Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca pārstāvji tikušies ar Ekonomikas, Finanšu un Satiksmes ministriju pārstāvjiem, runājot par iespējamo atbalstu un aktivitātēm, kādas varētu tikt realizētas uzņēmumam, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Sarunu gaitā ir noteikti vairāki iespējamie scenāriji, kā varētu tikt realizēts valsts atbalsts. AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca vēlas saņemt atbalstu eksporta garantiju un apgrozāmo līdzekļu projektu realizācijai garantiju veidā, kuras šobrīd tiek realizētas caur ALTUM kā finanšu atbalsta instrumenti, vai citu līdzīgu atbalsta instrumentu. AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca vadība un akcionāri izprot esošo situāciju, normatīvo bāzi un saprot, ka tieša valsts garantiju izsniegšana mūsu gadījumā nav piemērojama.

Uzņēmums norāda, ka patlaban saskata visu iesaistīto pušu vēlmi rast situācijas risinājumu un tuvākajā laikā ir plānotas atkārtotas tikšanās.

Līdz 2026. gadam Rīgā un Pierīgā plānots īstenot zaļo satiksmes reformu, kur dzelzceļš tiks stiprināts kā sabiedriskā transporta mugurkauls, cita starpā paredzot bateriju vilcienu iegādi, informē Satiksmes ministrijā.

Atveseļošanas fonda investīcijas plānotas gan sliežu posmu modernizēšanai un izbūvei, gan mūsdienīgam ritošajam sastāvam, paredzot iepirkt bateriju vilcienus, kas ir videi draudzīgāka bezizmešu tehnoloģija.

Zaļās satiksmes reforma veicinās Rīgas metropoles areāla iedzīvotāju pārvietošanās paradumu maiņu, veidojot konkurētspējīgu videi draudzīgu sabiedriskā transporta un mikromobilitātes piedāvājumu attiecībā pret privāto transportu.

Viens no dzelzceļa modernizācijas projektiem ir bateriju vilcienu iegāde. Šobrīd bateriju vilcieni (battery electric multiple unit - BEMU) Eiropā iegūst popularitāti, valstīm cenšoties sasniegt uzstādītos klimata mērķus.

Gan ar zīmolu "Vivi" strādājošais Latvijas pasažieru vilcienu operators "Pasažieru vilciens", gan ar zīmolu "Elron" strādājošais Igaunijas pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid" ir ieinteresēti sākt satiksmi starp Rīgu un Tartu, raksta Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR portāls.

Tas vēsta, ka "Elron" satiksmi šajā maršrutā varētu sākt šā gada otrajā pusē.

Portāls arī norāda, ka joprojām spēkā ir arī Latvijas piedāvājums, kas sola satiksmi šajā maršrutā sākt drīzāk un lētāk.

Latvija jau sen piedāvājusi ar saviem vilcieniem organizēt vilcienu satiksmi maršrutā Rīga-Tartu par 250 000 eiro gadā, taču Igaunijas lēmumu pieņēmēji norādījuši, ka šim dzelzceļa savienojumam neesot naudas un pēc tā neesot vajadzības, raksta ERR.

"Mēs neesam saņēmuši nekādu atbildi," ERR citē "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētāja Rodžera Jāņa Griguļa teikto.

"Pirms [sava] piedāvājuma iesniegšanas mēs rūpīgi strādājām. Mēs esam veikuši visus pasākumus no savas puses, mūsu vilcieni pat ir aprīkoti ar nepieciešamajiem radio raidītājiem starptautiskajiem savienojumiem," sacījis Grigulis.

VAS Pasažieru vilciens (PV) modernizētos dīzeļvilcienus plāno saņemt, vēlākais, līdz marta beigām, jo sertifikācijas procesā nav konstatētas būtiskas neatbilstības, kas varētu liegt tālāku vilcienu pieņemšanu ekspluatācijā, skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdis Andris Lubāns.

Atbilstoši plānam pirmajiem modernizētajiem dīzeļvilcieniem jābūt nodotiem ekspluatācijā februāra beigās, taču, ņemot vērā, ka sertifikācijas institūcija ir pieprasījusi papildu izmēģinājumu braucienus un testus, lai pilnībā pārliecinātos par ritošā sastāva drošību, termiņš var ievilkties, skaidro Lubāns.

Janvāra beigās izmēģinājuma braucieni beidzās, taču vēl jānotiek sertifikācijas dokumentācijas sakārtošanai un vērtējumu saņemšanai no valsts institūciju puses. Kā skaidro Lubāns, sertifikācijas institūcija ir brīdinājusi, ka varētu vajadzēt vairāk laika «papīra darbam» un ir jautājums - cik daudz tas ietekmēs februāra beigu termiņu. Procedūra prasa, lai vilcieni saņemtu drošības sertifikātu no Baltijas testēšanas centra, un tālāk ar šo sertifikātu jādodas pie Latvijas dzelzceļa tehniskās inspekcijas un pie infrastruktūras pārvaldītāja - Latvijas Dzelzceļa. Pēc tam jau valsts institūcijas izvērtē sertifikātu, un, kamēr vērtēšana notiek, vilcieni joprojām skaitās ražošanas procesā, uzsver Lubāns, gan norādot, ka «jebkurā gadījumā pirmajā ceturksnī vilcieni būs».

Deviņu bateriju vilcienu iegāde orientējoši varētu izmaksāt 75-76 miljonus eiro, pastāstīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš skaidroja, ka bateriju vilcienu iegāde ir jauna funkcija, kura ir uzticēta Autotransporta direkcijai, jo iepriekš direkcija strādāja ar autobusu satiksmes iepirkumiem un vilcienu ritošais sastāvs bija AS "Pasažieru vilciens" pārziņā.

Šis iepirkums tiks veikts par Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda naudu, kas ir paredzēta videi nedraudzīga transporta izmantošanas mazināšanai un viens no risinājumiem ir bateriju vilcienu iegāde dīzeļvilcienu aizstāšanai.

Rīgā un Pierīgā plāno iepirkt bateriju vilcienus 

Līdz 2026. gadam Rīgā un Pierīgā plānots īstenot zaļo satiksmes reformu, kur...

"Mūsu dīzeļvilcieni ir novecojuši, bet Eiropa jaunu dīzeļvilcienu iegādei naudu nepiešķirtu. Tirgū pastāvošās alternatīvas ir vilcieni, kuri ir darbināmi ar baterijām vai ūdeņradi. Ūdeņraža vilcieni ir gan dārgāki, gan ir sarežģītāka to uzlādes infrastruktūra. Līdz ar to loģiska izvēle bija bateriju vilcieni," stāstīja Godiņš, norādot, ka projekts paredz deviņu vilcienu sastāvu iegādi ar 200 līdz 240 pasažieru sēdvietu ietilpību.

Kā teica Godiņš, sākotnēji ir plānots, ka šie sastāvi tiks izmantoti līnijā Bolderāja - Sigulda. Savukārt daļu dīzeļvilcienu, kuri pašlaik apkalpo Siguldas līniju, varētu novirzīt uz citām līnijām.

"Pašlaik dīzeļvilcienu ir tik, cik ir, ik pa laikam gadās tehniskas ķibeles, tādēļ citādāk palielināt satiksmes intensitāti ir sarežģīti. Savukārt bateriju vilcieni kalpotu Rīgas un Pierīgas areālā," stāstīja Godiņš.

Viņš arī skaidroja, ka kopējo summu pašlaik ir grūti minēt, jo to parādīs iepirkums, taču tie būs orientējoši 75-76 miljoni eiro. "Finansējums ir paredzēts tikai ritošā sastāva iegādei. Tas nozīmē, ka infrastruktūrai un uzturēšanai būs jāparedz valsts finansējums. Iecerēts ir, ka pirmie bateriju vilcieni pa Latvijas sliedēm sāks kursēt 2026.gadā," teica Autotransporta direkcijas vadītājs.

Godiņš stāstīja, ka mērķis ir šā gada pirmajā ceturksnī izsludināt iepirkuma pirmo kārtu, kura ļaus apzināt, kuras kompānijas ir gatavas piedāvāt savus pakalpojumus. Otro kārtu varētu izsludināt pašās pavasara beigās vai vasarā, taču tas būs atkarīgs arī no tā kā Satiksmes ministrijai veiksies ar ekspertu piesaisti un tehniskās specifikācijas izstrādi.

Parakstīts līgums par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi. Līgums paredz, ka līdz 2023. gada beigām būs piegādāti visi vilcieni.

Līgumu par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi parakstīja AS «Pasažieru vilciens» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, kā arī valdes locekļi Inga Vagele un Aldis Daugavvanags. Savukārt, no vilcienu ražotāja ŠKODA VAGONKA a.s. puses līguma parakstītāji bija valdes priekšsēdētājs Martins Bednars (Martin Bednarz) un valdes loceklis Milošs Brončeks (Miloš Bronček).

Jauno elektrovilcienu piegāde notiks pakāpeniski - pirmie vilcieni tiks piegādāti 2022. gada pirmajā pusgadā, bet līdz 2023. gada beigām pasažieru pārvadājumi tiks veikti jau ar visiem 32 jaunajiem vilcieniem. Saskaņā ar noslēgto līgumu vilcienu piegāde ir jāuzsāk 140 nedēļu laikā pēc līguma stāšanās spēkā. Savukārt līgums stāsies spēkā, tiklīdz ŠKODA VAGONKA a.s. iesniegs līguma izpildes nodrošinājumu, kas ir jāizdara 30 dienu laikā.

Uzņēmums Pasažieru vilciens (PV) plāno izsludināt jauno vilcienu iepirkumu tuvāko divu nedēļu laikā, trešdien preses konferencē informēja uzņēmuma valdes priekšsēdis Andris Lubāns.

Vēlākais, tas tiks izsludināts augusta laikā. Vilcieni netikšot nomāti, bet gan pirkti, jo mazinājušies riski, kas saistīti ar iepriekšējo konkursu tiesvedībām, konkrēti - spāņu uzņēmumu Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF).

Iepirkums tiks organizēts divos posmos ar sākotnēju pretendentu atlasi. Kopumā tiks iegādāti 30 līdz 33 vilcieni. Lai piesaistītu vairāk pretendentu, netikšot izvirzīti kādi specifiski kritēriji. Lubāns izteica vēlējumu, lai būtu trīs un vairāk pretendentu.

Iepirkuma kopējo summu PV vadītājs neprognozēja.

Konkursā galvenais kritērijs nebūšot zemākā cena, bet gan saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, jo būtiskas esot arī ekspluatācijas izmaksas un vienas sēdvietas izmaksas. Tas ļaušot objektīvi salīdzināt piedāvājumus.

Atkārtoti izvērtējot jauno elektrovilcienu iepirkumā iesniegtos piedāvājumus, AS «Pasažieru vilciens» izlēmis iegādāties vilcienus no Čehijas ražotāja «Škoda Vagonka», piektdien žurnālistiem sacīja «Pasažieru vilciena» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Kopējā līgumcena būs 241,888 miljoni eiro. Līgumcenā ietilpst vilcienu, to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde, rezerves daļu fonda piegāde pirmajiem pieciem gadiem, kā arī personāla apmācība.

Grigulis skaidroja, ka iepirkuma konkursā uzvarētājs mainīts, jo «Pasažieru vilciens» ņēma vērā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) ieteikumus par to, ka jāizvērtē cita elektroenerģijas cena un patēriņš. Pārvērtējot vilcienu izmaksas dzīves ciklā, izdevīgākais piedāvājums bija «Škoda Vagonka». Neviens no pretendentiem pārvērtēšanas laikā nedrīkstēja mainīt piedāvājumus.

Viņš atzīmēja, ka iepriekšējā iepirkuma uzvarētāja Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») piedāvātā cena bija lētāka, taču vilcienu apkopes un uzturēšanas izmaksas 35 gadu ciklā «Škoda Vagonka» bija mazākas, līdz ar to mazākas arī kopējās izmaksas.

Jauno elektrovilcienu piegāde uz Latviju aizkavēsies saistībā ar piegādes veida maiņu, kas veikta kara ietekmē, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K).

Jau iepriekš tika ziņots, ka vilcieni kara dēļ varētu kavēties.

Saskaņā ar atjaunoto piegādes grafiku pirmie vilcieni Latvijā ieradīsies jūnija beigās vai jūlija sākumā, pēc tam tie tiks testēti, izmēģināti Latvijas dzelzceļa sistēmā, sertificēti atbilstoši Eiropas Savienības (ES) prasībām un nākamā gada sākumā tajos būtu jāsāk pasažieru pārvadāšana.

"Sākotnējais plāns bija vilcienus [no Čehija] vest uz Latviju cauri Slovākijai, Ukrainai un Baltkrievijai, jo tur ir 1520 [milimetru] sliežu platums. Tagad tas vairs nav praktiski iespējams," sacīja Linkaits.

Ministrs skaidroja, ka saistībā ar plānu maiņu katrs vagons tiks daļēji izjaukts un un uz Latviju vests ar treileriem pa autoceļiem, bet tad atkārtoti saliks kopā.

Aizvien paliek neatbildēts jautājums, vai un kad Rail Baltica dzelzceļš tiks uzbūvēts un sāks funkcionēt.

1991. gadā – tātad pirms 33 gadiem – parādījās ideja, kuru varētu raksturot, pārfrāzējot visiem labi zināmas dzejas rindas: «Es celt gribu sliedes visgarākās, ne spēka man pietrūks, ne bail man no kā. Lai putenis plosās, lai ziemelis elš: uz priekšu tik trauksies sliežu ceļš!» Iespējams, sākumā kāds zināja, kāpēc šīs sliedes grib, kam to visu vajag. Iespējams arī, ka saprata, kas un ko darīs. Kas būs pārvadātājs, kas un ko vedīs un cik tālu, turklāt arī – kāpēc. Jo bija, ko vest! Bija cilvēki, un arī kravas bija.

Ar laiku atbildes uz šiem jautājumiem sāka balot un izplēnēja. Kāpēc vajag sliedes, ja var būvēt termināļus? Kāpēc iet uz priekšu, ja tepat uz vietas betonu liet ir rentablāk? Nav tālu jāved! Uz šiem jautājumiem atbildes ir meklējusi Valsts kontrole (VK), turklāt kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Pēc VK secinājumu publiskošanas Latvijas politiskajā un ierēdnieciskajā vidē sākās savdabīgs process, ko vienkāršoti varētu apzīmēt – lielākā pārsteigtā nezinīša tēlošana.

Ukrainā sākts kriminālprocess saistībā ar Hyundai ražoto elektrovilcienu ekspluatāciju. Dienvidkorejas ražotāja vilcienu tehniskās nepilnības radījušas draudus pasažieru drošībai, atsaucoties uz Ukrainas prokuratūras paziņojumu, informē Lenta.ru.

Hyundai vilcieni, kas tika iegādāti pirms vairākiem gadiem, ekspluatācijā tikuši nodoti ar tehniskām nepilnībām. Turklāt, saskaņā ar prokuratūras pausto, Ukrainas dzelzceļa uzņēmums Українська залізнична швидкісна компанія pasažierus ar Hyundai vilcieniem pārvadājis bez licences.

Dienvidkorejas ražotāja vilcieni Hyundai Rothem tika izmantoti Ukrainā kopš 2012. gada. Vilcieni tika iepirkti dzelzceļa kustības ātruma uzlabošanas projekta ietvaros. Pēc prokuratūras sniegtās informācija kopumā par 307 miljoniem ASV dolāru tika iegādāti desmit Hyundai Rothem vilcieni. Vilcienu pircējs bija valsts kompānija Южная железная дорога. Pēc tam tika nodoti lietošanā minētajam uzņēmumam Українська залізнична швидкісна компанія.

Viens no galvenajiem izaicinājumiem konteineru pārvadājumos Eirāzijas teritorijā ir kravu piepildījums virzienā no Eiropas uz Ķīnu.

To uzsvēra gan Latvijas, gan Kazahstānas tranzīta nozares pārstāvji Astanā notikušajā diskusijā par konteineru pārvadājumiem Eirāzijā. Diskusija notika Latvijas paviljona rīkotās tranzīta un loģistikas nedēļas ietvaros.

Rīga kā reģionāls centrs

Gan Kazahstānas uzņēmuma KTZ Express Konteineru pārvadājumu departamenta direktors Almats Karimovs, gan Horgosas speciālās ekonomiskās zonas ģenerāldirektors Žaslans Hamzins uzsvēra, ka pašlaik transkonteineru pārvadājumos pastāv liels disbalanss, jo no Eiropas uz Ķīnu pārsvarā dodas tukši vai pustukši konteineri. Tas rada arī pašu konteineru trūkumu. To, ka tā ir liela problēma uzsvēra arī Latvijas uzņēmuma Riga Container Terminal valdes priekšsēdētājs Valdis Andersons, norādot, ka tai nav viena un ātra risinājuma. A. Karimovs gan izteica ierosinājumu, ka Rīga varētu kļūt par reģionālu centru konteinerkravu komplektēšanai no Skandināvijas, īpaši celuluozes produktiem un Ikea precēm. Līdztekus tam A. Karimovs minēja, ka Kazahstānas dzelzceļš gatavojas atvērt savu pārstāvniecību kādā no Eiropas Savienības valstīm, kas nodarbotos tieši ar kravu piesaisti uz Āziju.

Pasažieru vilciens (PV) pārstāvji pirms dažām dienām devās uz Ukrainu, lai vētītu šajā valstī piegādātos viena no Latvijas vilcienu konkursa dalībnieku Hyundai Rotem vilcienus. Hyundai pauda bažas, ka PV meklē ieganstus uzņēmuma diskvalifikācijai un Stadler lobēšanai.

PV pārstāvji 19. maijā viesojās Ukrainā, lai klātienē aplūkotu Hyundai Rotem ražotos vilcienus. Db.lv jau informēja, ka šogad pavasarī saistībā ar Dienvidkorejas ražotāja defektīvajiem vilcieniem Ukrainā uzsākts kriminālprocess. Hyundai Rotem vilcienu tehniskās nepilnības radījušas draudus pasažieru drošībai. Vilcienu ekspluatēšanas laikā tos regulāri piemeklējušas tehniskas ķibeles, un situācija pasliktinājās ziemā, laikapstākļiem kļūstot bargākiem. Daži no pasažieriem, kas nebija apmierināti ar pasažieru pārvadātāja nodrošinātajiem pakalpojumiem, vērsās tiesā.

Autotransporta direkcija grib skaidrību līdz rudenim; pārvadājumus var atdot autobusiem

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Fragments no intervijas:

Lai ATD piedāvātā sabiedriskā transporta koncepcija īstenotos, jātiek skaidrībā par dzelzceļa pārvadājumiem. Valdība atkal izdomāja, ka vēl jāpadomā. Ko un kad ATD ir svarīgi zināt par vilcienu iepirkumu, lai kādā brīdī nebūtu jādomā jauna stratēģija, jāmaina konkursa noteikumi?

Mums ir jāzina, būs vai nebūs jauni elektrovilces sastāvi. Ja būs, tad jāzina piegādes grafiks pa gadiem. Tas mums ir jāzina līdz šī gada rudenim, pats vēlākais novembrī. No tā ir atkarīgs maršrutu tīklu kilometru apjoms, un vairāk paliek autobusiem, ja vilcienu sastāvs netiek atjaunots. Ar esošo resursu VAS Pasažieru vilciens (PV) palielināt apjomu vairāk nevar. Ja ir jauni vielcieni, tad turpinām plānošanu sadarbībā ar PV, ņemot vērā, ka vilcieni ir pārvadājumu mugurkauls. Gan ne visā Latvijā, bet Pierīgā, elektrozonā un līdz Siguldai dīzeļvilcieni, kur kopumā ir 95% pasažieru. Tur daļa kilometru tiek pārlikta no autobusiem uz vilcieniem, un Jūrmalas, Ogres, Aizkraukles virzienā ir potenciāls izmantot efektīvāk vilcienus – taču tikai gadījumā, ja ir jauni sastāvi. Manā rīcībā esošajā plānā minēts, ka pirmie vilcieni parādās ar 2019. g. Lai tas notiktu, ir pēdējais laiks izsludināt konkursu.

Vēlas beidzot nodrošināt Latvijā pasažieriem kvalitatīvus pārvadājumus

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda VAS Pasažieru vilciens (PV) valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, kura piecu gadu pilnvaru termiņš beigsies 2022. gada oktobrī.

Fragments no intervijas, kas publicēta 6. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Jūsu CV redzams, ka esat darbojies ārvalstīs, arī transporta jomā, bet tomēr ‒ kāpēc vienā dienā izdomājāt, ka jāstartē uz VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomi (2016. g.)? Kas ir tā pieredze un interese, kas lika izšķirties, lai pamēģinātu darbu valsts sektorā, turklāt tieši transporta jomā?

Valsts sektoram privātā sektora uzņēmēji ir svarīgi. Valsts kapitālsabiedrības bieži vien ir smagnējas. Ir diezgan liela birokrātija, ar ko sastopos ikdienā. Vienmēr ir arī bijusi vēlme veikt kaut kādas pārmaiņas. Bet transports un loģistika tāpēc, ka diezgan daudz ir strādāts starptautiskajā vidē. Starptautiskajā tirdzniecībā loģistika ir viens no elementiem, kas to ikdienā pavada. Līdz ar to šī joma nekad nav bijusi sveša un vēl joprojām ir tuva.

Ņemot vērā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas sliežu ceļu pārbūvi projekta “Rail Baltica” ietvaros, no šī gada 28.marta mainīsies līdzšinējie vilcienu atiešanas un pienākšanas ceļi dažādos maršrutos, kā arī sadarbībā ar AS “Pasažieru vilciens” ir mainīti vilcienu kustības grafiki.

AS “Pasažieru vilciens” ciešā sadarbībā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) darīja visu iespējamo, lai panāktu pasažieriem piemērotus kompromisus, būtiski neietekmējot vilcienu kustības intensitāti un pārvadājumu apjomu. Taču, tā kā izmaiņas skar visus reisus, LDz aicina pasažierus īpaši rūpīgi iepazīties ar jauno vilcienu kustības grafiku.

Uz pārbūves laiku Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā tiks slēgti trīs pasažieru kustībai izmantotie sliežu ceļi.

No 28.marta vilcieni Tukuma virzienā aties no 3. ceļa, Skultes virzienā - no 1., 10., 11. vai 12. ceļa, uz Aizkraukli - no 4. ceļa, bet uz Krustpili, Daugavpili, Krāslavu, Zilupi vai Madonu vilciens gaidīs pie 10., 11. vai 12. ceļa.

Čehijas uzņēmums "Škoda Vagonka" prezentējis potenciālo risinājumu horizontālai un vertikālai divriteņu novietošanai jaunajos elektrovilcienos, informē AS "Pasažieru vilciens" (PV) pārstāvji.

PV papildina, ka "Škoda Vagonka" prezentējusi iespēju divriteņus novietot gan horizontāli, gan vertikāli.

Tāpat plānots, ka velosipēdu statīvus ierīkos visos 32 jaunajos elektrovilcienos, katrā sastāvā paredzot vietas 12 riteņiem - katrā galvas vagonā pa sešiem.

Lai vienotos par gala variantu, "Škoda Vagonka" pēc velosipēdu entuziastu iesniegtajiem priekšlikumiem par āķu formu turētājiem piedāvās pilnveidotu iespējamo velonovietņu priekšlikumu, kas ļautu izvēlēties velosipēda novietošanas veidu.

Savukārt pēc gala risinājuma apstiprināšanas un vienošanās par projekta tehnisko specifikāciju aptuveni divos līdz trīs mēnešos sāksies velosipēdu novietņu ražošana un pēc tam pakāpeniska to uzstādīšana jaunajos vilcienos.

Pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu uz Rēzekni un Daugavpili nākotnē, iespējams, varētu apsvērt arī divstāvu vilcienu ieviešanu, sacīja AS Pasažieru vilciens (PV) valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

Runājot par jauno elektrovilcienu iepirkumu, kurā drīzumā paredzēts izsludināt otro kārtu, Lubāns pauda, ka viens iemesliem, kāpēc iepirkums kavējās, bija arī AS Latvijas dzelzceļš (LDz) plānotais dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekts. Pirmā projekta kārta paredz elektrificēt līniju Rīga-Krustpils-Daugavpils/Rēzekne, kam ir tieša ietekme uz PV darbību - esošie elektrovilcieni posmā Rīga-Aizkraukle nebūs ekspluatējami.

«Tas ir lielais nezināms - lai gan virzība it kā ir skaidra, gala lēmums vēl nav pieņemts. Mūsu risinājums tehniskajā uzdevumā it tapis pavisam nesen, bet tas ļauj būt elastīgiem un gataviem ar pēc iespējas mazāk izmaksām nodrošināt vilcienu kustība Rīga-Aizkraukle posmā. Vienlaikus būsim gatavi tam, ja ekonomika attīstīsies, kravas aizies un LDz realizēs ne tikai pirmo elektrifikācijas posmu, bet arī otro posmu, šiem vilcieniem, kuru kalpošanas laiks ir 30 vai 35 gadi, būs jābrauc 25 kilovoltu maiņstrāvas tīklā ne tikai uz Aizkraukli, bet arī uz Skulti, Jelgavu un Tukumu. Mēs to būsim gatavi izdarīt,» klāstīja Lubāns.

Šonedēļ ir sākta pirmā elektrovilciena, ko “Škoda Group” uzņēmums “Škoda Vagonka” a.s. ražo AS “Pasažieru vilciens”, pārvietošana uz Latviju.

Tas tiek vests, sadalīts pa daļām, četrās apsargātās kravas automašīnās – pirmajā no ražotnes Pilzenē tiek vesta ritošā daļa, otrajā no ražotnes Ostravā tiek vestas jumta sastāvdaļas, savukārt trešajā un ceturtajā – pirmie divi no pavisam četriem elektrovilciena vagoniem. Pārvietošana no Čehijas notiek caur Poliju un Lietuvu.

“Dzelzceļa pasažieru pārvadājumu loma ir nozīmīga maršrutos visā Latvijā, bet jo īpaši Rīgas metropoles areālā, kur ar jauniem elektrovilcieniem varēsim uzlabot sabiedriskā transporta pakalpojumu. Tādēļ ir patiess gandarījums, ka beidzot šie vilcieni ir reāli ceļā uz Latviju un jau pavisam drīz varēs sākt to testēšanu un no jaunā gada arī izmantošanu pasažieru pārvadājumos,” pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits, uzsverot, ka ilgi gaidītie jaunie elektrovilcieni stiprinās dzelzceļu kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu.

Rail Baltica ātrgaitas vilcieni no Tallinas uz Varšavu un no Tallinas uz Viļņu kursēs līdz četrām reizēm dienā katrā virzienā katrā no maršrutiem no brīža, kad līnija tiks atklāta un līdz sešām reizēm dienā katrā virzienā katrā no maršrutiem pēc 10 darbības gadiem, informē uzņēmuma pārstāvji.

Turklāt, līdz pat 10 vilcieniem dienā kursēs posmā Viļņa–Kauņa–Varšava. Tā rezultātā Rail Baltica nodrošinās ātru dzelzceļa savienojumu starp Baltijas valstu galvaspilsētām katras divas stundas.

Plāns iekļauj arī divus nakts vilcienus: Tallina–Rīga–Kauņa–Varšava–Berlīne un Viļņa–Kauņa–Varšava–Berlīne, dodot iespēju pasažieriem sasniegt tālākus galamērķus Eiropā.

Katras 30 minūtes pasažieriem būs iespēja nokļūt no Rīgas Centrālās Stacijas uz Starptautisko lidostu «Rīga». Šis brauciens aizņems vien 10 minūtes.

Ātrgaitas vilcienu kustības intervāls ir balstīts paredzamo pasažieru pieprasījuma novērtējumā, kas tika veikts Rail Baltica Vilcienu kustības plāna 2026.-2056. gadam izstrādes ietvaros. Šo plānu izstrādāja Vācijas uzņēmums ETC Gauff Mobility GmbH, sadarbībā ar COWI A/S (Dānija) un Institut fur Bahntechnik GmbH (Vācija). Plāns atspoguļo modernu, integrētu pieeju, kas paredz, ka tirgus pieprasījums ir galvenais kritērijs, pēc kura tiek plānots vilcienu kustības grafiks.

Simtiem pasažieru aizvadītajā naktī un šorīt iesprostoti Eurostar pasažieru vilcienos vai palikuši gaidām stacijās, jo vairāki nelegālie imigranti sakāpuši uz sliedēm netālu no Francijas ostas pilsētas Kalē, aizkavējot vilciena satiksmi Lamanša tunelī, ziņo mediji.

Francijas valsts dzelzceļa uzņēmums SNCF ziņoja, ka uz sliedēm Lamanša tuneļa Francijas pusē manīti cilvēki, tādēļ vilcieni apturēti.

Tika apturēti vairāki vilcieni ar simtiem pasažieru, no kuriem daudzi sūdzējās par stundām ilgu sēdēšanu tumšos, smacīgos vagonos, kam atslēgta elektrība.

Pasažieri sociālajos medijos sūdzējās arī par informācijas trūkumu un neziņu par notiekošo.

Eurostar paziņoja, ka dara visu iespējamo, lai nodrošinātu pasažierus ar ūdeni un pārtiku, kamēr viņi gaida.

Pēc ilgas kavēšanās trīs vilcieni turpināja ceļu uz Londonu, bet divi bija spiesti atgriezties Parīzē.

Vēl viens vilciens tehnisku problēmu dēļ nespēja atgriezties Parīzē un pēc pasažieriem tika nosūtīts jauns vilciens.

AS «Pasažieru vilciens» (PV) līdz 2024.gadam elektrovilcienu rezerves daļu fonda un vilcienu uzturēšanas iekārtu, kā arī vilcienu depo izbūvē varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro no valsts budžeta, šodien pēc Ministru kabineta (MK) sēdes žurnālistiem pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Valdība pirmdien atbalstīja, ka laika posmā no 2019. līdz 2024.gadam jaunu elektrovilcienu, rezerves daļu fonda pieciem gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādē, kā arī vilcienu depo izbūvē kopumā varēs ieguldīt līdz 259 miljonus eiro valsts budžeta līdzekļiem. Faktiskās izmaksas būs zināms tikai pēc PV veiktā jauno elektrovilcienu iepirkuma noslēgšanās un uzvarētāja paziņošanas, kas plānota novembra beigām. Noteiktais finansējuma apmērs neietekmēs turpmākos valdības lēmumus par līdzekļu piešķiršanu citu valstij būtisku nozaru attīstībai, jo ietekme uz valsts budžetu un tā deficītu ir neitrāla.

Līdz ar valdībā pieņemto lēmumu Satiksmes ministrijai (SM) būs jānodrošina finansējuma plūsmas uzraudzība un kontrole, lai netiktu palielināta ietekme uz valsts budžetu. Savukārt PV būs tiesīgs pabeigt iepirkuma procesu un īstenot biznesa plānu, lai nodrošinātu jaunu elektrovilcienu iegādi.

Jauni pasažieru vilcieni Latvijā ir sen gaidīts un lolots sapnis, kura īstenotājiem tā arī nav izdevies to materializēt, bet politiķiem nav bijis iespējas pagozēties uz jauno vilcienu fona un ar to nopelnīt reitinga punktus un, vēl jo vairāk, vēlētāju balsis.

Vakar starts tika dots nosacīti otrajam lielajam cēlienam jauno pasažieru vilcienu lugā, kuru pēc pirmā garā cēliena varēja dēvēt par traģikomisku farsu. Iepriekšējais vilcienu konkurss rezultējās pat ar noslēgtu līgumu ar Spānijas CAF, kas bija gatava šos vilcienus montēt Latvijā, dodot iespēju RVR zīmolam atdzimt, savukārt valstij – dodot darba vietas, nodokļus gan tiešā, gan netiešā veidā. Nekas no tā nepiepildījās. Vēl pirmā cēliena izskaņā jauno pasažieru vilcienu iepircēja valde zaudēja savus amatus. Vai pašreizējā valde savu priekšteču pieredzi ir izstudējusi un atšifrējusi visus ar to saistītos liktenīgos knifiņus? To parādīs laiks. Taču cerēt, ka šoreiz viss būs «mierīgi», laikam nevajadzētu. Kāpēc?!

Projekts Rail Baltica ir viena no Eiropas Savienības (ES) prioritātēm, ko atbalsta visas ES dalībvalstis, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījusi Eiropas Komisijas pārstāve Katerina Trautmane, kas koordinē Ziemeļjūras-Baltijas koridora projektu, kura daļa ir Rail Baltica.

Viņa izteikusi cerību, ka arī nākamajā bloka finanšu perspektīvā ES šo projektu finansēs 85% apmērā.

«Es to ļoti atbalstu, bet lēmumi būs atkarīgi no dalībvalstīm. (..) Šī ir viena no sekmīgākajām Eiropas programmām, tādēļ šobrīd izdevies pārliecināt pat tās dalībvalstis, kuras to agrāk neatbalstīja. Nevaru pateikt, kas notiks pēc Breksita, to lems dalībvalstis. Mēs, koordinatori, sniedzam ieteikumus par finansējuma turpināšanu. Varu sacīt - ja kāds projekts ir labākais, tad tas ir Rail Baltica,» norādījusi EK pārstāve.

Trautmanei jautāts, kā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līnija Rail Baltica tiks uzturēta pēc tam, kad projekts būs pabeigts, jo izmaksu un ieguvumu analīze liek domāt, ka projekts ir labs, taču vērtējot to tikai kā finanšu investīciju, redzams, ka tas var būt nerentabls. Kā atzinusi koordinatore, atbildes uz to vēl nav.