Valdība otrdien konceptuāli atbalstīja kompensāciju izmaksu Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo tuviniekiem 10 tūkst. latu apmērā un cietušajiem - 5000 latu apmērā.

Tāpat bojāgājušo ugunsdzēsēju tuviniekiem valdība izmaksās kompensāciju 50 tūkst. latu apmērā, bet cietušajiem ugunsdzēsējiem līdz 5000.

Valdība šodien atbalstīja apropriācijas jeb līdzekļu pārdali no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) budžeta uz līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem 15 miljonu latu apmērā, lai nodrošinātu līdzekļu piešķiršanu atbalsta pasākumiem Zolitūdes traģēdijā cietušajiem.

Līdzekļi tiek pārdalīti no VARAM apakšprogrammas «Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti», lai nodrošinātu līdzekļu atbalsta pasākumiem cietušajām un traģēdijas seku novēršanā iesaistītajām personām, kā arī citiem neparedzētiem izdevumiem.

Piespiedu atsavināšanas procesa sākšana SIA Homburg Zolitude piederošajam īpašumam Priedaines ielā 20, Rīgā, ir tikai un vienīgi Igaunijas Eesti Kreditbank lēmums nevis Homburg Zolitude mēģinājums izvairīties no kompensāciju maksāšanas Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, informēja Homburg Zolitude pārstāve Rūta Grikmane.

«Homburg Zolitude gadiem ilgi mēģināja novērst šo situāciju, tajā skaitā arī lūdzot ierosināt tiesisko aizstāvības procesu, bet nu izskatās, ka Eesti Kreditbank gaidīšanas mēram ir pienācis gals,» teica Grikmane.

Viņa sacīja, ka banka, visticamāk, ir nolēmusi meklēt jaunu investoru, ko Homburg Zolitude nekādā veidā nespēj ietekmēt. Homburg Zolitude faktiski ir zaudējusi jebkādas iespējas lemt par tālāko objekta attīstību un nākotni. «Ņemot vērā minēto, nav nekāda pamata apgalvot, ka tiek realizēta shēma, lai cietušo ģimenes nesaņemtu kompensācijas. Tie ir klaji meli,» uzsvēra Grikmane.

«Homburg Zolitude apstiprina, ka savulaik ir saņēmusi Rīgas domes ierosinājumu veikt īpašumu Priedaines ielā 20, Rīgā dāvinājumu pašvaldībai, vēlāk iesaistīties maiņas darījumā, apmainot minēto īpašumu pret līdzvērtīgu zemes gabalu. Ņemot vērā to, ka īpašumā Priedaines ielā 20, Rīgā būvniecībā ir ieguldīti milzīgi līdzekļi, kas nāk no aptuveni 800 Nīderlandes privātpersonu, tostarp arī pensionāru, kabatām, piedāvājums par dāvinājumu netika atbalstīts. Savukārt maiņas piedāvājums beidzās ne ar ko,» skaidroja Grikmane.

Izsolē par 3,2 miljoniem eiro pārdos Homburg Zolitūde piederošu daudzstāvu māju, kas atrodas Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, liecina publicētais paziņojums elektronisko izsoļu vietnē eizsole.

Savukārt Latvijas avīze šodien raksta, ka, lai gan Rīgas domes amatpersonas ir paziņojušas, ka biznesa šajā vietā nekad vairs nebūs, tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs licis noteikt īpašuma piespiedu pārdošanas vērtību ar nosacījumu, ka tiek panākta vienošanās par apbūves rekonstrukciju. Tas nozīmē, ka ēkai tiek meklēts pircējs, kas būtu gatavs to attīstīt kā dzīvojamo namu.

«Piespiedu pārdošanas vērtība nav saistīta ar tirgus vērtību,» laikrakstam uzsvēra Veinberga palīgs Aigars Ermansons. Piespiedu pārdošanas vērtība īpašumam noteikta, jo Igaunijas banka Eesti Krediidipank vērsusi piedziņu pret nekustamo īpašumu, kas pieder SIA Homburg Zolitude. Šis uzņēmums bija attīstītājs visam Priedaines ielas 20 projektam gan ar sabrukušo tirdzniecības centru, gan tam blakus esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo namu. Pērn 27.septembri tika pabeigts Homburg Zolitude tiesiskās aizsardzības process, pēc kura banka uzsāka īpašuma piedziņu.

Izsolē par 3,9 miljoniem eiro pārdota Homburg Zolitude piederošā daudzstāvu māju, kas atrodas Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē eizsoles.ta.gov.lv.

Izsoli rīkoja zvērināts tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs un tās sākumcena bija 3,2 miljoni eiro. Izsole notika no 23.maija līdz 22.jūnijam.

Izsole tika rīkota par labu Igaunijas Eesti Krediidipank. Homburg Zolitūde pārstāve Rūta Grikmane aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka banka, visticamāk, ir nolēmusi meklēt jaunu investoru, ko Homburg Zolitude nekādā veidā nespēj ietekmēt. Homburg Zolitude faktiski ir zaudējusi jebkādas iespējas lemt par tālāko objekta attīstību un nākotni.

Igaunijas banka Eesti Krediidipank vērsusi piedziņu pret nekustamo īpašumu, kas pieder SIA Homburg Zolitude. Šis uzņēmums bija attīstītājs visam Priedaines ielas 20 projektam gan ar sabrukušo tirdzniecības centru, gan tam blakus esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo namu. Pērn 27.septembri tika pabeigts Homburg Zolitude tiesiskās aizsardzības process, pēc kura banka uzsāka īpašuma piedziņu.

Rīgas apgabaltiesa šodien vienā no daudzajām tiesā aizsāktajām Zolitūdes traģēdijas civillietām par labu diviem cietušajiem piedzina 300 000 eiro.

Tiesa traģēdijā cietušo Edgara Čerņenoka un Valerijas Valentīnas Mizulas prasību apmierināja daļēji, proti, nolēma, ka SIA Maxima Latvija un SIA Homburg Zolitude jāmaksā viņiem kopumā 300 000 eiro. Proti, par labu katram no abiem prasītājiem no atbildētājiem tika piedzīti 75 000 eiro, tātad kopumā 300 000 eiro. Prasība pret SIA Tineo tika noraidīta.

Traģēdijās cietušās Oksanas Vilsones prasība tika noraidīta.

Pilns spriedums būs pieejams 4.janvārī, bet pēc tam to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā. Lai arī ar precīziem motīviem varēs iepazīties vien pilnajā spriedumā, tiesnese Ilze Ošiņa pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas piebilda, ka prasība daļēji apmierināta pret Maxima Latvija, jo tiesa atzinusi par prettiesisku rīcību saistībā ar signalizāciju sagruvušajā lielveikalā.

Šodien sākti sagatavošanas darbi Zolitūdē sagruvušā veikala Maxima atlikušās ēkas daļas demontāžai, apstiprina SIA Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris.

Viņš norādīja, ka patlaban vēl netiek veikta aktīva darbība, jo demontāžas darbu veicēji SIA Āboltiņa būvuzņēmums AG darbinieki veic sagatavošanas darbus. No rīta viss sākās, kā iepriekš plānots. Demontāžas darbu veicēji bija klāt. Patlaban tiek sagatavota teritorija.

Pirms pašas ēkas demontāžas sākšanas teritorijas līdzīpašniekiem - SIA Tineo un SIA Homburg Zolitūde - jāsaskaņo ar Rīgas pilsētas būvvaldi atsevišķas demontāžas projekta nianses.

Kā ziņots, Maxima Latvija šodien plāno sākt Zolitūdes traģēdijā sabrukušā veikala atlikušās ēkas virszemes daļas demontāžu.

Šo darbu veikšanai būs nepieciešamas aptuveni divas nedēļas. Uzņēmums atvainojas Zolitūdes iedzīvotājiem par iespējamām neērtībām - trokšņiem un putekļiem, kas var rasties darbu veikšanas laikā, atzīmēja Beseris.

Homburg grupa vispirms pārliecināsies par to, ka Zolitūdē sagruvušajam lielveikalam blakus esošais daudzstāvu dzīvojamais nams ir drošs, bet attiecībā uz tālāku nama nākotni attīstītājs vēlas rast sabiedrības interesēm atbilstošāko risinājumu.

Homburg grupas pārstāvis Joss Frujters sarunā ar Nozare.lv sacīja, ka pirmais uzdevums būs pārliecināties par šī nepabeigtā daudzstāvu nama drošību un par to, vai ēkai arī nav kādas ar būvniecību saistītas problēmas.

Uzreiz pēc lielveikala jumta iebrukšanas būvdarbi daudzstāvu ēkā tika apturēti. Patlaban attīstītājam nav piekļuves ēkai. Kad uzņēmuma pārstāvjiem atkal būs ļauts piekļūt namam, Homburg nosūtīs neatkarīgus ekspertus izpētīt, vai ēkai nav konstatējamas jebkādas problēmas. «Nekādā gadījumā nevaram pieļaut risku, ka varētu notikt kas līdzīgs,» sacīja Frujters un uzsvēra, ka vispirms jāpārliecinās, ka daudzstāvu būve ir droša gan patlaban, gan ilgtermiņā.

Pēc sabiedrisko attiecību kompānijas P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības lēmuma pārtraukt attiecības ar savu līdzšinējo klientu SIA Homburg Zolitūde, kompānija SIA PR Holding šorīt publiski – ar mediju starpniecību - paudusi vēlmi «uzņemties komunikācijas vadību un strādāt, lai atjaunotu Homburg Zolitūde un pārējo ar to saistīto uzņēmumu reputāciju».

Taču saskaņā ar biznesa portāla db.lv rīcībā esošo informāciju SIA Homburg Zolitūde šāda PR Holding palīdzība nebūs nepieciešama.

P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības mājaslapā publicētajā paziņojumā iepriekš pauda cerību, ka šis lēmums veicinās un apstiprinās labu sabiedrisko attiecību praksi Latvijā. Kompānija pirms tam informēja, ka ar Zolitūdes traģēdiju saistīti vairāki aģentūras klienti.

Kā vēstīts, investīciju uzņēmums Homburg Zolitūde attīstīja pagājušās nedēļas ceturtdienas pēcpusdienā sagruvušā lielveikala Maxima projektu. Traģēdijā gāja bojā 54 cilvēki un vēl daudzi guva ievainojumus.

Par labu Eesti Krediidipank Latvijas filiālei sākta SIA Homburg Zolitude piederošā īpašuma Rīgā, Priedaines ielā 20, piedziņa.

Kā liecina tiesu izpildītāja Ronalda Veinberga ar 23.martu datētais paziņojums, tiesu izpildītāja lietvedībā atrodas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatas nodaļas lēmums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu no Homburg par labu bankai.

Piedziņa tiek vērsta uz Homburg piederošo nekustamo īpašumu - domājamām daļām no īpašuma Priedaines ielā. Parāds ir nodrošināts ar hipotēku uz attiecīgo nekustamo īpašumu.

Homburg Zolitude pārstāve Rūta Grikmane aģentūrai LETA sacīja, ka banka realizē savas tiesības. «Nekādu plašāku komentāru šajā lietā nevarēsim sniegt,» piebilda Grikmane.

Nekustamā īpašuma Rīgā, Priedaines ielā 20 attīstītāja SIA Homburg Zolitude īpašnieks Nīderlandes investīciju fonds Homburg Eastern European Fund B.V., kas pārstāv 800 Nīderlandes privātos investorus/pensionārus, iesniedzis Valsts kancelejā brīdinājumu par ārvalstu investora prasību pret Latviju un strīda nodošanu izskatīšanai Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā. Prasījuma kopējā summa pēc šī brīža aplēsēm ir 11 763 899 eiro, informē uzņēmums.

Brīdinājums pamatots ar Latvijas valdības un Nīderlandes valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas stājās spēkā 1995.gada 1.aprīlī. Līgums, cita starpā, paredz veicināt abu valstu ekonomisko sadarbību un aizsargāt Nīderlandes investoru ieguldījumus Latvijas teritorijā un otrādi. Homburg norāda, ka līgums Latvijai uzliek pienākumu nodrošināt taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret Nīderlandes investoru ieguldījumiem un ar nepamatotiem vai diskriminējošiem līdzekļiem neierobežot ieguldījuma darbību, vadību, uzturēšanu, izmantošanu vai atsavināšanu.

Uzņēmums uzskata, ka pašreiz vairāku savstarpēji saistītu un viens otru papildinošu apstākļu dēļ ir izveidojusies situācija, kas Homburg Zolitude liedz jebkādas iespējas rīkoties ar investīciju objektu - daudzstāvu dzīvojamo ēku Rīgā, Priedaines ielā 20, un arī nekas neliecina, ka tuvākajā laikā situācija varētu mainīties. Uzņēmums norāda, ka līdzšinējā Rīgas domes rīcība ir novedusi pie stāvokļa, kad investors ir zaudējis visas īpašumu raksturojošās pazīmes.

Zolitūdes traģēdijā bojā gājušo radiniekiem un cietušajiem pirmie Rīgas domes noteiktie pabalsti varētu tikt izmaksāti līdz Ziemassvētkiem, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Ervins Alksnis.

Alksnis stāstīja, ka Sociālais dienests ir apzinājis visus traģēdijā bojā gājušo radiniekus, kuriem tiks izmaksāti bēru izdevumu pabalsti līdz 1000 latiem, kā arī 10 000 latu lielais finansiālais atbalsts. Pagaidām līdz galam neesot apzināti cietušie, kuriem tiktu izmaksāts 5000 latu liels pabalsts.

«Saprotiet, kur ir liela nauda, tur ir milzīga interese, tāpēc mums ir jābūt uzmanīgiem šādos gadījumos. Speciāli izveidotā komisija uzraudzīs pabalstu izmaksāšanu, līdz ar to pirmie pabalsti varētu tikt izmaksāti jau līdz Ziemassvētkiem,» atzina Alksnis.

Jau ziņots, ka Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja 10.decembrī plāno lemt par komisijas izveidi pabalstu un ziedojumu izmaksas nodrošināšanai Zolitūdes traģēdijā cietušajiem.

Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo ugunsdzēsēju tuvinieki no valsts, Rīgas domes un privātām kompānijām vēlas piedzīt kopumā 1,5 miljonu eiro lielu morālā kaitējuma kompensāciju.

Lielveikalā Maxima pēc ēkas pirmā konstrukciju nogruvuma ieradās daudz ugunsdzēsēju, lai glābtu veikalā iesprostotos cilvēkus. Otrā nogruvuma laikā zem veikala drupām gāja bojā trīs ugunsdzēsēji - Rīgas reģiona pārvaldes 5.daļas komandiera kapteinis Vilnis Šteinītis, Rīgas reģiona pārvaldes 1.daļas inspektora dežuranta vada komandieris virsleitnants Edgars Reinfelds un Rīgas reģiona pārvaldes 1.daļas ugunsdzēsējs glābējs kaprālis Sergejs Ižiks.

Visu trīs ugunsdzēsēju tuvinieki vērsušies Rīgas rajona tiesā pret Latvijas valsti Ekonomikas ministrijas (EM) personā, SIA Maxima Latvija, SIA Homburg Zolitude, arhitektu biroju Kubs, SIA Re&Re, Rīgas domi un arī SIA HND Grupa. Tiesa bija ierosinājusi trīs atsevišķas lietas un katrā lietā glābēju tuvinieki vēlas piedzīt morālo kompensāciju 500 000 eiro apmērā.

Zolitūdes traģēdijā sagruvušā lielveikala Maxima deformācijas procesi bija sākušies divus gadus pirms traģēdijas, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma sacīja Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

«Esmu pārliecināts, ka izmeklēšanā būs pieejami dokumenti, kas apliecinās, ka deformācijas procesi sākušies divus gadus iepriekš,» viņš teica.

Grišins paskaidroja, ka izmeklētāji skatās plašāk, kuri cilvēki jau šo divu gadu laikā to varēja konstatēt un novērst.

«Izmeklētāji, veicot procesuālās darbības, ir noskaidrojuši to personu darbību vai bezdarbību, kuras bija saistītas ar šīs celtnes ieceres radīšanu un realizēšanu dzīvē,» teica Grišins, atzīstot, ka celtne jau projektā bijusi bīstama.

Viņš informēja, ka izmeklētāji izdarījuši jau lielāko daļu procesuālo darbību, kas vērstas uz pierādījumu vākšanu un fiksēšanu, pašlaik process restaurēts tehniski, drīz arī ekspertīze nonāks izmeklētāju rokās.

Maxima Latvija apgrozījums 2013.gadā ir sasniedzis 660,3 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2012.gadu ir kāpums par 4%, atklāja jaunā Maxima Latvija vadītāja Jeļena Kondrašova.

Vadītāja arī atzina, ka pircēju boikots veikalos turpinās.

Apgrozījuma pieaugums Latvijā nav lielākais starp Baltijas valstīm, teica Kondrašova. «Lietuva un Igaunija mūs ir apsteigusi. Lietuvā apgrozījums palielinājies par 4,6%, bet Igaunijā - 13,5%. Igaunijā kāpums saistīts ar straujo Maxima tīkla attīstību, pagājušajā gada laikā atverot vairākus Maxima XX formāta veikalus, izpildot gada plānu.»

Savukārt par pērnā gada peļņu J. Kondrašova nevēlējās runāt, jo tas esot pāragri un šo finanšu rādītāju viens no lielākajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā varēšot komentēt tad, kad būs noslēdzies gada pārskata audits. Tas varētu būt pēc Lieldienām, uz vasaras sākumu.

Saistībā ar Zolitūdes traģēdiju tiesā tiks iesniegtas prasības pret konkrētām fiziskām personām, proti, juridisko personu īpašniekiem, tostarp pret Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (SC), šodien preses konferencē žurnālistiem sacīja zvērināts advokāts Aldis Gobzems.

Advokāts papildināja, ka šādai civilprasībai nebūs nekāda sakara ar politiku. «Tā kā mēs uzskatām, ka šeit ir notikusi kolektīva bezatbildība un solidāra atbildība ir jāuzņemas visām iesaistītajām pusēm, šāda prasība pret fizisko personu Nilu Ušakovu arī tiks iesniegta,» norādīja Gobzems, paskaidrojot, ka Ušakovs personīgi saskaņā ar likumu ir bijis atbildīgs par Rīgas būvvaldes darbu.

Gobzems sacīja, ka gadījumā, ja tiks rasts finansējums, tiks iesniegtas prasības pret citiem atbildētājiem arī Lielbritānijā un ASV. Prasība ASV varētu tikt iesniegta, kad būs zināms, vai spriedumu varēs izpildīt Latvijā.

Pēc traģēdijas Zolitūdē mazumtirdzniecības kompānija SIA Maxima Latvija mainīs uzņēmuma attīstības stratēģiju, šodien preses konferencē apstiprināja veikalu ķēdes Maxima īpašnieka - holdinga Vilniaus prekyba - akcionārs Igns Staškevičs.

Viņš norādīja, ka viņa kā līdzīpašnieka lielākā mācība šajā situācijā ir tā, ka Maxima Grupa auga pārāk strauji un izaugsmes gaitā Maxima īpašnieki ir aizmirsuši par būtiskiem darbības procesiem un svarīgām vērtībām. «Taču esmu pārliecināts, ka Maxima ir sākusi būtiskas pārmaiņas.»

Staškevičs arī atzīst, ka Maxima Latvija nav darījusi visu iespējamo, lai novērstu ēkas sabrukšanu. Viņš pauda nožēlu, ka Maximas komanda nespēja izglābt uzņēmuma darbiniekus un pircējus, kā arī par bojāgājušajiem glābējiem.

«Es gribētu no sirds atvainoties par nepareizo rīcību, maldinošo komunikāciju un aizvainojošiem izteikumiem no Maximas pārstāvjiem pagājušajā nedēļā,» teica Staškevičs, uzsverot, ka Maxima ir ievērojami līdzatbildīga, tāpēc turpmāk tiks darīts viss, lai garantētu Maxima tirdzniecības telpu drošību un uzlabotu darbinieku apstākļus.

Nedēļas sākumā Valsts policija nodevusi Zolitūdes traģēdijas vietu Priedaines ielā 20 tās īpašniekiem SIA Homburg Zolitude un SIA Tineo. Pašreiz tiekot veikti visi nepieciešamie darbi vietas sakārtošanai un iekonservēšanai, kā to paredz Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisijas pieņemtais lēmums, informēja SIA Homburg Zolitūde pārstāve Rūta Grikmane.

(Papildināts viss teksts.)

Noslēgti vairāki līgumi ar uzņēmumiem, kuri nodrošinās traģēdijas vietas nožogošanu, kā arī apsardzi visas diennakts garumā, lai novērstu iespējamos apdraudējumus sabiedriskajai drošībai.

Saistībā ar daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kas atrodas blakus traģēdijas vietai Priedaines ielā 20, vēl arvien tiek gaidīts Rīgas domes ekspertu atzinums par tās stāvokli, lai pēc tam varētu lemt par turpmāko ēkas likteni, skaidroja R. Grikmane.

SIA Homburg Zolitude, kas ir Priedaines ielas 20 projekta attīstītājs, pieder Nīderlandē reģistrētam investīciju fondam Homburg Eastern Europe Fund B.V., kura īpašnieki ir aptuveni 700 privātpersonas. Uzņēmumam piederēja jumta virsējā daļa Priedaines ielā 20, kā arī pieder pazemes autostāvvieta un blakus uzbūvētais daudzdzīvokļu nams. Tirdzniecības platību īpašnieks ir SIA Tineo, kas savukārt ēku iznomāja mazumtirgotājam SIA Maxima Latvija.

Zolitūdē, Priedaines ielā 20, ēka blakus nu jau novāktajām sagruvušā veikala Maxima drupām oficiāli atzīta par A kategorijas graustu. Līdz augusta sākumam vēl netiks lemts par paaugstinātas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes piemērošanu šai ēkai. Tās īpašniekiem Rīgas domes (RD) vadība esot piedāvājusi būvi un zemi apmainīt pret līdzvērtīgu īpašumu, bet atbilde vēl tiek gaidīta. Tiesa, atbilde var atšķirties no tās, ar kādu pašvaldība rēķinās, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Būvvaldes ziņojumā RD Vidi degradējošo būvju komisijas sēdē citēts ēkas īpašnieku nolīgtā eksperta SIA Commodo atzinums, ka līdz galam neuzbūvētās ēkas kopējais nolietojums ir 70% apmērā, ekspluatācijas laikā ar konkrētu lietojuma slodzi pastāvot ēkas iegrimšanas riski. Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte Dienai apstiprināja, ka no ēkas īpašniekiem SIA Tineo un SIA Homburg Zolitude šobrīd tiek gaidīta atbilde, ko viņi plāno darīt ar ēku. Teorētiski ir trīs iespējas – turpināt to būvēt, nojaukt vai veikt apmaiņas darījumu ar domi, taču arī šajā gadījumā tā būtu jānojauc. Atbildei vajadzētu būt līdz augusta sākumam, kad par ēkas likteni tiks lemts vēlreiz. Ja tās īpašnieki piekritīs apmaiņas darījumam, pašvaldībai būs iespēja mainīt zonējumu teritorijai, kurā notika traģēdija, jo zeme vairs nebūs privāta, bet gan pašvaldības īpašums. Dome vēlas šo vietu noteikt par dabas jeb zaļo teritoriju, kurā varētu izveidot parku vai skvēru.

Gan SIA «Maxima Latvija», gan SIA «Re&Re» nepiekrīt valsts apsūdzības viedoklim par uzņēmumu atbildību Zolitūdes traģēdija, ceturtdien notikušajā tiesas sēdē liecināja abu uzņēmumu pārstāvji.

«Re&Re» vārdā liecības nolasīja Kaspars Krūmiņš, kurš skaidroja, ka valsts apsūdzība, nododot lietu tiesai, ir norādījusi, ka traģēdija ir saistīta ar nelikumībām, kas veiktas uzņēmuma interesēs. Krūmiņš tiesai norādīja, ka «absurdi būtu uzskatīt, ka būvkompānijas interesēs būtu ēkas sagrūšana».

Tāpat «Re&Re» pārstāvis uzsvēra, ka uzņēmums neuzskata, ka lietā apsūdzētais būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš būtu veicis viņam inkriminēto noziegumu jeb strādājis nolaidīgi.

Savukārt «Maxima Latvija» vārdā liecības tiesā nolasīja uzņēmuma pārstāve Elīna Stībele.

Savās liecības viņa lielākoties atkārtoja «Maxima Latvija» bijušās vecākās darba drošības speciālistes Innas Šuvajevas liecībās sacīto, uzsverot, ka sagruvušā veikala darbinieki rīkojušies atbilstoši spēkā esošajām instrukcijām. Stībele arī vairākkārt slavēja Šuvajevas kompetenci darba aizsardzības jomā.

Maxima Latvija noraidījusi Maxima kasiera Mārtiņa Plāša pilnvaroto pārstāvju – zvērinātu advokātu Alda Gobzema un Madaras Ķirses – prasību samaksāt Zolitūdes traģēdijā cietušajam 49,9 miljonus eiro.

Uzņēmuma pārstāvji norāda – aicinājumu izmaksāt 50 miljonu eiro kompensāciju būtu jāizsaka personai, kuras prettiesikās darbības rezultātā notika Zolitūdes traģēdija. «Pašlaik neviena valsts institūcija nav noteikusi personas, kuru darbību rezultātā notika nelaime,» teikts tirdzniecības tīkla valdes locekles Jeļenas Kondrašovas atbildē advokātiem, ko kustība Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs! nofotografējusi un ievietojusi sociālajā tīklā Facebook.

«Šobrīd Maxima Latvija nav pamata pievienoties Aicinājumā izteiktajam viedoklim par to, ka Maxima Latvija kā darba devējs būtu pieļāvusi rupju nolaidību,» pauda uzņēmuma pārstāvji.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā 10.maijā ierosināta trīs Zolitūdes traģēdijā cietušo prasība pret Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) un SIA Re&Re valdes priekšsēdētāju Aināru Pauniņu.

Prasība pret Ušakovu vērsta par viņa nepietiekamajām darbībām pēc Zolitūdes traģēdijas, lai noskaidrotu vainīgos un sauktu atbildīgās personas pie atbildības. Tikmēr prasība pret Pauniņu iesniegta par to, ka viņš ar savu faktisko rīcību kā Re&Re valdes priekšsēdētājs turpina nodarīt papildu morālo kaitējumu cietušajiem, piemēram, atrodoties Maldīvu salās, nevis piemiņas pasākumā.

Kā norādīts prasības pieteikumā, tas ir iesniegts par atvainošanos saistībā ar nodarīto morālo kaitējumu. Tāpat no prasības izriet, ka Pauniņš un Ušakovs nav darījuši visu iespējamo, lai Zolitūdes traģēdijas rezultātā radušās sekas, prasītāju pārdzīvojumus maksimāli samazinātu, bet gan, gluži pretēji, viņu rīcība bijusi tāda, kas vēl vairāk pastiprina prasītāju ciešanas, tādējādi pēc traģēdijas radīto morālo kaitējumu vēl palielinot.

«Advokāti raugās divējādi. Varbūt ir pāršauts pār strīpu. Advokātiem ir dažādi uzskati, cik skaļi drīkst sevi reklamēt, kur ir tā robeža, kurai nedrīkst pāri kāpt. Šajā gadījumā tas ir kaut kur uz robežas – vieni uzskata, ka robeža ir pārkāpta, citi – ka ne. Mans personīgais uzskats – ne viss ir pareizi, bet no otras puses – nekļūdās tas, kas nedara neko. Ja sabiedrībā nebūs kāds trakais, tad sabiedrība apstāsies.» Tā intervijā laikrakstam Neatkarīgā, runājot par to, kā Latvijas zvērinātu advokātu aprindas skatās uz Maxima traģēdijas tiesiskajiem aspektiem un kā vērtē advokāta Alda Gobzema aktivitātes šajā sakarā, sacījis zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Jau ziņots, ka 21.novembrī iebrūkot lielveikala Maxima jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Kustība Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs! un Zolitūdes traģēdijā cietušo advokāts Aldis Gobzems aicinājuši izteikt neuzticību Jāņa Kažociņa vadītajai traģēdijas sabiedriskajai komisijai. A. Gobzems un viņa kolēģi novērsuši trūkumus Zolitūdes traģēdijā cietušo pieteikumā tiesai par 100 miljonu latu piedziņu no Maximas lielveikala būvētājiem, attīstītājiem un Rīgas domes, vakar ziņoja LETA.

Patlaban starp Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem par ģimenes atbalsta izmaksāšanu 100 000 eiro apmērā ir noslēgtas vismaz 49 vienošanās, liecina tiesās iesniegtie pieteikumi.

Pagaidām vienošanās vēl nav noslēgtas piecos gadījumos. SIA Maxima Latvija komunikācijas vadītājs Jānis Beseris aģentūrai LETA norādīja, ka uzņēmums ir gandarīts par to, ka «kopējā dialogā panācām ļoti svarīgu lēmumu par atbalstu bojāgājušo ģimenēm».

«Respektējot cietušo lūgumu pašlaik neizpaust informāciju par ģimenēm, kas parakstījušas vienošanos, plašāk komentēt noslēgto vienošanos skaitu nevaram. Kopumā šim procesam no uzņēmuma puses ir novirzīti 5,4 miljoni eiro, un joprojām turpinās aktīvs darbs kopā ar cietušo pārstāvjiem, lai vienotos ar ģimenēm, kas traģēdijā zaudējušas tuviniekus. Patiesi ceram, ka šis atbalsts un ilgo, sāpīgo tiesvedību izbeigšana palīdz cilvēkiem raudzīties nākotnē, kā arī atrisināt dažādus materiālas dabas jautājumus jau tagad,» rezumēja Beseris.

Informācija par Zolitūdes traģēdijā aizdomās turamajiem varētu būt mēneša laikā, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma pieļāva ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

«Informācija par Zolitūdes traģēdijā aizdomās turamajām personām varētu nebūt jāgaida vēl mēnesi,» viņš sacīja.

Viņš norādīja, ka eksperti apzinājuši trūkumus, kādi bijuši celtniecības posmā. Pašlaik jau paveikts liels darbs gan Ekonomikas ministrijā, gan dažādās darba grupās un veikta virkne labojumu, bet vēl ir konstatēta virkne normatīvo aktu, kuros trūkst detalizētu regulējumu par būvniecības procesa norisi, kas jāapzina, teica ģenerālprokurors, norādot, ka tas ir viens no iemesliem, kamdēļ šis process nav tik ātrs.

«Faktiski, ja mēs būtu aprobežojušies tikai ar ēkas sagrūšanas iemeslu noskaidrošanu, tad ekspertīze jau būtu pabeigta vasaras vidū,» atzina Kalnmeiers, paskaidrojot, ka veikts liels darbs, lai apzinātu tās personas, kuras varēja, bet nenovērsa traģēdiju.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā pagaidām divi aizdomās turētie; viens no tiem ir lielveikala Maxima konstruktors būvinženieris Ivars Sergets, kuram piemērots apcietinājums.

Sergeta aizstāvis advokāts Andrejs Zvejsalnieks aģentūrai BNS pastāstīja, ka apcietinājumu Sergetam tiesa piemērojusi otrdien.

Aģentūrai BNS Valsts policijas pārstāve Sigita Pildava norādīja,ka , ka tiesa nolēmusi arī par drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu vēl vienai personai.

Apcietinājums piemērots sabrukušā lielveikala Maxima ekspertīzes veicējam Andrim Gulbim.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins žurnālistiem pastāstīja, ka tuvākajā laikā apsūdzības tiks izvirzītas vēl citām personām. Pret vienu juridisku personu pieņemts lēmums vērst piespiedu līdzekli, sacīja Grišins, neatklājot kādu. Vienlaikus sīkākas detaļas par Zolitūdes traģēdijā lietā aizdomās turamajām personām Grišins neatklāja.