Darījums palīdzēs FMS tuvāko 2–3 gadu laikā dubultot darbinieku skaitu līdz 300–400 cilvēkiem un audzēt eksporta artavu.
Lielu daļu no darījuma summas Ziemeļvalstu IT kompānija Visma Group (turpmāk Visma), kura ir iegādājusies visas Latvijas IT uzņēmumu FMS un FMS Software akcijas, ir samaksājusi uzreiz, bet daļa tiks samaksāta atkarībā no FMS nākotnes rezultātiem. Līdzšinējā FMS vadība ir ieinteresēta darbību turpināt, DB intervijā stāsta FMS izpilddirektors Jānis Bergs.
Par kādu summu Visma nopirka FMS un FMS Software?
Mēs vienojāmies summu neatklāt. Darījumā ir iesaistīti FMS un Visma akcionāri un pat, ja gribētu summu atklāt, tad pārkāptu vienošanos. Summa ir pietiekami solīda.
Vai darījuma summa tika samaksāta uzreiz, vai arī ir nosacījumi, ka jums uzņēmumā jāstrādā vēl pāris gadu?
Liela daļa no summas ir samaksāta uzreiz, un ir nākotnes rezultāti, kas ietekmēs darījuma summu nākotnē. Visa vadības komanda, kas FMS šos gadus ir strādājusi, ir pietiekami motivēta palikt un strādāt. FMS netika pārdots lēti, bet par labu cenu, un uzņēmums netika pārdots tāpēc, ka dzīve uz šādu soli būtu piespiedusi.
Kāds ir noteiktais laika termiņš?
No FMS vadības ir diezgan daudz cilvēku, kas iegādājās daļas Vismā, tāpēc laika termiņš nav noteikts.
Cik FMS vadības rīcībā ir Visma daļu?
Visma ir ļoti liela kompānija, grupā strādā 5600 darbinieku, tās apgrozījums ir tuvu miljardam. Kompānija ir daudzus miljardus vērta, daļu skaits ir neliels. Tomēr, lai arī tie ir pāris procenti, ieguldījums ir diezgan vērtīgs un interesants.
Tas nozīmē, ka darījums bija gan naudas ziņā, gan akcijās?
Drīzāk mums bija iespēja akcijas iegādāties. Tas nebija akciju apmaiņas darījums. FMS pārdošana bija par naudu un Visma ieguldījums ir atsevišķs projekts.
FMS ir piesaistījis investoru. Kādi bija galvenie nosacījumi vai parametri, lai darījums izdotos? Cik ilgu laiku prasīja investora piesaiste?
Visma domā paplašināt FMS darbību – eksportu Skandināvijas tirgū. Domāju, tuvāko 2–3 gadu laikā FMS apmērs vismaz dubultosies. Ja šobrīd esam aptuveni 200 darbinieku, tad vēlāk, visticamāk, būsim 300–400 cilvēku. FMS pēc sava darbības profila ir līdzīga Vismai. Viņus interesē ieguldīt uzņēmumos, kuriem ir savi produkti, FMS tādi ir, kas saistīti ar finanšu uzskaites, grāmatvedības sistēmām un aizņem pietiekami lielu tirgus daļu vietējā tirgū. FMS atbilda visiem kritērijiem. Uzņēmums bija arī labi pārvaldīts, jo neviens ārvalstu investors nepirks uzņēmumu ar skeletiem skapī vai pelēkā sektora algām.
Kurš kuru noskatīja?
Es uzrunāju Vismu – tas bija pagājušā gada augustā. Tā bija nejaušību ķēde, jo nav tā, ka Visma Baltijā būtu ļoti pazīstama kompānija. Šobrīd Vismai ir produktu izstrādes centrs Lietuvā, kopumā – 120 darbinieku. FMS izaugsmes iespējas eksporta tirgos – bez mātes kompānijas – bija ierobežotas. Latvijā zināmu piesātinājuma pakāpi FMS ir sasniegusi, protams, uzņēmums turpinātu augt, bet ne lēcienveidīgi – varbūt vairāku procentu apmērā. Nejaušību apstākļu rezultātā uzzināju par Visma, kas ir pazīstama Skandināvijā. Ja Zviedrijā vai Norvēģijā pajautāsiet par grāmatvedības programmu provaideru, visi zinās Vismu. Sākotnēji Vismai piedāvāju veikt programmēšanas darbus, tā sāku ar viņiem kontaktēties. Nebija uzstādījuma, ka FMS ir jāpārdod par katru cenu. Reālistiski skatoties, nav daudz kompāniju, kuras būtu ieinteresētas nopirkt FMS – vēl varētu finanšu investori, taču tas nebūtu mums interesanti.
Lielie programmatūras spēlētāji?
Microsoft un SAP nepirktu tik mazu kompāniju kā FMS. Tieto šobrīd pārdod savas kompānijas, pie viņiem varbūt varētu atnākt pēc 3–4 gadiem. Tā ir tiesa, ka pirms desmit gadiem Tieto pirka kompānijas un varētu nopirkt tādu kā FMS, taču investīciju darījumos svarīgs ir laika moments – trāpīt īstajā brīdī. Savukārt Visma desmit gados ir nopirkusi apmēram 80 kompāniju, un viņiem ir stratēģija iegādāties tādus uzņēmumus kā FMS, lai veicinātu sinerģijas iespējas neuzbāzīgā veidā. Tas mums likās interesanti, ka nebūs jāpiedzīvo radikāla reorganizācija, bet viss būs pakāpeniski un dabiski.
Slēdzot darījumu, tika minēts, ka jaunais investors palīdzēs FMS kāpināt eksportu. Ko tieši FMS varētu eksportēt citos tirgos? Vai runa ir par IT pakalpojumu vai produktu eksportu?
FMS varētu strādāt pie Vismas jaunajiem produktiem, kur nepieciešami programmētāji un analītiķi, kā arī pie esošo produktu atbalsta un uzturēšanas funkcijas Skandināvijas tirgū. Mēs varētu pie sevis pārņemt arī daļu no grupas administratīvajām funkcijām, kas saistītas ar grāmatvedību, mārketingu. Tāpat mums ir kompetences, piemēram, biznesa analīzes jomā.
Pērn Konkurences padome (KP) piemēroja 64 tūkst. eiro sodu FMS par konkurences ierobežošanu starp grāmatvedības programmas Horizon un HorizonStart izplatītāju sāncensību. Vai KP lēmums un tiesvedība šajā jomā ietekmēja investoru piesaistes procesu?
Esam izveidojuši uzkrājumus 64 tūkst. eiro apmērā. Summu samaksājuši neesam tiesvedības dēļ, uzskatām, ka KP ir nepareizi interpretējusi Konkurences likumu. Ja KP mūs soda, tad viņiem jāsoda visi, kas nodarbojas ar produktu ražošanu Latvijā. Uzskatu, ka produktu ražotājam ir tiesības zināt, kas ir viņa gala lietotājs, lai prasītu izplatītājiem konkrētu kvalifikāciju. Tiesa to lems, ja liks, tad sodu samaksāsim, bet domāju, ka attiesāsim. Akciju pārdošanā vienā punktā tiesvedība ir minēta, taču faktiski finansiāli iespaidu atstāt nevar.
Kāds šobrīd ir un būs jūsu amats FMS?
Esmu FMS izpilddirektors. Man ir beztermiņa līgums. Jaunie FMS akcionāri nomainīja uzņēmuma valdi (red. piezīme Jans Ivars Alekss Borgersens iecelts par valdes priekšsēdētāju un Nils Anders Volds un Johans Andreass Vikholms par valdes locekļiem). Izmaiņas ir saistītas ar to, ka grupas struktūrā iegādāto uzņēmumu valdēs parasti ieceļ vienus un tos pašus cilvēkus. Tai pašā laikā man ir pilnvaras slēgt visus komerciālos darījumus un nekādā veidā mana rīcībspēja nav ierobežota.
Tāpēc arī jautāju, jo Latvija ir samērā mazs tirgus un daudz ko nosaka mentalitāte, saziņa vienā valodā, kā arī kontakti.
Nav plāna, ka Latvijā uz vietas sēdēs norvēģis vai zviedrs un pieņems lokālus lēmumus. FMS vadības rīcībspēja ir tāda pati kā iepriekš, protams, ir iekšēji noteikumi, kas prasa saskaņošanu, bet līdz šim viss ir bijis operatīvi.
Pērn FMS apgrozījums bija 8 milj. eiro, kāds apgrozījums būs šogad?
Pērn apgrozījumu ietekmēja Latvijas valsts pāreja uz eiro valūtu, kas atnesa pietiekami daudz. Ja mēs šogad paliksim iepriekšējā gada līmenī, tad būs labi. Šobrīd uzņēmumam ir parādījušies skandināvu klienti. Iepriekš mums ar viņiem bija problēmas, jo uzdeva jautājumu – kas jūs tādi esat, bet tagad iekļaušanās Vismā – Skandināvijā mums palīdz, lai gan produkts Horizon mums ir tas pats. Protams, akcionāru maiņas gadījumā konkurenti gaida tirgus pārdali. Droši vien viņi teiks vai saka, ka tagad atnāks norvēģi, Bergs ir dabūjis lielu naudu un tūlīt ies prom – būs jukas un līgumus viņš vairs nevarēs parakstīt. Vilinājums piedalīties tirgus pārdalē vienmēr pastāv, taču man nav plāna zaudēt rīcībspēju. Es domāju, ka no darījuma tikai iegūsim – ne tikai lielāku apjomu un eksportu, bet arī iespējas lokāliem klientiem piedāvāt jaunākās paaudzes produktus, kas vieniem nebūtu paceļami.
Jums šobrīd, pēc Lursoft datiem, pieder kapitāldaļas sešos uzņēmumos – CityCredit (30%), CPS (33%), Complete Payment Systems (33%), Ecommerce Accelerator (30%), Lasītava (50%), TCon (26%). Vai izmaiņas gaidāmas arī šajā segmentā? Kādi ir jūsu nākotnes nodomi, vai plānojat līdzekļus ieguldīt startup uzņēmumos Latvijā?
Jā, man ir daļas pāris uzņēmumos gan Latvijā, gan Lietuvā. Ja līdzekļus iegulda startup uzņēmumos, reti pietiek ar sākotnējo ieguldījumu. Ir ierobežots apmērs, ko tu kā uzņēmējs vari ieguldīt, lai saprastu, kas startup uzņēmumā notiek. Ieguldīt naudu mazos startup uzņēmumos un nepiedalīties to attīstībā nozīmē naudas pazaudēšanu. Nelaime ir tā, ka Latvija ir mazs tirgus, tāpēc startup uzņēmumiem jāstrādā globāli, bet bieži vien viņiem nav cilvēku, kas ir spējīgi to izvirzīt starptautiskā mērogā. Pozitīvi vērtējams tas, ka Latvijā ir uzņēmumi Tieto un Accenture un cilvēki var iegūt kontaktus, starptautisko pieredzi. Cilvēki maina darba vietas, bet kontakti paliek. Turpmāk kā savu pamata darba vietu redzu FMS. Vai investēšu kaut kur? Ja būs iespēja, tad droši vien – jā. Arī FMS ir ieguldījums, ko izpirkām dārgi, tolaik bija ilūzija, ka divus gadus padarbosimies FMS un kādam uzņēmumu pārdosim, bet reālā dzīve ir tāda, ka esmu uzņēmumā astoņus gadus. Dzīvē sanāk citādi nekā sākotnēji likās.
Vai Latvijā IT jomā ir grūti nopelnīt miljonu?
Grūti ir jebkurā sfērā. Latvijā nemaz nav tik daudz turīgu uzņēmēju, un, ja viņi ir, tad ir pietuvināti infrastruktūras lietām, zināmā mērā – politbiznesam. Protams, nav tā, ka Latvijā nav turīgu uzņēmumu, kas ražo, arī IT jomā tādi ir.
Latvijā viena no lielākajām problēmām IT jomā ir tāda, ka katru gadu tērējam vairākus miljonus eiro, veidojam sistēmas, taču vēl aizvien ir gadījumi, kad valsts iestādes pieprasa izziņas iesniegšanu no citas iestādes vai arī izveidotie IT rīki netiek lietoti. Kas šajā jomā būtu jāmaina?
Jūs runājat par e-pārvaldi, jo bankas, telekomunikāciju operatori par to nav jāpārliecina. Viens liels stulbums ir tāds, ka e-pārvalde ir iebāzta VARAM aizkrāsnē – ministrijā, kas atbild par vidi, reģionālo attīstību, un e-pārvalde ir padsmitā prioritāte kā tāda. Es domāju, jebkura cita ministrija būtu labāka nekā VARAM. Lai lietas mainītos, e-pārvaldei vajadzētu būt tuvāk valdībai. Citādi e-pārvalde ir pabērna lomā, tāpēc gaidīt, ka tā plauks un zels, nav prātīgi.
Vai ir svarīga sadarbība ar politiskām partijām? Jūsu vārds arī ir sarakstos par ziedojumiem politiskām partijām, piemēram, Vienotībai. Kāds mērķis bija ziedojumiem? Vai tas biznesā palīdz?
Ziedojumi Vienotībai ir saistīti ar to, ka ļoti labi pazinu Valdi Dombrovski jau no laikiem, kad viņš nedarbojās politikā. Tas ir vairāk ar to saistīts, un negribu tagad uzsākt politisko propagandu. Vai tas man kādreiz ir palīdzējis? Nu domāju, ka drīzāk ne. Vienotība nav tas politiskais spēks, kad var nosponsorēt un pēc tam paprasīt pretī palīdzību. Šaubos, ka man tas būtu palīdzējis biznesā, drīzāk tas varbūt ir traucējis tādā ziņā, ka nosponsorē un tad parādies publiski, tad ir pretējs efekts.
Varbūt jums ir plāni iesaistīties politikā?
Pašlaik nav, tur ir jābūt stipriem nerviem. Protams, gribas, lai Latvija attīstītos kā valsts, kurā ir patīkami dzīvot, bet pašam ambīcijas iet politikā un ieņemt amatus – ne. Pietiekami labi jūtos uzņēmējdarbībā un tajā neesmu sevi pilnībā pierādījis. Tas, ka varu piesaistīt lielu Skandināvijas uzņēmumu un radīt darba vietas Latvijā, nomaksāt nodokļus, nav slikts ieguldījums.
Šobrīd Latvijā sākušās diskusijas par nodokļu paaugstināšanas iespējām. Kā vērtējat šādus paziņojumus? Kādas izmaiņas nodokļu politikā būtu nepieciešamas un vai tās palīdzētu investoru piesaistē?
Latvijā ir vajadzīga stabilitāte, lai uzņēmēji zinātu, ar ko rēķināties. Nodokļus, protams, neviens negrib maksāt, bet valsts aparāts ir jāuztur, tāpēc ļoti zemi nodokļi nevar būt, arī skolotājiem, mediķiem ir jāmaksā algas. Uzņēmēji par nodokļiem parasti sūrojas, bet patiesība ir kaut kur vidū. Nodokļi ir komplekss pasākums, taču teikt – ja samazināsies nodokļi, tad iestāsies leiputrija – arī diez vai var.
Pirms laika IT jomā aktuāla bija darbinieku pārpirkšana. Vai situācija ir mainījusies?
Pirms pāris gadiem nozarē bija gadījumi, kad departaments ar visu vadību aiziet pie konkurenta. Protams, pieņemam darbā cilvēkus, un visi cenšas sekot līdzi tirgus izmaiņām. Ja kādam iet sliktāk vai projekts ir noslēdzies, tad uzrunājam, arī darbinieki savstarpēji sarunājas. Kopumā esam diezgan daudz paņēmuši darbā cilvēkus, izmantojot šādas krīzes. Par skandaloziem pārpirkšanas gadījumiem šobrīd nav dzirdēts.
Vai pelēkā sektora algas IT nozarē ir aktuāla problēma?
Lielie uzņēmumi maksā visus nodokļus, bet daļa nelielo vietējo uzņēmumu maksā pelēkās zonas algas. Iespējams, VID ir pievērsies viņiem, taču domāju, ka situācija ir līdzīga kā celtniecībā. IT speciālists darbu var atrast, tāpēc, ja lielie uzņēmumi piedāvā strādāt un maksāt visus nodokļus, visticamāk, tik pelēka kā tirdzniecība un celtniecība nozare nav. Es neesmu sapratis, kāpēc VID nevar paskatīties vidējās algas apmēru FMS un citās kompānijas, jo tad uzreiz var atlasīt un saprast, taču varbūt VID nepietiek resursu.
Vai IT jomā aktuāla problēma ir kukuļi?
Vai korupcija ir aktuāla problēma IT nozarē? Es domāju, ka nav pārlieku aktuāla problēma. Domāju, apmērs samazinās, bet apgalvot 100%, ka viņas nav, nevaru, droši vien kaut kur ir. Es domāju, ka šobrīd cilvēki daudz vairāk domā par savu reputāciju un tie laiki, kas bija 90. gados, ir garām.