Juridiski Prudentia Advisers piesaisti konsultāciju sniegšanā saistībā ar airBaltic 2011. gadā iniciējusi Satiksmes ministrija, taču šajā izvēles procesā partijai Vienotība bijusi nozīmīga loma.
Vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus – airBaltic un a/s Liepājas metalurgs - konsultējošā uzņēmuma Prudentia Advisers piesaiste 2011. gada vasarā notikusi ļoti lielā steigā. Konsultantam, no kura rīcības atkarīgi daudzos miljonos latu mērāmi valsts līdzekļi un par kura, iespējams, nelikumīgu rīcību jau ir bijušā airBaltic līdzīpašnieka pirmais pieteikums tiesā, 2011. gadā nav bijusi pat atbildības apdrošināšana, liecina valsts amatpersonu izteikumi.
Lidsabiedrībai airBaltic, kurā valstij līdz 2011. gada nogalei piederēja 52,6% kapitāldaļu, 2011. gadā turpināja pasliktināties finanšu situācija un valdībai bija jādomā, ko un kā darīt, tāpēc arī vienā no valdības sēdēm radusies ideja par profesionāļu piesaisti šī rēbusa risināšanai. Iespējams, šobrīd jautājumu par Prudentia Advisers piesaisti – konsultēt valsti airBaltic problēmu risināšanā, nebūtu, ja būtu bijis publiskais iepirkums uz attiecīgo konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, kur pretendentiem būtu izvirzītas prasības, atlases kritēriji un arī noteikts atalgojums.
«Velk» uz Vienotību
Publiski to, ka airBaltic liktenis «karājas mata galā» pirmais 2011. gada vasarā «izšāva» tā brīža ekonomikas ministrs un partijas Vienotības biedrs Artis Kampars, kura tiešā pārziņā gan airBaltic neatradās. Savukārt tā brīža satiksmes ministrs ZZS pārstāvis Uldis Augulis publiskajā telpā ieturēja pauzi. Tā kā Saeimas deputāts no partijas Vienotība ir Jānis Reirs, kurš pēc SIA Lursoft datu bāzē esošajiem ierakstiem gadsimtu mijā no 08.06.1999. līdz 04.10.2002. bija SIA Prudentia direktors (šis fakts publicēts arī Vienotības mājaslapā, tad daļa «velk uz to», ka tieši šī vēsturiskā saikne varētu būt «nostrādājusi». A. Kampars, jautāts, vai Prudentias piesaiste bija Vienotības iniciatīva, DB atteica: «Pilnīgas muļķības! Saite ar Prudentia bija kāds ZZS Eiroparlamenta deputāta kandidāts, kura vārdu tagad vairs neatceros. Viss bija Satiksmes ministrijas rokās, no mūsu puses vienkārši bija sāpe par notiekošo.»
Tomēr ir pat viedoklis, ka aiz Prudentia Advisers iesaitīšanas konsultāciju sniegšanā saistībā ar airBaltic nenoliedzami stāv premjers Valdis Dombrovskis un viņa padomniece Sandra Bukane.
Iniciēja ministrija
«Tie ir vairākus gadus seni lēmumi, un, ja nekļūdos, tad ar šo iniciatīvu valdībā nāca Satiksmes ministrija (SM),» nedaudz pārsteigts par DB jautājumu ir Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Viņš atzīst, ka visas detaļas neatceras, vai konsultantam bija kādas prasības, piemēram, pēc apdrošināšanas. Uz to, ka Prudentia izvēles jautājums ir visai kutelīgs, norāda ne tikai lakoniskās premjera atbildes, bet arī fakts, ka SM bija vajadzīgas veselas divas dienas, lai sagatavotu šādu «izsmeļošu» atbildi uz DB jautājumiem, proti: «Ar Ministru kabineta lēmumu tika piesaistīts stratēģiskais konsultants Prudentia, kura uzdevums bija sagatavot un nodrošināt Satiksmes ministriju un valdību ar nepieciešamo informāciju, turpmāku lēmumu pieņemšanai saistībā ar nacionālo aviokompāniju airBaltic.»
Ārzemnieku nepavilktu
Bijušais satiksmes ministrs (03.11.2010.–24.10.2011.) Uldis Augulis, būdams manāmi uztraucies, sarunā ar DB atminas, ka piesaistīt Prudentia sākotnēji [2011.g. jūnijs] bijusi SM iniciatīva. 2011. gada 28. jūnijā Prudentia medijos jau figurē kā piesaistītais finanšu konsultants. «Mums vajadzēja sagatavot sākotnējo redzējumu, un mēs gājām un meklējām kādu, kas varētu ātri izvērtēt situāciju un esošos plānus,» norāda U. Augulis, jo toreizējam airBaltic vadītājam Bertoltam Flikam viņš neesot varējis ticēt. Kā neticības iemeslusviņš min neiesniegto airBaltic gada pārskatu, tāpēc ministrija neesot zinājusi patieso situāciju kompānijā, bet to vajadzējis ātri noskaidrot. Tāpat bijis jātiek skaidrībā un jāizvērtē juridiskās iespējas, ko vispār darīt.
Vaicāts, kāda loma Prudentia piesaistē bijusi premjeram vai viņa padomniecei, bijušais satiksmes ministrs sacīja, ka premjeram tajā brīdī, šķiet, nav bijusi nekāda loma.
«Prudentia tika izvēlēta tāpēc, ka bija vajadzīgs ātrs risinājums, turklāt citu risinājumu nebija.» Savukārt starptautisko konsultāciju kompāniju pakalpojumus SM nebūtu varējusi samaksāt, jo visas izmaksas gūlušās uz SM budžetu, pieļauj U. Augulis.
Turklāt tajā brīdī [2011. gada 10. jūnijā] toreizējais ekonomikas ministrs A. Kampars paziņoja, ka viss ar airBaltic ir briesmīgi, saka U. Augulis. Zīmīgi, ka šajā pašā dienā [2011. gada 10. jūnijā] investīciju baņķieris, IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis komentē, ka, protams, 18 miljonu latu zaudējumi neesot mazi, bet publiski pieejamā informācija tomēr neliecinot par ekonomisku traģēdiju Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā. Dažas dienas vēlāk U. Augulis norādīja, ka visas spekulācijas par finanšu situāciju airBaltic esot bez pamata.
Miljonus guldīt negribēja
«Bet tur bija valsts daļas iekšā, ieguldītas LVRTC obligācijas 15 milj. Ls apmērā, uzsver U. Augulis. B. Fliks turklāt gribēja, lai valsts vēl palielina airBaltic pamatkapitālu, vai arī viņš atpērk akcijas, uz ko SM nevarēja parakstīties,» klāsta U. Augulis. «Nebija nekādi apdrošināti,» atminas bijušais satiksmes ministrs, vaicāts, vai Prudentia ieteikumi bija apdrošināti pret riskiem. Prudentia sagatavojusi viedokli valdībai, par kuru Dombrovskis ilgu laiku nav varējis izšķirties un pieņemt lēmumu. U. Augulis 2011. gada augusta vidū publiski aicināja premjeru nevilcināties un beidzot pieņemt lēmumu par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu. Premjers sūtījis viņu pēc gada pārskata, kuru auditorkompānija nav varējusi sniegt tikai tāpēc, ka nav zinājusi, kas notiks tālāk, kā tas atsauksies uz kompāniju nākotnē.
Premjers jautājuma risināšanā iesaistījies vasaras beigās, norāda U. Augulis. «Mans un Drošības policijas viedoklis bija, ka airBaltic jālaiž prom un nav ko tur iesaistīties ar «n-tajiem» miljoniem. Bet kopējais viedoklis bija, ka valsts iesaistās, izvērtējot riskus,» tā viņš. Tikai 2011.gada septembra beigās valdība pieņēma lēmumu ieguldīt uzņēmumā airBaltic 57,6 milj. Ls, kopā ar mazākuma akcionāru veicot proporcionālo kapitāla palielināšanu.
Apmaksā valsts
Interesants fakts, ka līdz 14.11.2011., kad Prudentia Advisers noslēdza līgumu par pakalpojumu sniegšanu ar airBaltic, valdība par šī konsultanta pakalpojumiem maksāja no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. «Jā, tāds bija apmaksas risinājums,» sarunā ar DB atzina V. Dombrvskis. Ziņu aģentūras LETA arhīvā atrodams, ka 02.08.2011. valdība konsultantu darba apmaksai piešķīrusi 41 000 Ls, 27. 09. – 41 724 Ls, bet 04.10. tā brīža SM valsts sekretārs Anrijs Matīss LETA skaidrojis, ka darbs konsultantiem tiks apmaksās vēl divas nedēļas un summa būs 22 800 Ls. Tāpēc nav pārsteigums, ka19. oktobrī valdība Prudentia Advisers pakalpojumu apmaksi piešķīra no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem vēl 27 816 Ls. Savukārt Prudentia Advisers valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš sarunā ar DB atzina, ka līgumattiecības ar klientiem nekomentē.
