Grāmatu apgādā SIA Zvaigzne ABC par jaunu dalībnieci kļuvusi apgāda pārstāve Zane Kilbloka, liecina Lursoft informācija.

Zane Kilbloka ar divu tūkstošu latu lielu ieguldījumu par grāmatu apgāda dalībnieci kļuvusi 8. augustā. Z. Kilblokai pieder 1,48% Zvaigzne ABC daļu. Pārējie 33 mazākumakcionāri saglabājuši savu statusu.

Savukārt savu dalību apgādā pārtraukusi Santa Svaža, kura par Zvaigzne ABC dalībnieci bijusi no 2010. gada 18. marta, līdz šī gada 8. augustam.

Db.lv jau vēstīja, ka Zvaigzne ABC pērn palielinājusi apgrozījumu par 8%, bet tās peļņa pieaugusi pat deviņas reizies.

Apgāda darbībai būtisku uzlabojumu deva tā produkcijas apjoma daļas palielināšana, kas tiek pārdota savos veikalos, līdz ar to naudas aprite kļuva efektīvāka un izmaksas – mazākas, grāmatas nav jāatdod starpniekiem, kam ir ilgs norēķinu termiņš un iespējama pat naudas nesamaksāšana.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Turpinot ieguldīt kino industrijā, ieguvēji būs ne tikai dažādu nozaru pārstāvji, bet arī nākamās paaudzes, pauž "Ego Media" valdes priekšsēdētājs un producents Guntis Trekteris.

Viņš iesaka - pirms tiek veiktas papildu investīcijas ārzemju projektu filmēšanas atbalstam Latvijā, padomāt, kā nākt pretī vietējiem māksliniekiem un producentiem. Interese par pašmāju kino aug, par to liecina arī producenta jaunākā darba - spēlfilmas "Pilsēta pie upes" - apmeklējumu skaits.

LASI ARĪ: TOP 10: Pasaulē visu laiku pelnošākās filmas

Ar kādiem izaicinājumiem producentiem un kino industrijā strādājošajiem nākas saskarties Latvijā? Vai kā nelielai valstij mums šajā nozarē ir arī kādi plusi?

Es domāju, ka ir gan izaicinājumi, gan plusi. Pirmkārt, mums kā mazai valstij ir mazs tirgus. Tas attiecas gan uz finansējumu, gan arī uz darbu izplatīšanu. Izaicinājums ir savākt filmai nepieciešamo finansējumu un arī veiksmīgi to pārdot, jo tirgus ir ļoti, ļoti ierobežots.

Jo zemāka ir grāmatām piemērotā likme, jo grāmatniecība ir stabilāka, aģentūrai LETA pauda Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka.

Pēc viņas sacītā, grāmatniecības nozare mēģina panākt valdības un arī Finanšu ministrijas izpratni - lai nozare turpmāk pastāvētu un varētu sekmīgi gan saglabāt savu darbību, gan arī nodrošināt pilnvērtīgu attīstību, Latvijai būtu jāseko Eiropas lielāko valstu piemēram un jāsamazina pievienotās vērtības likme (PVN) no 12% uz 5%.

Punka norādīja, ka ir divi iemesli, kāpēc PVN likme ir jāsamazina pēc iespējas ātrāk. Viņa uzsvēra, ka Ministru Kabinets nebija iekļāvis grāmatnīcas to tirdzniecību vietu skaitā, kam bija dotas iespējas strādāt nedēļas nogalēs.

"Tas diezgan būtiski ietekmēja mūsu apgrozījumu grāmatu veikalos. Lai gan internetā ir pieaudzis pārdoto e-grāmatu skaits, tomēr tas nespēj kompensēt naudas plūsmas kavējumus, kādi radās," skaidroja Punka.

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

Lietuvas ekonomika diezgan labi tikusi galā ar jaunā koronavīrusa krīzes izaicinājumiem un jaunākie rādītāji dod pamatu piesardzīgam optimismam attiecībā uz otro pusgadu, atzinis finanšu ministrs Viļus Šapoka, vienlaikus brīdinot, ka šī situācija var strauji mainīties.

Kā ceturtdien paziņojis Statistikas departaments, Lietuvas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, samazinājies par 3,7% līdz 11,5 miljardiem eiro, bet salīdzinājumā ar gada pirmajiem trim mēnešiem - par 5,1%.

Pašā pandēmijas karstumā daudzi ekonomisti prognozēja, ka ekonomikas kritums var sasniegt divciparu skaitli.

"Skaitļi patīkami pārsteidz," ceturtdien izteicies arī Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja Vits Vasiļausks. "Lietuvas ekonomika pagaidām pārsteidzoši labi izturējusi Covid-19 pandēmijas izaicinājumus. Neraugoties uz stipro šoku valsts ekonomikai, jau kopš maija vidus vērojams ekonomiskās aktivitātes pieaugums. Savlaicīgā fiskālā reakcija - pasākumi iedzīvotāju ieņēmumu, darba vietu un uzņēmumu saglabāšanai - palīdzējuši amortizēt zaudējumus, ko ekonomika pieredzēja aprīlī," norādījis Šapoka.

Viesmīlības nozares īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā divu Covid-19 pandēmiju laikā ir samazinājies no 2% līdz 1%, liecina Latvijas Restorānu biedrības (LRB) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) apkopotā oficiālā statistika.

Turklāt Latvijas viesmīlības nozare strauji zaudē konkurētspēju, jo atgūstas lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, kurās nebija tik stingri ierobežojumi.

“Latvijai nav izdevies tik veiksmīgi sabalansēt sabiedrības veselības un ekonomikas izaugsmes intereses, kā tas ir izdevies kaimiņiem. Viesmīlības nozares asociācijas un LDDK veidotā Krīzes vadības komiteja ir visu pandēmijas laiku strādājušas pie loģiskiem priekšlikumiem gan par ierobežojumiem, gan saistībā ar valsts atbalsta jautājumiem. Diemžēl Latvijā noteiktie ierobežojumi ir bijuši haotiski, striktāki un ilglaicīgāki kā kaimiņvalstīm, un visbiežāk politisku, ne epidemioloģisku motīvu vadīti. Tas novedis pie situācijas, ka šobrīd mūsu nozare ir krietni sliktākā situācijā nekā Lietuvā un Igaunijā,” norāda LRB prezidents Jānis Jenzis.

Krievijā recesija ir beigusies, un līdz ar to visas Baltijas jūras reģiona valstu ekonomikas aug, bet izaugsme ir pieticīga, liecina Swedbank Baltijas jūras indeksa apskatā iekļautā informācija.

Indeksa rādījums Latvijai ir nedaudz samazinājies. Sniegums ir labāks nekā Polijai un Krievijai, bet tas atpaliek gan no reģiona vidējā, gan no Igaunijas un Lietuvas sasniegtā. Populisma vēsmu pieaugums pasaulē palielina protekcionisma draudus, kas negatīvi ietekmēs Latvijas ilgtermiņa izaugsmi. Uz eksportu balstīts izaugsmes modelis joprojām ir vienīgais modelis, ar kura palīdzību Latvija var sasniegt ilgstoši strauju un ilgtspējīgu izaugsmi. Latvija atgūstas no tirdzniecības plūsmu krituma uz Krieviju un apgūst jaunus tirgus Eiropas Savienībā un citur pasaulē. Preču cenu kāpums pasaulē un ārējā pieprasījuma uzlabošanās palīdzēs eksportam augt nedaudz straujāk nākamajos gados. Tomēr eksporta izaugsmei nepieciešamas strukturālās reformas un konkurētspējas stiprināšana, kur Latvijai vēl ļoti stāvs kalns kāpjams, norāda Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Nekustamā īpašuma tirgus līdz galam vēl nav atkopies, Rīgā tas atgūstas krietni lēnāk nekā Tallinā vai Viļņā

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda Pro Kapital Grupp vadītājs Paolo Mikeloci (Paolo Michelozzi), tajā pašā laikā piebilstot, ka ekonomiskie indikatori ir pozitīvi, kas vieš pārliecību, ka arī Rīgā tuvākajā nākotnē būs labāka tirgus situācija.

Nav vienkāršs tirgus

Pašlaik šīs nekustamā īpašuma kompāniju grupas portfelī ir attīstības projekti 100–130 miljonu eiro vērtībā visās trijās Baltijas valstīs. Pēc krīzes uzņēmums aktīvāk darbojies kaimiņvalstīs, taču šogad, pēc ilgāka pārtraukuma, tas ir pabeidzis augstvērtīgu dzīvojamo māju River Breeze Residence Klīversalā. Sākt jebkādu jaunu projektu pēc krīzes bija izaicinoši, atzīst P. Mikeloci. Klīversalas kvartāla attīstību uzņēmums ir sācis virzīt jau pirms krietna laika. «Tas ir mūsu nozīmīgākais projekts, mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai to attīstītu labākajā iespējamā veidā, lai projekts atbilstu visām tām prasībām, ko izvirza pilsēta. Tad, kad redzējām, ka varam sasniegt labus rezultātus, ka detālplānojums ir optimāls, sākām, un esam apmierināti ar panākto rezultātu. Protams, tam, ka projekts nāca tik ilgi, ir saistība arī ar kopējo situāciju nekustamā īpašuma tirgū,» viņš piebilst. Pašlaik šajā projektā ir pārdota aptuveni 1/3 apartamentu.

Arī pie noteiktajiem kohēzijas politikas izmaksu «griestiem» vēl iespējams diskutēt, kuram pienākas vairāk, norāda Eiropas reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns.

Latvijas un EK viedoklis atšķiras jautājumā par «griestu» noteikšanu kohēzijas naudai dalībvalstīm 2,5% apmērā no to kopprodukta.

Jā, šīs domstarpības ir zināmas un apspriestas. Tomēr, kas attiecas uz pašu ES budžeta arhitektūru un nepieciešamajām reformām, mums ir liela vienprātība. Latvijas un pārējo Baltijas valstu bažas par «griestiem» kohēzijas fondam man ir saprotamas, tomēr tas ir diskusiju formā risināms jautājums. EK var tikai nākt klajā ar priekšlikumu, attiecoties pret visām 27 ES dalībvalstīm vienādi.

Ir vairākas dalībvalstis, kas dažādu iemeslu dēļ zaudēs no kohēzijas naudas. Man to bažas ir saprotamas, un ir jau vairākas idejas, kā radušos situāciju varētu uzlabot. Tomēr es no otras puses arī uzsveru, ka visupirms nepieciešama vienošanās par budžeta apjomu. Pēc tam jau var diskutēt, ko tas nozīmē konkrēti Latvijai un citiem. Tāpēc, manuprāt, arī Latvijas valdības fokusam pašlaik vajadzētu būt uz adekvātu ES budžetu, un tad jau uz Latvijas daļu tajā kā vispārējās budžeta politikas iznākumu.

Tas, kā attīstīsies norises darba tirgū, šobrīd interesē visus – gan darba devējus, gan darbiniekus.

Pat prestižais izdevums the Economist pavasarī veltīja atsevišķu apskatu darba tirgus tendenču apkopojumam, pasludinot, ka iestājies darba ņēmēju zelta laikmets. Lai gan cilvēki mēdz būt sentimentāli, kavējoties atmiņās par to, cik jauka darba dzīve bija agrāk, neapmierināti ar to, kāda tā ir šobrīd un baiļu pilni par to, kāda tā būs nākotnē, fakti rāda, ka gadu gaitā darba ņēmēju apstākļi ir arvien uzlabojušies un šobrīd izskatās labāk nekā jebkad agrāk. Diendienā darbojoties augstākā līmeņa darbinieku atlases jomā, vēlos dalīties arī savos novērojumos.

Strādājam vairāk, bet esam apmierinātāki

Varētu likties, ka paredzēt, kāds būs pēc-pandēmijas darba tirgus tikai gadu pēc šādas plaša mēroga kataklizmas ir teju neiespējami. Tomēr dati rāda, ka darba tirgus atgūstas pat straujāk kā prognozēts. Tikai gadus piecpadsmit atpakaļ, tehnoloģisko ierobežojumu dēļ šāda mēroga attālinātais darbs vienkārši nebūtu iespējams. Šobrīd dažādas darbinieku aptaujas rāda, ka darbam veltīto stundu skaits ir ievērojami pieaudzis. Paradoksāli, bet šodien no mājām strādājošie lai gan nereti strādā pat vairāk, tomēr uzrāda augstākus apmierinātības rādītājus.

Latvijas ekonomikā zemākais punkts Covid-19 krīzē ir aiz muguras, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Zemākais punkts ekonomikā ir jau aiz muguras - ekonomikā ir atsākusies izaugsme," teica Kazāks, piebilstot, ka tostarp kāds tautsaimniecības sektors atgūstas ātrāk, cits lēnāk, bet kādā jomā vēl joprojām, iespējams, atgūšanās nav sākusies. Viņš arī atzīmēja, ka Latvijas ekonomika atgūstas, jo Covid-19 izplatība līdz šim ir bijusi samērā neliela.

"Protams, ja pasaulē, ja mūsu galvenajos eksporta tirgos atkal sāksies būtisks kritums, tad ekonomika piebremzēsies," sacīja Kazāks. Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka Covid-19 stāsts vēl nav beidzies.

"Neviens nezina, kas notiks turpmāk pasaulē, bet pašreizējā brīdī zemākais punkts ir aiz muguras," pauda Kazāks.

Fizikas doktors, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes asociētais profesors, kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs ir pārliecināts, ka a priori nevar aizstāvēt nevienu apgalvojumu, arī to, ka vairs neko nozīmīgu nav iespējams atklāt.

Fragments no DB intervijas:

Pēdējā laikā izskan gūzma negatīvas informācijas, proti, zinātnieki sēž uz koferiem, augstskolās tiek samazinātas budžeta vietas... Vai tiešām viss ir tik traki?

Ciest nevaru šādus izteikumus! Trūkums sākas prātā, pat vēl pirms prāta – iekšējā garīgā motivācijā. Ja mēs akcentējam tikai ziņu, ka viss ir slikti, tad tā arī būs. Nesen piedalījos nodokļu maksātāju forumā. Lai arī man kā zinātniekam ir maz sakara ar nodokļu maksātājiem, drīzāk piederu nodokļu saņēmējiem, tiku uzaicināts, minot argumentu, ka Vjačeslavs jau vienmēr ir optimists. Pozitīvā domāšana nav pašmērķis un tā nenozīmē bēdīgu lietu ignorēšanu. Katrā solī ir jāspēj saredzēt, kādas ir iespējas, ko es varu izdarīt lietas labā. Ja kādam liekas, ka viņam kaut kas pienākas, un viņš ilgstoši saduras ar realitāti, ka viņam nekas netiek piešķirts, tad kaut kas nav pareizs pašos pieņēmumos. Ir jāspēj realizēt to, kas tev ir dots, tādos apstākļos, kādi tev tie ir. Tie var būt nenoteiktības, tie var būt trūkuma vai netaisnīgu iespēju apstākļi, taču mums ir jācenšas būt atvērtiem dzīves izaicinājumu priekšā. Jo atvērtāki būsim, jo lielākas ir iespējas, ka mēs virzīsimies pa īsto taku un kaut ko sasniegsim šajā dzīvē. Optimistisks skatījums man gluži vienkārši palīdz nezaudēt enerģijas avotu arī brīžos, kad realitāte, diemžēl, ir visnotaļ skaudra. Ja negatīvismu un sarūtinājumu padod tālāk, tas sāk vairoties.

Šajā rakstā tiks apskatīts, kas 2019. gadā ietekmēs Eiropas finanšu tehnoloģiju jomu un kādas tendences sagaidāmas maksājumu pakalpojumu jomā.

Finanšu regulējuma pastiprināšana

Masu medijos bieži stāsta par cīņu ar «krievu kapitālu» pasaules banku sektorā. Taču tas ir diezgan šauri. Runa nav vienkārši par kaut kādu «Krievijas kapitālu» ar «apšaubāmu izcelsmi», daudzām valstīm tagad nākas grūtāk strādāt globālajā finanšu pasaulē, jo viss kļūst caurspīdīgāks dažādām regulējošajām un pārbaudošajām iestādēm.

Pēc būtības tiek veikts globāls darbs – tiek savesta kārtībā starptautiskā naudas pārvedumu sistēma. No sākuma ASV parādījās likums «Par citu valstu teritorijās dzīvojošo un strādājošo fizisko un juridisko personu nodokļu nenomaksāšanas novēršanu», saīsinātais nosaukums FATCA (Foreign Account Tax Compliance Act). Pēc tam ar 2012. gadu tika uzsākts analītiskais darbs, lai izstrādātu automātiskas finanšu informācijas apmaiņas standartus nodokļu mērķiem – CRS (Common Reporting Standard).

Teju pirms katra lielāka sporta vai kultūras notikuma aizsākas publiska diskusija, vai šajos pasākumos ir vērts ieguldīt valsts naudu un kāds ieguvums no tā būs sabiedrībai?

Atbilde uz šo jautājumu ir gaužām vienkārša. Ja varam pierādīt, ka pasākums valsts kasē ienesīs vairāk naudas, nekā tiks izdots, tad pasākums valstij ir jāatbalsta. Tā ir investīcija, kura nesīs ne tikai papildu naudu valsts budžetā un uzņēmēju kontos, bet arī veicinās Latvijas atpazīstamību pasaulē, popularizēs mūsu zemi kā tūrisma un investīciju galamērķi.

Lielie publiskie pasākumi ir magnēts, kas jau tagad nes naudu

Šogad Latvijā notika vairāki lielie masu pasākumi, un jau tagad varam izmērīt to aptuveno pienesumu Latvijas budžeta un uzņēmēju maciņiem. Esam izanalizējuši to valstu iedzīvotāju norēķinus ar maksājumu kartēm Latvijā, kuru pārstāvētās izlases šogad spēlēja Pasaules hokeja čempionātā Rīgas grupā. Salīdzinot datus par 2023. gada aprīli un maiju, redzam, ka Šveices, Slovākijas, Čehijas, Norvēģijas, Kazahstānas, Kanādas un Slovēnijas iedzīvotāju tēriņi pasaules čempionāta norises laikā ēdināšanas iestādēs auguši par 53%, bāros par 54%, bet viesnīcās par 47%.

Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Situācija pārtikas ražošanas nozarē patlaban vērtējama kā apmierinoša, pauda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, tostarp komentējot Covid-19 līdzšinējās sekas uz nozari.

Viņa teica, ka palēnām atgūstas sektori, kam ārkārtējās situācijas laikā klājās grūtāk, piemēram, viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas jeb HoReCa sektors, kas bija apstājies līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Kopumā situācija nozarē stabilizējas. Līdz ar to lielie pārtikas ražotāji, kam bija "darba pilnas rokas" arī ārkārtējās situācijā, kad primāri bija jāapgādā vietējais tirgus ar produkciju, tagad var vairāk pievērsties eksportam.

Pēc Šures teiktā, kopumā pārtikas nozare joprojām turpina darbu pastiprinātas drošības apstākļos, ievērojot paaugstinātas higiēnas normas, nelaižot nepiederošas personas savās ražotnēs.

Viņa atzina, ka, rēķinoties ar apgrozījuma kritumu, daudzi uzņēmumi ir optimizējuši izdevumus mārketingam, reklāmām. Nozares uzņēmumi atceļ gada noslēguma pasākumus darbiniekiem, jo tik augstu risku ražotāji nevar atļauties. "Esam atveseļošanās stadijā, bet nezinām, cik ilgi tā turpināsies, vai nesekos kritiens atpakaļ," sacīja Šure, attiecinot to uz epidemioloģisko situāciju.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Gemius Latvia vadītāja Linda Egle. SIA Gemius Latvia ir starptautiskā interneta pētījumu un konsultāciju uzņēmuma Gemius meitas uzņēmums. Gemius darbojas no 1999. gada un šobrīd aptver vairāk nekā 40 valstis. Viens no pazīstamākajiem un senākajiem Gemius produktiem - auditorijas pētījums gemiusAudience - ir interneta auditorijas datu valūta, ko ikdienā lieto interneta mediji un mediju un reklāmas aģentūras, plānojot reklāmas kampaņas.

Lai attīstītu valsti un mazinātu ēnu ekonomiku, iedzīvotāju ienākuma nodoklim jābūt mazākam. Tā intervijā DB norāda jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš tieši šodien dod svinīgo solījumu Saeimai.

Atbildot uz jautājumu, kuri nodokļi būtu jāsamazina, A. Bērziņš norāda, ka «pats pirmais ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Ēnu ekonomiku var samazināt tikai ar skaidri reāliem soļiem, nevis ar piespiedu metodēm, cerot, ka būs kāds, kurš maksās labāk. Var jau teikt, ka Ungārija ir valsts, kas neievēro dažādus noteikumus, bet tieši šādas metodes tā lieto, samazinot nodokļus. Nevaru gan šobrīd pateikt, cik labi ungāriem ir veicies, bet no nodokļu samazināšanas mēs noteikti neizvairīsimies».

ECB lēmums sarūgtina kredītņēmējus

Lēmums Frankfurtē apgrūtinās dzīvi arī Latvijā.

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka starp trim lielākajiem degvielas mazumtirgotājiem Latvijā – Statoil, Neste un Lukoil – nekādas aizliegtas vienošanās nav. Šī nav pirmā reize, kad KP nāk klajā ar attiecīgu atzinumu par degvielas tirdzniecību valstī, un jāatzīst, ka tas nav nekas pārsteidzošs.

Situācija saistībā ar šo nozari Latvijā nav iepriecinoša, taču šajā gadījumā runa ir nevis, piemēram, par karteli, bet gan ko citu.

Protams, ir jāpiekrīt, ka degvielas cenas minēto trīs kompāniju tirdzniecības vietās nereti ir pat ļoti līdzīgas, tomēr tas drīzāk izskaidrojams ar apstākli, ka šie trīs lielie uzņēmumi ļoti uzmana viens otru. Runājot alegorijās, rodas iespaids, ka katra no šīm kompānijām ir nolikusi uz savas mītnes jumta pa vienam cilvēkam, lai ar binokli vēro, ko dara pārējās divas. Taču ar to viss vēl nebūt nebeidzas... Patērētājam, kurš ikdienā pārvietojas ar automašīnu, un ir spiests tajā laiku pa laikam ieliet degvielu, varētu šķist, ka mazo tirgotāju piedāvātās cenas ir augstas, bet lielie tirgotāji ir kļuvuši pavisam nekaunīgi. Turklāt jau ilgstoši. Realitāte ir krietni vien neapskaužamāka.

Akciju tirgus gan mums ir mazākais Baltijā, un viens no iemesliem ir tas, ka Latvijā nav daudz lielu, investoriem interesantu uzņēmumu. Gan Lietuvā, gan Igaunijā atšķirībā no Latvijas valsts nokotēja savus lielos telekomunikāciju uzņēmumus biržā. Lietuvā visi valstij piederošie enerģētikas sektora uzņēmumi jau tiek kotēti biržā. Arī Polijā visi lielie valsts uzņēmumi tika privatizēti ar publisko piedāvājumu un nokotēti biržā. Tā ka Latvijas valsts var darīt ļoti daudz, lai uzlabotu situāciju kapitāla tirgū. Turklāt valsts sev piederošos uzņēmumus var daļēji kotēt biržā, paturot sev kontrolpaketi, ceturtdien intervijā laikrakstam Diena norāda Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Fragments no intervijas

Kā jūs vērtējat Latvijas kapitāla tirgus attīstību, un kā mēs izskatāmies uz kaimiņu fona?

Raugoties no investoru viedokļa, pozitīvi ir tas, ka mūsu – Baltijas – reģionā izveidots vienots reģionālais akciju un parāda vērtspapīru tirgus. Tas nozīmē, ka, piemēram, Latvijas investoram ir vienkārši ieguldīt arī Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu akcijās un savukārt kaimiņvalstu investori var ieguldīt Latvijas uzņēmumu akcijās. Šogad Nasdaq biržas sākušas piedāvāt jaunu pakalpojumu – Faktu lapas par uzņēmumiem, kas nozīmē, ka visiem investoriem pieejama informācija par vairāk nekā 800 uzņēmumiem Baltijā un Ziemeļvalstīs. Ja runājam par Latvijas akciju tirgu, tad mēs vēlētos, lai tas būtu labāk attīstīts, savukārt parāda vērtspapīru tirgus ir ļoti aktīvi attīstījies. Mums atnāca pieci jauni parāda vērtspapīru emitenti, un kopumā šobrīd biržā tiek kotētas 33 korporatīvo parāda vērtspapīru emisijas. Šajā ziņā Rīgas biržas parāda vērtspapīru tirgus ir vadošais Baltijā. Akciju tirgus gan mums ir mazākais Baltijā, un viens no iemesliem ir tas, ka Latvijā nav daudz lielu, investoriem interesantu uzņēmumu. Gan Lietuvā, gan Igaunijā atšķirībā no Latvijas valsts nokotēja savus lielos telekomunikāciju uzņēmumus biržā. Lietuvā visi valstij piederošie enerģētikas sektora uzņēmumi jau tiek kotēti biržā. Arī Polijā visi lielie valsts uzņēmumi tika privatizēti ar publisko piedāvājumu un nokotēti biržā. Tā ka Latvijas valsts var darīt ļoti daudz, lai uzlabotu situāciju kapitāla tirgū. Turklāt valsts sev piederošos uzņēmumus var daļēji kotēt biržā, paturot sev kontrolpaketi. Līdz ar lielo uzņēmumu ienākšanu biržā parādās arī lielie starptautiskie investori, kas līdztekus ieguldījumiem lielajos uzņēmumos arī nopērk mazāku uzņēmumu akcijas. Tas veicina kapitāla tirgus attīstībai labvēlīgas ekosistēmas veidošanos. Tas ir svarīgi arī riska kapitāla jomas uzņēmējiem, jo viņiem birža var kļūt par platformu savu investīciju pārdošanai, kuras atkal var iegādāties citi investori. Vēl viens svarīgs aspekts ir pensiju otrā līmeņa līdzekļi, kur šobrīd ir akumulēti vairāk nekā divi miljardi eiro un kurus arī ir iespējams ieguldīt mūsu ekonomikā, pērkot biržā uzņēmumu akcijas un obligācijas.

Pasaules piena tirgū piena ir vairāk, nekā pircēju – lielie ražotāji meklē jaunus noieta tirgus

A/s Rīgas piena kombināts (RPK), izpētot pasaules tirgus tendences, secina, ka pasaules piena tirgū šobrīd novērojama pārprodukcija un piena piedāvājums pēdējo trīs mēnešu laikā pārsniedz speciālistu prognozes. Tā, piemēram, saskaņā ar DairyCo Datum datiem Eiropas Savienībā (ES) piena piedāvājums kopumā ir audzis par 1.4% pēdējo trīs mēnešu laikā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada līdzīgu periodu, bet ASV tas ir audzis par 2.3%, Jaunzēlandē par 9.2%, Argentīnā par 11.3% un Austrālijā par 4.4%. Jāņem vērā, ka ES piena izlaides pieaugums ir panākts, pat neskatoties uz nesenu auksto laiku daudzviet Eiropā. RPK apkopotā informācija liecina, ka ES ietvaros 2011. gada decembrī pienotavām tika nodoti 11.2 miljoni t piena, kas saskaņā ar DairyCo Datum ir par 3.2% vairāk nekā gadu iepriekš. Lielāko ražošanas pieaugumu uzrāda lielie ES ražotāji – Francija, Vācija un Polija.

Latvijas lielie uzņēmumi nākotnē raugās ar lielāku optimismu, nekā to kolēģi pārējās Baltijas valstīs, liecina SEB bankas šī gada septembrī veiktā finanšu direktoru aptauja.

61% Latvijas lielo kompāniju finanšu direktoru ir pārliecināti, ka 2018. gads biznesam būs labvēlīgs, kamēr Lietuvā šāds viedoklis ir 54%, bet Igaunijā – 43% aptaujāto finanšu ekspertu.

Vairāk nekā divas trešdaļas jeb 67% lielo uzņēmumu Latvijā prognozē, ka nākamajā gadā to apgrozījums pieaugs. Turklāt katrs desmitais no aptaujātajiem uzņēmumiem sagaida, ka apgrozījuma pieauguma temps pārsniegs 10%. Šīs prognozes tikai nedaudz atpaliek no Igaunijas, kur pieaugumu sagaida pat 70% lielo uzņēmumu. Savukārt Lietuvā pieaugumu prognozē 58% no aptaujātajiem finanšu direktoriem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, visās trīs valstīs ir pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas prognozē apgrozījuma kāpumu.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.