Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis jau šodien iesniedzis demisijas rakstu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), apliecina premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Premjers ir saņēmis un saskaņojis demisijas rakstu.

Tāpat saņemts Reformu partijas pārstāvja Vjačeslava Dombrovska iesniegums, kurā viņš apliecina gatavību kandidēt uz izglītības un zinātnes ministra amatu.

Valdis Dombrovskis nosūtījis abus iesniegumus Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Saeimai, aicinot jautājumu par Vjačeslava Dombrovska apstiprināšanu ministra amatā iekļaut 2.maija parlamenta plenārsēdē.

Premjers arī parakstījis rīkojumu, ieceļot iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (RP) par izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītāju.

Izglītības un zinātnes ministra kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis šodien tiekas ar valdošās koalīcijas frakciju pārstāvjiem. Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK jau paudusi atbalstu Dombrovska kandidatūrai, arī citiem koalīcijas partneriem iepriekš nebija iebildumu pret viņa kandidatūru.

Veselības problēmu nomāktais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ir gatavs demisionēt, ja tiks nodrošināta viņa iesākto reformu pēctecība, šodien pēc Reformu partijas (RP) frakcijas un valdes sēdes žurnālistiem paziņoja Ķīļa padomnieks Reinis Tukišs.

Savukārt RP Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Edmunds Demiters pastāstīja, ka RP atbalsta frakcijas priekšsēdētāja Vjačeslava Dombrovska kandidatūru šim amatam.

Par Ķīļa demisiju un iespējamo RP frakcijas jauno vadītāju vēl tiks lemts koalīcijā un frakcijā.

Šodien par šo jautājumu tika diskutēts RP frakcijas un valdes kopsēdē. Ķīlis šajā sēdē klātienē nevarēja ierasties, jo viņam tajā laikā slimnīcā notika veselības pārbaudes. Taču ministrs plānoja ar RP sazināties telefoniski un bija paredzēts nodrošināt telefonkonferenci.

Kā iepriekš sacīja RP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, izvērtējot ārstu norādījumus, RP tiks pieņemts kopīgs lēmums, vai Ķīlis varēs turpināt darbu izglītības un zinātnes ministra amatā.

Aizejošajam izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, ieejot Saeimā, rodas sajūta, ka nevar ticēt nevienam vārdam, sarunā telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes atzina ministrs.

«Jūs ieejat Saeimas mājā Jēkaba ielā 11 un rodas sajūta, ka nevienam vārdam nevar ticēt. Pasaka: «Būs tā.», bet pēc piecām minūtētm tas ir mainījies,» sacīja R. Ķīlis. Bijušais ministrs kā piemēru minēja gadījumu, kad kāds valdības loceklis, kuram pirms ievēlēšanas lūguši izdarīt noteiktas lietas, teicis - jā, bet pēc tam - kad ticis ievēlēts, sacījis, ka situācija tagad ir mainījusies. R. Ķīlis norādīja, ka šādā situācijā neesot nekāds brīnums, ka sabiedrībā uzticības līmenis politiķiem ir ārkārtīgi zems.

Jau iepriekš vēstīts, ka R. Ķīlis pēc amata atstāšanas plāno nodarboties ar to, ko vislabāk prot. «Es nekur nepazūdu un beidzot varēšu darīt, ko labi māku - analīze un stratēģiski risinājumi. Arī idiotus tagad tiešajā ēterā tā varēšu saukt,» sociālajā vietnē Twitter rakstīja R. Ķīlis. Sarunā LNT raidījumā R. Ķīlis tiešajā ēterā gan nevienu par idiotu nenosauca, bet norādīja, ka vēlētos atklātu diskusiju. Visvairāk R. Ķīlis vēlētos publiski aprunāties ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Inu Druvieti.

«Kā vienu no intensīvākajiem un grūtākajiem savas dzīves laikiem. Ir gan bijuši pāris brīžu dzīvē, kas ar šo laiku intensitātes un grūtību ziņā būtu salīdzināmi, taču neviens no šiem posmiem nebija tik ilgs kā ministra darbs, kas ilga pusotru gadu. Nekad nebiju saskāries ar tādiem ierobežojumiem izteikties, paust savu patieso viedokli par kādu jautājumu, nebiju saskāries ar to, ka kāds no manis tik ļoti gaida, ka es par kaut ko vienošos, proti, «dīlošu». Es nekad šādas lietas nedarītu no brīva prāta, bet amata dēļ man nācās to darīt,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, vaicāts kā no šodienas skatpunkta vērtē laiku, ko pavadījis ministrijā, atzinis bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

«Turklāt tieši šajā laikā tik ļoti pasliktinājās veselība, kā nebija bijis kopš 12 gadu vecuma, kad man izgrieza vienu nieri. Bet es nežēlojos, pats šo darbu izvēlējos un pats vainīgs,» viņš piebildis.

Jautāts, kāds tad bijis viņa patiesais viedoklis, ko nācies noklusēt, bijušais ministrs Latvijas Avīzei skaidrojis: «Tas bija viedoklis par lietām, kas acīmredzot ir daļa no politiķu ikdienas, bet kas tikai atsevišķos gadījumos kļūst redzams plašākai publikai. Par tādām situācijām baumo, bet skaidri neviens neko nezina. Piemēram, nācās saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību.

Demisionēt nolēmušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pēc amata atstāšanas plāno nodarboties ar to, ko vislabāk prot – analīzi un stratēģiskiem risinājumiem, savā sociālas vietnes Twitter kontā vēsta ministrs.

«Es nekur nepazūdu un beidzot varēšu darīt, ko labi māku - analīze un stratēģiski risinājumi. Arī idiotus tagad tiešajā ēterā tā varēšu saukt,» Twitter raksta R. Ķīlis. Arī sarunā ar Latvijas Radio ministrs norādīja, ka nākotnē varētu veidot domnīcu, kurā politiķi varētu smelties idejas savam darbam.

R. Ķīlis sacīja, ka tā būtu klasiska domnīca – ideju bāze, kas nodarbotos ar pētījumiem. Arī izglītības jomā, visticamāk, R. Ķīlis paliks. «Izglītība ir tā joma, kurā es skatītos nopietni,» sacīja ministrs.

Sarunā ar radio R. Ķīlis arī pauda, ka redz vairākus būtiskus uzdevumus, kurus viņš ir paveicis dažādos izglītības sektoros. Augstākajā izglītībā ir ieviesta sistēma, kurā Latvijas augstskolām ir paredzēts savas jaunās mācību programmas akreditēt starptautiskā līmenī. Līdz ar to vairs nav iespējams ieviest nekvalitatīvas programmas, norādīja R. Ķīlis.

Pēdējo nedēļu laikā piedzīvoto Reformu partijas (RP) ministru krēslu šūpošanu pats politiskais spēks skaidro ar ietekmīgu grupu interešu aizskaršanu. Viens no trim kritizētajiem nozaru vadītājiem ir arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kuram Rektoru padome izteikusi neuzticību. Lai saprastu, pie cik apjomīgām interesēm ir ķēries šis ministrs, laikraksts Diena iepazinies ar publiski pieejamiem datiem par augstākās izglītības nozares finanšu plūsmu.

Apkopojums rādot, ka ik gadu šajā nozarē no dažādiem avotiem ieplūst 215,2 miljoni latu. Savukārt par valsts finansētajām budžeta vietām, kuru līdzšinējos sadales principus R. Ķīlis plāno izjaukt, izglītības iestādes pērn kopumā saņēma 55 miljonus latu.

Tiesa, cik lielā mērā R. Ķīlim izdosies īstenot iecerētās reformas, šobrīd nav skaidrs, jo vairākumam augstskolu viņa plosīšanās nav pa prātam, norāda laikraksts. Vakar koalīcijas padomes sēdes laikā augstākās izglītības reformu bloķētājiem pievienojās arī Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK un Vienotība, Dienai paudis R. Ķīlis. Proti, koalīcija nolēma uz nedēļu atlikt pretrunīgi vērtēto augstskolu akreditācijas noteikumu izskatīšanu. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos noteikumus bija paredzēts valdībā izskatīt šodien, taču tas nenotika, jo augstskolu rektori nepiekrita izstrādātajai redakcijai, bet IZM nebija gatava ņemt vērā viņu iebildumus.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) noliedz, ka būtu savā darbā sliecies par labu kādai pašvaldībai, taču uzsver, ka viņam nereti nācies strādāt bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa vietā, kurš nav spējis sastrādāties ar nozari.

Šodien Latvijas Avīzē publicētajā intervijā R. Ķīlis saka, ka viņam, pildot ministra pienākumus, «nācās saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību». «Tāpat esmu saņēmis no Ministru prezidenta lūgumu atsevišķos jautājumos būt labvēlīgākam pret Ventspili. Piemēram, būt pielaidīgākam pret to, ka Ventspils Profesionālās izglītības centram ir dārgāka būvniecības tāme, nekā pieļaujams.»

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis otrdien pieņēmis ārštata padomnieka izglītības reformu jautājumos Roberta Ķīļa iesniegto atlūgumu.

Kā informē Izglītības ministrijas pārstāvji, padomnieka pienākumus R. Ķīlis pārtrauks pildīt ar šodienu, 20.augustu.

Db.lv jau rakstīja, ka bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pagājušajā nedēļā, iespējams, dzērumā, izraisījis avāriju Rīgā, Āgenskalnā.

Pēc R. Ķīļa teiktā, viņš griezies no Slokas ielas uz Nometņu ielu, kur krustojumā diezgan tuvu stāvēja mašīna un viņš nav spējis izvairījies no sadursmes, ziņoja LETA. Vaicāts, vai atradies alkohola reibumā, R. Ķīlis norādīja, ka īsti to apstiprināt nevarot. Viņam nav informācijas par to, ka viņa izelpā policija konstatējusi 1,34 promiles alkohola. Pa dienu viņš gan esot izdzēris kādu alu, taču nav pārliecināts, vai tas bijis pie vainas. «Cilvēku var mērīt pēc kaut kādas proves, bet vai tas nozīmē, ka kaut ko viņi atrada, es nezinu,» sacīja R. Ķīlis.

Bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pagājušajā naktī, iespējams, dzērumā izraisījis avāriju Rīgā, Āgenskalnā. R. Ķīlis apstiprināja, ka pagājušonakt izraisījis avāriju.

Pēc R. Ķīļa teiktā, viņš griezies no Slokas ielas uz Nometņu ielu, kur krustojumā diezgan tuvu stāvēja mašīna un viņš nav spējis izvairījies no sadursmes. Vaicāts, vai atradies alkohola reibumā, R. Ķīlis norādīja, ka īsti to apstiprināt nevarot. Viņam nav informācijas par to, ka viņa izelpā policija konstatējusi 1,34 promiles alkohola. Pa dienu viņš gan esot izdzēris kādu alu, taču nav pārliecināts, vai tas bijis pie vainas. «Cilvēku var mērīt pēc kaut kādas proves, bet vai tas nozīmē, ka kaut ko viņi atrada, es nezinu,» sacīja R. Ķīlis.

Savukārt taujāts par to, vai, sēžoties pie automašīnas stūres, juties alkohola reibumā, viņš atbildēja: «Nē, nejutos, ka būtu kas tāds, kas varētu man traucēt». «Pašlaik man jāiet uz policiju Gaujas ielā, kur man jāmaksā sods par to, ka es uzdūros mašīnai, par to, ka izraisīju avāriju, un tas ir pagaidām viss,» norāda bijušais ministrs.

Vienīgie, kas veikuši manipulācijas ar augstskolu studiju izvērtēšanas datiem ir izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis un viņa vadītās ministrijas darbinieki, uzskata Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītājs Jānis Vētra.

Sarunā ar Latvijas Radio AIP vadītājs norādīja, ka R. Ķīlis apliecinājis, ka paņēmis rezultātus un piešķīris tiem savas vērtības un datus, un no šiem rezultātiem uztaisījis savus rezultātus. «Tā ir vistīrākā falsifikācija,» sacīja J. Vētra.

Viņš norādīja, ka domājams, ka AIP vērtējums neesot devis tos rezultātus, kurus gribējusi ministrija, kas gaidījusi, ka būs daudz lielāks nekvalitatīvo programmu skaits, kurām varēs noņemt naudu un pārdalīt kādiem citiem.

Db.lv jau vēstīja, ka izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzskata, ka pārmetumi, kas adresēti viņam par studiju programmu izvērtējumu ir jāadresē AIP un tās vadītājam Jānim Vētram, jo ir iegūta informācija, ka AIP paši labojuši ārzemju ekspertu novērtējumu.

Saeima šodien izglītības un zinātnes ministra amatā apstiprināja līdzšinējo Reformu partijas (RP) frakcijas vadītāju Vjačeslavu Dombrovski.

Par uzticības izteikšanu Dombrovskim balsoja 46 parlamentārieši, pret bija 28.

Dombrovskis izvirzījis piecas galvenās prioritātes izglītības un zinātnes nozarē 2013.-2014.gadam, kas sakrīt ar iepriekšējā ministra Roberta Ķīļa rosinātajām iniciatīvām.

Saistībā ar pedagogu motivācijas sistēmas izstrādi un ieviešanu Dombrovskis norāda, ka mērķis ir izveidot vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas sasaisti.

Otra viņa izvirzītā prioritāte ir vispārējā izglītība bez maksas, ar to domājot likumā noteikt skaidras atbildes uz sabiedrībā aktuālo jautājumu, kādi mācību līdzekļi nepieciešami katra konkrētā vispārējās izglītības standarta apguvei, kurus no tiem nodrošina valsts, kurus pašvaldība un ko pērk vecāki. Tāpat arī nepieciešams nodrošināt atbilstošu valsts ieguldījumu.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) uzskata, ka pie pašreizējo attīstības procesu kavēšanās augstākās izglītības un zinātnes nozarē vainojams izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Pēc tikšanās ar Latvijas Rektoru padomes (LRP) pārstāvjiem Dombrovskis šodien žurnālistiem atzina, ka viņam nav saprotama ministra kavēšanās ar svarīgu procesu virzību, piemēram, augstskolu akreditēšanas komisijas izveidi - lai gan komisijas pārstāvji ir nosaukti, ministrs joprojām kavējas ar komisijas sastāva apstiprināšanu.

«Mēs atceramies, ka pirms mēneša bija ļoti vētrainas diskusijas par studiju virzienu akreditācijas noteikumiem. Ir jāizveido akreditācijas komisijas, kam ar šiem jautājumiem ir jānodarbojas. Visu pušu pārstāvji savus pārstāvjus ir izvirzījuši. Ministrs kaut kādu iemeslu dēļ vēl aizvien nav pieņēmis lēmumu par komisijas izveidošanu. Kavēšanās, es tiešām gribētu teikt, ka ir ministra vaina, jo kas cits kavē izveidot šo akreditēšanas komisiju,» klāstīja valdības vadītājs.

Starp visām 854 programmām tikai 589, kam tiek tērēti 50,07 milj. latu no budžeta, ir pārliecinoši kvalitatīvas, kamēr 210, kam tiek tērēti 5,596 milj. latu no budžeta, ir tādas, kur vajadzīgi uzlabojumi, bet 55, kam tērē 740 tūkst. latu no budžeta, ir tādas, kas būtu jāslēdz.

Šādus aprēķinus veikusi Izglītības uz zinātnes ministrija (IZM), nonākot pie secinajuma, ka problemātiskām un pilnīgi nederīgām studiju programmām pašlaik tiek iztērēti seši miljoni latu vēsta raidījums Nekā Personīga.

Izglītības un zināntnes ministrs Roberts Ķīlis šo naudu turpmāk vēlas atdot kavalitatīvajām programmu vietām, mudinot studentus pārcelties tur.

«Mēs iegūstam principā skandalozu situāciju, ko ir grūti nosaukt, ka te vajadzētu būt lēnām pārmaiņām. Padomājiet, mēs tātad taisīsim lēnas pārmaiņas un nākošajā gadā arī to pašu turpināsim. Es kā ministrs nevaru to! Piedodiet! Es nevaru tā darboties, ka šādā veidā mēs to darām!» raidījumam Nekā Personīga norāda Ķīlis.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) trešdien prezentēs ministrijas veiktā augstākās izglītības un studiju programmu izvērtējuma rezultātus. Par nekvalitatīvām IZM atzinusi 189 jeb 22% augstākās izglītības studiju programmu, sacīja izglītības ministrs Roberts Ķīlis.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka šajās programmās ir būtiski trūkumi un studenti faktiski nesaņem to, ko ir cerējuši. Iepriekš Augstākās izglītības padomes vērtējumā bija identificētas 55 šādas nekvalitatīvas programmas, un lielās atšķirības ir rezultāts stingrākiem kritērijiem.

Ministrs pagaidām izvairījās nosaukt konkrētas programmas un augstskolas, norādot, ka rezultāti vēl dažas dienas tiks pārbaudīti.

R. Ķīlis arī sacīja, ka «no augšas» nekvalitatīvās studiju programmas IZM neslēgs – tam būs jābūt augstskolu lēmumam - slēgt programmas, uzlabot tās, neko nedarīt un mēģināt piesaistīt maksas studentus.

Tagadējā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa publiskā retorika ne vienmēr atbilst patiesībai, uzskata viņa priekštece Ina Druviete, uzsverot, ka informācijai, kas izskan publiskajā telpā, ir jābūt korektai. Tāpat, pēc Druvietes domām, Ķīlis pārāk daudz runājot.

«Svarīgi, lai viss tvaiks neaiziet svilpē,» runājot par plānotajām reformām izglītības jomā, LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Druviete.

Atbildot uz Druvietes izteikumiem, Ķīlis norādīja, ka jau gadiem ilgi ir «maigā balsī» runāts par izglītības sistēmas reformām, tāpēc tagad, pēc ministra domām, tas jādara aktīvāk un skaļāk.

Ministrs uzsvēra, ka Latvijas izglītības sistēmā .nav viss kārtībā: «Mums ir nopietnas problēmas, kas steidzīgi jārisina.»

Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) trešdien prezentēja ministrijas veiktā augstākās izglītības un studiju programmu izvērtējuma rezultātus. Par nekvalitatīvām IZM atzinusi 189 jeb 22% augstākās izglītības studiju programmu, sacīja ministrs Roberts Ķīlis.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis - šo trīs politiķu vārdi dažu pēdējo nedēļu laikā plašsaziņas līdzekļos ir locīti visos iespējamos locījumos, turklāt droši var teikt, ka pārsvarā gadījumu viņi tiek kārtīgi pelti.

Divos no trīs gadījumiem pāris organizācijas katra savam ministram jau paspējušas izteikt neuzticību, bet trešajā, nesagaidot kādas biedrības vai savienības gana efektīvu bļaustīšanos, vismaz paša valsts sekretārs lika vienam otram vārdam izskanēt skaļāk. Attiecībā uz šo ministriju vadītāju reālo darbu, protams, var strīdēties par izvēlētajām metodēm, taču par visiem droši var teikt - izvēlētais virziens nereti ir pareizs vai vismaz diskusiju vērts.

Pavļuta gadījumā optimāla ir rīcība attiecībā uz turpmāko valsts politiku tā dēvētās zaļās enerģijas jomā, ko uzņēmēji jau ir novērtējuši. Ķīlis ir skaļi pateicis to, ko dažādi politiķi ir klāstījuši neoficiālās sarunās, bet, kolīdz ir bijis jārunā publiski, sākuši aizdomāties par saviem reitingiem - augstskolu sistēma Latvijā ir neefektīva, daudzos gadījumos - nekvalitatīva, un pašu mācību iestāžu ir par daudz. Tā tas ir! Jautājums tagad ir vien par Ķīļa iecerēm un spējām kaut ko mainīt, proti, vai viņš tiešām ir gatavs kaut ko radikāli mainīt attiecīgajā sfērā, vai arī viņam tikai patīk efektīvi, kolorīti izteikties brīžos, kad televīzijas ir ieslēgušas mikrofonus. Un ir tikai loģiski, ka savu neuzticību Ķīlim ir izteikuši visnotaļ pieklājīgi pelnošie Latvijas augstskolu rektori - gadījumā, ja Ķīlis ne tikai runās, bet arī darīs, daļa no viņiem savus amatus zaudēs, un tas taču nevienam nav patīkami.

«Augstākās izglītības reforma ir svarīgāka par eiro ieviešanu,» ceturtdien pēc Ministru kabineta sēdes, kurā valdība tika iepazīstināta ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par turpmāko rīcību zinātnes un augstākās izglītības reformu jomā, paziņoja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis (Reformu partija).

Nekādus konkrētus lēmumus saistībā ar šo ziņojumu un tam pievienoto pielikumu, kurā konkrētāk izklāstīta iecerētā reformu gaita, valdība gan nepieņēma.

Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots līdz 1. aprīlim ar augstākās izglītības nozari izdiskutēt reformas gaitu un veicamos uzdevumus. Pēc tam par tiem atkārtoti lems Ministru kabinets.

R. Ķīlis, vaicāts, vai informatīvais ziņojums tapis kā atbildes reakcija uz pirms Ziemassvētkiem izdotajām premjera Valda Dombrovska (Vienotība) reakcijām un kritiku, kas ministram tika veltīta no Saeimas tribīnes, debatējot par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu, R. Ķīlis atbildēja, ka ziņojums tapis jau kopš oktobra.

Zinātnē mēs novilksim strīpu un dabūsim patiesības mirkli par to, kas ir un kas nav kvalitatīvs, norāda izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, skaidrojot, ka Latvijas zinātnei jāskatās uz nišām.

LNT raidījumā 900 sekundes ministrs sacīja, ka jau aptuveni 20 gadus Latvijas zinātne kopumā nav mērīta, tāpēc mums ir gan laba, gan ļoti laba, pasaules līmeņa zinātne, kā arī mums ir štruntīga zinātne. Pēc Ķīļa domām, Latvija nevar skriet ar galvu sienā un doties tajā virzienā, kur jau ir masveida un kvalitatīva zinātne - Latvijas zinātnei būtu jāskatās nišu virzienā.

Atbildot uz jautājumu, kuras būtu Latvijas zinātnes priorotārās nozares, Ķīlis norādīja, ka patlaban ir noteikti trīs galvenie specializācijas virzieni, no kuriem ministrs minēja divus - dzīves zinātnes un materiālzinātne.

Ķīlis uzsvēra - ja mēs skaidri zinām, kuras no zinātnes jomām ir kvalitatīvas un perspektīvas, nav nepieciešamības visu finansējumu pa kripatiņai izdalīt visiem, tādējādi efektīvi izlietojot zinātnei paredzētods līdzekļus.

Patlaban vairāki miljoni nodokļu maksātāju naudas nonāk nekvalitatīvu studiju finansēšanai Latvijas augstskolās, norāda izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, taču jau no nākamā mācību gada situācija varētu mainīties, valsts finansējumam nonākot tikai kvalitatīvu studiju finansēšanai.

Ministrs paredzējis savus priekšlikumus iesniegt laicīgi, lai jau nākamgad finansējums studiju programmām tiktu pārdalīts.

LNT raidījumā 900 sekundes Ķīlis norādīja, ka, visticamāk, konkursa kārtībā tiks noteikts neatkarīgs studiju programmu vērtētājs, pēc kura atzinuma tālāk tiks lemts par finansējuma pārdalīšanu, palielinot līdzekļus tām studiju programmām, kas ir kvalitatīvas.

Ķīlis uzsvēra, ka finansējums studiju programmām nemainīsies, tas tiks pārdalīts no nekvalitatīvām studiju programmām uz kvalitatīvām, tādējādi veicinot savstarpējo konkurenci starp skolām par finansējumu.

Jāpārtrauc šobrīd notiekošā Augstskolu likuma grozījumu labošana un jāveido jauns likums, kas apvienotu augstāko izglītību un zinātni, proti, Augstākās izglītības un zinātnes likums.

Šādu viedokli trešdien preses konferencē, iepazīstinot ar Latvijas zinātnisko institūciju sagatavoto Augstākās izglītības un zinātnes likuma projektu, pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

Viņš stāstīja, ka šobrīd izveidojies "liels jūklis", jo visi vēlas mainīt situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē, un katrs šo problēmu risinot pa savam. Viņš uzsvēra, ka nenoliedzami Latvijā ir problēma ar konkurētspējīgas izglītības noturēšanu, arī augstskolu reitingi esot zemi un darba devēji vēlas labāku studentu sagatavošanu darbam.

Studenti, savukārt, vēloties plašāku ārvalstu mācībspēku piesaisti un konkurētspējīgāku izglītību, turpretī augstskolas vēlas lielāku finansiālu atbalstu studiju procesa nodrošināšanai, zinātnes, pētniecības un inovāciju attīstībai.

SIA Deloitte Latvija auditori secinājuši, ka augstākās izglītības studiju programmu īstenotājiem par nekvalitatīvi veiktu darbu var pieprasīt atmaksāt nodarītos zaudējumus, bet, konstatējot noziedzīga nodarījuma pazīmes, pat saukt pie kriminālatbildības.

Vadošās atbildīgās personas Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» bija projekta vadītāja Baiba Rivža un Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītājs Jānis Vētra, par viņu iespējamo vainu par pārkāpumiem norāda arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Disciplināratbildība var tikt piemērota AIP locekļiem un AIP priekšsēdētājiem, atsaucot tos no amata. Savukārt civiltiesiskā atbildība par prettiesisku vai nekvalitatīvu savu pienākumu veikšanu var tikt piemērota ne tikai visām AIP amatpersonām, bet arī projektā piesaistītajām personām. Tāpat pret šīm personām var tikt piemērota kriminālatbildība, ja viņu rīcībā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Atalgojums, kas valsts augstskolu rektoru maciņos ieripo no valsts, svārstās no 18 līdz nepilniem 70 tūkstošiem gadā. Latvijas Rektoru padomes (LRP) priekšsēdētājs Arvīds Barševskis atzīmē, ka uz Latvijas atalgojuma vidējā fona tas ir liels, taču salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm gan neizceļas, vēsta laikraksts Diena.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, iepriekš komentējot Rektoru padomes izteikto neuzticību viņam, kritizējis augstskolu rektoru sniegumu un augsto atalgojumu. «Domāju, Latvijas sabiedrībai būtu daudz lielāks pamats izteikt neuzticību Rektoru padomei, kuras atsevišķi biedri, vadot vājas augstskolas, algā saņem turpat 100 000 latu gadā. Vienlaikus neviena no viņu vadītajām augstskolām nav spējusi iekļūt pasaules augstskolu Top 1000,» norādīja R. Ķīlis, atgādina laikraksts.

Vislabāk pērn tika apmaksāts piecu augstskolu rektoru darbs, par ko viņi saņēma no 54 līdz teju 70 tūkstošiem latu gadā, savukārt divi rektori nopelnījuši mazāk par 20 tūkstošiem latu gadā, liecina amatpersonu deklarācijās norādītā informācija par algām un honorāriem, ko rektori saņēmuši no to vadītajām mācību iestādēm.

Izdevniecības Zvaigzne ABC šā gada jūlijā vērsās Administratīvajā rajona tiesā pret Izglītības un kultūras ministriju (IZM) saistībā ar neatbildēšanu uz tās iesniegumiem. Kā liecina informācija Tiesu informācijas sistēmā, šis strīds tiks izskatīts tikai 2014. gada 8.aprīlī.

Jāatgādina, ka pēc tam, kad izglītības ministrs Roberts Ķīlis lūdza Konkurences padomi (KP) pārbaudīt un novērst iespējamo dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, jo IZM veiktais mācību līdzekļu iegādes apkopojums uzrāda lielu izdevniecības Zvaigzne ABC īpatsvaru, apgāda valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka to dēvēja par viņu nomelnošanas kampaņu.

Konflikts starp IZM un izdevniecību sācies jūnijā pēc tam, kad Zvaigzne ABC pamanīja kādu R. Ķīļa un apgāda Lielvārds valdes priekšsēdētāja Aivara Gribusta saraksti sociālajā tīklā Twitter, kur abi apspriedās par digitālajiem mācību līdzekļiem. Zvaigzne ABC uz to reaģēja ar aizdomām par aizmugurisku vienošanos toreiz vēl gaidāmajā mācību līdzekļu digitalizācijas konkursā, kas noslēdzās jūlija beigās.

Tieto Latvia atklājis Activity Based Working (ABW) jeb uz aktivitātēm balstītu viedo biroju.

Uz aktivitātēm balstīta biroja koncepts no ierastā atšķiras ar to, ka darbinieks var brīvi izvēlēties sev darba vietu atbilstoši veicamajam darba uzdevumam, informē uzņēmuma pārstāvji.

Birojā izveidotas četras darba zonas - atbilstoši dienas kārtībai un noskaņojumam darbinieki var uzturēties komunikācijas, sadarbības, koncentrēšanās vai atpūtas zonās. Izmantojot šādas zonas, vieglāk nodrošināt efektīvu darbu izpildi un sadarbību starp kolēģiem.

Tieto Latvia jaunā biroja plānošana ilga vairākus mēnešus un tajā bija iesaistīti ne tikai dizaineri un telpu projektētāji, bet arī sociālantropologs Roberts Ķīlis.

Uz aktivitātēm balstītu biroju galvenais mērķis ir iespējami vairot sadarbību un veicināt vēlamos paradumus. Cilvēki vairāk strādā digitāli, mazāk izmanto papīru, vairāk pārvietojas telpā, pārdomā, ko darīt, un tā tiek veicināta lielāka cilvēku un ideju cirkulācija, arī mācīšanās vienam no otra, uzsver Roberts Ķīlis.