Gultņu ražošanas SIA APP Grupp uzņēmumu grupa Baltic Bearing Company, investējot 5 milj. eiro, izveidojusi sagatavju termiskās apstrādes iecirkni, kā arī četras jaunas montāžas līnijas, tādējādi audzējot savu konkurētspēju, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādējādi pērn pavasarī darbu ar Baltic Bearing Company zīmolu uzsākušajā gultņu rūpnīcā kopējie SIA APP Grupp ieguldījumi sasnieguši 20 milj. eiro. «Šogad kopējie ražošanas apjomi palielinājušies par 60% salīdzinājumā ar pērno gadu,» stāsta SIA APP Grupp valdes loceklis Vladimirs Zatonskis. To apliecina arī uzņēmuma neto apgrozījuma dati, proti, pērn visā gadā tas nepārsniedza vienu milj. eiro, savukārt šā gada pirmajā pusgadā jau 2,14 milj. eiro. Pašlaik svarīgākais uzņēmuma uzdevums ir palielināt gultņu piegādes apjomus uz ES; lai to panāktu, uzņēmums savu produkciju prezentē ārvalstu izstādēs.

«Faktam, ka esam Latvijā un visā Baltijā vienīgie gultņu ražotāji, ir gan savas pozitīvās, gan negatīvās puses,» atzīst V. Zatonskis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka uzņēmums saskaras ar atbilstošas kvalifikācijas speciālistu trūkumu. «Pašlaik nodarbinām 107 cilvēkus, bet vajadzētu 115, un, lai arī šis iztrūkums nav milzīgs, tomēr šo deficītu nav izdevies samazināt arī ar paša uzņēmuma apmācību programmu,» norāda V. Zatonskis. Viņš piemetina, ka vienīgā uzņēmuma statuss nozīmē arī daudzu skepsi par šo nodarbi, kamēr vien paši ar savām acīm nepārliecinās ražotnē. «Šobrīd strādājam divās maiņās, uzstādītas četras jaunas gultņu montāžas līnijas, kā arī pašiem sava CNC ražošanas iekārtu parka servisa dienesta izveide ir ļāvusi paaugstināt darba ražīgumu, jo gultņu izmēru nomaiņa visai tehnoloģiskajai 12 iekārtu ražošanas līnijai saīsināta vairāk nekā piecas reizes,» stāsta V. Zatonskis.

Veicot Tempļkalna ielas gājēju tilta būvniecību Alūksnē, Madonas reģionālās vides pārvaldes prasība bija - būvniecības procesā nemainīt Alūksnes ezera krastus un gultni, informē Alūksnes pašvaldībā.

Šāda prasība tika izvirzīta, jo Alūksnes ezers un tam līdzās esošā teritorija ir uzskatāma par kultūras pieminekļu aizsardzības zonu. Ezerā dzīvo dažādas zivju un vēžveidīgo sugas, kā arī aug ūdens augi, un, aizskarot ezera krastus vai gultni, visticamāk, tiktu nodarīts kaitējums ezera ekosistēmai. Tādēļ Latvijā tradicionāli pielietoto tehnoloģiju tilta būvniecības procesā veidot smilšu uzbērumus nebija iespējams pielietot, skaidro Alūksnes pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas projektu vadītāja Sanita Adlere.

Tempļkalna ielas gājēju tilta būvniecību veica uzņēmuma SIA Tilts komanda. Atbildīgais būvdarbu vadītājs, inženieris Kirils Loškarjovs atklāj, lai uzbūvētu tiltu, tika izveidota vairāk kā desmit metru gara, tehnoloģiski sarežģīta iekārta ar uzbīdīšanas mehānismu. Ar tās palīdzību bija iespējams tilta konstrukciju pārbīdīt pāri ezeram, tādēļ nebija nepieciešams ezerā veikt uzbērumus vai rakšanas darbus.

Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā arī bagāta vēsture. Tas ir vienīgais šāda veida izgriežamais tilts Latvijā un visās Baltijas valstīs.

Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem, un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas ietekmējis arī tā ekspluatāciju.

Kara flotes bāzei bija nepieciešama osta, tāpēc tika rakts kanāls. Visa Karosta jeb imperatora Aleksandra III osta tika uzbūvēta vien 16 gadu laikā. Tika izrakts kanāls un bija nepieciešams tilts, kas varētu nodrošināt piegādes satiksmi pa sauszemi uz Karostu, kā arī tajā pat laikā varētu notikt kuģu kustība - tātad tilts bija jābūvē atverams. «Inženieri domāja, vai to būvēt paceļamu vai izgriežamu. Tika nolemts būvēt izgriežamu, jo, ja tilts būtu paceļams, tad vējš to lauztu. Atlases konkursā uzvarēja tas uzņēmējs, inženieris, būvnieks, kas varēja objektu uzbūvēt par valstij visizdevīgāko naudu,» biznesa portālam db.lv stāsta vēsturnieks Juris Raķis.

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom" trešdien paziņojis, ka nevar garantēt cauruļvada "Nord Stream" drošu darbību un nezina, vai no remonta Kanādā izdosies saņemt atpakaļ svarīgu turbīnas dzinēju.

"Gazprom" plānoto tehniskās apkopes darbu dēļ pirmdien uz desmit dienām apturēja gāzes piegādi no Krievijas uz Vāciju pa cauruļvadu "Nord Stream", kas izbūvēts pa Baltijas jūras gultni.

Gāzes plūsmu paredzēts atjaunot 21.jūlija rītā, taču Vācijas amatpersonas bažījas, ka tas var arī nenotikt.

Turbīnas dzinējam tiek veikts remonts Vācijas rūpniecības koncerna "Siemens" Kanādas meitasuzņēmumā.

""Gazprom" nav neviena dokumenta, kas ļautu "Siemens" izvest no Kanādas gāzes turbīnas dzinēju, kas pašlaik tur tiek remontēts," paziņoja "Gazprom".

"Šādos apstākļos nav iespējams izdarīt objektīvu secinājumu par situācijas attīstību un Portovajas kompresoru stacijas drošas darbības garantēšanu," uzsvēra Krievijas uzņēmums, norādot, ka šī stacija, kas atrodas netālu no Viborgas Krievijas Ļeņingradas apgabalā, ir būtiska "Nord Stream" darbībai.

Veikala Bergs (SIA Mode Pluss) īpašniece Ilze Priede-Kļaviņa biznesu vada racionāli un apdomīgi, tai pat laikā atzīst, ka, strādājot modes industrijā, bez vērīgas acs un spējas ātri pieņemt lēmumus neiztikt

Ilze sevi raksturo kā strādīgu reālisti, kura neļaujas salūtiem galvā un lielai eiforijai par sasniegto, bet gan visus lēmumus izsver un tad rīkojas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Šis gads veikalam Bergs nesis jaunu mājvietu, un droši vien lojālākie klienti to ir ievērojuši. Kādēļ izlēmāt pārcelties?

1994. gadā pēc apjomīgiem remontdarbiem atvērām veikalu Bergs Marijas un Elizabetes ielas krustojumā. Projekta autore bija arhitekte Zaiga Gaile, ar ko ļoti lepojamies. Brīdī, kad remontējām šīs telpas, mājas īpašnieku solījums un perspektīva bija tāda, ka visu ēku remontēs un augšējos stāvos izveidos modernus dzīvokļus. Principā ar šādu noteikumu iegājām šajās telpās; diemžēl māja visu šo 25 gadu laikā palika neapdzīvota. Šajā laika periodā vēl divas reizes telpas remontējām, taču pati ēka lēnām mira. Parādījās plaisas sienās un citas nedienas – augšējos stāvos plīsa caurules. Noskaidrojām, ka uzlabojumi tuvākajos piecos gados mājai nenotiks. Kļuva skaidrs – jāpārceļas. Mums veicās, un šādas telpas atradām pavisam netālu no iepriekšējās mājvietas. Jaunās telpas izrādījās ar brīnišķīgu vēsturi – tajās kādreiz bija atradies Rīgas Modeļu nams. Mājai bija tikko renovēta fasāde un uzņēmīgs mājas saimnieks. Biju domājusi, ka vecās telpas atstāt būs grūti tīri emocionālu apsvērumu dēļ. Tomēr, pēdējo reizi ieejot telpās, lai atdotu atslēgas, sapratu, ka te mani vairs nekas nesaista.

Dabasgāzes piegāde pa "Nord Stream" jūlija beigās var tikt samazināta līdz piektdaļai šī cauruļvada jaudas, trešdien paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Preses konferencē vizītes laikā Teherānā Putins sacīja, ka no Kanādas vēl neesot saņemta gāzes sūknēšanas turbīna, kas tur atrodas remontā un kuras saņemšana kavējas Krievijai noteikto sankciju dēļ, lai gan Kanādas valdība ir atļāvusi izvest šo turbīnu uz Vāciju. No turienes turbīna jānogādā sūknēšanas stacijā Krievijas Ļeņingradas apgabalā.

"Tagad mums stāsta, ka drīz mēs saņemsim šo mašīnu no Kanādas. Taču oficiālu dokumentu par to [Krievijas valsts dabasgāzes koncernam] "Gazprom" nav," sacīja Putins.

Pēc viņa teiktā, vēl vienai turbīnai drīzumā esot jāveic plānveida remonts, bet vēl viena sabojājusies, tāpēc, ja netikšot saņemta turbīna no Kanādas, no jūlija beigām pa "Nord Stream" varēšot piegādāt tikai 30 miljonus kubikmetru gāzes dienā, kas ir apmēram piektdaļa no cauruļvada jaudas.

Pēc Ogres pašvaldības lūguma, no 15. augusta līdz 15. septembrim, AS «Latvenergo» nodrošinās pazeminātu ūdenslīmeni Rīgas HES ūdenskrātuvē. Šajā laikā pašvaldība organizēs Ogres upes straumvirzes dambja izbūvi, informē AS «Latvenergo».

Šajā periodā plānota ūdens līmeņa pazemināšana ūdenskrātuvē augstuma atzīmju robežās no 16.25 līdz 16.75 metriem LAS-2000,5 (Latvijas normālo augstumu sistēmā), kas būs 1.4 līdz 1.9 metriem zemāk par ūdenskrātuves normālo uzstādinājuma līmeni.

Uzņēmums informē, ka minēto darbu izpildei ir saņemti visi nepieciešamie saskaņojumi, ievērojot Rīgas HES ūdens resursu lietošanas atļaujā noteiktos nosacījumus.

Ūdenslīmeņa pazemināšanas periodā Ogres pašvaldība organizēs jauna aizsargmola (straumvirzes) izbūvi pie Ogres upes ietekas Daugavā. Aizsargmola būvniecība mazinās hidraulisko pretestību Ogres upes lejastecē, gultnes piesērējumu, ledus sastrēgumus, krastu nobrukumu veidošanos un ūdens līmeņa celšanās iespējas. Hidrobūve aizsargās Ogres upes gultni no piesērēšanas un sekmēs noteces un ledus netraucētu ievadīšanu Rīgas HES ūdenskrātuvē palu laikā.

Nigērija, Nigēra un Alžīrija ceturtdien parakstīja saprašanās memorandu par cauruļvada būvi gāzes eksportam, kas varētu Eiropai piegādāt alternatīvas piegādēm no Krievijas, vēsta Alžīrijas ziņu aģentūra APS.

Iecerēts, ka pa vairāk nekā 4100 kilometru garo Transsahāras gāzes cauruļvadu gāze tiktu nogādāta Alžīrijā, bet no turienes pa cauruļvadu "Transmed", kas izbūvēts pa Vidusjūras gultni, - Itālijā. Dabasgāzi sašķidrinātā veidā no Alžīrijas varētu vest tālāk arī ar tankkuģiem.

Gan Nigērija, gan Nigēra, gan Alžīrija ir lielas dabasgāzes ieguvējas.

Memorandu Alžīrā parakstīja Alžīrijas enerģētikas ministrs Mohameds Arkabs, Nigēras naftas un enerģētikas ministrs Mahamane Sani un Nigērijas naftas resursu ministrs Timipre Silva.

Transsahāras gāzesvada būve tika ierosināta jau 2009.gadā. Interese atsākt projektu radusies, jo saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā Eiropas valstis meklē iespējas aizstāt Krievijas dabasgāzi ar gāzi no citiem avotiem.

«50% Rīgā ražoto gultņu plānots realizēt Krievijā, Baltkrievijā un Kazahstānā, bet pārējos – ES tirgū,» vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kā ziņots, investējot 15 milj. eiro, Rīgā izveidota Baltijā vienīgā gultņu rūpnīca, kurā pašlaik tiek nodarbināts 90 cilvēku, bet iecerēta vēl vienas šādas rūpnīcas izveide Rēzeknē.

«Krievijā ir gultņu ražotnes, tomēr tās nespēj apmierināt pieprasījumu pēc šādas produkcijas, tāpēc ir dārgie un izturīgie premium klases Eiropas ražotāju, kā arī daudzkārt lētākie, bet ar īsāku kalpošanas termiņu Ķīnā ražotie,» skaidro uzņēmuma valdes loceklis Vjačeslavs Jurovs.

No 15. augusta līdz 15. septembrim, atsaucoties Ogres pašvaldības lūgumam, AS «Latvenergo» nodrošinās pazeminātu ūdenslīmeni Rīgas HES ūdenskrātuvē. Šajā laikā pašvaldība organizēs Ogres upes straumvirzes dambja izbūvi.

Šajā periodā plānota ūdens līmeņa pazemināšana ūdenskrātuvē augstuma atzīmju robežās no 16.25 līdz 16.75 metriem LAS-2000,5 (Latvijas normālo augstumu sistēmā), kas būs 1.4 līdz 1.9 metriem zemāk par ūdenskrātuves normālo uzstādinājuma līmeni.

Minēto darbu izpildei ir saņemti visi nepieciešamie saskaņojumi, ievērojot Rīgas HES ūdens resursu lietošanas atļaujā noteiktos nosacījumus.

Ūdenslīmeņa pazemināšanas periodā Ogres pašvaldība organizēs jauna aizsargmola (straumvirzes) izbūvi pie Ogres upes ietekas Daugavā. Aizsargmola būvniecība mazinās hidraulisko pretestību Ogres upes lejastecē, gultnes piesērējumu, ledus sastrēgumus, krastu nobrukumu veidošanos un ūdens līmeņa celšanās iespējas. Hidrobūve aizsargās Ogres upes gultni no piesērēšanas un sekmēs noteces un ledus netraucētu ievadīšanu Rīgas HES ūdenskrātuvē palu laikā.

Jēkabpilī lēni sācis brukt pilsētu aizsargājošais dambis, taču to operatīvi labo un evakuē iedzīvotājus, pastāstīja Jēkabpils mērs Raivis Ragainis (LZP).

Daugavā pie Jēkabpils šodien plkst.13.50 ūdens līmenis sasniedza 8,52 metrus virs nulles līmeņa, un tas turpina paaugstināties.

Augstāks ūdenslīmenis šajā upes posmā novērots vien 1981.gada plūdos, kad tas sasniedza 8,97 metrus virs novērojumu stacijas nulles līmeņa, liecina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) izplatītā informācija.

Tuvākajās dienās nav sagaidāma situācijas ātra uzlabošanās. Pat ja atkusnī Daugavas ūdeņi cauri ledus sastrēgumam izlauzīs ceļu uz Pļaviņu ūdens krātuvi, atgriežoties salam, atsāksies vižņu blīvēšanās un no jauna sagaidāma ūdens līmeņa paaugstināšanās, pausts paziņojumā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests norāda, ka Jēkabpilī Pļaviņu ielas un Klostera-Brīvības-Celtnieku ielas mikrorajona iedzīvotājiem steidzami jāevakuējas. Pašvaldība atkārtoti ziņo, ka pa dambi pastaigāties šobrīd ir bīstami. Sociālajos tīklos publicētajos foto un video redzams, ka pilsētas dambis atsevišķās vietās lēni sācis brukt un to mēģina labot.

Slocenes upē Tukumā, kas pirms diviem gadiem piedzīvoja masveida zivju bojāeju, atkal konstatētas beigtas zivis, aģentūru LETA informēja Tukuma novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Laukmane.

Pašvaldība saņēmusi ziņas, ka Slocenes upes krastā, pie Jelgavas ielas tilta, konstatētas beigtas zivis.

Pašvaldības speciālisti sazinājās ar Valsts vides dienestu (VVD), lai skaidrotu notikušā iemeslus un saņemtu tālākās rīcības norādes, pauda Laukmane.

Pašvaldība aicina iedzīvotājus nevākt beigtās vai pusdzīvās zivis un nelietot tās uzturā, kā arī neizbarot mājdzīvniekiem.

VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča aģentūrai LETA skaidroja, ka pēc Tukuma novada pašvaldības paziņojuma, Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) inspektori veica notikuma vietas apsekošanu.

Tika konstatēts, ka bojā gājušas aptuveni 40 zivis. Tāpat tika atklāts, ka uzņēmuma SIA GTF upes gultnes tīrīšanas laikā pārkāpti darba tehniskie noteikumi. Ekskavators atradies upē un no turienes tīrījis gultni, lejot no kausa upē smelto ūdeni.

Lai pētītu ledājus un vides piesārņojumu, šī gada augustā Latvijas Universitātes (LU) zinātnieki devās ekspedīcijā uz Svalbāras arhipelāgu, kuru no Ziemeļpola šķir 1300 km

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) ģeologi Svalbārā veica trīs politermālu ledāju pētījumus, izmantojot ģeofizikālas un tālizpētes pētījumu metodes. Veicot ledāju biezuma un iekšējās struktūras mērījumus, pētniekiem izdevies iegūt detalizētus datus par Valdemārbrēena ledāja termālo struktūru. Šādi dati uz šī ledāja iegūti pirmoreiz, un jau šobrīd latviešu pētnieki atzīst, ka no tiem izdosies uzrakstīt zinātniski nozīmīgu publikāciju.

Ekspedīcijas dalībnieks, pēcdoktorantūras pētnieks K. Lamsters atzīmē Svalbāras ledāju unikalitāti: «Svalbārā ir viena no lielākajām pulsējošu ledāju koncentrācijām pasaulē. Šo ledāju uzvedība ir dabas fenomens, jo tie mēdz strauji uzvirzīties par spīti krasām klimata pārmaiņām Arktikā. Svalbāras ledāji bieži tiek raksturoti arī kā politermāli, respektīvi, ledus temperatūra ledājā un īpaši tā pamatnes daļā ir atšķirīga, veidojot apgabalus ar «siltu» un «aukstu» ledu. Politermālu ledāju termālā struktūra var būt diezgan sarežģīta. Ja ledājs ir auksti bāzēts, tas ir piesalis pie gultnes, savukārt silti bāzēta ledāja pamatnē atrodas ūdens, un ledājs ir spējīgs aktīvi plūst, erodēt tā gultni un veidot dažādas zemledāja reljefa formas, kuras ir plaši izplatītas arī Latvijā. Mums ir izdevies lokalizēt «silta» ledus apgabalu, kurš izveidojies ledāja akumulācijas zonā, kur ledus biezums ir vislielākās.

Somijas policija otrdien paziņoja, ka ir atradusi enkuru, kas varētu būt no Ķīnas kuģa, par kuru pastāv aizdomas Somijas-Igaunijas gāzesvada "Balticconnector" sabojāšanā.

Policija otrdien publiskoja fotogrāfijas ar zemūdens pēdām, kuras radušās, sešas tonnas smagajam enkuram velkoties pa jūras gultni un pēc tam ietriecoties cauruļvadā, kā rezultātā radies "Balticconnector" bojājums un enkurs norāvies.

"Karaflote to atrada šorīt agri no rīta," preses konferencē sacīja kriminālpolicijas pārstāvis Risto Lohi.

Varasiestādes arī apstiprināja iepriekšējos secinājumus, kas norādīja uz Ķīnas kravas kuģa "Newnew Polar Bear" iespējamo saistību ar bojājumiem.

"Ar Honkongas karogu peldošais kravas kuģis, spriežot pēc laika ietvara, šķiet, bija notikuma vietā," sacīja Lohi.

Policija centusies sazināties ar kuģa kapteini, bet nav saņēmusi atbildi.

Latgales lietavu izskaloto vietējo un reģionālo ceļu sakārtošana varētu izmaksāt apmēram miljonu eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma sacīja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Viņš sacīja, ka šorīt Latgalē joprojām ir slēgts reģionālā autoceļa Viļaka-Kārsava posms, kā arī seši valsts vietējās nozīmes ceļi. Ceļu atjaunošanu varēs uzsākt tad, kad kritīsies ūdenslīmenis, kas vietām joprojām ir augsts.

Lange informēja, ka līdz šim plūdu skarto ceļu atjaunošana ir izmaksājusi 73 tūkstošus eiro. LVC aplēses liecina, ka kopumā Latgales lietavu skarto ceļu sakārtošana izmaksās apmēram miljonu eiro. Pagaidām vēl nav iespējams pateikt, vai LVC līdzekļus prasīs no valdības, jo, iespējams, tos varēs rast jau esošo ceļu uzturēšanas finansējuma ietvaros, sacīja LVC vadītājs.

Jau vēstīts, ka lietavu radīto postījumu dēļ šorīt Latgalē joprojām ir slēgts reģionālā autoceļa Viļaka-Kārsava (P45) posms, kā arī vairāki valsts vietējās nozīmes ceļi.

Šobrīd turpinās aizsargdambja (straumvirzes) izbūves darbi Rīgas HES akvatorijā pie Ogres upes ietekas Daugavā, portālam DB pastāstīja Ogres novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Nikolajs Sapožņikovs.

Saistībā ar šiem darbiem pēc Ogres novada pašvaldības lūguma ūdenslīmenis HES akvatorijā ir pazemināts no 15. augusta līdz 15. septembrim. Pašlaik tiek būvētas abu dambju aprises un tiek ieklāts geotekstils, dambju aprišu iešpuses tiek pildītas ar materiālu, kas tiek izsmelts no upes gultnes, un pievedot klāt granti.

Tāpat tiek veikta dambja ārējās nogāzes stiprināšana un iekšējā akvatorija (starp abiem straumvirzes dambjiem) gultnes tīrīšana. Kopumā – noris visi projektā paredzētie darbi.

Viņš skaidroja, ka pēc ūdenslīmeņa atjaunošanas darbi turpināsies. Izpildes termiņš ir šī gada 6. novembris, līdz tam laikam šī hidrobūve tiks pabeigta, labiekārtošanas darbus veiks nākamā gada pavasarī.

Polijas Konkurences un patērētāju tiesību birojs (UOKiK) noteicis 213 miljonu zlotu (48 miljonu eiro) naudassodu Krievijas valsts kontrolētajam dabasgāzes koncernam "Gazprom" par to, ka "Gazprom" nav sadarbojies ar konkurences uzraugu izmeklēšanā par gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecību.

"Gazprom" atteicies nodot konkurences uzraugam dokumentus, kas attiecas uz konsorcija izveidošanu "Nord Stream 2" būvniecības finansēšanai, norādīts UOKiK paziņojumā.

Polijas konkurences uzraugs norāda, ka konsorcijs izveidots bez tā piekrišanas, tāpēc konkurences uzraugs izvirzījis apsūdzības "Gazprom" un vēl piecām projektā iesaistītajām kompānijām - "Royal Dutch Shell", OMV, "Uniper", "Wintershall" un "Engie Energy".

Par nesadarbošanos šajā izmeklēšanā Polijas konkurences uzraugs pagājušā gada novembrī sodīja Šveices kompāniju "Engie Energy" ar 172 miljonu zlotu (39 miljonu eiro) naudassodu.

Šie seši uzņēmumi 2016.gadā centās iegūt UOKiK apstiprinājumu kopuzņēmuma izveidošanai, lai finansētu, izstrādātu un īstenotu "Nord Stream 2" projektu.

Cauruļvadu ieguldīšanas kuģis Solitaire ir uzsācis Nord Stream 2 gāzes cauruļvada būvniecību Somu līcī, informē projekta pārstāvji.

Solitaire pirms būvniecības uzsākšanas ir aprīkots un pārbaudīts, precīzi ievērojot projekta izvirzītās prasības. Nord Stream 2 būvniecības plāns ir izstrādāts, ņemot vērā dažādus būvniecību ietekmējošus apstākļus, jo īpaši tos, kas attiecas uz vides ietekmes ierobežojumiem. Soltaire, piemēram, izmanto dinamiskās pozicionēšanās sistēmu, lai noteiktu precīzu cauruļvada noguldīšanas vietu uz gultnes. Līdz ar to būvniecības laikā tikai cauruļvads skars jūras gultni. Izmantot kuģi, kas savā darbībā neizmanto enkurus, ir daļa no papildus drošības pasākumiem noslogotajā Somu līcī.

Solitaire ir 300 metru garš, 41 metru plats un nodrošinās cauruļvadu ieguldīšanu visas diennakts laikā bez apstājas septiņas dienas nedēļā, uz tā ir nodarbinātas līdz pat 420 personas. Cauruļvadu piegādes kuģi Nord Stream 2 būvniecībai nepieciešamās 12 metru garās un 24 t smagās caurules piegādās no tuvākajiem projekta loģistikas centriem Kotkā vai Hanko.

Gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecība ir pilnībā pabeigta, piektdien pavēstīja Krievijas koncerns "Gazprom".

"Rīta operatīvajā sanāksmē atklātajā akciju sabiedrībā "Gazprom" valdes priekšsēdētājs Aleksejs Millers paziņoja, ka šorīt plkst.8.45 pēc Maskavas laika gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecība ir pilnībā pabeigta," pavēstīja uzņēmums.

6.septembrī tika sametināta maģistrāles otrā atzara pēdējā caurule. Pēc tam vajadzēja tikai savienot gāzesvada posmu no Vācijas krasta ar posmu no Dānijas ūdeņiem ar virsūdens savienojuma metodi.

Gāzesvada pirmā atzara izbūve tika pabeigta jūnija sākumā.

"Nord Stream 2" būvniecības noslēguma posma darbus "Gazprom" veica saviem spēkiem, jo ASV sankciju dēļ Šveices darbuzņēmējs cauruļu likšanas darbus bija apturējis.

Vēl pagājušajā nedēļā Millers sacīja, ka "vēl līdz šā gada beigām šajā apkures sezonā mēs ar jums varēsim pa gāzesvadu "Nord Stream 2" piegādāt pirmo gāzi Eiropas tirgum".