A/s Rīgas kuģu būvētava fokusēsies uz mazo un vidēja izmēra kuģu būvniecību, kā arī rietumvalstu kuģu remontu.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj smagās mašīnbūves uzņēmuma a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) jaunais stūrmanis – valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs, kurš uzņēmuma vadību pārņēmis sarežģītā situācijā – notiek akcionāru savstarpējais karš, tiek prasīta uzņēmuma maksātnespēja, iepriekšējo gadu tirgus aizvēršanās Krievijā un Ukrainā, sarežģīta situācija ar pasūtījumiem Eiropas kuģu būvētavās, jo lielo kuģu būves pasūtījumi pārcēlušies uz Dienvidaustrumāziju (Ķīnu, Dienvidkoreju), rezultātā tādu būvēšana ES ir kļuvusi par sava veida reliktu. RKB nebūt nav pirmais uzņēmums, kura valdē strādā J. Skvarnovičs, jo viņš ir vadījis ne tikai kolhozu Tukuma rajonā vēl PSRS laikos, bet arī a/s Tukuma piens, a/s Rīgas piena kombināts, a/s Limbažu piens, SIA Forburga, a/s Stats Invest, bijis valdē a/s Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un SIA Stats. Ar šādu vadītāja pieredzes bagāžu viņš pauž optimismu par uzņēmuma nākotnes perspektīvu.

Pabeidzot pārbaudi par AS Rīgas kuģu būvētava akcionāru iespējamo saskaņotu rīcību un noslēdzot sākto administratīvo lietu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēma lēmumu piemērot uzņēmuma akcionāriem soda naudu likumā noteiktajā maksimālajā apmērā, informē FKTK pārstāvji.

Vasilijam Meļņikam un AS Remars-Rīga piemērots sods 14,2 tūkstošu eiro apmērā katram par akciju obligātā atpirkšanas piedāvājuma neizteikšanu citiem uzņēmuma akcionāriem.

Pārbaudi par faktu, ka, iespējams, vairākas personas kopā ir ieguvušas līdzdalību AS Rīgas kuģu būvētava vairāk nekā 50% apmērā no uzņēmuma balsstiesīgo akciju skaita, FKTK uzsāka 2012. gadā. Šajā laikā FKTK rīcībā nonākusī informācija un pārbaudes pēdējā posmā saņemtie jaunie fakti par AS Rīgas kuģu būvētava akciju pārdošanas darījumu pierāda, ka AS Remars-Rīga bija faktiskā līdzdalība AS Rīgas kuģu būvētava virs 50%. Tā kā Vasilijs Meļņiks ir AS Remars-Rīga kontrolpaketes īpašnieks, atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam, V.Meļņika netiešā veida faktiskā līdzdalība ir bijusi vairāk par 50% no kopējā AS Rīgas kuģu būvētava balsstiesīgo akciju skaita.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvalde AS Rīgas kuģu būvētava piemērojusi jaunu nodrošinājumu, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Uzņēmumam piemērots aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai. Nodrošinājums piemērots 12.decembrī.

“Lursoft” izziņa liecina, ka uz šī gada 7.decembri uzņēmumam bija izveidojies nodokļu parāds 1,478 miljonu eiro apmērā.

Šis ir otrais aktuālais AS Rīgas kuģu būvētava nodrošinājums. Pirmo nodrošinājumu VID piemēroja šī gada maijā, aizliedzot AS “Rīgas kuģu būvētava” reģistrēt, pārreģistrēt, pārjaunot un grozīt komercķīlu.

Lursoft izziņa liecina, ka AS “Rīgas kuģu būvētava” šobrīd ir aktuālas trīs komercķīlas.

AS Rīgas kuģu būvētava nodarbojas ar kuģu būvi, remontu un apkopi. Kompānija reģistrēta 1991.gadā un tās pamatkapitāls ir 16 340 949 eiro. AS Rīgas kuģu būvētava akcijas tiek kotētas Nasdaq Riga fondu biržā.

AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) pabeigusi vēl divu lielu kuģu remontu un aktīvi turpina sezonu, remontējot kuģus un saņemot jaunus pasūtījumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

No kuģu būvētavas doka ir aizkuģojis kravas kuģis UBC Tampico, kurš peld zem Kipras karoga un kura pieraksta osta ir Limasola. UBC Tampico garums ir 182,6 metri, platums – 28,6 metri, kravnesība – 37,8 tūkstoši tonnu. Kravas kuģis atbilst Panamax klasifikācijai, - šāds platuma ierobežojums ir nepieciešams, lai kuģis varētu caurbraukt Panamas kanālu, kas savieno Kluso un Atlantijas okeānu.

Remonta laikā kravas kuģim tika pārkrāsots ārējais korpuss, atjaunotas tērauda caurules, veikti hidraulisko cilindru remontdarbi. Tāpat pirmo reizi RKB speciālisti veica kuģa aprīkošanu ar nerotējošas sprauslas dzenskrūvi Mewis Duct. Šāda dzenskrūve ļauj kuģim efektīvi sasniegt lielāku ātrumu, tādējādi ietaupot degvielu.

Ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes lēmumiem AS «Rīgas kuģu būvētava» piemēroti divi jauni nodrošinājumi, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Abi nodrošinājumi reģistrēti komercreģistrā šī gada 2.janvarī, un ar tiem uzņēmumam piemērots aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai. Tādējādi kopumā šobrīd uzņēmumam ir aktuāli pieci nodrošinājumi.

AS «Rīgas kuģu būvētava» 2018.gadā vērsās tiesā ar tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu tāpēc, ka uzņēmums nonācis sarežģītā finanšu situācijā. Taču tā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums tika noraidīts.

«Lursoft» izziņa liecina, ka uz šī gada 26.decembri uzņēmumam bija izveidojies nodokļu parāds 1,487 miljonu eiro apmērā.

AS «Rīgas kuģu būvētava» šobrīd ir aktuālas trīs komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

A/s Rīgas kuģu būvētava pērn apgrozījusi 53,7 miljonus eiro, kas ir gandrīz piecas reizes mazāk nekā 2012. gadā. Gads noslēgts ar zaudējumiem 1,9 miljonu eiro apmērā, rāda Lursoft dati.

Zaudējumi saistīti ar nedienām, kas piemeklēja, realizējot trīs jaunbūvētos peldošos restorānus, norādījusi uzņēmuma vadība.

Kopumā pērn a/s Rīgas kuģu būvētava veikusi 60 kuģu remontu, kas ir tikpat, cik 2012. gadā. Uzņēmums pērn uzbūvējis un ūdenī nolaidis astoņus kuģu korpusus. Salīdzinājumam 2012. gadā uzbūvēti piecu kuģu korpusi.

Līdzīgi kā iepriekšējos gadus kuģu remontu galvenokārt pasūtīja Rietumeiropas, Krievijas un Latvijas partneri, savukārt kuģu korpusu pasūtītāji pārsvarā bijuši no Skandināvijas valstīm. Peldošos restorānus uzņēmumam pasūtīja no Krievijas, bet Swath tipa patruļkuģus – no Latvijas.

Jau rakstīts, ka aprīļa beigās uzņēmumam tika iecelts jauns valdes priekšsēdētājs – Jānis Skvarnovičs, savukārt Vasilijs Meļņiks tagad darbojas kompānijas padomes priekšsēdētāja amatā.

Izmaiņas reģistrētas arī AS Rīgas kuģu būvētava valdes sastāvā, liecina Lursoft dati.

Valdes locekļa pienākumu pildīšanu pārtraucis Vladimirs Kozlovs, kurš amatā tika ievēlēts vien pirms nedaudz vairāk kā diviem mēnešiem, proti, 6.janvārī. Pēc Lursoft pieejamajām ziņām, V. Kozlovs savulaik atradies arī pie nu jau reorganizētās SIA Kuģu remonta bāze vadības grožiem.

Lursoft izziņas dati liecina, ka pēc V. Kozlovska aiziešanas no AS Rīgas kuģu būvētava valdes darbu uzņēmuma valdē turpina četras amatpersonas – Larisa Artemenko, Vladislavs Blūms, Einārs Buks un Vasilijs Meļņiks.

2012.gadā AS Rīgas kuģu būvētava apgrozījusi (262,178 miljonus eiro un guvusi 220,233 tūkstošu eiro lielu peļņu. Uzņēmumā aizpagājušajā gadā strādājuši 643 darbinieki.

AS Rīgas kuģu būvētava ir finansiāli stabils uzņēmums, par ko ir viegli pārliecināties, palūdzot komentārus no uzņēmuma vadības vai arī apskatot finanšu atskaites, norāda AS Rīgas kuģu būvētava valde, noraidot iepriekš masu medijos izskanējušo informāciju, ka uzņēmumam būtu finansiālas grūtības.

Iepriekš medijs TV5 nāca klajā ar informāciju, ka AS Rīgas kuģu būvētava tuvu krīzei, un to panākusi pašreizējā uzņēmuma vadība. Tā medijam norādījis uzņēmuma ražošanas vadītājs Aleksandrs Marčenko, kurš kopš 2013. gada novembra jau nepilda savus amata pienākumus. Uzņēmums nav Marčenko atlaidis, taču arī atalgojums netiek izmaksāts.

«Izdzenājuši visus kontraģentus, ar kuriem mēs strādājām. Situācija ar inženieriem ražotnē vienmēr bijusi saspringta, taču šobrīd gandrīz visi vecie darbinieki, kā es, ir bez darba, bet visi pārējie aizgājuši. Un rūpnīcā tagad, pat ja tur būs kuģi, nebūs, kas tos remontē,» TV5 norādījis Marčenko.

2015. gadā a/s Rīgas kuģu būvētava sākusi atgūt agrāko gadu jaudu kuģu remontā un jaunu kuģu būvniecībā, vienlaikus paralēli ražojot industriālos metālapstrādes produktus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«2014. gads uzņēmumam bija krīzes gads, bet 2015. gads ir izaugsmes un pat sava veida jauna kursa pirmais gads,» situāciju raksturo a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs. Šogad salīdzinājumā ar pērno gadu uzņēmums strādā ar peļņu, spējis veikt daudz vairāk kuģiem remonta pakalpojumu, uzbūvēt vairāk zvejas kuģu un kuģu korpusu, turklāt šajā jomā neizmantotās metāl- apstrādes jaudas izmanto specifisku metāla spoļu ražošanā. «Būtisks darbs šogad ir veikts, lai 2016. gadā varētu strādāt vēl sekmīgāk nekā šogad. Pamati ir ielikti, gan startējot kuģu remonta pakalpojumu, zvejas kuģu, kuģu korpusu būves iepirkumu konkursos, gan arī pie dažādu uzņēmumam jaunu produktu ieviešanas,» uzsver J. Skvarnovičs.

AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) ar Singapūras kompāniju SBI parakstījusi nodomu protokolu, kas paredz izveidot kopuzņēmumu naftas un gāzes urbšanas platformu un to aprīkojuma ražošanai, liecina kompānijas paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Šāds kopuzņēmums ļaus Latvijas kuģu būvētājiem izmantot Singapūras speciālistu iestrādes un pieredzi, kas savukārt dos iespēju RKB iesaistīties urbšanas platformu – gigantisku 21. gadsimta inženierbūvju - izgatavošanas un uzstādīšanas biznesā.

«Rīgas kuģu būvētava turpina attīstīties, un vērojama nopietna potenciālo ārzemju sadarbības partneru interese par mūsu uzņēmumu. Patlaban sākas aktīva kuģu remonta sezona, un RKB ir gatava dokā uzņemt Vācijas, Skandināvijas un citu valstu kuģus. Taču vienlaikus ir uzsākta iesaistīšanās arī naftas un gāzes urbšanas iekārtu izgatavošanas biznesā,» skaidro AS Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Vasīlijs Meļņiks.

Vairāki zvērināti tiesu izpildītāji ir uzsākuši piespiedu pasākumus AS Rīgas kuģu būvētava parādu piedziņai, kas saistīti ar nenokārtotajām parādsaistībām pret tās kreditoriem, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Sabiedrība norāda, ka uz šo brīdi tai ir apgrūtinātas saistību izpildes iespējas, taču pamatā tas radies apgrozāmo līdzekļu trūkuma dēļ.

«Viens no galvenajiem faktoriem, kas veicinājis šībrīža apstākļu iestāšanos un apgrozāmo līdzekļu nepietiekamību, ir situācija Latvijas finanšu sektorā. Diemžēl Eiropā un jo īpaši Skandināvijas valstīs valda liela neuzticība Latvijas kredītiestādēm – galvenokārt ar pašmāju kapitālu. Likumsakarīgi sekoja kuģu būves pasūtītāju lēmums nepieņemt Latvijas kredītiestāžu izsniegtās garantijas kā nodrošinājumu, un pēdējo gadu laikā pasūtītāju nerealizētā investīciju portfeļa rezultātā sabiedrība ir zaudējusi pasūtījumus daudzu miljonu eiro vērtībā. Tādējādi sabiedrība bija spiesta pārtraukt kuģu būves pakalpojumu sniegšanu, kas līdz šim nodrošināja apgrozāmo līdzekļu pietiekamību, īpaši ziemas periodā, kad kuģu remonta pakalpojumi netiek sniegti un dokos valda dīkstāve,» skaidro Rīgas kuģu būvētava.

Lai modernizētu AS Latvijas kuģniecība (LK) floti, laikā no maija līdz jūlijam Rīgas kuģu būvētavā tiks atjaunoti astoņi tankkuģi, veicot to tehnisko remontu, krāsošanas darbus un jaunu satelītiekārtu uzstādīšanu.

Kuģu remontdarbos investēs 3,6 miljonus ASV dolāru, vidēji tie būs no 450 līdz 500 tūkstoši ASV dolāru vienam kuģim, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Šobrīd esam fokusējušies uz to jomu stiprināšanu, kas saistīti ar tiešo uzņēmumu darbību un turpinām atbrīvoties ar pamatbiznesu nesaistītiem aktīviem. Kuģu remontā Latvijā tiks ieguldīts 1,6 miljoni ASV dolāru, neskaitot rezerves daļas un materiālus, kurus iepērkam no dažādām pasaules malām. Latvijas kuģniecības kuģu modernizācija veicinās to konkurētspēju pasaules ķīmisko kravu, naftas un tās produktu pārvadāšanas tirgū,» stāsta Latvijas kuģniecības valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups, uzsverot, ka tik apjomīgi kuģu remontdarbi LK vēsturē notiek pirmo reizi.

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Rīgas kuģu būvētavas pārstāvji informē, ka Skvarnovičs atstājis darbu kompānijas valdē ceturtdien, 25.maijā, iesniedzot paziņojumu par valdes priekšsēdētāja amata atstāšanu pēc paša vēlēšanās.

Pēc kompānijas pārstāvju minētā, jauns Rīgas kuģu būvētavas valdes loceklis tiks ievēlēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām un sabiedrības statūtiem.

Tādējādi šobrīd Rīgas kuģu būvētavas valdē strādā Jekaterina Meļņika un Einārs Buks.

Rīgas kuģu būvētava pagājušajā gadā strādāja ar 20,758 miljonu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir par 2,1% mazāk nekā 2015.gadā, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 23,6% un bija 169 807 eiro.

Rīgas kuģu būvētava specializējas zvejas laivu, kabotāžas prāmju, palīgpeldierīču būvē un remontā. Kompānijas akcijas kotē Nasdaq Riga otrajā sarakstā. Kompānijas lielākais akcionārs ir Remars-Rīga, kas iekļauts koncernā Eiroholdings.

Darījums par maksātnespējīgās "Tosmares kuģubūvētava" pārdošanu SIA "LZK" varētu noslēgties līdz augusta vidum, aģentūrai LETA sacīja "Tosmares kuģubūvētavas" maksātnespējas procesa administrators Ivars Meļķis.

Viņš norādīja, ka atbilstoši "Tosmares kuģubūvētavas" kreditoru lēmumam ir novērsti šķēršļi minētajam darījumam un līdz augusta vidum tiek gaidīta samaksa no pircēja.

LETA jau ziņoja, ka 23.jūlijā notika "Tosmares kuģubūvētavas" kreditoru sapulce, kuras darba kārtībā bija jautājums par maksātnespējas procesa izdevumu atzīšanu par pamatotiem, mantas pārdošanas termiņa noteikšanu un administratora atlīdzības noteikšanu. Jau iepriekš Meļķis minēja, ka "Tosmares kuģubūvētavas" mantas pirkuma-pārdevuma darījums varētu tik noslēgts vēlākais līdz 2020.gada 15.augustam, ja ar kreditoriem tiks saskaņoti mantas pārdošanas plāna precizējumi.

Pēc administratora rīcībā esošās informācijas, "Tosmares kuģubūvētavas" pircējs nākotnē plāno darbību teritorijā veikt divos virzienos - viens ir saistīts ar kuģu remontu, iespējams, arī ar kuģu būves atjaunošanu, bet otrs ir ar transportu, kravu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saistīta darbība. "Firmas.lv" informācija liecina, ka "LZK" reģistrēta 2019.gada maijā.

Nasdaq Riga valde 28. maijā nolēmusi, ka uzraudzības statuss AS «Rīgas kuģu būvētava» nekavējoties tiek piemērots arī ņemot vērā AS «Rīgas kuģu būvētava» paziņojumu, ka uzņēmums ir pieņēmis lēmumu iesniegt tiesā pieteikumu par AS «Rīgas kuģu būvētava» tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu.

Papildu uzraudzības statuss tiek piemērots atbilstoši Biržas noteikumu «Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos» 20.1.2.punkta 2. apakšpunktu, kas nosaka, ka Biržai ir tiesības piemērot uzraudzības statusu, ja emitentam ir ilgstošas maksātspējas problēmas.

2018. gada 2. maijā piemērotais uzraudzības status vēl joprojām paliek spēkā.

Uzraudzības statusa piemērošana nepieciešama, lai piesaistītu tirgus dalībnieku uzmanību.

Lasi Vēl:

Rīgas kuģu būvētava lūgs ierosināt TAP; darbību negatīvi ietekmējusi arī ABLV Bank likvidācija

AS Rīgas kuģu būvētava dažādās būvniecības stadijās pašlaik ir septiņi kuģi, līdztekus tā piedalās vairāku jaunu kuģu būves iepirkumos

Tā pašreizējo situāciju raksturo AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) Kuģu būves departamenta vadītājs Genādijs Sļozkins.

Pērn kopumā ir sākta septiņu jaunu kuģu būvniecība, vairākums no tiem klientiem jānodod šī gada pavasarī. Paralēli tam RKB startē arī vairākos iepirkumos ārzemēs, bet dažu jaunu kuģu būves līgumprojekti gaida parakstīšanu.

«Jaunu kuģu būves joma balstās uz trīs vaļiem – cenu, termiņiem un kvalitāti. Jebkura balsta trūkums nozīmē potenciālā pasūtījuma neiegūšanu,» teic G.Sļozkins. RKB lielākie konkurenti ir Polijā bāzētie uzņēmumi. Lai arī kuģu būvētavas ir gan Somijā, gan Vācijā, tomēr tajās tiek būvēti citu kategoriju kuģi, uz kuru būvniecības pasūtījumiem RKB nav lielu cerību, kaut arī ir bijuši jau vairāki projekti par specifisku pasūtījumu izpildi. «RKB ir savas priekšrocības, kuras arī cenšamies maksimāli izmantot,» uzsver G.Sļozkins. Pašlaik lielāko RKB darbu īpatsvaru veido tieši zvejas kuģu būve. Tos pasūta Norvēģijas, Islandes un Īrijas uzņēmēji. «Nenoliedzami, RKB mērķauditorija ir tieši Norvēģijas zivju fermu apsaimniekošanai nepieciešamie kuģi,» informē G.Sļozkins.

Peldošo elektrostaciju, kuģu skrūberu (dūmgāzu savācējfiltru) un notekūdeņu savākšanas sistēmu ražošana līdzās jaunu kuģu būvei un remontam ļaus a/s Rīgas kuģu būvētava sasniegt jaunu apvārsni, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šādu 2016.gada vīziju zīmē a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) Kuģu būves departamenta vadītājs Genādijs Sļozkins. Iepriekš ir veikti sagatavošanās darbi, kas šogad ļaus apgūt jaunu, līdz šim RKB arsenālā nebijušu izstrādājumu ražošanu un uzstādīšanu.

Proti, RKB jau iepriekš bija sākusi tā dēvēto konversijas programmu, kas paredzēja kuģu būvē un remontā nenoslogotu jaudu izmantošanu citu izstrādājumu ražošanā. «Konversija arī tagad ļauj RKB veikt ne tikai kuģu modernizāciju un jaunu dzinēju uzstādīšanu, bet arī tādus darbus kā kuģu pagarināšana, dūmgāzu savācējfiltru un kuģu notekūdeņu savākšanas sistēmu tehnisko projektu izstrāde, ražošana un uzstādīšana,» skaidro G.Sļozkins.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) patlaban izvērtē novēloto AS Rīgas kuģu būvētava akcionāres ziņojumu par vērtspapīru pārdošanu, kā arī turpina pārbaudi par uzņēmuma akcionāru struktūru, norāda FKTK.

Publiskais paziņojums par Irinai Meļņikai piederošo 0,23% AS Rīgas kuģu būvētava akciju pārdošanas darījumu ir publicēts pēc norādījuma, pēc tam, kad FKTK rīcībā bija nonākusi informācija par šo darījumu.

Attiecīgi FKTK vērsās pie AS Rīgas kuģu būvētava akcionāres Irinas Meļņikas, norādot uz publicēšanas termiņa neievērošanu.

Par informācijas neiesniegšanu Finanšu instrumentu tirgus likumā norādītājā termiņā FKTK ir tiesības izteikt personai brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 14,2 tūkstošiem eiro. Attiecīgi pēc visu faktisko apstākļu noskaidrošanas un izvērtēšanas FKTK lems par iespējamo sankciju piemērošanu.

Pieaugusī konkurence kuģu remonta pakalpojumu, kā arī jaunu kuģu būvniecības segmentā likusi pievērsties jaunai, perspektīvai jomai – lielu izmēru metāla konstrukciju (tuneļiem, tiltiem) ražošanai .

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta smagās mašīnbūves uzņēmuma a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs. Viņš atzīst, ka pašlaik liela izmēra metāla konstrukciju, tostarp tuneļiem, būvniecības pakalpojumu jomā pasūtījumi ir Eiropā, bet ne Latvijā, taču perspektīvā, kad tiks būvēts Rail Baltica, tādi varētu būt.

Kāda ir RKB pašreizējā situācija?

Šā gada pirmā pusgada uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītāji ir teju vai tādi paši kā visā 2014. gadā. Spriediet paši – pērn visā gadā neto apgrozījums sasniedza tikai 17 milj. eiro, savukārt šā gada pirmajā pusgadā jau 10,24 milj. eiro. Pērn gadu pabeidzām ar zaudējumiem, šā gada pirmo pusgadu jau ar nelielu peļņu – 0,33 milj. eiro (salīdzinājumam – pērn pirmajā pusgadā bija 0,95 milj. eiro lieli zaudējumi). Šogad jau esam snieguši remonta pakalpojumus 44 kuģiem, no tiem 38 ar apkopi dokos, savukārt pērn visā gadā RKB remonta pakalpojumus sniedza 51 kuģim. Protams, 2015. gads vēl nav beidzies, un ar prognozēm pašreizējos apstākļos nebūtu prātīgi nodarboties. Vēl jo vairāk, ja kuģu remonta pakalpojumu sniegšanā nozīme ir arī tam, cik auksta vai silta būs ziema. Proti, vai novembris un decembris būs bez būtiska sala.

AS "Rīgas kuģu būvētava" nomainījusi valdi, kā arī iecēlusi padomi jaunā sastāvā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma valdē iecelti valdes locekļi Maksimiliāns Meļņiks un Jekaterina Meļņika. Darbu valdē neturpina līdzšinējie valdes locekļi Einārs Buks un Deniss Parfens.

Savukārt uzņēmuma padomē iecelti Ainārs Tropiņš un Irina Meļņika, bet darbu padomē neturpina Sandis Strods un Larisa Artemenko.

Darbu padomē turpina padomes priekšsēdētājs Vasilijs Meļņiks, viņa vietnieks Aleksandrs Čerņavskis un Gahramans Guseinovs.

Kuģu būves un remonta uzņēmums "Rīgas kuģu būvētava" 2022.gadā strādāja ar 1,675 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 20,1% mazāks nekā 2021.gadā, kā arī guva 1,007 miljonu eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš. Uzņēmuma finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

NASDAQ OMX Riga valde nolēmusi atcelt uzraudzības statusu AS Rīgas kuģu būvētava, liecina biržas paziņojums.

Uzraudzības statuss atcelts, jo AS Rīgas kuģu būvētava ir papildinājusi iepriekš iesniegtos paziņojumus latviešu valodā ar angļu valodu.

Db.lv jau otrdien rakstīja, ka Vasilijs Meļņiks pēc paša vēlēšanās atstājis valdes priekšsēdētāja amatu, jo plāno kandidēt uz padomes locekļa amatu.

Tāpat padomes priekšsēdētāja vietnieces amatu pēc pašas vēlēšanās atstājusi Jekaterina Meļņika.

AS Rīgas kuģu būvētava valdē turpina darboties valdes locekļi Einārs Buks, Larisa Artemenko un Vladislavs Blūms. Savukārt padomē strādās padomes priekšsēdētājs Gaidis Andrejs Zeibots un padomes locekļi Aleksandrs Čerņavskis, Anatolijs Ustinovs un Sergejs Golicins.

Šā gada pirmajā pusgadā AS Rīgas kuģu būvētava zaudējumi sasniedza 950 tūkstošus eiro, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Pērn attiecīgajā periodā zaudējumi bija 1,086 miljoni eiro.

Rīgas kuģu būvētavas neto apgrozījums sasniedza 6,9 miljonus eiro, kas ir ievērojami mazāk nekā pērn, kad apgrozījums bija 34,8 miljoni eiro.

Šā gada pirmajā pusgadā AS Rīgas kuģu būvētava kopumā izremontēja 19 kuģus. Tika uzbūvēts un nodots pasūtītājam arī piektais SWATH tipa patruļkuģis Rēzekne Aizsardzības ministrijas vajadzībām.

Pirmajā pusgadā uzņēmums veica investīcijas pamatlīdzekļu iegādei un rekonstrukcijai 2,8 miljonu eiro apmērā.

Db.lv jau rakstīja, ka vairāki uzņēmumi tiesā iesnieguši maksātnespējas pieteikumu pret AS Rīgas kuģu būvētava, taču tiesa prasības noraidīja.

AS Rīgas kuģu būvētava valde pēc rūpīgas situācijas analīzes un konsultācijām ar sabiedrības padomi, auditoriem un juristiem pieņēma lēmumu lūgt tiesai ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Sabiedrība uzskata, ka tiesiskās aizsardzības process ir, lai gan ļoti nopietns, taču arī vienīgais pareizais solis, kā izkļūt no sarežģītās situācijas, kas radusies dažādu pēdējā laika notikumu ietekmē.

Viens no galvenajiem faktoriem, kas veicinājis šī brīža apstākļu iestāšanos, ir situācija finanšu vidē. Diemžēl Eiropā un jo īpaši Skandināvijā valda liela neuzticība Latvijas kredītiestādēm – galvenokārt ar pašmāju kapitālu. Likumsakarīgi sekoja kuģu būves pasūtītāju lēmums nepieņemt Latvijas kredītiestāžu garantijas kā nodrošinājumu, un pasūtītāju nerealizētā investīciju portfeļa rezultātā Sabiedrība zaudēja pasūtījumus astoņus miljonus eiro vērtībā. Arī ABLV Bank AS piespiedu izstāšanās no Latvijas finanšu tirgus izraisīja ievērojamu esošo materiālu un pakalpojumu piegādātāju skaita samazināšanos, negatīvi ietekmējot ražošanas izmaksas.

Pērn veiktās investīcijas nepilnu 2 milj. eiro apmērā, kā arī sekmīgais darbs kuģu būves iepirkumos, ļāvis AS Rīgas kuģu būvētava sasniegt peļņu līdz 0,97 milj. eiro

«Tas ir labs rezultāts salīdzinājumā ar analogu laiku pērn, kad bruto peļņa bija 0,33 milj. eiro, jo pieaugums nebūt nav viegli sasniedzams,» situāciju vērtē AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs. Viņš norāda, ka 2015.gads tika noslēgts ar 0,2 milj. eiro lielu peļņu salīdzinājumā ar 2014.gadā 1,05 milj. eiro lieliem zaudējumiem, un to jau varot uzskatīt par sekmīgu. Interesanti, ka RKB ir viens no nedaudziem metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumiem, kuri 2015.gadā ir spējuši būtiski palielināt neto apgrozījumu. RKB neto apgrozījumu pērn palielinājis teju par 4 milj. eiro jeb 20%. «Īpašniekiem un investoriem svarīgākais ir nevis uzņēmuma apgrozījums, bet gan tīrā peļņa,» apgrozījuma nozīmību komentē J.Skvarnovičs. Viņš atzīst, ka kuģu būvē un arīdzan kuģu remontā ir jūtama ne tikai ģeopolitikas notikumu elpa, bet arī preču cenu kritums. «Jaunu kuģu pasūtījumi ir vēl grūtāk iegūstami nekā iepriekš, bet īpašnieki ar kuģu remontu arī īpaši nesteidzas, jo nebūt nav tie labākie laiki viņu biznesam,» situāciju iezīmē RKB valdes priekšsēdētājs.

Vasīlijs Meļņiks ir atstājis AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) valdes priekšsēdētāja amatu, lai kandidētu RKB jaunās padomes vēlēšanās, liecina kompānijas paziņojums NASDAQ OMX Riga.

V.Meļņiks ir nolēmis savu darbību turpmāk koncentrēt uz RKB stratēģisko projektu realizāciju.

«Jau divus gadus es pastiprināti strādāju kuģu būvētavas attīstīšanā, piesaistot tai ārvalstu partnerus. Ieguldītie pūliņi jau ir devuši konkrētus rezultātus jaunu perspektīvo darbības virzienu attīstīšanā. Uzņēmums ir aktīvi uzsācis jauno kuģu remontu sezonu, ir parakstīti līgumi gan par remontu, gan jaunu kuģu būvi. Tas dod pamatu ar optimismu raudzīties rūpnīcas nākotnē,» atzīmē V.Meļņiks.

RKB akcionāru pilnsapulce, kurā tiks ievēlēta arī jauna padome, notiks piektdien, 25. aprīlī. Tāpat tiks pārvēlēta uzņēmuma valde.