Latvijas nacionālās aviosabiedrības airBaltic padome šodien par jauno izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju ir izvēlējusies Martinu Gausu (Martin Gauss), kurš stāsies amatā no 1.novembra.
« Aviosabiedrībai ir ļoti spēcīgs zīmols, un tas ir enerģisks, inovatīvs uzņēmums. Mans uzdevums būs izveidot skaidru struktūru, kādas šobrīd trūkst. ES ieviešu korporatīvu pārvaldību, lai panāktu finansiāli pozitīvu aviosabiedrības darbību,» stāsta jaunais airBaltic izpilddirektors, paužot prieku, pievienojoties airBaltic komandai.
M. Gausam aviācijas nozarē strādāja gandrīz 20 gadus. No 2009. gada aprīļa līdz 2011. gada maijam M. Gauss bija izpilddirektors Ungārijas aviosabiedrībā Malec, kas ir pārvadātājs ar 22 lidaparātiem un 2010. gadā ir pārvadājis vairāk nekā trīs miljonus pasažieru. Strādājot Malev, viņš mainīja flotes sastāvu, piecu dažādu lidaparātu tipu vietā atstājot divus, kā arī ieviesa jaunas struktūras.
M. Gausa karjera aviācijā sākās 1992. gadā kā Boeing 737 lidaparātu pilotam British Airways meitasuzņēmumā Deutsche BA, savukārt 1995. gadā viņš pievienojās uzņēmuma vadībai, ieņemot operatīvās vadības departamenta vadītāja amatu. 2002. gadā M. Gauss tika iecelts par lidojumu operatīvās vadības direktoru. 2003. gadā British Airways pārdeva Deutsche BA Intro Group un pēc gada M. Gauss kļuva par vienu no Deutsche BA (dba) rīkotājdirektoriem, kļūstot arī par 10% uzņēmuma akciju īpašnieku. 2006. gadā lidsabiedrība dba tika pārdota AirBerlin un M. Gauss saglabāja rīkotājdirektora amatu. Pēc integrācijas pabeigšanas viņš pievienojās Cirrus Group un kļuva par Cirrus Airlines izpilddirektoru un Cirrus Group rīkotājdirektoru. Šajos amatos viņš vadīja centralizācijas procesu, pārceļot galveno mītni uz Minheni, šo projektu viņš pabeidza 2008. gada jūnijā un pēc tam strādāja savā uzņēmumā kā aviācijas nozares konsultants.
M. Gauss lido ar Boeing 737 kā kapteinis un ir nolidojis aptuveni astoņus tūkstošus stundu.
Valsts kase piektdien uz Satiksmes ministrijas kontu pārskaitījusi 16 miljonus latu, kas nepieciešami ieguldīšanai airBaltic pamatkapitālā. 16 miljoni latu sniegti kā aizdevums, par kura nosacījumiem plašāk varot informēt Satiksmes ministrija. Patlaban Valsts kases kontos glabājas 1,34 miljardi latu.
airBaltic valdē ir trīs locekļi – operatīvās vadības direktori Lailu Odiņu un finanšu direktoru Vitoldu Jakovļevu padome ievēlēja jau oktobra sākumā pēc tam, kad divi galvenie akcionāri – Latvijas valdība un Baltijas Aviācias Sistēmas pieņēma lēmumu par 152 miljonu eiro ieguldīšanu airBaltic kapitālā.
Iepriekšējais airBaltic vadītājs Bertolds Fliks 4. oktobrī atkāpās no amata pēc tam, kad tika panākta savstarpēja vienošanās par airBaltic turpmāko finansēšanu un pārvaldību. Savstarpējo vienošanos parakstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis, SIA Baltijas aviācijas sistēmas, a/s Latvijas Krājbanka, AB Bankas Snoras, AKB Investbank, Taurus Asset Management Fund Limited, Transatlantic Holdings Company S.A. un SIA KD Jet.
Vienošanās paredzēja izbeigt pērn noslēgto valstij neizdevīgo konsolidēto akcionāru līgumu, atsaukt tiesiskās aizsardzības pieteikumu Rīgas rajona tiesā, pilnībā dzēst 59,11 tūkstošus akciju, par ko lēmums pieņemts pērn akcionāru sapulcē, kā arī jaunā redakcijā apstiprināt airBaltic statūtus. Kompānijas pamatkapitālā kopumā tiks ieguldīti ap 100 miljoniem latu, no kuriem valsts proporcionālais ieguldījums paredzēts 57,6 milj. Ls.
Jau vēstīts, ka satiksmes ministrs Uldis Augulis, iepriekš runājot par airBaltic jaunā vadītāja atalgojumu, norādīja - «Flika alga tā nebūs», un Latvijas lidsabiedrības vadītāja atalgojums nedrīkstētu pārsniegt 20 tūkstošus latu mēnesī.