Paredzēts, ka stratēģiskais investors Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" ienāks pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), taču nav izslēgta arī iespēja, ka tas var notikt pēc IPO, intervijā sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas, ka sarunas ar stratēģisko investoru notiek pirms IPO, parāda, ka ir nodoms, lai šis investors uzņēmumā ienāktu pirms tam. Tāds ir nodoms, bet pat tad nevar apgalvot, ka tas notiks pirms IPO, iespējams, tas var notikt pēc tam," norādīja Gauss.

Viņš sacīja, ka patlaban kompānija var atklāt tikai to, ka notiek sarunas ar stratēģisko investoru, un tajās ir iesaistīti "airBaltic" konsultanti, uzņēmuma vadība un akcionārs, uzsverot, ka iznākums būs atkarīgs no šīm sarunām.

Gauss arī skaidroja, ka ziņa par sarunām ar stratēģisko investoru kļuva publiski zināma pēc valdības sēdes, kura notika šogad 27.jūlijā. Savukārt "airBaltic" kā uzņēmums to, ka notiek pārrunas ar stratēģisko investoru, minēja investoriem kompānijas pusgada pārskatā, nesniedzot nekādus citus paziņojumus.

Ar valsts ieguldīto naudu nekad nav tikusi apzīmēta Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" vērtība, intervijā uzsvēra "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka no šī fakta sākās problēmas, jo uzņēmuma vērtība šodien nav savulaik ieguldītās naudas vērtība. "Es ļoti vēlos, lai cilvēki to saprastu. Pieņemsim uz brīdi, ka uzņēmuma vērtība šodien ir 100 miljoni eiro. Valsts daudzu gadu laikā ir ieguldījusi 526 miljonus eiro. Jūs man piekritīsiet, ka valsts gadu gaitā ieguldītajam šodien vairs nav tādas vērtības?" sacīja Gauss.

Viņš uzsvēra, ka kompānijas vērtību nosaka tas, cik kāds būtu gatavs maksāt konkrētā brīdī, lai iegūtu 100% uzņēmuma.

"Kad valsts visus šos gadus ieguldīja naudu uzņēmumā, tā nebija uzņēmuma vērtība. Tāpēc, samazinot pamatkapitālu, jūs nesamazināt vērtību," norādīja Gauss.

Šā gada pirmie mēneši airBaltic ir bijuši labāki, nekā iepriekš plānots, tādējādi šo gadu lidsabiedrība varētu pabeigt ar peļņu, turklāt, uzlabojoties Latvijas nacionālā aviopārvadātāja finanšu rādītājiem palielinās arī ieinteresēto investoru skaits, apgalvo airBaltic prezidents Martins Gauss.

«2012. gads mums ir bijis veiksmīgs gads - veiksmīgāks nekā plānojām,» LNT raidījumā 900 sekundes saka Gauss, skaidrojot, ka arī 2013. gads ir iesācies labāk, nekā plānots. Tajā pat laikā airBaltic joprojām tiek realizēts izmaksu samazinājumus, ko paredz iepriekš izstrādātais aviokompānijas darbības plāns.

Gauss apstirpināja, ka valsts atbalsts ne šogad, ne nākamgad airBaltic nebūs nepieciešams. airBaltic vadītājs arī uzsvēra, ka lidsabiedrība pakāpeniski iet uz to, ka strādās bez zaudējumiem, un šāda situācija būtiski atšķiras no situācijas citās aviokompānijās šobrīd.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" plāno samazināt darbinieku skaitu par kopumā 700 cilvēkiem, bet atsākt tos nodarbināt, sākoties izaugsmei, sacīja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Šā gada kopējā kapacitāte tiks samazināta par aptuveni 40%. Attiecīgi mēs gribam salāgot to arī ar darbinieku skaitu. Mēs esam brīdinājuši valsts nodarbinātības iestādes un arodbiedrības, ka kopumā darbinieku skaitu plānojam samazināt par 700 cilvēkiem," teica Gauss.

Viņš arī norādīja, ka darbinieku skaitu paredzēts samazināt dažādos veidos. "Veidi ir ļoti dažādi. Mēs piedāvājam gan doties bezalgas atvaļinājumos, gan pārtraukt darba attiecības, saņemot viena vai divu mēnešu atalgojuma kompensāciju," minēja Gauss.

LASI ARĪ: Gauss atsakās no algas

Vienlaikus viņš atzina, ka pagaidām vienošanās ar arodbiedrību par darbinieku skaita samazināšanu nav panākta. "Atbilstoši Latvijas likumiem mums ir jāpanāk vienošanās arī ar arodbiedrību. Tā vēl nav panākta, un sarunas turpinās," situāciju raksturoja Gauss.

Neskatoties uz to, ka patlaban Covid-19 pandēmija radījusi milzīgu triecienu aviācijas nozarei, arī nākotnē, pēc vīrusa pandēmijas, ilgtspējai būs svarīga loma, trešdien Rīgas aviācijas forumā "RAF 2020" sacīja lidsabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš atzīmēja, ka pēdējos astoņos mēnešos aviācijas nozare ir smagi cietusi Covid-19 pandēmijas dēļ, tādējādi, ja iepriekš "airBaltic" izcēlās ar izaugsmi un ilgtspēju, tad tagad tā izceļas ar dramatisku situāciju, tāpat kā pārējās lidsabiedrības pasaulē.

Tāpat Gauss uzsvēra, ka "airBaltic" līdz šim bija izdevies sevi pozicionēt kā klimatam draudzīgu un ilgtspējīgu, taču līdz ar Covid-19 pandēmiju lidsabiedrībai nācās pārtraukt darbu, kas radīja būtisku ietekmi uz Latvijas ekonomiku.

Viņš minēja, ka pandēmija radīja pamatīgu triecienu visai aviācijas industrijai pasaulē. "Visi virsraksti medijos vairs nav par ilgtspēju, bet gan par izdzīvošanu," teica Gauss, piebilstot, ka tagad aviācijas uzņēmumiem ir jānosargā darba vietas un jāturpina lidot atbilstoši vīrusa ierobežojumiem.

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" joprojām ir nepieciešams nomāt citu aviokompāniju lidmašīnas, jo situācija ar dzinēju pieejamību nav tāda, kā gribētos, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

Gauss papildināja, ka kopējais "wet lease" jeb no citām kompānijām īstermiņā nomāto lidmašīnu skaits pagājušajā gadā bija 14.

"Tas nav jauki, bet iemesls nebija tas, ka mēs savas lidmašīnas bijām nodevuši kādam citam, bet gan tas, ka mēs saņēmām mazāk dzinēju, nekā tika solīts pirms tam," sacīja "airBaltic" izpilddirektors.

Viņš norādīja, ka šobrīd situācija ir mainījusies un ir daudz labāka, jo "airBaltic" ir pieejami divi rezerves dzinēji.

"Ziemas lidojumu sezonā vispār nav nekādu problēmu, jo ziemā daudzām lidmašīnām tiek veikta apkope un dzinēji tām tik un tā nav vajadzīgi. Prognozes liecina, ka vasarā aktīvākajā laikā mums joprojām trūks vairāk nekā 10 dzinēju," papildināja Gauss.

Tuvāko gadu laikā nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» akcijas varētu kotēt biržā, ja finanšu rādītāji būtu atbilstoši plānam un akcionāri pieņemtu šādu lēmumu, stāstīja «airBaltic» valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš teica, ka par to ir runāts jau iepriekš, turklāt akcionāri to apspriež kā vienu no kapitāla piesaistes iespējām. Gauss uzsvēra, ka «airBaltic» pēdējos divos gados ir ļoti strauji attīstījies un starptautiski ir pazīstams kā spēcīgs zīmols.

«Tas ir saistīts arī ar mūsu aktivitātēm attiecībā uz jaunajiem lidaparātiem «Airbus A220-300», tostarp dalību aviācijas izstādēs, kā arī mūsu aktivitātēm dažādos sociālajos tīklos. Tāda izmēra kompānijai, kāda ir «airBaltic», tas nozīmē ļoti daudz sekotāju. Tā teikt, tiekam apspriesti visā pasaulē, vienlaikus tas uzreiz nenozīmē pārdotas biļetes. Mūsu jaunās lidmašīnas tiek labi novērtētas, jo tās ir videi draudzīgākas u.tml., līdz ar to mums ir daudz iespēju par tām runāt. Investīciju bankas mums saka, ka mēs būtu labs kandidāts dalībai akciju tirgū. Vienlaikus ar to nepietiek, mums ir jāuzrāda arī atbilstoši finanšu rādītāji, izaugsme un jābūt arī stāstam. Stāsts mums ir, augam atbilstoši biznesa plānam «Destination 2025», mums ir jāparāda, ka ilgtermiņā esam dzīvotspējīgi un finanšu pasaule mums tic. Tad varam startēt biržā, ja akcionāri izvēlēsies šo ceļu,» pauda Gauss.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" pašreiz akcijas biržā plāno kotēt 2022.gada beigās vai 2023.gada sākumā, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka brīdī, kad "airBaltic" devās pie valdības prasīt atbalstu, bija skaidrs, ka uzņēmuma akcijas tiks kotētas biržā un tiks rīkots akciju sākotnējais piedāvājums (IPO).

"Valdība paziņoja, ka vēlas mūsu piedāvājumu sešu mēnešu laikā, bet pašai valdībai Eiropas Komisijai risinājums ir jāiesniedz 12 mēnešu laikā. Pašlaik mūsu biznesa plāns paredz, ka mums ir jāsasniedz noteikti finanšu rezultāti, kas tālāk noved pie akciju kotācijas biržā," pauda Gauss, skaidrojot, ka tad valsts varēs pārdot daļu akciju, lai saņemtu vismaz 250 miljonus eiro.

Savukārt IPO laiks ir atkarīgs no labvēlīgākas situācijas tirgos. "Mēs paši plānojam, ka 2021.gada beigās varētu rīkot konkursu, lai piesaistītu investīciju bankas IPO sarīkošanai.

Vēl pirms valdības galīgā lēmuma pieņemšanas par vācu finanšu investora Ralfa Dītriha Montāga-Girmesa piesaistīšanu lidsabiedrīabi airBaltic un Saeimas lēmuma par 80 miljonu eiro aizdevumu, aviokompānija jau meklē inženierus, kas strādās specifiski ar Krievijas uzņēmuma Sukhoi ražotajām lidmašīnām, ceturtdien vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Laikraksta rīcībā nonācis kompānijas iekšienē izplatīts paziņojums par to, ka tiek meklēts vecākais Suhkoi Superjet inženieris un «vēl viens, kā raksta personāldaļas partnere, Suhkoi Sukperjet, kas strādās vecākā inženiera padotībā».

Kā norāda Neatkarīgā, paziņojums datēts ar 10.novembri, plkst.9.23, proti, dienu pēc airBaltic vadītāja Martina Gausa noliegumiem par jelkādiem nodomiem saistībā arī šīm lidmašīnām.

Laikraksts atgādina, ka 9.novembrī Gauss brīfingā žurnālistiem sacīja, ka nav nekādas vienošanās par Krievijā ražoto Sukhoi SuperJet100 lidmašīnu piegādi airBaltic. Nākamajā dienā, 10.novembrī, LNT raidījumā 900 sekundes uz jautājumu, vai pieļaujama lidmašīnu iegāde no Krievijas, Gauss atbildēja skaidri - nē.

Krīzei un tās dēļ noteiktajiem ierobežojumiem beidzoties, Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" plāno atsākt savu darbību ar piecām "Airbus A220-300" lidmašīnām, pēcāk pakāpeniski pievienojot flotei pa vienai lidmašīnai nedēļā, informē kompānijas prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Jau iepriekš pieņēmām lēmumu vairs neveikt lidojumus ar "Boeing" un "Bombardier Q400" lidmašīnu floti. Līdz ar jauno realitāti mēs esam priekšplānā izvirzījuši lēmumu vienkāršot savu darbību un veikt lidojumus tikai ar "Airbus A220-300" floti, kas arī būs vienīgās lidmašīnās, ar kurām veiksim lidojumus, atsākot darbību," skaidro M.Gauss.

LASI ARĪ: Gauss atsakās no algas

Viņš norāda, ka "airBaltic" patur tiesības pasūtīt līdz pat 80 A220-300 lidmašīnām, un centīsies vienoties par optimālu piegādes grafiku, kas atbalstītu uzņēmuma izaugsmi.

"Pēkšņa "airBaltic" lidojumu pārtraukšanas ietekme ir uzreiz pamanāma. Lidojumu apturēšana radījusi vērtību ķēdes pārrāvumu. Baltijas lidostās nav pasažieru, transporta uzņēmumiem, automašīnu nomām un lidostās esošajiem veikaliem nav ienākumu. Pasta piegāde un kravu pārvadājumi notiek lēnāk nekā iepriekš, kad "airBaltic" lidojumos pārvadāja kravu, kas mērāma tonnās. Viesnīcas Baltijā ir tukšas, kā arī lielāko daļu no tām šī brīža apstākļos ir jāslēdz. Tāda pati situācija ir arī vietējiem restorāniem. Šobrīd cieš tūrisma nozare, un, kamēr mēs neveicam lidojumus, tikmēr nav tūristu," secina M.Gauss.

Latvijas nacionālās aviosabiedrības airBaltic padome un izpilddirektors Martins Gauss ir abpusēji vienojušies, ka M. Gauss turpinās pildīt izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja amatu pienākumus līdz 2015.gada 31.decembrim, informē uzņēmuma pārstāvji.

M. Gauss kā izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs airBaltic pievienojās 2011.gada 1.novembrī. airBaltic valde sastāv no trīs valdes locekļiem. M. Gauss ir valdes priekšsēdētājs, savukārt pārējie divi valdes locekļi ir Operatīvās vadības direktors Martins Sedlackis un finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

M. Gauss uzsver, ka ar airBaltic restrukturizācijas programmu kompānija ir pierādījusi, ka pat sarežģītā laikā aviokompānija var strādāt ar peļņu.

Savukārt airBaltic padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš norāda, ka M. Gausa vadībā airBaltic ir īstenojusi stingru biznesa restrukturizācijas programmu, uzlabojot aviokompānijas tīrās peļņas rādītājus.

Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā "airBaltic" vairs nav neviena darbinieka, kuram būtu jāuztraucas par darba zaudēšanu, intervijā aģentūrai LETA stāstīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš teica, ka "airBaltic" pašreiz ir labākā situācijā nekā citas lidsabiedrības. "Kad mēs pārtraucām lidojumus, mēs pilnībā pārskatījām savu biznesa modeli, mēs vienkāršojām savu lidmašīnu floti, mēs nodrošinājāmies ar finansējumu, mēs veicām jaunas pārrunas par saviem līzinga līgumiem. Diemžēl mēs atlaidām arī darbiniekus, kas ir skumjākais punkts šajā sarakstā," stāstīja Gauss, uzsverot, ka tagad uzņēmumā nav vairs neviena, kuram būtu jāuztraucas par darba zaudēšanu.

Viņš pauda, ka pašlaik daudzas citas Eiropas aviokompānijas rīko sarunas par masveida atlaišanām, bet "airBaltic" tas viss jau ir aiz muguras un lidsabiedrība var pilnībā koncentrēties uz to, kā veikt savu darbu turpmāk.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" iesniegusi Satiksmes ministrijai risinājumu, kā valstij atgūt vasarā uzņēmuma kapitālā ieguldītos 250 miljonus eiro, apliecināja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss, piebilstot, ka priekšlikums, kā jau iepriekš ziņots, paredz aviokompānijas akciju pārdošanu biržā.

"Mēs esam iesnieguši informāciju, kā to piedāvājam darīt, Satiksmes ministrijai un ministrijai tā tālāk ir jāiesniedz Ministru kabinetam. Kā jau zināms, mēs piedāvājam sākt "airBaltic" akciju kotāciju biržā. Agrākais laiks varētu būt 2022.gada beigas vai 2023.gada sākums," teica Gauss.

airBaltic lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies 

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet...

Viņš pauda, ka akciju sākotnējam piedāvājumam (IPO) būtu jābūt tādā apmērā, lai valsts varētu atgūt vismaz 250 miljonus eiro, pārdodot jau esošās akcijas.

"Par šo plānu ir informēta arī Eiropas Komisija, jo tas bija iecerēts jau tad, kad mēs saņēmām naudu. Valdībai tas ir jāizskata un jāpasaka - jā, mēs tā darīsim," sacīja Gauss.

Viņš piebilda, ka alternatīvs risinājums ir atrast vienu pircēju, kurš būtu gatavs no valsts iegādāties "airBaltic" akcijas par 250 miljoniem eiro, taču tuvāko gadu laikā tas varētu būt visai maz ticams scenārijs. Turklāt, ja IPO būs veiksmīgs, par akcijām varēs iegūt vairāk nekā 250 miljonus eiro.

Gauss atklāja, ka aviokompānija rosinās valdību veikt IPO, kura apmērs būtu 500 miljoni eiro. "Vienlaikus konkrētus skaitļus minēt vēl būtu pāragri, jo mēs pat vēl neesam piesaistījuši bankas IPO rīkošanai. Taču mūsu mērķis noteikti ir lielākais IPO Baltijā, jo "airBaltic" stāsts no vienas puses ir globāls, no otras puses - ļoti lokāls. Un stāsts aviokompāniju IPO procesā gandrīz vienmēr ir svarīgāks nekā sausi skaitļi," viņš sacīja.

Tāpat Gauss minēja, ka "airBaltic" akcijas noteikti būtu jākotē biržā "Nasdaq Riga", lai tās vienkārši varētu iegādāties arī Latvijas iedzīvotāji, tomēr IPO ir iecerēts apjomīgs, tāpēc akcijas, visdrīzāk, tiks kotētas vēl kādā lielākā vērtspapīru tirgū.

"Es domāju, ka interese par "airBaltic" akcijām būs liela, jo mēs no šīs krīzes iziesim spēcīgi un izskatāmies labi uz daudzu citu aviokompāniju fona. [Norvēģijas zemo cenu aviokompānija] "Norwegian" jau iet uz bankrota procedūru un daudzi cīnās ar grūtībām daudz vairāk nekā "airBaltic". Tāpat mēs sagaidām, ka interese par akcijām būs ne tikai investoriem, bet arī Latvijas privātpersonām," sacīja Gauss.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas jūlija sākumā atbalstīja Latvijas valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Vienlaikus Eiropas Komisijas lēmums paredz, ka Latvijai piecu līdz septiņu gadu laikā ieguldījums jāatgūst. Valdībai priekšlikums ieguldījuma atgūšanai Eiropas Komisijā ir jāiesniedz gada laikā, bet "airBaltic" priekšlikums par ieguldījuma atgūšanu valdībai bija jāiesniedz pusgada laikā.

"airBaltic" koncerna apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājās par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauga gandrīz septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro. Savukārt "airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 503,281 miljons eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018.gadā, taču kompānija cieta zaudējumus 7,729 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.

AirBaltic un tās vadītājs gatavs dažādiem attīstības scenārijiem, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda nacionālās aviokompānijas valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Nozares eksperti airBaltic ieceri iegādāties līdz pat 60 jaunām CS300 lidmašīnām vērtē kā loģisku, taču pilnīgai ainai būtu nepieciešams redzēt biznesa plānā Destination 2025 esošos skaitļus. DB jau rakstījis, ka pasūtījuma vērtība pēc kataloga cenām šādam pirkumam būtu 5,9 miljardi USD. Pēc M. Gausa teiktā, šī gada pirmā ceturkšņa rādītāji (+24% pasažieri, +22% ieņēmumi) ir vēl labāki nekā pērn, un tas ir ļoti labs pamats jaunajai biznesa stratēģijai.

Vaicāts, kā kompānija grasās savu ambiciozo mērķi sasniegt un kādi ir riski, M. Gauss norāda, ka 2012. g. tika parakstīta vienošanās par 10+10 lidmašīnām. Ja, CSeries programmai izgāžoties, pirmās 10 lidmašīnas netiktu uzbūvētas, airBaltic būtu iegādājies lietotus Airbus vai Boeing. Pēc viņa teiktā, risks, protams, bija, taču Bombardier programmas neveiksme nebūtu nāves spriedums nacionālajai lidsabiedrībai, jo beigu beigās lidmašīnas varētu arī iznomāt. Un tikpat labi būtu varējušas izgāzties arī Airbus un Boeing jaunās programmas. Kad bija skaidrs, ka progamma īstenojas, pasūtījumu skaits tika palielināts līdz 13 un tad līdz 20 saskaņā ar plānu Horizon 2021, kas paredzēja arī 14 Q400. Tad 2015. g. plāns tika mainīts uz 12 Q400 un divām CS300 un vēlāk uz 34 CS300 un/vai CS100 vēl pirms Destination 2025 izstrādes, atsakoties no Q400 pilnībā.

Lidojums no Liepājas uz Rīgu un otrādi dod iespēju trīs stundas gara brauciena vietā nonākt vēlamajā galamērķī 40 minūšu laikā. «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss biznesa portālam db.lv saka, ka cilvēki ir gatavi par to maksāt, pat ja cena par lidojumu pārsniedz 100 eiro atzīmi.

«Liepājas reiss vēl joprojām ir zemas slodzes lidojums,» atzīst M. Gauss. Šajā maršrutā lidojumu skaits ir palielinātas no 3 uz 5 reizēm nedēļā, tādējādi gan uzlabojot pakalpojumu, gan palielinot apkalpoto pasažieru skaitu. Šī reisa biļetes pamatcena ir apmēram 25 eiro, taču atkarībā no pieprasījuma tā var vairākkārt palielināties.

M.Gauss: «Šādi darbojas visas aviokompānijas. Mēs cenšamies godīgi noteikt cenas mūsu lidojumiem, taču mums ir arī jāpelna nauda. Mēs esam uzņēmums, kas gūst peļņu, nodrošinot lidojumus».

Par «airBaltic» cenu politiku attiecībā uz Liepājas reisu M.Gauss stāsta: «Mēs uzlūkojam Liepājas reisu tāpat kā jebkuru citu lidojumu, tas nav īpašs lidojums. Mēs cenšamies optimizēt ieņēmumus no šī lidojuma, kas nozīmē, ka lidojuma cena ir atkarīga no pieprasījuma un konkurences situācijas. «airBaltic» cenu politika ir tāda, ka parasti visi lidojumi sākas ar vienādu cenu. Mēs varam paredzēt, cik pasažierus beigās sagaidīt, tādējādi varam arī regulēt cenas. Mēs nesubsidējam Liepājas reisus».

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" piecu gadu obligāciju pārfinansēšanā galvenie izaicinājumi ir saistīti ar to, ka investori procentu likmēs pašlaik ieceno karu Ukrainā un ģeopolitiskos riskus, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas bija galvenais jautājums, kad mēs pirmo reizi gribējām obligācijas pārfinansēt. Retorika par karu ir tik negatīva, ka investori, īpaši no Rietumiem, šo risku vērtē ļoti augstu. Es nedomāju, ka mums kā NATO valstij šāds risks pastāv, jo mēs esam ļoti labi aizsargāti, bet finanšu institūcijas uz šo jautājumu raugās citādi," sacīja Gauss.

Vienlaikus viņš piebilda, ka "airBaltic" biznesa plānā ir paredzēts, ka par piecu gadu 200 miljonu eiro obligāciju, kuru termiņš beidzas jūlijā, pārfinansēšanu var nākties maksāt augstāku procentu likmi.

Tāpat aviokompānijas vadītājs minēja, ka ir iespējami arī citi risinājumi, piemēram, aizņēmums, kas gan nozīmētu augstāku procentu likmi, nekā iespējams iegūt, emitējot obligācijas. Tāpat ir iespējams, ka cits uzņēmums izpērk šīs obligācijas, vietā prasot "airBaltic" akcijas. Tomēr galvenais risinājums, pie kā "airBaltic" pašlaik strādā kopā ar konsultantiem, ir jauna obligāciju emisija par pieņemamu procentu likmi, ar kuru pārfinansēt tagadējās obligācijas.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes izies ļoti spēcīga un, kad atkal varēs lidot pilnā apmērā, izaugsme būs ļoti strauja, intervijā aģentūrai LETA prognozēja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Lidsabiedrības apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājies par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauguši teju septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro.

Gauss skaidroja, ka iemesls zaudējumiem ir Covid-19, jo janvārī un februārī kompānijas darbības rezultāti bija daudz labāki, nekā plānots.

"Pēc tam sekoja 62 dienu ilgs periods, kurā mēs vispār pārtraucām lidojumus. Mums nācās atlaist daudzus darbiniekus. Mums nebija ienākumu. Savukārt izdevumi bija lieli, jo mums bija jāmaina biļešu rezervācijas un jāatdod nauda par biļetēm uz atceltiem lidojumiem, un mēs turpinām naudas atmaksas arī tagad. Tāpat mums ir jāturpina līzinga maksājumi par lidmašīnām. Zaudējumu aprēķinā ir iekļauti maksājumi par lidmašīnām, kuras mēs pašlaik neizmantojam. Mēs to zaudējumu aprēķinā uzrādām jau šodien, tādēļ arī zaudējumi ir tik lieli," norādīja "airBaltic" vadītājs.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 88,8 miljonu eiro zaudējumiem pretstatā peļņai attiecīgajā periodā gadu iepriekš, trešdien "airBaltic" investoru zvanā par pirmā pusgada rezultātiem sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Savukārt "airBaltic" apgrozījums 2024.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 16,5% un bija 339,3 miljoni eiro.

Gauss informēja, ka "airBaltic" salīdzināmie ieņēmumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas jeb EBITDAR šogad pirmajā pusgadā bija 76,5 miljoni eiro, kas ir par aptuveni 39,2% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Savukārt vidējais vietu piepildījums ir pieaudzis no 74,5% līdz 76,9%.

Gauss informēja, ka pirmā pusgada rezultāti ieņēmumu, EBITDAR un vietu piepildījuma ziņā ir augstākie lidsabiedrības vēsturē. Tomēr, neraugoties uz pozitīvajiem rādītājiem, "airBaltic" finanšu rādītājos ir arī zaudējumi, kas galvenokārt saistīti ar gaidāmo "Pratt&Whitney" dzinēju deficītu 2024.gadā, kā arī paātrinātām amortizācijas izmaksām, ko rada dzinēju pilnas apkopes pirms paredzētā termiņa, kas daļēji saistīts ar metāla pulvera piegādes problēmām.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šā gada 29.aprīlī sāks lidojumus jaunā vasaras sezonas maršrutā no Rīgas uz Almati Kazahstānā, informē uzņēmumā.

airBaltic no Rīgas uz Almati lidojumus veiks trīs reizes nedēļā ar Bombardier CS300 lidmašīnu, pasažieriem ceļā pavadot aptuveni piecas stundas un 15 minūtes.

«Esam pirmā Ziemeļeiropas lidsabiedrība, kura piedāvās tiešos lidojumus uz Almati. Rīga-Almati būs otrs ilgākais lidojums mūsu maršrutu kartē. Pasažieriem piedāvāsim jaunu galamērķi NVS reģionā, kā arī uzlabosim savienojamību starp Baltijas valstīm, Eiropu un Skandināviju ceļotājiem no Kazahstānas,» norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Lasi Arī:

Martins Gauss: Es varu spēlēt golfu

Ja ne gluži rožaina, tad visādā ziņā laba ir situācija nacionālajā lidsabiedrībā airBaltic. Tādu kompānijas tēlu intervijā DB uzbur tās vadītājs Martins Gauss. Aviokompānija ir izcīnījusi savu vietu un turpina nostiprināties Baltijas tirgū. Flote kļūst arvien jaunāka un efektīvāka tālredzīgā Bombardier CS300 lidmašīnu iegādes darījuma dēļ. Apgrozījums un peļņa turpina augt. Atklātā Pilotu akadēmija nākotnē nodrošinās lidsabiedrību ar pilotiem. Uzņēmumam ir tik profesionāla vadības komanda, ka tās valdes priekšsēdētājs jokojot saka, ka varētu mierīgi golfu spēlēt. Biznesa plāns kompānijas darbībai pēc 2021. gada vadībai jau padomā, un akcionāriem atliek vien dot tam zaļo gaismu, lai nākotne būtu vēl rožaināka. M. Gauss ir gandarīts, ka var aizvien vairāk gozēties starptautisko mediju starmešu gaismā kā kanādiešu ražotāja CSeries ieviešanas pionieris, taču aizvien nesaprot, kādēļ Latvijas medijiem uz airBaltic līdz šim bijusi tāda cemme.

Martins Gauss: Es varu spēlēt golfu

Atļaušos apgalvot, ka viens no galvenajiem nepatiku raisošajiem cēloņiem ir aizvien vērojamais caurspīdīguma trūkums. Tas īpaši izpaužas visā, kas saisīts ar valsts naudas ieguldīšanu lidsabiedrībā un tās investoru meklēšanu un piesaisti. Šoreiz gan runa nav par to, vai desmitiem miljonu eiro, ko kompānija gadā nomaksā nodokļos vai pienes tautsaimniecībai kopumā, atsver līdzšinējos valsts ieguldījumus. Proti, vai pārsimt miljonu investēšana citviet būtu ar lielāku atdevi. Runa ir par ilgstošu nevēlēšanos, sākot ar valdību un Satiksmes ministriju kā akcionāru un beidzot ar kompānijas vadību, ar faktiem pārliecināt sabiedrību, ka nenotiek kārtējā shēmošana. Ka kārtējais investors ir patiesais labuma guvējs, nevis izkārtne kādas svešas naudas apkalpošanai. Ka komercnoslēpuma aizsegā netiek izsūkta nauda no kompānijas, izmantojot lidmašīnu līzinga līgumu juridiskos līkločus.

Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic zaudējumi pērn samazinājušies par 66 miljoniem latu līdz 19 miljoniem latu, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Iepriekšējā gadā uzņēmuma zaudējumu apmērs bija 85 miljoni latu.

AirBaltic izpilddirektors Martins Gauss norāda, ka šobrīd kompānija apsteidz grafiku ceļā uz peļņu, ko paredz sasniegt 2014.gadā.

Pagājušajā gadā gan sarucis arī pārvadāto pasažieru skaits – no 3,35 miljoniem 2011. gadā līdz 3,08 miljoniem.

Pērnā gada divpadsmit mēnešos airBaltic ieņēmumus par produkcijas vienību ir uzlabojusi par 15% (RASK – ieņēmumi uz vienu sēdvietu par kilometru), salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā, kā arī saglabājusi apgrozījumu 228,5 miljonu latu apmērā.

M. Gauss nenosauca, cik lieli ir pamatdarbības zaudējumi, taču sacīja, ka tie joprojām esot, lai arī mazāki nekā 2011. gadā, kad tie sasniedza 45 miljonus latu. Sīkāka informācijai par 2012. gada rezultātiem gan būšot publicēta gada pārskatā.

Problēmas ar lidmašīnu dzinēju trūkumu un ar to saistītajiem jautājumiem varētu turpināties vēl vienu līdz divus gadus, intervijā aģentūrai LETA sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka dzinēju veiktspēja ir laba, bet dzinēju nav pietiekami daudz. Attiecīgi, iespējams, "airBaltic" būs jāslēdz līgumi ar citām aviokompānijām, lai tās lidotu "airBaltic" vietā.

"Līdz ar to vēl vismaz vienu vai divus gadus tam būs arī finansiāla ietekme, jo mums nebūs pieejamas visas mūsu lidmašīnas," sacīja Gauss.

Gauss teica, ka tas attiecas arī uz visiem citiem jaunajiem dzinējiem pasaulē, jo patlaban pasaulē uz zemes stāv aptuveni 700 lidmašīnu jauno dzinēju trūkuma dēļ.

"Kļūst labāk, bet tas vēl nav beidzies," norādīja Gauss.

Komentējot, vai aviokompānija varētu saņemt kompensācijas saistībā ar šo problēmu, viņš teica, ka "airBaltic" gada pārskatos ir rindiņa, kas saucas komerclīgumi, kurā ir redzamas kompensācijas, ja kaut kas nedarbojas, kā nākas, bet ar to nekad nav bijis pietiekami.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" pirms situācijas ar rezerves daļu piegādes ķēžu problēmām daļu savas flotes ilgtermiņā nodeva īrei citām aviosabiedrībām, tāpēc šobrīd, lai nebūtu jāatceļ savi reisi, lidsabiedrība īstermiņā īrē lidmašīnas no citiem, intervijā stāstīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Gauss skaidroja, ka Covid-19 pandēmijas laikā, balstoties uz prognozēm, tika nolemts daļu no "airBaltic" flotes kopā ar apkalpi ilgtermiņā izīrēt citām aviokompānijām, piemēram, "Lufthansa" un "Esay". Ilgtermiņa līgumi ir noslēgti, lai pelnītu, un, kā norādīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs, tas ir ļoti ienesīgs bizness.

"Un tad sākās piegādes ķēžu problēmas vairākām detaļām, kas nepieciešamas "airBaltic" lidmašīnu apkopei, tādēļ ir radušies kavējumi ar apkopi," stāstīja aviokompānijas vadītājs.

Gauss norādīja, ka "airBaltic" nav pieejamas tās lidmašīnas, kas atrodas apkopē, kas savukārt ievelkas piegādes ķēžu problēmu dēļ. Turklāt lidsabiedrība nevar arī atgūt lidmašīnas, kas nodotas ilgtermiņa īrei kādam citam.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" šogad cer sasniegt 700 miljonu eiro apgrozījumu, 30.martā preses konferencē sacīja kompānijas izpilddirektors Martins Gauss.

Līdztekus viņš prognozēja, ka "airBaltic" akcijas biržā varētu sākt kotēt nākamā gada septembrī. Patlaban iecerēts, ka akcijas tiks kotētas gan "Nasdaq Riga", gan arī starptautiski, taču par starptautiskā sadarbības partnera izvēli vēl spriest ir pāragri, norādīja Gauss.

Vitenbergs airBaltic padomei prasīs skaidrojumus par dārgu elektroauto iegādi 

Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) nosoda aviokompānijas "airBaltic" rīcību saistībā ar dārgu...

Komentējot "Audi e-tron" elektroauto iegādi, Gauss skaidroja, ka "airBaltic" jau 2022.gada maijā informēja sabiedrību par kompānijas pāreju uz elektroauto, lai sasniegtu ilgtspējas mērķi - nulles oglekļa dioksīda (CO2) emisijas līdz 2050.gadam. Viņš uzsvēra, ka konkrētie transportlīdzekļi izvēlēti veicot iepirkuma procedūru un skaidrojums par visiem lietas apstākļiem jau nosūtīts Satiksmes ministrijai (SM).

Vēstulē, kas nosūtīta SM, pausts, ka darījums ir ne tikai ekonomiski pamatots un rūpīgi vērtēts, bet arī ilgtspējīgs un daļa no plašākas aviācijas dekarbonizācijas, kura attiecas gan uz lidmašīnām, gan jebkādām automašīnām, kuras ir aviokompānijas lietošanā.

Vēstulē norādīts, ka 2022.gada oktobrī beidzās termiņš līzingam, saskaņā ar ko "airBaltic" lietošanā bija iekšdedzes dzinēju automašīnas, tādēļ kompānija uzrunāja potenciālos elektroautomobiļu piegādātājus. Iepirkuma procedūrā tika uzrunāti 12 potenciālie automašīnu piegādātāji un saņemti seši piedāvājumi.

Pēc saņemto piedāvājumu rūpīgas izvērtēšanas "airBaltic" lēma par labu 12 "Audi e-tron" iegādei uz nākamo trīs gadu periodu. Vēstulē minēts, ka "Audi e-tron" piedāvājums ir rūpnīcas piedāvātā akcija, ietverot aptuveni 26% atlaidi no standarta izcenojuma, kā arī paredzot augsta atpirkuma vērtību - ap 67%.

Piedāvājuma dēļ ikmēneša maksājums ir salīdzinoši neliels, skaidrots vēstulē, proti, 414 eiro par vienu automašīnu bez pievienotā vērtības nodokļa (PVN). Trīs gadu laikā tie ir 19 901 eiro par vienu automašīnu.

"airBaltic" noliedz, ka "Audi e-tron" ir luksusa automašīna, un līgums ir standarta korporatīvās automašīnas līzinga piedāvājums. Gauss uzsvēra, ka, ja izvēlētais piedāvājums būtu par luksusa mašīnu, "airBaltic" to nebūtu varējis iegādāties normatīvo aktu dēļ.

"Mēs esam apsūdzēti nepamatoti," sacīja Gauss, piebilstot, ka, sabiedrībai izvirzot apsūdzības, platformā "Twitter" izskanējis naids ne tikai pret viņu, bet arī pret viņa bērniem un ģimeni.

LETA jau vēstīja, ka satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) nosodījis aviokompānijas "airBaltic" rīcību saistībā ar dārgu 2022.gada izlaiduma "Audi e-tron" elektroauto iegādi līzingā un pieprasīs skaidrojumu "airBaltic" padomei.

Ministrs uzsver, ka "airBaltic" savā darbībā būtu jāatspoguļo labas pārvaldības principi, strādājot efektīvi un katru nopelnīto eiro izmantojot maksimāli lietderīgi.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,5 reizes - līdz 54,219 miljoniem eiro.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" potenciālais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) varētu notikt ātrākais nākamā gada pirmajā pusgadā, ceturtdien "airBaltic" investoru zvanā sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Gauss norādīja, ka IPO sāksies tad, kad aviokompānija to paziņos. "Mēs paredzam, ka tas varētu notikt 2025.gada pirmajā pusē. Būtībā mēs esam gatavi - "airBaltic" ir stāsts, moderna flote, vadības komanda, kā arī aviokompānija var dubultot savu lielumu," viņš minēja.

Viņš norādīja, ka aviokompānija gatavojas IPO, bet ir vajadzīgi arī atbilstoši tirgus apstākļi. "Patlaban mēs saskatām šo iespēju, ka tas varētu notikt 2025.gada pirmajā puse. Mēs gaidām šos pareizos tirgus apstākļus pirms paziņojam, ka veiksim IPO" uzsvēra Gauss.

Komentējot potenciālā stratēģiskā investora iesaisti pirms IPO, Gauss norādīja, ka diskusijas ar investoru turpinās nepārtraukti. Viņš uzsvēra, ka nekas netiek kavēts un diskusija attīstās, neatklājot investora vārdu un potenciālo akciju skaitu, ko tas varētu iegādāties.