Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) lēmis atļaut AS Pasažieru vilciens (PV) turpināt iepirkumu par 32 jaunu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi, liecina IUB informācija.

IUB šā gada oktobra beigās saņēma divu uzņēmumu - Hyundai Rotem Company un AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca - sūdzības par PV izsludināto iepirkumu.

Pēc abu uzņēmumu sūdzību uzklausīšanas IUB nolēma atļaut PV turpināt iepirkumu.

IUB norāda, ka abu uzņēmumi iesniegumi par PV rīkotās sarunu procedūras kandidātu atlases nolikumā iekļautajām prasībām ir nepamatoti.

Rezultātā IUB lēma atļaut PV turpināt iepirkuma procedūru, slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrā Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība un atstāt spēkā sarunu procedūras kandidātu atlases nolikumā iekļautās prasības.

Jauni pasažieru vilcieni Latvijā ir sen gaidīts un lolots sapnis, kura īstenotājiem tā arī nav izdevies to materializēt, bet politiķiem nav bijis iespējas pagozēties uz jauno vilcienu fona un ar to nopelnīt reitinga punktus un, vēl jo vairāk, vēlētāju balsis.

Vakar starts tika dots nosacīti otrajam lielajam cēlienam jauno pasažieru vilcienu lugā, kuru pēc pirmā garā cēliena varēja dēvēt par traģikomisku farsu. Iepriekšējais vilcienu konkurss rezultējās pat ar noslēgtu līgumu ar Spānijas CAF, kas bija gatava šos vilcienus montēt Latvijā, dodot iespēju RVR zīmolam atdzimt, savukārt valstij – dodot darba vietas, nodokļus gan tiešā, gan netiešā veidā. Nekas no tā nepiepildījās. Vēl pirmā cēliena izskaņā jauno pasažieru vilcienu iepircēja valde zaudēja savus amatus. Vai pašreizējā valde savu priekšteču pieredzi ir izstudējusi un atšifrējusi visus ar to saistītos liktenīgos knifiņus? To parādīs laiks. Taču cerēt, ka šoreiz viss būs «mierīgi», laikam nevajadzētu. Kāpēc?!

Cerams, ka AS Pasažieru vilciens (PV) iepirkums noslēgsies sekmīgi un mums būs jauni vilcieni par cenu, ko varam atļauties, intervijā telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes izteicās satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Matīss apliecināja, ka PV jaunajai valdei uzrunāts Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Andris Lubāns, Latvijas Dzelzceļa (LDz) finanšu direktors Māris Bremze un LDz darbinieks Mikus Pērse.

Pēc viņa teiktā, uzrunāti esot vēl citi kandidāti, bet valdi šodien paredzēts apstiprināt trīs cilvēku sastāvā.

Lubānu Matīss raksturoja kā cilvēku, kas zina, kā tiek plānoti pasažieru pārvadājumi. Bremze esot sekmīgi kārtojis LDz finanšu lietas, savukārt Pērse bijis atbildīgais par iepirkumiem LDz koncernā.

Divu nedēļu laikā jaunajai valdei būs jātiek galā ar vilcienu nomas iepirkumu, un Matīss pauda pārliecību, ka šis uzdevums profesionāļu valdei nebūs par grūtu un tiks atrasts normāls risinājums, lai šī vilcienu iepirkumu sāga vienreiz beigtos.

Nespēja vairāku gadu garumā iegādāties tik ļoti nepieciešamos jaunos vilcienus uzskatāmi demonstrē visas negatīvās sekas, pie kādām beigu beigās noved politiķu vēlme neaizskart kolēģu intereses

Iespējams, Latvijā vēl ir kāds, kurš, uzzinājis valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) iepirkumu komisijas lēmumu atzītšveiciešu Stadler par uzvarētāju jaunu elektrovilcienu iepirkumā, nopriecājās, ka drīz tiksim pie komfortabliem vilcieniem. Taču tiem, kas seko līdzi vilcienu sāgai, būs kaudze svarīgu argumentu, lai šo prieku pamatīgi samaitātu.

Kā vienu no iemesliem minot dienvidkorejiešu Hyundai Rotem vilcienu tehniskās ķibeles Ukrainā, PV to diskvalificēja, izvēloties desmitiem miljonu eiro dārgāko šveiciešu piedāvājumu. Par to, kur PV grasās ņemt naudu tādam pirkumam, uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Artim Birkmanim vēl jāpārliecina Satiksmes ministrija. Arī sabiedrībai viņš ir parādā skaidrojumu, lai tā nedomātu, ka uzvarētājs bija zināms vēl pirms konkursa. Turpretī tas, par ko ir skaidrība, nekādu optimismu nevairo. Hyundai, visticamāk, ar rezultātu nesamierināsies, tādēļ nav izslēgtas tiesvedības. Juridiskās cīņas nav beigušās iepriekšējā neveiksmīgajā vilcienu iepirkumā, kur par uzvarētāju tika atzīts spāņu Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF). Spāņi aizvien uzskata, ka 2012. gadā ar PV slēgtais un vēlāk PV lauztais līgums ir spēkā, un draud Latvijai ar investīciju strīdu. Diezin vai PV vadībai ir atbilde uz jautājumu, ko tā darīs, ja tiks noslēgts līgums ar Stadler, bet vēlāk tiesvedību rezultātā nāktos pirkt vilcienus arī no CAF.

Pasažieru vilciens velk uz sarunu procedūru ar ražotājiem jaunu vilcienu iegādei; nav izslēgta pašreizējo modernizācija

Līdz ar elektrovilcienu ilgtermiņa nomas iepirkuma procedūras pārtraukšanu jaunā valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) valde šobrīd cenšas tikt skaidrībā par tālāko rīcību: rīkot jaunu konkursu vai sarunu procedūru, liekot uzsvaru uz jauna ritošā sastāva iegādi. Taču pastāv iespēja vēl ilgu laiku braukt arī ar vecajiem vilcieniem, tos modernizējot, kā jau tiek darīts dīzeļvilcienu gadījumā, pieļauj eksperti.

Vēl braucami

«Tas ir izdarāms,» par iespēju modernizēt esošos elektrovilcienus saka motorvagonu ritošā sastāva remonta un tehniskās apkalpošanas uzņēmuma VRC Zasulauks (51% akciju pieder PV un 49% – a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR)) tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs. Pēc viņa teiktā, šobrīd PV izmanto 1983./84. g. un 1988./89. g. RVR ražotos vilcienus, kuriem var veikt vai nu t.s. vidējo vai galveno kapitālo remontu. Pirmajā gadījumā ekspluatācijas laiks tiek pagarināts par sešiem, otrajā – par 15 gadiem. Viņš pieļauj, ka esošo vilcienu tālāka ekspluatācija varētu arī nebūt dārgāka par jaunu izmantošanu, ņemot vērā apkalpošanas izmaksas. Tā kā ražotāji cenšoties ar to pelnīt, tad īpaši dārgi izmaksā dažādu bojājumu novēršana. Piemēram, šobrīd kabīnes bojājuma gadījumā pēc sadursmes ar kādu dzīvnieku metāla daļas tiek noņemtas, taisnotas utt., bet ir ārvalstu ražotāji, kas paredz, ka šāda bojājuma gadījumā jāmaina visa kabīne, kam ir pavisam citas izmaksas. Ņemot vērā vilcienu tagadējo aizpildījumu, A. Vasiļjevs pieļauj, ka varētu iztikt arī ar esošā ritošā sastāva modernizāciju.

AS Pasažieru vilciens (PV), visticamāk, piedalīsies mediācijas procesā Stokholmas Tirdzniecības palātas Mediācijas institūtā, kurā vērsies jauno pasažieru vilcienu iepirkuma uzvarētājs - Spānijas kompānija Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles S.A. (CAF), žurnālistiem norādīja PV valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis.

Kā ziņots, PV un CAF tā arī nevienojās par vilcienu iepirkumu.

CAF uzskata, ka vilcienu pirkuma līgums ir spēkā, bet PV - ka nav, tādēļ, pēc Birkmaņa teiktā, ir loģisks solis piedalīties mediācijas procesā. Vienlaikus viņš nekomentēja, kādi soļi varētu sekot, ja abām pusēm mediācijas procesā neizdodas nonākt pie vienota viedokļa.

Birkmanis informēja, ka jauno pasažieru vilciens jautājumu tiek plānots skatīt valdībā nākamajā nedēļā, 16.oktobrī. Galvenais, ko valdības sēdē ziņošot PV, ka jaunu vilcienu konkurss ir vitāli nepieciešams, lai Latvija līdz 2015.gada augustam saņemtu jaunus vilcienus, jo esošie varot kalpot tikai sešus, septiņus gadus.

Akcionāru sapulce lems par Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņu, medijiem brīfingā par jauno elektrovilcienu nomu paziņoja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

(Papildināta visa ziņa.)

PV kapitāldaļu turētājs Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands gan norādīja, ka vēl ir iespēja, ka valde pati varētu pieņemt lēmumu atkāpties, ņemot vērā, ka kapitāldaļu turētāju un satiksmes ministru nav apmierinājis iesniegtais jauno vilcienu nomas iepirkuma finansējuma piedāvājums. Pretējā gadījumā cita varianta neesot, kā sasaukt sapulci. Jaunajai valdei, kuru plānots iecelt operatīvi un veidot to no nozares profesionāļiem, ātri nākšoties izvērtēt Satiksmes ministrijai iesniegtos aprēķinus. Ekspolitiķu valdē nebūšot. Vairāki pretendenti jau esot uzrunāti.

Matīss žurnālistiem skaidroja, ka pašreizējā PV valde netiek galā ar uzdevumiem, kas tai izvirzīti, tāpat neesot pārliecības, ka uzņēmums varēs finansēt vilcienu nomu, neprasot papildu līdzekļus no valsts budžeta, turklāt arī noteiktā uzvarētāja Stadler piedāvājums esot krietni dārgāks nekā Igaunijā. Vairāki nomas finansējuma skaitļi esot balstīti uz pieņēmumiem un interpretāciju. Neesot neviena dokumenta, kas apliecinātu, ka būs pieejams nepieciešamais finansējums. Patlaban PV joprojām pieprasot par infrastruktūru 14 miljoni šogad un 16 miljoni eiro nākamgad, kaut gan šāda nauda nav paredzēta budžetā. Šogad valsts dotācija esot 32 miljoni eiro, un ar to esot jāiztiek. Vienlaikus tika norādīts, ka nav nopietni, ka PV vēl jūlijā nav apstiprināts budžets. Pie šādas finanšu neskaidrības iepirkumu nevarot atļauties.

Pasažieru vilciena (PV) valde iesniegusi atlūgumus kapitāldaļu turētājam Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniekam Dinam Merirandam, informēja uzņēmumā.

Kā ziņots, akcionāru sapulcē bija plānots lemt par Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņu, medijiem brīfingā par jauno elektrovilcienu nomu paziņoja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

PV kapitāldaļu turētājs Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieks Merirands gan Nozare.lv norādīja, ka vēl ir iespēja, ka valde pati varētu pieņemt lēmumu atkāpties, ņemot vērā, ka kapitāldaļu turētāju un satiksmes ministru nav apmierinājis iesniegtais jauno vilcienu nomas iepirkuma finansējuma piedāvājums

Jaunajai valdei, kuru plānots iecelt operatīvi un veidot to no nozares profesionāļiem, ātri nākšoties izvērtēt Satiksmes ministrijai iesniegtos aprēķinus. Ekspolitiķu valdē nebūšot. Vairāki pretendenti jau esot uzrunāti.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard03(68).jpg

Lai gūtu pilnīgu priekšstatu par to, ko īsti nozīmē jēdziens «pilnīgi bezcerīga plānošana», nekur tālu nav jābrauc - atliek paanalizēt Latvijas valsts institūciju darbu, turklāt vienas ministrijas ietvaros. Šoreiz runa ir par līdz šim lielāko iepirkumu Latvijas Republikas vēsturē.

Proti, gan pēc konstruktīva darba, gan arī muļļāšanās vairāku gadu garumā pagājušajā nedēļā uzņēmums Pasažieru vilciens beidzot parakstīja līgumu ar Spānijas kopāniju CAF par 34 jaunu elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu piegādi, kā arī jauno transporta līdzekļu uzturēšanu un apkopi 30 gadu garumā, par to kopumā apņemoties samaksāt 610 miljonus eiro. Principā tas nozīmē, ka dažu tuvāko gadu laikā vilcienu parks Latvijā tiks pilnībā nomainīts. Paradokss slēpjas apstāklī, ka burtiski tajā pašā brīdī Autotransporta direkcija ir nosūtījusi Pasažieru vilcienam piedāvājumu slēgt 37 jeb aptuveni vienu trešdaļu dzelzceļa reisu. Vēl kuriozāku šo situāciju padara fakts, ka gan jauno vilcienu iepirkumu konkurss, gan arī Autotransporta direkcijas darbs notiek vienas Satiksmes ministrijas paspārnē. Un šajā sakarā jautājumu ir vairāk nekā atbilžu…

Pēc kaislībām ar Pasažieru vilciena realizēto iepirkuma konkursu un tam sekojošo vadības maiņu, drīzumā izmaiņas gaidāmas arī uzņēmuma valdē, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Darbam Pasažieru vilciens valdē un uzrunāts un savu piekrišanu devis bijušais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs. Uzrunāta arī bijusī Saeimas deputāte Silvija Dreimane.

Par abu apstiprināšanu lems nākam trešdien, divas dienas pirms Pasažieru vilciena vadībai jādodas uz Briseli, lai risinātu jautājumu par iepirkuma atbilstību Eiropas Komisijas normatīviem.

Štokenberga pieaicināšanu satiksmes ministrs Aivis Ronis skaidro ar nepieciešamību valdē iekļaut cilvēku no valdošās partijas, kurš sekmīgi un profesionāli var risināt sarunas Briselē. Savukārt Zaļo un zemnieku savienības biedre Dreimane uzrunāta lielās pieredzes dēļ Latvijas dzelzceļā. Šobrīd viņa ir šī uzņēmuma vadītāja Uģa Magoņa padomniece.

VAS Pasažieru vilciens (PV) šodien izsludinājusi atklātu konkursu par jaunu elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem. Sarunā ar Dienas Biznesu PV valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis par šo iepirkumu jau informēja piektdien 22. novembrī.

Šodien paziņojums par iepirkumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

«Ieplānotā jaunu vilcienu iepirkuma priekšmets ir 25–45 vilcienu ilgtermiņa noma. Tā kā elektrifikācijas rezultātā 4 kV līdzstrāvu nomainīs 25 kV maiņstrāvu, esošos vilcienus vairs nevarēs izmantot. Savukārt jaunajos plānots duālais barošanas princips. 25kV panelī gan būs jēga investēt līdzekļus, kad būs notikusi elektrifikācija,» laikrakstam Dienas Bizness norādīja Birkmanis.

Viņš arī norādīja, ka pirmos jaunos vilcienu varam gaidīt 2014. gada beigās vai 2015. gada pirmajā ceturksnī, saņemot ne mazāk kā vienu vilcienu mēnesī.

Par AS Pasažieru vilciens (PV) izsludinātā atklātā konkursa par jaunu elektrovilcienu nomu uzvarētāju tiek atzīts Šveices uzņēmums Stadler Bussnang AG, informē PV.

Konkurss par jaunu elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem tika izsludināts 2013.gada 25.novembrī. Konkursa mērķis ir nodrošināt jaunus, modernus vilcienus Latvijas iedzīvotājiem, lai garantētu drošu un ekonomisku pārvietošanos atbilstoši pasažieru vajadzībām. Saskaņā ar Latvijas transporta attīstības plāniem, tiktu palielināts dzelzceļa pasažieru īpatsvars, tādējādi samazinot pārējo satiksmes tīklu noslodzi.

«Iepirkums par jauno vilcienu nomu ir viens no lielākajiem un svarīgākajiem iepirkumiem AS Pasažieru vilciens pastāvēšanas vēsturē un tas ir nozīmīgs solis uzņēmuma attīstībā. Jauno vilcienu noma ir gaidīts un būtisks notikums gan Latvijas iedzīvotājiem, gan mūsu uzņēmumam – mūsdienīga vilcienu satiksme kā drošs un ekonomisks pārvietošanās līdzeklis ir ieguvums visai sabiedrībai. Jau šobrīd PV ir atzīts par precīzāko dzelzceļa pasažieru pārvadātāju Eiropā. Pēc diviem gadiem mēs nodrošināsim Latvijas iedzīvotājiem vilcienu satiksmi,» uzsver AS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis. Ņemot vērā, ka šis ir vērienīgākais un svarīgākais iepirkums uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē ar nozīmīgu ietekmi uz attīstību ilgtermiņā, tam tika izvirzītas augstas prasības atbilstoši valsts un uzņēmuma interesēm, uzsver PV vadītājs.

Jau otrdien, 9. oktobrī, valdībā varētu tikt skatīts jautājums par jauna vilcienu iepirkuma konkursa rīkošanu. Šoreiz konkursā vilcienu apkope un uzturēšana, kas sadārdzināja iepriekšējo iepirkumu, varētu tikt atstāta vietējā uzņēmuma VRC Zasulauks ziņā.

Tā šodien žurnālistiem paziņo a/s Pasažieru vilciens pārstāvji, norādot, ka šoreiz konkurss tiks rīkots par vilcienu piegādi bez apkopes.

Kā norādīja PV valdes loceklis Aigars Štokenbergs, Kohēzijas fonda nauda konkrētajam projektam ir pieejama līdz 2015. gadam, taču jāņem vērā, ka ražotājam piegādes izpildei ir nepieciešami 25 līdz 30 mēneši, turklāt nedrīkst aizmirst risku par procedūras pārsūdzēšanu.

PV valdes pārstāvji žurnālistiem arī sacīja, ka no šobrīd esošajiem 164 elektrovilcienu vagoniem pēc kapitālā remonta un modernizācijas būs iespējams ekspluatēt 72, taču nepieciešami esot 130 šādi vagoni.

Pasažieru vilciena (PV) valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis, šodien tiekoties ar satiksmes ministru Anriju Matīsu (V), pavēstījis, ka papildu valsts dotācijas Stadler vilcienu nomai no valsts nebūs nepieciešamas, skaidro Birkmanis.

Vilcienu noma tikšot finansēta no PV pašu līdzekļiem. Lielākās bažas satiksmes ministram un kapitāldaļu turētājam esot par to, vai darījuma rezultātā uzņēmums nevērsīsies valdībā un neprasīs finansējumu. Atbilde esot - nē, uzsvēra Birkmanis.

Viņš skaidroja, ka jau likumā ir noteikts, ka peļņas norma uzņēmumam ir ap 3%, un, noslēdzot nomas līgumu, izdevumus kompensē valsts pasūtījuma līguma ietvaros līdz 2031.gadam. Pirmie vilcieni būšot pēc pusotra gada, un tas nozīmējot, ka pasūtījuma līgums būs spēkā nomas līguma laika periodu.

Esam izrēķinājuši, ka 15 gadu nomas līguma laikā ietaupīsim 37 miljonus eiro, salīdzinot ar situāciju, kas ir pašreiz. Nomas darījums dod ekonomiju. Tā ir nodokļu maksātāja nauda, kas tiek ietaupīta. Nebūs nepieciešamas papildu valsts dotācijas, skaidroja Birkmanis. Esot vienošanās, ka kapitāldaļu turētāja paraksts būs, kad būs saskaņots viss finansējuma plāns.

AS Pasažieru vilciens jaunā valde pieņēmusi lēmumu pārtraukt vilcienu iepirkuma procedūru, jo tās turpināšana neatbilst uzņēmuma interesēm un finansiālajām iespējām, informē uzņēmuma pārstāvji.

Valde plāno līdz augusta beigām sagatavot ceļa karti, kādā veidā nonākt līdz veiksmīgai ritošā sastāva nomaiņai paredzētajā termiņā – līdz 2016. gadam.

Uzņēmuma jaunā valde divu nedēļu laikā kopš savas darbības sākuma ir pārskatījusi un apstiprinājusi AS Pasažieru vilciens iepriekšējā finanšu gada pārskatu. Iesniegšanai akcionāram sagatavoti arī 2014.gada budžeta grozījumi, kuros atrasta iespēja optimizēt resursus un samazināt zaudējumus par vismaz 5 miljoniem eiro.

AS Pasažieru vilciens valde panākusi principiālu vienošanos ar VAS Latvijas dzelzceļu par infrastruktūras pamatpakalpojumu maksājumu kārtību.

Jauno pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss ir izgāzies un sekas tam būs tādas, ka jaunu vilcienu nebūs un sabiedrībai būs jāturpina braukt ar vecajiem, kas ar katru dienu vairāk nolietojas, atzina Latvijas dzelzceļa prezidents Uģis Magonis.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš uzsvēra, ka nākamnedēļ jāgaida valdības izšķiršanās. Valdība lemšot par to, kur aizies nauda, kas bija paredzēta vilcienu būvniecībai. Viņš arī norādīja, ka laika ziņā esot iespēja sarīkot jaunu vilcienu iepirkuma konkursu, tomēr viņš nedomājot, ka Ministru Kabinets būs tik izlēmīgs.

U. Magonis pieļāva, ka vilcieniem paredzētā nauda tiks piešķirta citiem mērķiem - iespējams, esošās dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanai. Tas gan nozīmējot, ka tuvākajā laikā mēs jaunus vilcienus neredzēsim, bet vecie novecojot, un liels jautājums esot par to – kāda būs pasažieru kustība pa dzelzceļu tuvākajā nākotnē.

Gadījumā, ja šodien netiks panākta vienošanās skandālos apvītajā vilcienu iepirkumu konkursā, pastāv risks, ka Spānijas vilcienu ražotājs Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF) vērsīsies Stokholmas tiesā.

Tā norāda Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins.

Viņš LNT raidījumā 900 sekundes skaidroja, ka pastāv arī citas iespējas gadījumā, ja šodien neizdodas panākt vienošanos, piemēram, var tikt pagarināts vienošanās panākšanas termiņš, var tikt izsludināts jauns konkurss u.c.

Pats Olšteins gan nepiekrīt tam, ka notiktu apzināta vilcienu iepirkuma vilcināšana, jo Satiksmes ministrija darot visu, lai šis process norisētu pēc iespējas gludāk un lai Latvija tiktu pie plānotā Eiropas finansējuma šajā iepirkumā.

SM pārstāvis gan atzina, ka par politiku šajā konkursā var runāt jau no paša sākuma. «Ir bijuši dažādi politiski uzstādījumi iepriekš,» sacīja Olšteins, konkrēti neko neminot.

Jauno pasažieru vilcienu konkurss nu jau pilnīgi oficiāli ir atzīts par izgāzušos, un, visticamāk, turpmāk mūs sagaida viens no diviem iespējamiem scenārijiem.

Pirmais no tiem - spāņu kompānija CAF, pildot ar a/s Pasažieru vilciens (PV) noslēgto līgumu, sāk piegādāt Latvijai jaunos vilcienus, bet maksāts par tiem tiek nevis ar ES līdzekļiem, bet gan ar vietējo nodokļu maksātāju naudu. Otrs - pašreiz noslēgtais līgums tiek lauzts, maksājot CAF kompensāciju, kuras apmērus gan nav iespējams pateikt, jo šeit runa ir par kārtējo slepeno līgumu. Turklāt, jo vēlāk šī laušana notiks, jo lielāka summa valstij jeb nodokļu maksātājiem būs jāatskaita CAF. Faktiski ir skaidrs, ka šī kompānija jau ir ķērusies pie noslēgtā līguma izpildes. Citiem vārdiem sakot, ir izdarīts principā viss iespējamais, lai vilcienu iepirkums izgāztos. Jāatzīst, ka sākotnējā iecere un iestrādnes bija pat teicamas. Plāns bija ļoti labs - panākt, lai Latvijas iedzīvotāji varētu pārvietoties jaunos vilcienos, kuri daļēji tiktu saražoti Rīgā, tādējādi radot daudzas darbavietas, bet lielāko izdevumu daļu segtu Eiropas Komisija (EK). Tā vietā Ministru kabinets pēc ilgām un smagām pārdomām deva savu mandātu toreizējam PV šefam Nilam Freivaldam parakstīt līgumu ar CAF, jau mirkli vēlāk atzīstot, ka parakstītā dokumenta redakcija var būt šķērslis finansējuma saņemšanai no EK. Kad CAF tika piedāvāts akceptēt līguma labojumus, jau bija skaidrs, ka tas nenotiks, jo nebija iespējams atrast nevienu iemeslu, kas ļautu saprast, kāpēc gan CAF vajadzētu kaut ko mainīt. Turklāt tas ir puiciski - likt kaut ko mainīt jau parakstītā dokumentā.

Konkrētu uzņēmēju interešu lobēšana, tam izmantojot Valsts prezidenta padomnieces statusa piešķirto autoritāti, tostarp daloties ar ierobežotas pieejamības informāciju - šāds, pēc informētu pietiek.com avotu teiktā, ir patiesais iemesls, kādēļ trešdien rīta agrumā tika paziņots par darba uzteikšanu prezidenta Andra Bērziņa padomniecei ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos Elīnai Eglei.

Rīgas pils paziņojums par darba attiecību pārtraukšanu ar Egli ticis izplatīts, lai uz ārpusi dotu skaidru vēstījumu: viņa vairs nav pilnvarota runāt prezidenta vārdā, vēsta portāls.

Vairāk nekā 600 miljonu vērtais vilcienu a/s Pasažieru vilciens iepirkuma konkurss, valstij piederošās bankas Citadele pārdošana, airBaltic liktenis - tie ir daži no «lielgabarīta» jautājumiem, kuriem pastiprinātu interesi, izmantojot savu prezidentam pietuvinātas personas statusu, izmantojusi Egle. Par diviem pirmajiem jautājumiem - vilcienu iepirkumu un Citadeles pārdošanu, pēc pietiek.com rīcībā esošās informācijas, Egle Rīgas pils vārdā lūgusi operatīvo informāciju no atbildīgajām - Satiksmes un Ekonomikas - ministrijām.

AS "Pasažieru vilciens" vadība sagaidītu lielāku izpratni no Spānijas mašīnbūves uzņēmuma Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles (CAF) puses, «kā ievērot Eiropas Savienībā noteiktās iepirkuma procedūras», norādīja PV valdes loceklis Aigars Štokenbergs.

«Viņi nemēģina piekrist ES viedoklim,» uzsvēra amatpersona.

Turklāt Spānijas uzņēmuma pārstāvji izvairoties no tikšanās ar PV valdi. «Esam CAF izteikuši divus piedāvājumus tikties, viņi uz tiem nav atbildējuši. Pēdējā tikšanās bija 24.jūlijā,» skaidro Štokenbergs.

Vienlaikus viņš norāda, ka PV valde turpinās sarunas ar CAF un laiks rādīšot, vai izdosies līgumu parakstīt līdz 2.oktobrim.

Uz jautājumu, vai sarunās tika runāts par kopuzņēmuma izveidi, Štokenbergs norādīja, ka nevar komentēt spekulācijas, baumas un izdomājumus.

Tāpat Štokenbergs noraidīja informāciju, ka CAF varētu izvirzīt kādu ultimātus Latvijas pusei un to neizpildes gadījumā vērsties tiesā pat ātrāk par 2.oktobri, kad Spānijas uzņēmumam jāsniedz atbilde.

Valdībai un Satiksmes ministrijai visi slepenie dokumenti saistībā ar vilcienu iepirkumu ir pieejami, tāpēc šīm iestādēm jānāk klajā ar skaidrojumiem, kāpēc konkurss ir izgāzies. Ja tas nenotiek, tad nav nekāda jēga, ka «viņi tur sēž».

Tā, komentējot izgāzušos vilcienu iepirkumu, LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

«Protams, es nezinu nekādas detaļas šeit, bet pagājušo jau trīs gadi, un man personīgi liekas, ka tur jau pamatos tika ielikts kaut kas neloģisks, kad apkalpošana bija četras reizes dārgāka nekā pats iepirkums,» sacīja Bērziņš.

Jautāts par to, kuram būtu jāuzņemas atbildība par vilcienu konkursa izgāšanos, prezidents sacīja, ka, pēc viņa skatījuma, «viss ticis veidots, lai atbildīgo nevarētu tik viegli atrast».

Bērziņš norādīja, ka turpmāk valdībai būtu jāizstrādā jauna sistēma, kā pārvaldīt šādus lielus konkursus, lai nebūtu tā, ka simtiem miljonu vērti iepirkumi ir trīs politiķu rokās.

Ja līdz 2. oktobrim nebūs veiksmīgas sarunas par PV un CAF noslēgtā līguma izmaiņām, lai novērstu risku nesaņemt ES naudu 100 milj. Ls, tiks rīkots jauns vilcienu konkurss.

Tādu iespējamo scenāriju DB rīkotā diskusijā par šā gada 2. aprīlī noslēgtā 630 milj. eiro vērtā līguma starp a/s Pasažieru vilciens (PV) un konkursā par 34 elektrovilcienu un 7 dīzeļvilcienu piegādi uzvarējušo Spānijas kompāniju CAF, kura par savu apakšuzņēmēju izvēlējusies a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR), iezīmēja PV valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis. Faktiski tas nozīmē, ka pašreizējā PV valde vēlas atgriezties pie sākotnējās līguma redakcijas, kura savulaik tika piedāvāta parakstīšanai CAF konkursa nolikumā. Savukārt, pēc a/s RVR padomes priekšsēdētāja Valērija Igauņa sacītā, vairāki šī konkursam pievienotā līguma punkti esot pretrunīgi un pat neizpildāmi, tāpēc tie tikuši koriģēti. Joprojām atšķirīgi ir viedokļi, vai 2. aprīlī iepriekšējā PV valdes priekšsēdētāja Nila Freivalda parakstītais līgums ar CAF par jaunu vilcienu iegādi un apkalpošanu uz 30 gadiem ir vai nav spēkā.

Jauna ritošā sastāva iegāde atkarīga no 2015. gada valsts budžeta; mainīs infrastruktūras apmaksas kārtību un vilcienu grafikus, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tas, kad un vai vispār valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) iegādāsies jaunus elektrovilcienus, ātrākais varētu būt skaidrs īsi pirms Ziemassvētkiem, izriet no Satiksmes ministrijas (SM) un PV pārstāvju teiktā. Proti, uzņēmuma iespējas atjaunot ritošo sastāvu būs atkarīgas no nākamā gada valsts budžeta, kas, ņemot vērā līdzšinējo praksi, diezin vai tiks pieņemts ātrāk par decembra otro pusi. Valsts dotācijas gan tiešā veidā nav domātas jaunu vilcienu iegādei, turklāt jau 2015. gadā varētu mainīties kārtība, kādā PV darbība tiek dotēta. Līdzšinējā prakse gan rāda, ka, notiekot politiskajām pārbīdēm, līdz ar jaunu satiksmes ministra atnākšanu agri vai vēlu mainījusies PV vadība.

Autotransporta direkcija grib skaidrību līdz rudenim; pārvadājumus var atdot autobusiem

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Fragments no intervijas:

Lai ATD piedāvātā sabiedriskā transporta koncepcija īstenotos, jātiek skaidrībā par dzelzceļa pārvadājumiem. Valdība atkal izdomāja, ka vēl jāpadomā. Ko un kad ATD ir svarīgi zināt par vilcienu iepirkumu, lai kādā brīdī nebūtu jādomā jauna stratēģija, jāmaina konkursa noteikumi?

Mums ir jāzina, būs vai nebūs jauni elektrovilces sastāvi. Ja būs, tad jāzina piegādes grafiks pa gadiem. Tas mums ir jāzina līdz šī gada rudenim, pats vēlākais novembrī. No tā ir atkarīgs maršrutu tīklu kilometru apjoms, un vairāk paliek autobusiem, ja vilcienu sastāvs netiek atjaunots. Ar esošo resursu VAS Pasažieru vilciens (PV) palielināt apjomu vairāk nevar. Ja ir jauni vielcieni, tad turpinām plānošanu sadarbībā ar PV, ņemot vērā, ka vilcieni ir pārvadājumu mugurkauls. Gan ne visā Latvijā, bet Pierīgā, elektrozonā un līdz Siguldai dīzeļvilcieni, kur kopumā ir 95% pasažieru. Tur daļa kilometru tiek pārlikta no autobusiem uz vilcieniem, un Jūrmalas, Ogres, Aizkraukles virzienā ir potenciāls izmantot efektīvāk vilcienus – taču tikai gadījumā, ja ir jauni sastāvi. Manā rīcībā esošajā plānā minēts, ka pirmie vilcieni parādās ar 2019. g. Lai tas notiktu, ir pēdējais laiks izsludināt konkursu.

Lielu investīciju ienākšanai Latvijā traucē pārmērīgā birokratizācija, ierēdņu liktās barjeras, savu viedokli pauž ekspremjers uzņēmējs Māris Gailis.

Prasības celtniecības un rekonstrukcijas projektiem, pēc Gaiļa domām, ir «nenormāli pārspīlētas». Bijušas cerības, ka krīze «atskurbinās» valsts pārvaldes administrāciju un tā sāks ierobežot «savu pārspīlēto vēlmi prasīt nezin ko». Salīdzinot ar laiku pirms desmit gadiem, projektu apstiprināšanai iesniedzamo dokumentu skaits un izvirzītās prasības ir palielinājušās vairākkārt, apgalvo Gailis, pēc kura teiktā, nepieciešams gads, kamēr tiek apstiprināts projekts.

Korupcija, pēc Gaiļa teiktā, nav lielākā problēma. Kukuļus var nedot, bet ir izveidojusies «korupcijas mentalitāte» - uzņēmējiem liekas, ka ierēdņiem ir jādod kukulis, lai nodrošinātu veiksmīgu projektu attīstību. Ja abas puses to akceptē, tad kukuļošana arī notiek. Lielajos valsts pasūtījumos gan, pēc Gaiļa domām, korupcijas risks pastāv. «Paldies Dievam, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs arī kaut ko noķer,» piebilst Gailis.