Viedā zvanu pārvaldnieka" pakalpojuma starpniecību ir iespējams novirzīt zvanus, ja kāds no adresātiem ir aizņemts, iestatīt automātiskā atbildētāja paziņojumus, veikt zvanu ierakstus, lai pēcāk analizētu klientu apkalpošanas kvalitāti u.c.

Sīvas konkurences un ekonomisko izaicinājumu apstākļos ikviens bizness meklē iespējas, kā efektivizēt ikdienas darbu un komunikāciju ar klientiem, tā paaugstinot savu konkurētspēju.

Mūsdienās digitālo iespēju pamatā ir stabils tīkla pārklājums un ātrs internets, ko arvien attīsta IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite”, uzņēmumiem piedāvājot izmantot arī 5G tehnoloģijas iespējas. Kā uzņēmumi ikdienas darbā un komunikācijā ar klientiem izmanto “Bite” nākamās paaudzes tīklu?

Ikdienā jaudīgais “Bite” tīkls nodrošina ne tikai kvalitatīvus mobilos sakarus un zibenīgu internetu, bet arī virkni IKT risinājumu privāto uzņēmumu un valsts sektoram.

Augstas kvalitātes telefonsarunas ar VoLTE tehnoloģiju “Bite” tīklā

Gadu no gada īsziņu sūtīšana kļūst par mazāk populāru saziņas veidu, tikmēr balss sakari un zvanu veikšana nav zaudējusi savu aktualitāti, nodrošinot cilvēcisku, personīgu kontaktu kā darbinieku vidū, tā komunikācijā ar klientiem. Zvanu nodrošināšana ir viena no mobilo sakaru tīkla prioritātēm, tāpēc, attīstoties tehnoloģijām, tā tiek nemitīgi pilnveidota. Piemēram, nodrošinot jaunākās paaudzes balss sakaru iespējas, šogad “Bite” tīklā visā Latvijā ir ieviesta VoLTE tehnoloģija, kas piedāvā augstāku balss un video zvanu kvalitāti, kā arī būtiski ātrāku zvana savienojuma laiku. Proti, VoLTE ir modernākā zvanu veikšanas tehnoloģija 4G tīklā, kas nodrošina augstāku skaņas kvalitāti telefonsarunas laikā, nodrošina interneta lietošanas iespējas zvana veikšanas brīdī un līdz pat 3 reizēm ātrāku savienojumu ar sarunas adresātu.

Mobilo sakaru operators «Tele2» atkārtoti iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par mobilo sakaru pakalpojumu iegādi Zemkopības ministrijai (ZM) un tās padotībā esošajām tiešās pārvaldes iestādēm, liecina IUB publiskotā informācija.

«Tele2» komercdirektors Raivo Rosts sacīja, ka IUB lēmums noteica, ka ZM jāizslēdz konkursa nolikumā noteiktais vērtēšanas kritērijs par konkrētās frekvencēs raidošo bāzes staciju skaitu. «ZM šo IUB lēmumu pēc būtības nav ņēmis vērā, jo veicis tikai korekcijas, mainot punktu skaitu, kas piešķirams par konkrētajā frekvencē raidošajām bāzes stacijām,» skaidroja Rosts.

Savukārt ZM uzsvēra, ka tā ir ņēmusi vērā IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas 25.jūlija lēmumā noteikto uzdevumu veikt grozījumus un pilnveidojusi nolikuma nosacījumus.

«Konkursa nolikums ir izstrādāts atbilstoši pasūtītāja vajadzībām, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, un tajā ir iekļautas prasības un precizēti vērtēšanas kritēriji tīkla pārklājuma nodrošinājumam, bāzes staciju sadalījumam pēc skaita un frekfencēm, gan arī pakalpojumu pieejamības rādītājiem atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) veiktajiem mērījumiem,» uzsvēra ZM.

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti, stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts un partneris Agris Repšs.

Trešdien, 28.martā, Saeimas Juridiskā komisija 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem.

«Mēs ikdienā nepievēršam uzmanību, ka mums prasa nodot personas datus, kad aizpildām pieteikumus mobilā telefona lietotnēm, sociālo tīklu profiliem vai kādu pakalpojumu saņemšanai. Taču faktiski uzņēmumi bieži vāc un apstrādā personas datus dažādām vajadzībām, piemēram, tos izmanto, lai piedāvātu labāku pakalpojumu, veidotu efektīvākas mārketinga kampaņas, kā arī ir gadījumi, kad, pārdodot datus, tiek gūti papildu ienākumi. Tāpēc mūsu datu aizsardzība visupirms, ir mūsu pašu rokās» skaidro Repšs.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome, nostiprinot Numerācijas plānā noteiktās prasības, veica grozījumus noteikumos par numerācijas lietošanas tiesībām.

Grozījumi precizē numerācijas lietošanas tiesību uz publiskā mobilā telefonu tīkla numuriem piešķiršanas kārtību. Jaunā kārtība paredz, ka elektronisko sakaru komersanti, kuriem nav mobilā tīkla infrastruktūras, nevarēs iegūt mobilo tīklu numerāciju, informē SPRK.

Grozījumi MK noteikumos nosaka, ka publiskā mobilā telefona tīkla numurs turpmāk būs tāds numurs, ko lieto publiskajā mobilajā telefonu tīklā. Lai tehniski būtu iespējams sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus mobilajā tīklā, elektronisko sakaru komersantiem ir nepieciešami galalietotāji un mobilā tīkla infrastruktūra. Līdz ar to komersants, kas neizpilda abus šos nosacījumus, nevar reāli galalietotājam sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus un numerācijas lietošanas tiesības netiek izmantotas Nacionālajā numerācijas plānā paredzētajam mērķim. Turklāt tās nevar izmantot arī citi komersanti, tādējādi galalietotāji nesaņem elektronisko sakaru pakalpojumus.

Pēdējo gadu laikā esam piedzīvojuši vairākas lielas krīzes – finanšu krīzi, pandēmiju, nemaz nerunājot par vulkānu izvirdumiem un tamlīdzīgiem notikumiem, kas aptur gaisa satiksmi un ietekmē uzreiz vairāku valstu ekonomiku. Ir pilnīgi skaidrs, ka arī Krievijas īstenotais karš Ukrainā liks mums piedzīvot tādu vai citādu krīzi.

Tāpēc es gribētu atgādināt visiem uzņēmējiem un organizācijām, kas nav bijuši gana tālredzīgi jau iepriekš, – krīzēm ir laikus jāgatavojas, un šis process var aizņemt 6–24 mēnešus. Ir maldīgi domāt, ka visi, kas veiksmīgi pārdzīvojuši Covid-19, ir gatavi jebkam. Uzņēmējiem, kuriem vēl nav plāna ārkārtējām situācijām, šobrīd ir iespēja ielēkt pēdējā vagonā, un man ir pieci vienkārši ieteikumi, ar ko sākt.

Pirmais solis – kaut vai vienas lappuses apmērā sagatavot krīzes plānu vissliktākajam notikumu scenārijam. Jo pesimistiskākam scenārijam gatavojamies, jo labāks rezultāts, reālai situācijai izrādoties vienkāršākai. Ja katrs nekļūdīgi zina, kas viņam jādara, tas palīdz izvairīties no liekas panikas un nezaudēt laiku. Svarīgi: gatavojot šo plānu, jāatceras, ka krīzes centrā ir cilvēks – cietušie, viņu radinieki, uzņēmuma darbinieki un klienti, kuriem jāsniedz atbalsts, nevis zaudēta infrastruktūra, tehnika, filiāle, krava, nauda vai apdrošināšanas atlīdzība.

Lai privātpersonām un biznesa klientiem Latvijā vienuviet nodrošinātu tirgū plašāko elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu klāstu, uzsākta divu “Bites grupas” uzņēmumu – “Baltcom” un “Bite Latvija” – apvienošana.

Tā tiks pabeigta šī gada vasarā, un, noslēdzoties apvienošanās procesam, visus līdzšinējos “Baltcom” pakalpojumus turpinās sniegt IKT uzņēmums “Bite Latvija”. “Baltcom” klientiem šobrīd nekas nav jādara – ne cenas, ne pakalpojumu klāsts nemainās.

Apvienojoties ar “Baltcom”, “Bite Latvija” kļūs par vienīgo mobilo sakaru operatoru Latvijā, kura īpašumā būs ne vien 4G/5G mobilais tīkls, televīzija un klientu aparatūras izvietošanai paredzēti datu centri, bet arī valsts mēroga optiskā infrastruktūra, kas īpaši paredzēta gala klientu un mājsaimniecību pieslēgšanai.

“Abu uzņēmumu apvienošana ir solis tuvāk mūsu ilgtermiņa attīstības mērķim – stiprināt “Bite” pozīcijas elektronisko sakaru pakalpojumu un IKT tirgū, klientiem piedāvājot maksimāli plašāko pakalpojumu portfeli. Pēc apvienošanās pabeigšanas galvenie ieguvēji būs mūsu esošie un topošie klienti, kuri vienuviet varēs iegādāties gan interneta pakalpojumus mājām un birojam, izmantojot optisko vai 5G tīklu, tirgū iecienīto “Go3” televīziju, balss pakalpojumus, dažādus IoT un IKT risinājumus biznesam, gan plašu ierīču klāstu “Bite” salonos, interneta veikalā un zvanu centrā,” norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

Par Latvijas telekomunikāciju tirgu intervijā laikrakstam Diena stāsta SIA Bite Latvija vadītājs Frederiks Renčaks.

Kā jūs raksturotu Latvijas telekomunikāciju tirgu, kādas ir tajā valdošās tendences un kāds tas ir, ja salīdzina ar citu Eiropas valstu telekomunikāciju tirgiem?

Latvijas telekomunikāciju tirgum manā skatījumā nedaudz pietrūkst inovāciju, tajā konkurence notiek tikai ar cenu un tehnoloģijām. Turklāt tas, kā telekomunikāciju operatori runā par tehnoloģijām, ne vienmēr ir ieguvums klientam. Daudzās runas par tīklu pārklājumiem un tehnoloģijām patiesībā ir klientus maldinošas. Telekomunikāciju lietotājiem ir jāprasa no operatoriem daudz vairāk par pašreizējo piedāvājumu, kuram reizēm pietrūkst satura. Savukārt operatoriem būtu jāpiedāvā daudz vairāk radošu pakalpojumu - ne tikai tehnoloģijas, bet arī risinājumus ar pievienoto vērtību, kas būtu pēc iespējas draudzīgāki un ērtāki klientam. Daudzi operatori lielās ar savu tīkla pārklājumu, bet īstenībā tas visiem ir gandrīz vienāds. Jā, pašlaik Bitei nav 4G tīkla, taču šobrīd tam nav plaša pielietojuma, jo 95% iedzīvotāju nav tā dēvētais 4G izmantošanas telefons. Mobilajiem operatoriem ir jādomā un jāpiedāvā kaut kas cits, kaut kas jauns ar pievienoto vērtību.

Ne viss, kas konkurences jomā valstī darīts, iedzīvotājiem nesis tiešu un tūlītēju labumu. Uzņēmēji, kuriem noteikti sodi miljonos eiro, tiesājas un strīdas. Patērētāji vienmēr grib lētāk, bet uzņēmēji - nopelnīt un turēt cenu.

Šo vēlmju krustpunktā nonāk Konkurences padome, kam ir žandarma loma. Par Latvijas Konkurences padomes darbu, par karteļiem un tiesvedībām Dienas Bizness izjautāja Konkurences padomes izpildinstitūcijas vadītāju Māri Spičku.

Fragments no intervijas

Īsi pastāstiet, kas ir godīga konkurence, ko Konkurences padome kontrolē? Kāds ir ideālais stāvoklis tirgū, kad ar konkurenci viss ir lieliski?

Ideālais stāvoklis, manuprāt, ir, kad jebkurā tautsaimniecības nozarē un tirgū darbojas pietiekami liels skaits uzņēmumu, kas strādā neatkarīgi un konkurē savā starpā.

Uzņēmumu tendence savukārt ir - kļūt lielākiem un stiprākiem un uzvarēt konkurences cīņā. Var veidoties ļoti lieli uzņēmumi. Konkurences padomes uzdevums ir pieskatīt, lai šie milži ar savu ietekmi nemazinātu citu uzņēmumu iespējas strādāt, rīkotos taisnīgi pret patērētājiem. Ideālā gadījumā viņi ir toleranti un nemēģina izstumt mazos no tirgus, nenosaka netaisnīgas cenas, nediskriminē. Ja konkurence tirgū ir pietiekama, tad mēs skatāmies, lai uzņēmumi nenāktu kopā un nevienotos mazināt savstarpējo konkurenci. To sauc par aizliegtu vienošanos, kad uzņēmumi saskaņoti rīkojas un vienojas par kādas preces cenu, tirgus sadali, dalību iepirkumos. Visbeidzot, ja tirgū ir spēcīgi konkurenti, bet vienam ir lielāki naudas resursi, viņš var mēģināt nopirkt citus uzņēmumus, piedāvājot izdevīgu cenu. Mūsu uzdevums ir saglabāt konkurenci un kontrolēt apvienošanās gadījumus, kas negatīvi var mainīt stāvokli tirgū.

Mobilo sakaru operators "Tele2" ir nolēmis arī aprīlī visiem saviem pēcapmaksas tarifu plānu klientiem, kuriem nav bezlimita pieslēguma, bez papildu maksas piešķirt bezlimita mobilo internetu telefonā Latvijā.

Klientiem piešķirtais bezlimita datu apjoms aprīlī mērāms aptuveni 2,5 milj. eiro vērtībā. Uzņēmums šādi rīkojas, ņemot vērā ārkārtas situācijā pieaugošo nepieciešamību pēc mobilajiem datiem, kā arī lai atbalstītu attālināto mācību un darba procesu.

"Jau martā mēs visiem saviem pēcapmaksas tarifu plāna klientiem nodrošinājām bezlimita pieslēgumu un pašreizējā ārkārtas situācijā valstī esam nolēmuši to darīt arī aprīlī. Mobilie sakari ir kritiski svarīgi šādos apstākļos, kad daudzas funkcijas tiek veiktas attālināti, izmantojot mobilo sakaru tīklu – tas nepieciešams gan izglītības un veselības, gan iekšlietu sistēmai, kā arī daudziem citiem.

To varam redzēt ikdienā, jo kopš ārkārtas situācijas pasludināšanas, zvanu daudzums tīklā ir palielinājies par aptuveni 40%, bet patērēto datu apjoms – par 20%," informē "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Pandēmijas laiks ir pierādījis, ka mobilās tehnoloģijas ir nepieciešamas un bez tām mūsdienu sabiedrībai ir ārkārtīgi grūti funkcionēt, norāda mobilo sakaru operatora "Tele2" valdes priekšsēdētājs un Latvijas Telekomunikāciju asociācijas valdes loceklis Valdis Vancovičs.

Kā sacīja asociācijas pārstāvis, novērojumi liecina, ka daudzas sabiedrības grupas ir novērtējušas šo tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, lai gan iepriekš tās faktiski nelietoja. Piemēram, seniori, kas atklāja video zvana funkcijas, iepirkšanās un izklaides iespējas digitālajā vidē.

"Lai arī ceram, ka otrajā pusgadā koronavīrusa ietekme mazināsies, mēs esam gatavi dažādiem notikumu attīstības scenārijiem. Apzināmies, ka pandēmija maina sabiedrības ikdienu un ieradumus, ietekmējot ekonomisko situāciju valstī, un tas atsauksies arī uz pieprasījumu pēc dažādiem mobilo sakaru pakalpojumiem," sacīja Vancovičs.

Viņš piebilda, ka nozarē turpinās valdīt ļoti sīva konkurence, ņemot vērā mobilo sakaru operatoru dažādās biznesa stratēģijas un pieejas klientu piesaistē, kā arī demogrāfisko situāciju valstī, kas ietekmē arī nozari. Iepriekš šo demogrāfisko aspektu kompensēja tūrisma un ceļošanas industrija, kas ir piedzīvojusi milzīgu kritumu, piebilda Vancovičs. "Tas būtiski ietekmē operatoru ieņēmumus no viesabonēšanas pakalpojumiem, kā arī priekšapmaksas kartēm," viņš sacīja.

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” biroja darbinieki līdz pat 100 dienām gadā varēs strādāt no jebkuras vietas pasaulē.

Kā atzīst uzņēmumā, šāds lēmums pieņemts, analizējot darba efektivitātes rādītājus un apkopojot darbinieku viedokļus par iekšējo darba organizāciju.

“Tele2” biroja darbinieki jau no pandēmijas sākuma 2020. gada martā strādāja attālinātajā režīmā, bet no šā gada 11. aprīļa uzņēmums pārgāja uz darbu elastīgā režīmā, kas paredz daļu laika pavadīt birojā un daļu laiku strādāt attālināti.

“Jau iepriekš bijām izlēmuši, ka tādā darba organizēšanas formātā, kāds tas bija pirmspandēmijas laikā, mēs birojā vairs neatgriezīsimies. Darbinieki vēlas elastīgu darba režīmu, tādēļ mums birojs kalpos kā atsevišķu svarīgu sapulču un projektu darba grupu tikšanās vieta, kā arī vide, kur kolēģiem socializēties. Tas nozīmē, ka aptuveni 40% no darba laika katrs darbinieks, ja vēlēsies, varēs pavadīt ārpus biroja, strādājot arī no ārzemēm,” stāsta “Tele2” personāla vadības departamenta direktore Aija Bite-Ozere. “Protams, ka darbs elastīgajā režīmā prasa papildu pielāgošanos dažādiem procesiem, piemēram, skaidrus darba principus, kad ir obligātas klātienes tikšanās, un tehnoloģisko nodrošinājumu, lai sapulces var notikt gan attālināti un klātienē, gan abējādi.”

1. jūlijā ir noslēgusies divu “Bites grupas” uzņēmumu – “Baltcom” un “Bite Latvija” – apvienošanās, un visus līdzšinējos “Baltcom” pakalpojumus turpina sniegt “Bite Latvija”.

“Bite Latvija” savā īpašumā iegūst plašo optiskā interneta tīklu, kas jau šobrīd ir pieejams vairāk nekā 400 000 mājsaimniecībām visā Latvijā. Tas dod iespēju “Bite Latvija” fiziskajām personām un biznesa klientiem vienuviet piedāvāt tirgū plašāko elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu klāstu.

Apvienojoties ar “Baltcom”, “Bite Latvija” kļūst par numur viens mobilo sakaru operatoru Latvijā, kura īpašumā ir ne vien 4G/5G mobilais tīkls, televīzija un klientu aparatūras izvietošanai paredzēti datu centri, bet arī valsts mēroga optiskā infrastruktūra, kas īpaši paredzēta gala klientu un mājsaimniecību pieslēgšanai.

Banka Citadele Latvijā piedāvā jaunu veidu, kā kļūt par bankas klientu un saņemt X Smart maksājumu karti, piesakoties pakalpojumam attālināti un neapmeklējot bankas filiāli. Tas iespējams ar viedtālruni, izmantojot Citadeles mobilo lietotni un nosūtot selfiju jeb pašbildi ar pases vai personas apliecības (ID kartes) attēlu.

Ar mobilo lietotni pieteikt bankā kontu un karti iespējams visu diennakti. To var darīt jebkurā vietā, kur pieejami mobilie sakari un internets. Pieteikumā ir trīs soļi - lejupielādēt Citadeles mobilo lietotni, uztaisīt pašbildi jeb selfiju, nofotografēt pasi vai ID karti, norādīt informāciju par sevi. Klientam uz banku pēc tam nav jādodas, jo izgatavoto karti un dokumentus bankas darbinieks nogādā klientam personīgi. Uzrādot ID karti, bankas darbinieks veiks klienta identifikāciju un izsniegs izgatavoto X-smart maksājuma karti.

«Ar šo pakalpojumu mēs turpinām pildīt solījumu par inovācijām. Tomēr līdzšinējās mobilās lietotnes inovācijas bija pieejamas tikai Citadeles klientiem, piemēram, maksājumu apstiprināšana izmantojot biometriju – FaceID, iespēja lietotnē pilnībā pārvaldīt kartes lietošanas režīmus, autorizēti sarakstīties jeb čatot ar banku. Tagad šīs robežas ir nojauktas. Ikviens var saņemt modernus bankas pakalpojumus, neizejot no mājas. Par selfiju vēlos piebilst, ka tā pārbaudei tiek izmantotas mūsdienīgas biometrijas metodes,» teic Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums Mobilly paplašina savu pakalpojumu klāstu, sniedzot iespēju norēķināties par autostāvvietām Igaunijas teritorijā.

Dodoties uz ziemeļu kaimiņvalsti, Latvijas klienti lietotnē turpmāk varēs apmaksāt vairāk nekā 140 uzņēmuma “Ühisteenused AS” stāvvietas dažādās lielākajās Igaunijas pilsētās, tostarp arī Tallinā, Tartu, Narvā un citviet valsts teritorijā.

Šobrīd Mobilly lietotni var izmantot tikai klienti ar Latvijas operatoru telefona numuriem, taču paralēli noris aktīvs darbs pie tā, lai Mobilly pakalpojumus varētu izmantot arī lietotāji ar ārvalstu numuriem.

“Iziešana ārpus Latvijas robežām mums ir nozīmīgs jaunums, tāpēc ar prieku gaidīsim klientu atsauksmes un ieteikumus, kā uzlabot jauno pakalpojumu, kā arī esam atvērti sadarbībai ar citiem auto stāvvietu operatoriem ne tikai Igaunijā, bet arī Lietuvā,” komentē Mobilly vadītājs Ģirts Slaviņš.

Par nesaimniecisku rīcību mobilo sakaru publisko iepirkumu jomā Latvijā, kas iepirkumus padara formālus un konkurenci kropļojošus, publiski runājam jau daudzus gadus. Lai arī atsevišķas lietas ir uzlabojušās, vienlaikus nepamet sajūta, ka joprojām ar publisko iepirkumu palīdzību tiek saimniekots pēc saviem ieskatiem, nevis labiem pārvaldības principiem, un, acīmredzot, valda nesodāmības sajūta. Un tas nav mīts vai atsevišķu uzņēmumu viedoklis.

To apliecina arī starptautiskā audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma “KPMG Baltics” veiktais mobilo sakaru nozares pētījums, kurā analizēti publiskie iepirkumi Latvijā un ārvalstīs.

Starptautisks pētījums apliecina – Latvijā tiek nesaimnieciski tērēta nauda telekomunikāciju iepirkumos

Iepriekš minētais “KPMG Baltics” pētījums atklāj visai nepatīkamu ainu – Latvijā analizētajos publiskajos iepirkumos izmantotie vērtēšanas kritēriji ierobežo pasūtītāja spēju izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Proti, iepirkumu kritērijos vienlaicīgi tiek vērtēta gan pieslēguma maksa (ikmēneša maksa) konkrētajam tarifu plānam, gan atsevišķi maksa par vienībām jeb pamatpakalpojumiem – zvaniem, īsziņām, datu pārraidei u.c.

TeliaSonera ir lūgusi – ja ejam uz priekšu, tad ir nepieciešams politisks atbalsts, jo pretējā gadījumā tā ir vienam otra muļķošana

Tā DB pastāstīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).

Jūs esat darba grupā, kas tiekas ar TeliaSonera (TS), tāpēc pirmais jautājums – kāds ir jūsu viedoklis, vai ar LMT un Lattelecom (LT) ir kaut kas jādara?

Pirmais jautājums ir tāds, ko mēs ar abiem uzņēmumiem vēlamies izdarīt. Darīt kaut ko tikai darīšanas pēc nav nozīmes un jēgas. Jāsaprot, ka šobrīd telekomunikāciju tirgū ir jāpiedāvā integrēti risinājumi – fiksētie un mobilie sakari, interneta pakalpojumu un satura piedāvājums – televīzija. Latvijā nav neviena operatora, kas to visu varētu piedāvāt, bet Eiropā lielie operatori šādu pakalpojumu piedāvā jau sen. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir daudz ērtāk, jo ir līgums ar vienu pakalpojuma sniedzēju, un ļaudis var saņemt arī mobilajā ierīcē tos pašus pakalpojumus ko mājās, piemēram, televīziju. Būtu jāstrādā pie integrētā pakalpojuma, pat vēl vairāk – ja abi minētie uzņēmumi ir valsts īpašumā, šādu pakalpojumu vajadzētu attīstīt. Protams, ir jautājums, kā to izdarīt, vai sadarbojoties akcionāriem vai uzņēmumiem, vai arī integrējot šos uzņēmumus kopā pakalpojumu vai organizatoriskā līmenī. Tas ir jāizdiskutē darba grupā un uzņēmumu starpā, bet primārais mērķis ir nevis salikt abus uzņēmumus kopā vai apvienot juridiskās, administratīvās un klientu apkalpošanas daļas utt., bet primārais uzdevums ir nodrošināt cilvēkiem ērtu, integrētu risinājumu.

Uzņēmumu atbildība šobrīd vairs neaprobežojas ar labdarības akcijām un dalību Lielajā talkā. Tā ir tieši saistīta ar organizācijas pārvaldības principiem, ko uzskatāmi parādīja arī globālā pandēmija.

Jo, mainoties pasaules lietu kārtībai, kļuva skaidrs, ka korporatīvā atbildība atmaksājas – uzņēmumi, kuriem ir sakārtoti pārvaldības procesi, jaunajai situācijai spēja pielāgoties ātrāk un efektīvāk.

Iepriekšējais gads bija nopietns pārbaudījums gan dažādu uzņēmumu dzīvotspējai, gan arī to attiecībām ar darbiniekiem, klientiem, piegādātājiem, partneriem un sabiedrību kopumā. Uzņēmumi, kuri iepriekš bija rūpējušies ne vien par saviem peļņas rādītājiem, bet arī darbiniekiem un citām ietekmes pusēm, ar krīzes radītājiem izaicinājumiem cīnījās kā vienota komanda un nostiprināja savas pozīcijas tirgū. Jo jebkuras organizācijas panākumi, pirmām kārtām, ir atkarīgi no tās darbiniekiem.

Pielāgojoties aizvien pieaugošajam pieprasījumam, sākot no šī gada novembra mobilajā lietotnē Mobilly ir iespējams apmaksāt elektroauto uzlādes pakalpojumu plašākajā tīklā.

Papildus līdz šim tur atrodamajām “e-mobi” CSDD tīkla stacijām, kā arī vairākiem privātajiem uzlādes punktiem klāt nākušas arī Elektrum stacijas visā Latvijā.

Kā liecina CSDD apkopotā statistika, 2022. gada nogalē Latvijā uzskaitē ir 3478 elektromobiļi, un to skaits kopš gada sākuma ir pieaudzis par 60%. Ja 2015. gadā valstī reģistrēto elektromobiļu skaits sasniedza nepilnus divus simtus, tad šobrīd tas ir jau gandrīz 20 reizes lielāks, norādot uz iedzīvotāju vēlmi pāriet uz dabai draudzīgākiem pārvietošanās līdzekļiem. Līdz ar strauji augošo elektriskā transporta īpatsvaru pieaug arī nepieciešamība pēc to uzlādes. Mobilly lietotnē pašlaik ir iespējams norēķināties par auto uzlādi jau 243 stacijās, kurās kopā izvietoti 592 individuālie uzlādes spraudņi, tostarp degvielas uzpildes stacijās, tādējādi padarot uzlādi elektroauto īpašniekiem vēl pieejamāku.

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” veiktie aprēķini par Zemkopības ministrijas (ZM) izsludināto iepirkumu liecina, ka ZM riskē pārmaksāt par mobilajiem sakariem aptuveni 1 milj. eiro.

Šāds risks pastāv, ņemot vērā paredzēto līgumcenu, izteiktos favorītisma elementus par labu līdzšinējam pakalpojumu sniedzējam, kas iekļauti iepirkuma kritērijos, kā arī citu līdzīgu publisko iepirkumu rezultātus. Šis ir arī kārtējais publiskais iepirkums, kurā startēja tikai viens pretendents – vēsturiskais mobilo sakaru operators, vēlreiz apliecinot, ka publisko iepirkumu jomā tiek iznīcināta konkurence.

Kā atzīmē “Tele2”, ZM un Iepirkumu uzraudzības birojs faktiski izmanto copy-paste argumentāciju no citiem iepriekš apstrīdētajiem publiskajiem iepirkumiem, lai varētu turpināt šo iepirkumu. Tajā ar dažādu juridisko nianšu palīdzību tiek ierobežota konkurence un sniegtas priekšrocības vienam konkrētam tirgus spēlētājam, kurš zaudējis savas līderpozīcijas privātpersonu tirgus segmentā.

Vairākos reģionos Venecuēlā atkal pārtraukta elektroapgāde un traucēti arī mobilie sakari, informē ārvalstu mediji.

Elektroapgādes traucējumi skāruši arī galvaspilsētu Karakasu.

Iepriekš elektroapgāde tika pārtraukta 7.martā un netika ilgstoši atjaunota.

Toreiz nedarbojās sabiedriskais transports, palēninājās ražošana naftas rūpniecībā, tika traucēta ūdens piegāde un slimnīcās elektroapgādes pārrāvumu dēļ nomira vairāk nekā desmit pacienti.

Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro toreiz apgalvoja, ka pārtraukumi elektrības piegādēs notikuši ASV kiberuzbrukumu dēļ, un apsūdzēja opozīciju infrastruktūras sabotēšanā.

Venecuēlā turpinās konfrontācija starp Maduro un Venecuēlas opozīcijas līderi un Nacionālās sapulces spīkeru Huanu Gvaido, kuru par leģitīmu Venecuēlas valsts vadītāju atzinušas kopumā 60 valstis, arī ASV un vairākas Latīņamerikas valstis.