Par 25–30% samazinoties šogad piedāvātajām ceļu būvdarbu izmaksām, rodas iespēja atjaunot vairāk ceļu, nekā plānots, vienlaikus pastāv bažas par darbu kvalitāti
Šogad valsts ceļu atjaunošanas darbi iecerēti 1032 km garumā, kas ir vairāk nekā pērn, kad darbi notika 750 km garumā. Paredzēts izsludināt iepirkumus 81 valsts ceļa posma remontdarbiem, kopā ar 11 no pērnā gada pārejošiem projektiem darbi paredzēti 92 objektos. «Tie ir šī brīža plāni, jo šīs sezonas iepirkumos rādās diezgan liela ekonomija 25–30% apmērā. Krietni lētāk, nekā mēs esam plānojuši. Konkurence ir ļoti liela, līdz ar to uzņēmēji piedāvājumos neatļaujas ielikt lielāku peļņas procentu, iespējams, peļņas procents nav nekāds,» DB stāsta va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Viņš neslēpj, ka cenu kritums ir pārsteigums pasūtītājam. Arī DB pārliecinājās, ka būtiski atšķiras cenas, kādas iecerējuši LVC un par kādām noslēgts līgums, piemēram, reģionālā autoceļa Tukums–Auce–Lietuvas robeža ap 10 km garā posma Zebrene–Lielauce rekonstrukcijas izmaksas tika lēstas vairāk nekā 8 milj. eiro apmērā, taču uzvarētājs a/s Kauno tiltai to apņēmies paveikt teju uz pusi lētāk – par 4,25 milj. eiro, izriet no Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā rodamās informācijas. Līdz marta beigām plānots apkopot informāciju par piedāvātajām līgumcenām un tad, iespējams, LVC organizēs papildu iepirkumus par ietaupīto naudu, līdz ar to sakārtoto kilometru skaits varētu būt lielāks. Valsts ceļu sakārtošanai – gan būvniecībai, gan ikdienas uzturēšanai – šogad paredzēti 250 milj. eiro, no tiem 136 milj. ir ES fondu līdzfinansējums, bet 111 milj. eiro – valsts budžeta līdzekļi, nedaudz tiek izmantota arī INTEREG nauda.
Rada bažas
Ceļu būves nozarē strādājošie uzņēmēji gan norāda – uzvarot par ļoti zemu cenu, pastāv iespēja, ka darbus par nosolīto summu nebūs iespējams kvalitatīvi paveikt, projekti kavēsies, būs jādomā par papildu līdzekļu piešķiršanu un jaunu iepirkumu rīkošanu. Par ES līdzekļiem līdzfinansētiem ceļu projektiem darbu kavēšanās draud ar iespēju zaudēt šo finansējumu. Zemā cena tiek saistīta ar lielo konkurenci tirgū, kuru saasinot ārvalstu kompānijas, kas šeit nav veikušas būtiskas investīcijas, piemēram, kvalitātes kontroles sistēmās, tehniskajā bāzē, speciālistos. «Viņi paļaujas uz lētiem apakšuzņēmējiem, bet tas ir liels risks. Ceļu būve atšķiras no celtniecības, kur var salasīt dažādus apakšuzņēmējus. Mums ir nepieciešamas laboratorijas, pieredze, iekārtas,» norāda SIA Saldus ceļinieks valdes loceklis Gints Karols. Šo, kā viņš saka, «ofisu kompāniju» dēļ tirgū valda satraukums, kas uzņēmējus spiež uzņemties risku nākotnei, lai šodien strādātu, taču ilgtermiņā tā nevar dzīvot. Zemo cenu dēļ šis gads varētu izrādīties sliktāks nekā iepriekšējais, turklāt, lai gan uz papīra atjaunojamo km skaits un paredzētais finansējums ir lielāks, tas ir nepietiekams gan no infrastruktūras sakārtošanas viedokļa, gan no tā, kādas jaudas ir ceļu būves nozarei, turpina G. Karols. Nozarē manāms satraukums, nedrošība par to, kas notiks tālāk, nav saprotama valsts ilgtermiņa stratēģija un uzdevumi ceļu nozarei, finansējums zināms vien gadam, piekrīt biedrības Latvijas ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs. Tas saasinātas konkurences apstākļos uzņēmējiem liek piedāvāt zemas cenas, iespējams, lai uzturētu apgrozījumu, kvalifikāciju.
Kvalitātes riska zona
Viņiem piekrīt arī SIA Strabag (ar vācu kapitālu) valdes priekšsēdētājs Māris Paiders. Viņš papildina, ka pasūtītāji nepietiekami cīnās par darbu kvalitāti, ko ar zemāko cenu grūti nodrošināt. Rezultātā «brāķdari gadiem tikuši cauri sveikā,» tā M. Paiders, piebilstot, ka nekvalitatīvi veiktu darbu dēļ lauztu līgumi ir ārkārtīgi maz. Līdz ar to šobrīd notiekošais uzskatāms par pasūtītāja neizdarīto darbu sekām. Arī Z. Brunavs piekrīt – par zemāko cenu tiek nodrošināta minimālā pieļaujamā kvalitāte. Strauji samazinoties piedāvātajām līgumcenām, kvalitāte tuvojas «riska zonai». J. Lange gan oponē, ka nekvalitatīvi veiktu darbu ir arvien mazāk, līdz 5%. «Iesniedz analīzēm materiālu, ja tas neatbilst kvalitātei, kas paredzēts tehniskajā projektā, nepielaižam projektam, neļaujam izmantot. Ir tādi gadījumi katru gadu, kad, veicot urbumus, atklājas, ka asfalts neatbilst tām prasībām, kādas bijušas tehniskajā projektā. Tajā brīdī lojalitāte ir nulle, esam lūguši visu ņemt nost, pārfrēzēt, ir bijuši gadījumi, kur šķembas neatbilst, tad arī viss jāņem nost. Protams, uzņēmējam ir lieli zaudējumi,» tā J. Lange. Tiesa, pārbaudes lielākoties tiek veiktas uz valsts galvenajiem autoceļiem. Konkursu nolikumos arī iestrādāta norma, ka gadījumā, ja tiek lauzts līgums par saistību nepildīšanu, sodītais uzņēmums vairākus gadus netiek pielaists iepirkumiem, viņš turpina.
Otrais vilnis
Z. Brunavs pieļauj, ka zemās cenas biežāk piedāvā kompānijas, kas pirms dažiem gadiem neapdedzinājās, nespējot izpildīt līgumus, kas slēgti par krīzes laiku cenām. DB vairākkārt ziņojis par lauztiem līgumiem, tie lielākoties bija slēgti 2009. gadā par zemām cenām. Tā kā projektu īstenošanai vajadzēja vairākus gadus, to pabeigšana finansējuma ietvaros nebija iespējama. Tiesa, papildu līdzekļu pieprasīšana neparedzēta būvdarbu sadārdzinājuma dēļ līdz šim novērota diezgan bieži – būvnieki to nereti argumentējuši ar vāji sagatavotu un nepilnīgu būvprojektu, pasūtītājs – ar termiņu neievērošanu, kas bieži saistīts ar pārāk zemu nosolīto cenu. «Protams, ja cena ir ļoti zema, vienmēr pastāv risks, vai uzņēmējs spēs izpildīt savas līgumsaistības, tādēļ tas dara mūs nedaudz bažīgus, jo esam ieinteresēti, lai līgumi, kas tiek noslēgti, tiktu pildīti,» atzīst arī J. Lange. Viņš apgalvo – lai nodrošinātos, ka līgumi tiek pildīti, tajos iestrādātas garantijas, kas paredz: ja uzņēmējs atkāpjas no līguma izpildes, viņam pasūtītājam jāsamaksā noteikta naudas summa.
Vēl maz
Pagaidām gan ir diezgan maz noslēgušos iepirkumu, liecina IUB mājaslapā pieejamā informācija. Lielākoties tie ir pašvaldību sludināti konkursi, piemēram, SIA Ceļi un tilti par 1,09 milj. eiro uzvarējuši iepirkumā par Rekašova, Kr. Barona un Tirgus ielas rekonstrukciju Ludzā, SIA Binders uzvarējis 6,78 milj. eiro konkursā par satiksmes termināla apkalpošanai nepieciešamās ielu infrastruktūras izbūvi Jelgavā. Ir arī virkne ceļu uzturēšanas konkursu, no kuriem finansiāli ietilpīgākais ir Jelgavas pašvaldības iestādes Pilsētsaimniecība konkurss par pilsētas inženierbūvju ikdienas uzturēšanas darbiem – 5,3 milj. eiro. Konkursā uzvarējis SIA KULK. Vairāk nekā par miljonu lētāks ir Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas konkurss par iekškvartālu piebraucamo un koplietošanas ceļu un teritoriju seguma atjaunošanu. 4,16 milj. eiro vērto iepirkumu dala a/s A.C.B, SIA Binders un a/s Ceļu pārvalde. Joprojām tiek meklēts uzvarētājs Rīgas domes iepirkumā par Salu tilta rekonstrukciju, kura izmaksas tuvākajiem diviem gadiem tiek lēstas 21,3 milj. eiro apmērā. Drīzumā plānots izsludināt arī vairākus finansiāli ietilpīgus LVC iepirkumus, piemēram, par autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) 21,6 km garumā, kura plānotās izmaksas šobrīd tiek lēstas 14,5 milj. eiro apmērā, un par autoceļa Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) 10,6 km garumā, kura prognozētās izmaksas pārsniegs 19 milj. eiro. Ļoti daudzi LVC iepirkumu piedāvājumi jau tiek vērtēti un J. Lange cer, ka pozitīva rezultāta gadījumā aprīlī sāksies projektu realizācija.
