Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Igauņi apskauž Latviju par mūsu nodokļu politiku, mēs apskaužam igauņus, bet patiesībā savi plusi un mīnusi ir katrai valstij

Bieži tā negadās – igauņi atklāti atzīst, ka kaut kas Latvijā ir izdarīts labāk nekā viņu zemē. Vēl retāk mēs paši tā jūtamies, spēlējot nepārtraukto salīdzināšanās spēli ar kaimiņiem. Tāpēc šis zināmā mērā ir vēsturisks brīdis, ka Igaunijas biznesa laikraksts Äripäev raksta – igauņi apskaužot Latvijas nodokļu sistēmu. Latvijai esot labi plānota un mērķtiecīga nodokļu politika jaunajiem uzņēmumiem. Kā noprotat, runa ir par Latvijā daudz aprunāto un žņaudzīto mikrouzņēmumu nodokļa likmi, kādas Igaunijā nav. Protams, mēs paši apzināmies, ka pēc pēdējiem likuma grozījumiem un uzliktajiem ierobežojumiem, mikrouzņēmumu nodokļa likme Latvijā ne tuvu vairs nav tik draudzīga mazajiem uzņēmumiem, kāda tā bija iepriekš, bet tas netraucē igauņiem jūsmot par to, ka Latvija kļuvusi par lecekti augošām kompānijām.

Visas trīs Baltijas valstis tiek uztvertas kā viens veselums ārvalstu kontekstā – ne tikai ģeogrāfiskā novietojuma un līdzīgo vēsturisko notikumu dēļ, bet arī sociālajos, ekonomiskajos un politiskajos rādītājos.

Tomēr atšķirīgās mentalitātes un kultūras kodi nereti maina visu kopējo ainu. Jo īpaši tas attiecas uz dažādiem ieradumiem, tradīcijām, ikdienas paradumiem iepirkšanās un kultūras patēriņa jomā, turklāt rādās, ka visas kaimiņvalstis ir krasi atšķirīgas un to kultūras kodi atspoguļojas arī vizuālajā komunikācijā.

1. Kamēr igauņi klausās, lietuvieši vizualizē

Skaidrs, ka šīs robežas saplūst un viss nav viennozīmīgi balts un melns, tomēr, papētot vairākas kampaņas, nākas secināt, ka igauņi daudz lielāku uzsvaru liek uz ziņas nodošanu un spēcīgu vēstījumu radīšanu, kamēr lietuvieši fokusējas uz vizuāli spilgtiem vai iespaidīgiem kadriem. Arī lielie reklāmas laukumi ir labs piemērs, kas liek secināt, ka Igaunijā tas būs teikums ar «tvistu», kamēr Lietuvā galvenā ziņa tiks nodota ar spilgtiem vizuālajiem risinājumiem, ko varbūt papildinās kāds teksts. Arī Igaunijas TV reklāmas tiek balstītas uz spēcīgiem vārdu salikumiem, kamēr lietuvieši bagātinās savus stāstus ar īpašu poētiskumu, izteiktām vizuālām detaļām un efektīviem radošajiem risinājumiem.

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Šis gads sācies ar nepatīkamu ziņu visiem autobraucējiem – Latvijas valdība nolēma palielināt akcīzes nodokļa likmi degvielai, tā sadārdzinot benzīna cenu vidēji par trim centiem. Dzīvojot pierobežā, degvielas cenu atšķirība varētu spēlēt par labu Valkas un tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem, kuri pēc degvielas var doties pāri robežai. Reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija pētījis, vai tas tā tiešām ir, ka otrpus robežai pie igauņiem ir jūtamas būtiskas degvielas cenu atšķirības.

Izpētot šo situāciju, atklājas, ka igauņi zibenīgi ir noreaģējuši uz degvielas cenas sadārdzinājumu Latvijā un arī jaunā gada pirmajās dienās par pāris centiem palielinājuši cenu benzīnam.

Autobraucējs valcēnietis Mārtiņš, kurš regulāri degvielu iegādājas Valgā, uzskata, ka igauņiem nevajadzētu skriet līdzi letiņiem, lai tādā veidā pildītu savas kabatas ar naudu. Valcēnietis uzskata, ka vajadzētu būt otrādi, ja Latvijas pusē kāda prece maksā dārgāk, tad igauņi noteikti būtu vinnētāji, ja pie viņiem tas būtu nopērkams lētāk. Mārtiņš brīnījās par igauņu spēju tik ātri reaģēt uz degvielas cenu svārstībām, jo vakar, braucot uz darbu ap pulksten 7.30, iebraucis kaimiņpilsētas DUS Neste, kur cena par litru 95E degvielas bijusi vēl zem eiro. Taču īsi pirms dienas vidus tā pakāpusies jau pāri vienam eiro.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pēdējā gada laikā alkoholisko dzērienu tirdzniecība Igaunijas pierobežā plaukst un zeļ. Kā DB pārliecinājās Ainažos, igauņu un somu tūristi lielos apjomos iepērk alkoholiskos dzērienus, jo akcīzes starpība ar Igauniju dzērienus ļauj iegādāties krietni vien lētāk.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Alkohola veikalu Alko 1000 Market igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest izveidojusi bijušajā Latvijas-Igaunijas robežpunktā, kurš ilgu laiku stāvējis tukšs. Kompānijai vēl ir veikali Valkā, Apē un nule kā līdzīgs veikals atvērts Grenctālē. Ainažu Alko 1000 Market veikala vadītājs Oskars Kotāns neslēpj, ka alkohola tirdzniecība ir ienesīgs bizness. Kamēr ir iespēja, nauda ir jāpelna, viņš pamato veikalu izveidi.

Alko 1000 Market Ainažos darbu sācis maijā, bet jau pērn decembrī netālu durvis vēra igauņiem piederošs SuPerAlko, kam ir vesels veikalu tīkls Igaunijā. «Neesmu analītiķis, bet ekonomisti jau aprēķinājuši, ka alkohola akcīzes celšana valstij nekādu peļņu nenesīs. Varbūt īstermiņā būs ieguvums – mēnesi, divus, trīs, bet pēc tam viss aizies lejā. Ja izlīdzināsies cenas un akcīzes nodoklis ar Igauniju, tad kāda jēga igauņiem vai somiem būs braukt pie mums iepirkties. Tad arī somi vairs nebrauks, bet iepirksies Igaunijā,» vērtē Kotāns. Viņš atklāj, ka ziemeļvalstu kaimiņi Latvijā nepērk tikai alkoholiskos dzērienus, bet arī pārtiku un būvmateriālus, līdz ar to šī pārrobežu iepirkšanās dod savu artavu Latvijas ekonomikā. Uzņēmums sadarbojas ar lielākajiem pašmāju alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu ražotājiem un, kā lēš Kotāns, pēc akcīzes palielināšanas apjomi var sarukt. Strādāsim, kamēr būs izdevīgi. Ja nebūs izdevīgi, slēgsim veikalus, tā O. Kotāns.

Valka pārvērtusies par alkohola tirdzniecības galvaspilsētu; igauņi un somi mūsu valstī turpina ierasties lētāka alkohola meklējumos.

Jāteic, ka igauņi naski ir iesaistījušies arī šī biznesa attīstībā Latvijā. Tā, piemēram, igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest 2015. gadā izveidoja veikalu Alko 1000 Market Valkā, Apē, Ainažos un Grenctālē. «Sākumā veikals bija pavisam neliels, taču šo gadu laikā esam ievērojami paplašinājuši telpas. Nekad iepriekš nebijām domājuši, ka šis bizness Valkā būs tik sekmīgs. Paplašinot veikalu, mums šķita, ka visiem dzērieniem būs vairāk vietas, taču tagad, kad esam krietni lielākās telpās, joprojām šķiet, ka arī tagad vietas ir pārāk maz. Bizness patiesi attīstās,» stāsta Mēliss Reiljans (Meelis Reiljan), Alko 1000 Market komunikācijas menedžeris.

Strauja un ekonomiski nepamatota akcīzes nodokļa celšana alkoholam iecirtusi pamatīgu robu Igaunijas budžetā. Tā kā Latvijā grādīgie dzērieni maksā lētāk, igauņi pirkt alkoholu regulāri dodas uz Latvijas veikaliem.

Latvijas Alkohola nozares asociācijas aplēses liecina, ka 2017. gadā Latvijas budžets no igauņu alkohola iegādes braucieniem uz Latviju ieguvis vismaz 40 miljonus eiro. Igaunijas piemērs pierādījis, ka nepārdomāta akcīzes nodokļa celšana nav priekšnosacījums lielākiem nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā – tieši pretēji: pircēji meklē lētākas alkohola iegādes iespējas kaimiņvalstīs, un pieaug nelegālā alkohola tirgus.

Pagājušajā gadā Igaunijas budžets ieņēma par 50 miljoniem eiro mazāk nekā plānots un ieņēmumi no alkohola tirdzniecības samazinājās par apmēram 30 miljoniem eiro.

Turpmāko trīs gadu laikā strauju akcīzes nodokļa celšanu plāno arī Latvija – šajā gadā nodoklis tiek celts par 15%, nākamajā gadā par 10% un 2020.gadā – vēl par 10%. Nodokļu celšana plānota, neskatoties uz to, ka jau vidēji šobrīd grādīgo alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklis un PVN kopumā veido vairāk nekā 70% no dzēriena cenas veikalos, dažreiz pat tuvu 90% no dzērienu cenas (skatīt pievienoto infografiku).

Latvijas IT kompānija DPA, kurai ir filiāles Lietuvā, Baltkrievijā, Ukrainā un Gruzijā, šomēnes atvērs pārstāvniecību arī Igaunijā, lai veicinātu ieiešanu Skandināvijas tirgū, teica DPA direktors Juris Vilders.

«Igaunijā strādā ļoti daudz skandināvu, un daudzi igauņi ir pārcēlušies strādāt uz Skandināviju. Ir sanācis tā, ka krievi strādā ar krieviem, latvieši ar latviešiem, igauņi ar igauņiem un zviedri ar zviedriem. Bet pašlaik ir tā, ka zviedri strādā arī ar igauņiem,» skaidroja J. Vilders. Filiāles projekts Igaunijā kuru katru brīdi noslēgšoties, un tas kalpošot par vadības centru darbībai visā Baltijas reģionā.

Uz jautājumu, vai Igaunijā, kas slavena kā IT lielvalsts, Latvijas IT uzņēmums varēs būt cienīgs konkurents vietējiem projektiem, Vilders atbildēja apstiprinoši un skaidroja, ka, viņaprāt, Igaunijas reputācija esot nedaudz pārspīlēta. «Ja būtu jāsalīdzina IT nozares panākumi Lietuvai, Latvijai un Igaunijai, tad īsti neredzu neko tādu, kas man ļautu Igauniju īpaši izcelt,» uzskata J. Vilders un kaimiņvalsts labo slavu skaidro ar Igauņu tendenci sevi slavēt par katru mazāko panākumu. Diemžēl Latvija un Lietuva tik veiksmīgi sevi nav parādījusi, kaut arī, objektīvi raugoties, tās ne ar ko sliktākas IT jomā neesot, uzsvēra DPA vadītājs.

Somi un igauņi pastiprināti sākuši iegādāties alkoholu Valkas un Ainažu jaunatvērtajos alkohola tirdzniecības veikalos.

Kā atzina Salacgrīvas novada domes Informācijas nodaļas vadītāja Ilga Tiesnese, kopš robežkontroles punktā Ainaži ir atvērts alkohola tirdzniecības veikals Alko, Ainažos alkohola pircēju skaits ir pieaudzis.

Veikala klienti pārsvarā ir somi un igauņi. Citos veikalos rindas neveidojas un pastiprināta alkohola pirkšana nav novērota.

«Igauņi labprāt iepērkas Ainažu un Salacgrīvas veikalos Top un Maxima, jo pārtika mums ir lētāka, nerunājot par alkoholu,» piebilda Tiesnese.

Arī Valkas novada domes priekšsēdētājs Armands Vents Krauklis (Vidzemes partija) atzinis, ka ievērojami palielinājies pircēju skaits no Igaunijas un Somijas, kuri Valkā iegādājas alkoholiskos dzērienus. Jau tad, kad tapa zināms par akcīzes nodokļa palielināšanos Igaunijā, Valkā tika atvērti vēl divi alkohola tirdzniecības veikali, viens Igaunijas un otrs vietējā investora. Pašlaik tiek būvēta vēl viena šāda tirdzniecības vieta, kuras mērķauditorija galvenokārt ir somu tūristi.

Nedēļas nogalē - no 13. līdz 15 februārim - Igaunijas skaistajā, kalnainajā pilsētā Vīlandē (Viljandi - igauņu valodā) norisinājās, pēc organizatoru vārdiem, lielākais ziemas makšķerēšanas festivāls Ziemeļvalstīs Kalafest 2015. Tajā šogad piedalījās ap pieciem tūkstošiem dalībnieku - gan igauņi, gan citu valstu pārstāvji. Un arī db.lv.

Lielais dalībnieku skaits pierāda to, ka makšķerēšanas tūrismam ir potenciāls.

Festivāla norises vieta ir Vīlandes ezers un tā gleznainā apkārtne. Tam šogad netraucēja neviens no zīmīgajiem datumiem - ne piektdiena, 13. datums, ne 14. februāris - mīlnieku diena. Dalībnieki bija patiešām aizrauti ar galveno nodarbi - makšķerēšanu.

Pirmais, kas pārsteidza - šis ir īsts ģimeņu pasākums! Bērniem tiek organizētas pat atsevišķas makšķerēšanas sacensības. Otrais - igauņu makšķernieku draudzīgā attieksme. Vajag tikai palūgt un tev ne vien iedos ledus urbi, bet arī apmācīs, kā ar to rīkoties, vai sliktākajā gadījumā - izdarīs to tavā vietā. Nekādu problēmu.

Īstenojot enerģētikas projektus kopīgi, trīs Baltijas valstis būtiski ietaupītu gan līdzekļus, gan laiku, samazinātu riskus un nostiprinātu savu drošību - šādu viedokli portālam Delfi.lt paudis uzņēmuma Lietuvos energija ģenerāldirektors Daļus Misjūns, kas būs viens no galvenajiem runātājiem ceturtdien un piektdien Palangā paredzētajā Baltijas valstu biznesa līderu konferencē Lūzuma punkts.

Kopā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāju Sandoru Līvi viņš šai forumā runās par Baltijas valstu enerģētisko neatkarību.

Lai gan līdz šim katra valsts par šo mērķi lielākoties cīnījusies saviem spēkiem, Misjūns uzskata, ka ir daudz iemeslu, kādēļ to vajadzētu uztvert kā kopīgu reģionālu izaicinājumu, bet vienlaikus ir būtiski, lai svarīgākie infrastruktūras objekti ģeogrāfiski atrastos dažādās vietās.

Enerģētikas infrastruktūra mūsu valstis saista ne mazāk kā kopīgā vēsture. Gandrīz visās enerģētikas nozarēs mūsu sistēmas ir integrētas - elektrotīkls, gāzesvads. Resursu ziņā arī esam līdzīgā situācijā. Tātad ir gan loģisks, gan tehnisks pamats uzlūkot enerģētisko neatkarību kā reģiona attīstības jautājumu. Protams, ja ir vēlēšanās, to var nodrošināt arī nacionālajā līmenī, bet tas būtu krietni dārgāk, viņš norādījis.

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka regulāros ikmēneša izdevumus var segt bez grūtībām, tomēr trešdaļai (33%) sabiedrības tas sagādā problēmas, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja.

Tā trīs no desmit mājsaimniecībām atzīst, ka pēdējā gada laikā ir piedzīvojušas situāciju, kad ar ikmēneša ienākumiem nav bijis pietiekami, lai segtu ikdienas dzīvei nepieciešamos regulāros izdevumus. Turklāt teju katra desmitā ģimene ar šādu situāciju saskaras ik pēc pāris mēnešiem vai pat biežāk, kas norāda uz ievērojamu ienākumu un izdevumu atšķirību. Līdzīga situācija novērojama arī Lietuvā un Igaunijā – tur attiecīgi 41% un 39% iedzīvotāju aizvadītā gada laikā ir pieredzējuši naudas trūkumu regulāro izdevumu segšanai.

«Lai arī saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto informāciju, 2016.gadā palielinājies mājsaimniecību skaits, kas savus ikmēneša tēriņus spēj segt bez ievērojamām grūtībām, redzam, ka to iedzīvotāju skaits, kuriem ikmēneša izdevumu segšana ir izaicinājums, joprojām ir pietiekami liels. Turklāt visbiežāk finansiāli neaizsargātākās ir ģimenes ar izteikti zemiem ienākumiem, kā arī vientuļie vecāki,» norāda Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte.

Neskatoties uz igauņu izslavēto lokālo patriotismu, pēdējā laikā salīdzinoši zemāku cenu dēļ kaimiņpilsētas iedzīvotāji labprāt iepērkas Valkā, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

To, ka Valkas veikalos, īpaši brīvdienās, ir vairāk igauņu pircēju, nevarot nepamanīt. Tas atdzīvinot pilsētas dzīvi un tirgotājiem dodot iespēju atsperties un nākotnē raudzīties optimistiski, raksta medijs.

Sarunā ar zivju tirgotājiem no Lapmežciema, kas regulāri brauc tirgoties pie lielveikala Walk, atklājies, ka viņiem ir izdevīgi mērot tik tālu ceļu un tirgoties pierobežā. Izrādās, ka lielāko daļu visnotaļ dārgās kūpinātu zivju produkcijas nopērk igauņi, jo viņiem, salīdzinot ar latviešiem, neesot tik izkoptu zivju kūpināšanas tradīciju.

Tāpat igauņi Valkā iegādājas lētāku alkoholu, puķu stādus, kulinārijas izstrādājumus un kūkas, arī gaļu. Ne mazums igauņu pircēju «spieto» arī Valkas lielākajā lietotu apģērbu veikalā RDA. Vienīgais, ar ko igauņi «izgriež pogas» latviešu veikaliem, ir tas, ka kaimiņpilsētas tirgotavās ir nopērkama uz pusi lētāka kafija.

Igaunijas medijos publiskota ziņa, ka 10. novembrī kinoteātra pirmizrādi piedzīvos režisora Andreja Ēķa spēlfilma Svingeri – Latvijā populārā komēdija adaptēta kaimiņvalsts vidē un uzfilmēta no jauna, ar pazīstamiem igauņu aktieriem.

Pēc Latvijas distribūcijā gūtajiem panākumiem (filmai, kas pirmizrādi piedzīvoja 2016. gada decembrī, 2017. gada pavasarī skatītāju skaits pārsniedza 100 000) dzimusi ideja par Baltijas franšīzi, un 2017. gada vasarā Svingeri tika uzfilmēti Igaunijā, lomās pieaicinot vietējā publikā iemīļotus aktierus – filmā piedalās Jans Ūspolds, Elīna Reinolda, Elīna Purde, Ago Andersons, Ivo Ūkivi, Stens Karpovs un Jekaterina Novosjolova.

Filmas distributors Timo Dieners no kompānijas Hea Film preses relīzē joko, ka Igaunijā tā esot pierasta prakse – lai pašmāju komēdija kļūtu par kases grāvēju, igauņi vienmēr paļaujoties uz tuvāko kaimiņu palīdzību. 2016. gadā un līdz ar to visā atjaunotās valsts periodā par populārāko filmu Igaunijas kinoteātros kļuva komēdija Klases vakars – to noskatījās vairāk nekā 189 000 interesentu (tādējādi tikai par 5000 skatītājiem atpaliekot no 2009. gadā sasniegtā rekorda, ko izcīnīja Džeimsa Kamerona filma Avatars). Šīs filmas pamatā bija dāņu komēdija Klassefesten (2011), kam tapusi arī somu versija, un šogad igauņi nolēmuši pārbaudīt, vai tikpat veiksmīgs komēdiju imports izdodas arī pāri valsts dienvidu robežai, tātad no Latvijas.

Igauņi ārzemju «laimes lāča slimību» šķiet izslimojuši un savas nacionālās aviokompānijas Estonian Air glābšanā potenciālu saskata vietējos uzņēmējos

«Igaunijas valdība atdos Estonian Air igauņu investoram par velti un vēl norakstīs 90 miljonus eiro lielos parādus. Iedomājos vētru, ko šāda rīcība izsauktu Latvijā,» sociālā tīkla Twitter vietnē rakstīja Juris Pūce, kurš pēdējās Saeimas vēlēšanās startēja kā partijas Latvijas attīstībai premjera kandidāts. Ar šo piezīmi pietika, lai izceltos mikrovētra starp Twitter lietotājiem. Uzreiz pacēlās kritiskas balsis, kas sacīja, ka mums šādu investoru gan neesot. Un pat ja daži esot, tad tie visi esot jau finansējuši to vai šito, pieskaitāmi oranžām, zaļām vai zilām krāsām, ir ar bārdu vai ar ģeopolitiski nepareiziem radu rakstiem un tāpēc vien atzīstami par nepiemērotiem. Turklāt Latvijas un Igaunijas situācijas kaut vai aviācijā taču nemaz neesot salīdzināmas.

Arī 2016. gads Baltijā uzņēmumu pirkšanā un pārdošanā (M&A) ir bijis pozitīvs, jaunākajā apskatā norāda AS Prudentia.

2016. gadā kopā tika izziņoti 186 Baltijas M&A darījumi, kas ir par 13 darījumiem jeb 7,5% vairāk nekā 2015. gadā.

2016. gada M&A darījumu skaita pieaugums nav pārsteidzošs, tā kā tieši šāds pozitīvs gada noslēgums tika prognozēts jau iepriekšējā Prudentia M&A FOLIO.

Atskatoties uz vēsturiskajiem darījumiem, eksperti secina, ka Baltijas M&A tirgus tendence atspoguļojas kā ikgadējs darījumu skaita pieaugums. Turklāt kopš 2013. gada Baltijas M&A darījumu skaita summārā ikgadējā izaugsme ir 22,6%. Ar šādu izaugsmes tempu var prognozēt to, ka 2017. gadam ir potenciāls apsteigt 2012. gadu, kad tika izziņoti 212 Baltijas M&A darījumi. Globālais M&A tirgus 2016. gadā bijis reģionāli atšķirīgs. Lielākie pēc kopējo darījumu vērtības tirgi ASV kopā ar Kanādu un Eiropa (globālā tirgus daļa attiecīgi 47,5% un 24,6%) noslēguši 2016. gadu negatīvi – kritums ir bijis gan kopējai darījumu vērtībai, gan darījumu skaitam. Japāna 2016. gadā ir bijis vienīgais M&A reģions, kur pieauga gan darījuma vērtība (2,1%), gan skaits (5,9%).

Investīcijas Igaunijā ievērojami atšķiras no investīcijām, ko veic citu Eiropas valstu pilsoņi, raksta Eesti Päevaleht.

75% no investīcijām, kas tiek veiktas Igaunijā, ir investīcijas nekustamajā īpašumā. Pārējo veido finanšu investīcijas. Tādējādi igauņi arī aizņemas daudz vairāk nekā citur Eiropā.

Igauņi, sevišķi vecāka gadagājuma, nereti domā, ka investīcijas biržā un vērtspapīros paģēr speciālistu līmeņa zināšanas, norāda Tonis Rūtli (Tõnis Rüütli), Igaunijas Nekustamo īpašumu kompāniju asociācijas vadītājs. Viņš skaidro, ka fondi ir virtuāls īpašums, bet igauņi tomēr vairāk tic materiālām vērtībām.

Igauņu vidējie uzkrājumi veido 30 tūkstošus eiro, kas ir vieni no mazākajiem Eiropā. Salīdzinājumam Somijā viens cilvēks uzkrāj vidēji 130 tūkst. eiro, bet eirozonā vidēji – 150 tūkst. eiro.

Igauņi māk labi sevi pozicionēt, lietuvieši vairāk vērsti uz iekšējo tirgu un vairāk raugās Polijas virzienā, bet latviešiem jābūt aktīvākiem, ar lielāku pašapziņu.

Maratona skriešana veicina veselīgu konkurenci, kur cilvēki var mācīties no citiem, pārbaudīt savu spēku robežu, lai nākamajā reizē uzlabotu rezultātus un sasniegumus, vienlaikus izbaudot skriešanas procesu. Līdzīgas paralēles varētu vilkt Baltijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā. Tāpēc DB apkopoja Latvijas IKT nozares ekspertu vērtējumu par tendencēm Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Lielākoties situācija ir pietiekami līdzīga, tomēr katrā valstī ir raksturojošās nianses un lietas, ko tā varētu mācīties no kaimiņiem. Pasaules mediju telpā ik pa laikam parādās ziņas par to, ka nelielā valsts Igaunija ir spējusi uzrādīt augstus sasniegumus IKT jomā, un inovācijas ir ieviestas dažādās sfērās. Igaunijas vārds pasaules telpā, protams, izskan ar Skype un aktīvu start up kustību. Jāuzsver, ka arī IT inkubators Tech Hub Riga ir devis pozitīvu stimulu Latvijas vārdam start up pasaules kartē.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Latvija savā salīdzinoši īsajā neatkarības periodā ir daudz paveikusi, un pie lieliem sasniegumiem pieskaitāms arī nesenais uzaicinājums kļūt par daļu no pasaules attīstītāko valstu apvienības – OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija), norāda Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Taču nav arī noslēpums, ka Latvijai pārējās OECD dalībvalstis jāiedzen daudzās jomās. Viens no indikatoriem, ko ekonomisti salīdzina vispirms, ir iekšzemes kopprodukts (IKP) uz iedzīvotāju, jo tas liecina par dzīves līmeņa atšķirībām starp valstīm. Šobrīd vērojamais strukturālo reformu trūkums un iedzīvotāju novecošanās komplektā ar lēno eksporta izaugsmi un izteikti zemo investīciju līmeni neko labu par Latvijas izredzēm pārskatāmā nākotnē palielināt produktivitātes pieaugumu un noķert pārējās OECD valstis neliecina. Iestāšanās OECD var konverģences (tuvināšanās) procesu paātrināt, ja ieklausīsimies mums veltītajās rekomendācijās un ieviesīsim tās dzīvē, uzskata eksperte.

Latvijas izmiršanas stāstam ir vairāk dimensiju, nekā pirmajā acu uzmetienā šķiet, un tādēļ ir vērts paraudzīties uz iedzīvotāju skaita izmaiņām uz kopējā Eiropas fona.

Pamata aina, bez plašiem komentāriem, ir Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa pēc Eurostat datiem apkopotā informācija par iedzīvotāju skaita izmaiņām Eiropas Savienības (ES) valstīs, kuru viņš publicēja savā sociālā tīkla Twitter kontā šogad. Kopš 2000. gada esam procentuāli zaudējuši visvairāk iedzīvotāju no visiem ES. Ir gluži tā, it kā Latvijā būtu bijusi fronte, tikai bez neviena šāviena.

Latvijā bērni dzimst

Ievadā ir jāuzsver, ka Latvijā bērni dzimst un mēs neesam pēdējā vietā dzimstības ziņā uz vienu sievieti. Protams, neviena Eiropas valsts nevar lepoties ar spēju pašatražot sevi. Proti, vidējam lielumam jābūt 2,1 bērnam uz vienu sievieti valstī. Visaugstākie rādītāji, pēc kompānijas Statista datiem, ir Francijai un Zviedrijai – 1,84 bērni uz sievieti. Latvija ir vairāk TOP galvgalī, ja raugāmies uz ES kopumā. Mums 2021. gadā bija 1,75 bērni uz vienu sievieti, atbilstoši Statista.

Degvielas akcīzes celšana var novest pie tirdzniecības apjomu un nodokļu ieņēmumu sarukuma; degvielas cenas kāpj, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda biedrības Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns. Pēc viņa teiktā, Igaunijā pērn veiktā akcīzes paaugstināšana varētu būt viens no iemesliem pārdotās dīzeļdegvielas apjomu pieaugumam Latvijā. Igauņi gan uzsver, ka viņu akcīzes ieņēmumi šogad pārsniedz plānoto. Savukārt pērnā gada pēdējos mēnešos OPEC pieņemtais lēmums par naftas ieguves ierobežošanu jau decembrī atstājis patērētājiem netīkamu ietekmi uz degvielas cenām arī Latvijas uzpildes stacijās.

Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie dati, dīzeļdegviela mazumtirdzniecībā 2016. gada 10 mēnešos salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo laika periodu realizēta par 12,34% jeb 56,4 tūkst. t vairāk, notirgotajam apjomam sasniedzot 513,4 tūkst. t. Kopumā mazumtirdzniecībā realizēts 750,9 tūkst. t dažādas degvielas, kas ir par 6,9% vairāk nekā 2015. gada 10 mēnešos. Pārdotais dažādu benzīnu apjoms nedaudz sarucis par 1,7% līdz 167,4 tūkst. t. Pērn 10 mēnešos par 2,21% jeb 1,04 tūkst. t mazāk pārdota arī autogāze. Savukārt vairumtirdzniecībā lietotājiem realizētie dažādu degvielu apjomi kopumā sarukuši par 6,4% līdz 294,7 tūkst. t. Līdz ar to kopējie realizācijas apjomi auguši par 2,25% līdz 1,09 milj. t.