Arī pēc Nokia norieta Somijai aizvien ir labas pozīcijas ekonomikas izrāvienam; izaicinājums ir iemācīt uzņēmību
Divpusējām ekonomikas un biznesa attiecībām ar Latviju ir labas iestrādes, ieskaitot izglītību un tehnoloģiju sākumuzņēmumus, intervijā Dienas Biznesam saka Somijas vēstnieks Latvijā Olli Kantanens.
Pirms pārrunājam Somijas jauno valdību un ekonomikas politiku, svarīgi būtu ieskicēt pašreizējo situāciju. No negatīvās puses tā acīmredzot ir divkāršs digitālais satricinājums – digitālās tehnoloģijas vispirms negatīvi ietekmējušas jums svarīgo papīrrūpniecību, un tad jau Apple nogremdējusi jūsu ekonomikai tik svarīgo Nokia.
Daļēji jums taisnība, bet tikai daļēji. Ja raugāmies uz Somijas ekonomikas attīstību XX gadsimtā, tad pirms 100 gadiem tā bija trūcīga agrārā ekonomika, bet tagad tā ir veiksmes stāsts pēc visiem parametriem, kā tas aprakstīts daudzos globālos akadēmiskos pētījumos. Kopš 90. gadiem tas tiešām ir bijis Nokia brīnuma laikmets, kad somu kompānijas izrādījās īstajā laikā un īstajā vietā, lai kļūtu par globālajiem līderiem.
Lūk, man pašam aizvien ir Nokia – vēl no pašu somu īpašnieku, ne jau Microsoft, laikiem, tā kā Nokia mantojums aizvien ir dažādā ziņā dzīvs, bet pirmām kārtām jau ar to, ka informācijas tehnoloģijas ir kļuvušas par valdošajām Somijas industriālajā ainā. Nokia, protams, bija vislabāk pazīstamā šai jomā, bet sevišķi konkurētspējīgākā Samsung dēļ tā privāto mobilo ierīču tirgu ir zaudējusi. Tomēr kompānija ir ļoti veiksmīgi pārstrukturējusies un darbojas citās jomās, kas nav plašākai sabiedrībai tik zināmas, piemēram, IKT tīklu risinājumos, tāpēc Nokia visai veiksmīgais biznesa turpinājums nav tik plaši zināms kā tā iepriekšējā neveiksme.
Ir arī citi inovatīvi biznesi, ar kuriem Somija ir pazīstama. Piemēram, mēs esam spēcīgi spēļu industrijā. Tiešsaistes spēļu attīstītāju bizness pēdējā desmitgadē Somijā ir attīstījies lēcienveidīgi, tāpēc esam kļuvuši par Eiropas spēļu industrijas centru. Es šeit nemētāšos ar somu zīmolu vārdiem, bet tikai gribu norādīt uz konceptuālajām pārmaiņām, lai Somijas ekonomiku izveidotu par pievilcīgu centru inovatīvām kompānijām.
Arī tas taču aizvien lielā mērā ir, pateicoties Nokia.
Protams, jo viņu izaudzinātie lietpratīgie inženieri tagad paši rada startapus un pat lielākas digitālo inovāciju kompānijas gan spēļu industrijā, gan citur. Tāpēc var teikt, ka Nokia bija tas flagmanis, kas mums pavēra šo tirgu.
Nokia 4% daļa Somijas IKP un 70% daļa Helsinku biržas tirgus kapitalizācijā tomēr nebija normāli.
Piekrītu. Tomēr ir arī citas strukturālās izmaiņas, kas Somijas ekonomikā ir nepieciešamas. Protams, ekonomika mainās nepārtraukti, tādēļ jāreformē tā ir visai bieži. Ļoti iespējams, ka somi vienubrīd bija kļuvuši pārāk pašapmierināti ar panākumiem, un Nokia kā mobilo ierīču zīmola noriets bija sava veida modinātāja zvans pēc ieilgušiem svētkiem. Lai vai kā, mēs esam situācijā, kurā atkal ir nepieciešamas inovācijas; acīmredzot jau arī sabiedriskajos pakalpojumos.
Kā Ziemeļvalstu modeļa labklājības valsts Somija ir lepna par pilsoņiem nodrošinātajiem pakalpojumiem, tomēr demogrāfiskā piramīda, uz kuru šī sistēma lielā mērā balstījās līdz šim, ir mainījusies uz nelabvēlīgo pusi. Tāpēc ir jādomā, kādus pakalpojumus mēs varam atļauties un – vissvarīgākais – kā mēs šos pakalpojumus varam visefektīvāk radīt. Spriežot pēc pēcvēlēšanu debatēm, jaunajai valdībai tas būs viens no galvenajiem jautājumiem.
Konkrēti Helsinkus un tās apkārtnes pašvaldības speciālisti DB ir slavējuši par e-veselības sistēmas ieviešanu, kas ne vien paredzami samazinās veselības budžeta izmaksas, bet arī cels pakalpojumu kvalitāti.
Tāds ir mērķis. Maksātājs šai gadījumā ir valsts, un tai ar šo tehnoloģiju attīstītājiem gan vispirms ir jārunā vienā valodā. Tas acīmredzot notiek, un šis ir ļoti svarīgs uzstādījums. Galvenais jau ir šīs topošās sistēmas klienti, un tie ir nodokļu maksātāji. Par to, kā viņiem kalpot vislabāk, Somijā bijušas ļoti lielas debates. Šo spēju atjaunošanai un uzturēšanai tiek veltīta ļoti liela nauda, un veselības sektors budžetā ir viens no lielākajiem, tāpēc e-veselības sistēma ir tik nozīmīga. Tas noteikti ir viens no Somijas politikas nākamajiem soļiem,
un noteikti šādas lielas strukturālās izmaiņas arī rada biznesa iespējas mūsu IKT sektoram. Arī tāpēc Somijas startapu ainava ir ļoti dzīvīga, un ekonomikas skatījumā tas ir devis ļoti pozitīvu pienesumu mūsu sabiedrībai. Proti, somi tradicionāli ir visai izvairīgi pret risku, bet mūsdienu jaunieši uzskata, ka būt par uzņēmēju ir forši – nevis būt līgtiem darbiniekiem, bet uzņemties biznesa risku pašiem. Arī tā ir pēc-Nokia laika jaunā iezīme, un ir aizraujoši to redzēt – šo jauno uzņēmēju vilni.
Visu interviju Somija pēc modinātāja zvana lasiet 2. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.
