Vienīgā šķīstošās un maltās kafijas ražotne Baltijā “Liepājas Kafijas fabrika” šogad atzīmē 50 gadu jubileju.

Uzņēmums veiksmīgi strādā, ir veicis nozīmīgas investīcijas tehnoloģijās un ieviesis jaunus produktus. Uzņēmums nodarbina 25 cilvēkus un mēnesī saražo aptuveni 200 tonnu šķīstošās un maltās kafijas.

2021. gadā SIA "Liepājas Kafijas fabrika" strādāja ar 1,205 miljonu eiro apgrozījumu.

“Liepājas Kafijas fabrika” izveidota 1972. gadā “Liepājas Cukurfabrika” paspārnē, bet vēlāk izveidota kā patstāvīgs uzņēmums, kuru 2013. gadā iegādājās kompānija “Rietumu investīciju grupa” un tas kļuva par Ukrainas, Anglijas kopuzņēmumu.

“Liepājas Kafijas fabrika” grauzdē kafijas pupiņas, ražo dažāda veida malto kafiju un šķīstošo kafiju. Aptuveni 30% - 40% gatavās produkcijas tiek realizēta vietējā tirgū, bet pārējā eksportēta uz Baltijas un tuvējām Eiropas valstīm, tomēr joprojām viens no lielākajiem saražotās produkcijas noieta tirgiem ir Ukraina, kur Liepājā grauzdētā un maltā kafija tiek pārdota ar privātiem zīmoliem.

Uzņēmēja Līva Jaunozola dara vairākas lietas vienlaikus – vada moderno Latvijas preču veikaliņu Popup Store Vecrīgā, ik pa laikam ļauj satikties pāris tūkstošiem meiteņu Andelē mandelē, kuras grib tikt vaļā no savām vecajām drēbēm un iegūt jaunas, bet nesen viņa ir atvērusi kafejnīcu Rasols, kur Cēzara salātu vietā centrālo vietu ieņem šis ēdiens. Visam pa vidu auklē astoņus mēnešus mazo meitiņu.

Kad tikāmies pirmoreiz pirms septiņiem gadiem, tu strādāji par mākleri un bija tāds fikso randiņu projekts. Ko dari tagad?

Cik tas bija sen! Tagad esmu pievērsusies kafejnīcu biznesam, precīzāk – hobijam. Sen jau gribējās to izmēģināt un, manuprāt, labākā lieta, kā kaut ko piedzīvot, ir reāli to izdarīt. Rasols ir maza telpa, skaidrs koncepts un tādējādi tas ir paceļams projekts, nevis 400 m2 plašs restorāns. Tad tas būtu skarbs bizness, bet te mazā formātā var ielikt savu dvēselīti iekšā. Iepriekš te bija vinotēka ar savām ieražām, interjeru un sajūtām, tāpēc bija grūti šajā vietā izveidot kaut ko jaunu. Pusgadu nesapratu, kurā virzienā skriet, jo it kā varējām atvērt durvis un kafejnīca strādātu, taču tajā pašā laikā man nepatika vairākas lietas, un beigās ilgi visu pārveidojām, lai būtu tā, kā tagad.

Laikā, kad valstī tika noteikti stingri ierobežojumi, palielinājies pieprasījums pēc traukiem un konditorejas lietām, novērojusi SIA "Gemoss" vadītāja Ieva Treija. Šobrīd uzņēmums strādā, lai drīzumā atvērtu pirmo "Gemoss" veikalu Vidzemē, kas atradīsies Valmierā.

Pieprasījums pēc pārtikas produktiem ir audzis un, saistībā ar valdības noteiktajiem ierobežojumiem, daudzkārt palielinājies pieprasījums pēc vienreizlietojamajiem traukiem, ko uzņēmumi izmanto, lai nodrošinātu pasākumu norisi.

Esošā situācija, kura liek mainīties un maina iepirkšanās paradumus visiem, lika arī "Gemoss" vēl vairāk sarosīties un atvērt e-veikalu, lai kļūtu pieejami, neizejot no darba telpām vai mājas.

Gemoss atver e-veikalu 

Restorānu un bāru aprīkojuma tirgotājs un riekstu un žāvēto augļu importētājs "Gemoss"...

"Šis ir sarežģīts laiks mūsu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, tiek ierobežots apmeklētāju skaits, tiek samazināti darba laiki, daudzi cilvēki zaudē darbu un daļa uzņēmēju ir spiesti pārtraukt savu darbību. Tas atstāj iespaidu arī uz mūsu uzņēmumu. Tā kā netiek rīkoti lieli pasākumi un pieņemšanas, tad trauku nomas sektors mūsu uzņēmumā ir ar visbūtiskāko apgrozījuma samazinājumu," stāsta I.Treija.

Aprīlī un maijā uzņēmums piedzīvoja ļoti būtisku apgrozījuma kritumu, jo, ieviešot stingrus ierobežojumus, cieta visa viesmīlības, ēdināšanas un tūrisma nozare kopumā.

Šajā laikā "Gemoss" iztīrīja savu mācību virtuves noliktavu un atrada virtuves un konditorejas inventāru, kas lietots tikai vienu reizi uzņēmuma organizētajās meistarklasēs un semināros. Uzņēmums nolēma neizmest lietas, bet dot tām jaunu vērtību. Tāpēc vasaras sākumā aicināja visus sanākt kopā un mainīties, tirgoties, iedvesmot – pirmo reizi tika organizēta andele, kurā piedalījās pavāri, uzņēmēji, kulinārijas entuziasti. Uzņēmums plāno šādu pasākumu rīkot vēlreiz, jo tā bija vērtīga pieredze.

FOTO: Gemoss aizvadījis pirmo andeli 

Ar mērķi sanākt kopā un apmainīties ar lietām, kas pelnījušas otro iespēju,...

Pie uzņēmuma pēc padoma vēršas arī restorāni, kafejnīcas un bāri, pirms tie savas durvis vēruši apmeklētājiem. "Lepojamies un esam gandarīti par ikvienu, kam ir drosme un apņēmība radīt kaut ko jaunu, uzdrīkstēties un atvērt savu uzņēmumu. Nodrošinām gan konsultācijas, iekārtojot virtuves, gan palīdzam izvēlēties piemērotāko virtuves tehniku un traukus. Viens no radošākajiem procesiem ir trauku izvēle, bieži vien uzņēmumu pārstāvji nāk kopā ar dizaineriem un kopā izvēlamies. Joprojām aktuāli ir krāsaini trauki, bet novērots, ka katrs klients vēlas būt unikāls un atšķirties no citiem jau esošajiem viesmīlības uzņēmumiem. Ja uzņēmuma vadībā ir kāds jomas profesionālis, piemēram, šefpavārs, tad daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta kvalitātei, ne tikai cenai," stāsta I.Treija.

Uzņēmums novērojis, ka laikā, kad valstī bija noteikti stingri ierobežojumi, daudzi cilvēki pievērsās savu māju sakārtošanai, un novērots, ka palielinās pieprasījums pēc traukiem.

Šogad arī privātmāju īpašnieki ir vēlējušies iegādāties restorānu kvalitātei atbilstošus traukus.

Savukārt privātpersonu sektorā uzņēmums redz palielinājumu pēc konditorejas lietām - mājās cep maizi, gatavo kūkas. Arī uzņēmums izveidojis apmācības internetā, lai cilvēki varētu smelties idejas – gan profesionāliem pavāriem, gan kulinārijas entuziastiem.

Ja skatās pārtikas preču segmentā, tad arvien populārāka kļūst pākšaugu un graudaugu lietošana uzturā. "Mūsu radīts ir zīmols "Just Nature", kas ir īpaši izstrādāta produktu līnija, piedāvājot organismam nepieciešamos graudaugu un pākšaugu produktus. To sortimentu veido turku zirņi, bulgurs, lēcas, kvinoja, kuskuss, pērļu grūbas, dažādi rīsi, zaļie griķi, kā arī alternatīvie milti u.c. interesanti produkti. Mūsu uzņēmumam kādā sektorā vērojams pieprasījuma samazinājums, kādā redzams pieprasījuma palielinājums," pauž I.Treija.

Uzņēmuma klienti ir gan juridiskas personas, gan privātpersonas. "Šobrīd ļoti domājam, kā varam būt kopā ar nozares pārstāvjiem, kā atbalstīt vietējos uzņēmumus un savus klientus. Meklējam jaunus risinājumus un rodam jaunus veidus, kā sadarboties. Piemēram, traukus esam palīdzējuši izvēlēties gan "Bibliotēkai Nr.1", gan Liepājas viesnīcas "Maestro" restorānam, Cēsīs esošajam restorānam "Kest" arī ir pie mums izvēlēti trauki, turklāt tie vēl papildināti ar viņiem raksturīgu zīmodziņu. Mēs esam arī "Monin" sīrupu izplatītājs Baltijā, piemēram, visur, kur redzami šie sīrupi, var teikt, ka tie ir mūsu klienti. Pēdējos gados ir tendence, ka attīstās "private label" produktu segments, mūsu produkcija tiek fasēta arī citu uzņēmumu vajadzībām, jau viņu zīmolu iepakojumos. Piemēram, beziepakojumu preču veikali arī ir mūsu klienti, jo spējam nodrošināt, piemēram, riekstus arī 50 kg iepakojumā. Katrs no mūsu klientiem, zināms vai mazāk zināms, mums ir ļoti svarīgs," teic I.Treija.

"Gemoss" vadītāja stāsta, ka šogad lielāka izaugsme bija vērojama tieši mazajiem restorāniem, viesu mājām un kafejnīcām, kas atradās ārpus Rīgas. Cilvēki izvēlējās drošu ceļošanu un atpūtu tepat Latvijas vai Baltijas ietvaros.

"Covid-19 laikā, kad darbam birojā ir ierobežojumi un cilvēki strādā no mājām, viņi sāk domāt, kā pietrūkst un kā dabūt to, kas bija darbā, un viena no šīm lietām ir kafija. Tiek meklēti risinājumi un vēršanās pie profesionāļiem pēc padoma. Arvien lielākai daļai cilvēku patīk, ka viņi paši var samalt sev svaigu kafiju, cenšas uzputot pienu un veidot zīmējumus. Klasika – zīmējumus mēs mācāmies visi un vēlamies, lai tie būtu arvien labāki. Populārākā kafija kafejnīcās un bāros Latvijas iedzīvotājiem ir cappucino un caffe latte – novērots, ka Latvijā 80% cilvēku kafiju patērē ar pienu. Tendence sāk mainīties, piemēram, arvien biežāk cilvēki izvēlas alternatīvos pienus – mandeļu un rīsu, kā arī iepazīst espresso pasauli," stāsta I.Treija.

Latvijā, tāpat kā visur citur pasaulē, cilvēki turpina dzīvot, mācīties un strādāt. "Mainās sabiedrības paradumi, iespējams, rudens un ziemas sezonā būs vērojams klientu samazinājums restorānos un bāros, tā katru gadu notiek arī tūristu skaita samazinājuma dēļ, savukārt pavasarī ceram, ka līdzīgi kā šogad nozarē atkal būs jūtams apmeklētāju pieaugums. Latvijas Viesnīcu un Restorānu asociācija šogad jau ir skaļi paudusi savu viedokli, ka ir nepieciešams valsts atbalsts tieši šai nozarei, kas kopumā cieš zaudējumus, domājams, ka arī nākamgad būs nepieciešams papildu atbalsts," pauž "Gemoss" vadītāja.

A/s UPB sociālās programmas ietvaros Liepājā iekārtojusi divas daudzdzīvokļu mājas speciālistu piesaistei.

Pirmā ēka uzcelta pirms krīzes, otra pabeigta šogad. Abās ēkās ir gan labiekārtotas telpas dienesta viesnīcai, gan arī īres dzīvokļi. Mājokļi ir a/s UPB sociālās programmas sadaļa, turklāt tās ideja ir ne tikai nodrošināt UPB holdinga intereses, bet arī piedāvāt labiekārtotus īres dzīvokļus citu Liepājā nepieciešamu profesiju pārstāvjiem. Iesākto programmu plānots turpināt, jo, uzņēmumam augot, jāpiesaista arvien vairāk speciālistu.

Paralēli karjerai

12 dzīvokļu ēku Liepājā, Vidusceļa ielā, a/s UPB uzbūvēja pirms pieciem gadiem, kad nekustamā īpašuma cenas bija kļuvušas tik augstas, ka jaunām ģimenēm bez milzīgām kredītsaistībām pie sava mājokļa tikt nebija iespējams. «Pāris dzīvokļu atstājām kā dienesta viesnīcu, tos izmanto mūsu pašu cilvēki, kuru darbs saistās ar pārbraucieniem no Rīgas, Valmieras, Daugavpils vai Ventspils uz Liepāju,» stāsta a/s UPB valdes priekšsēdētāja vietnieks Oskars Mors. Holdinga ražotnes izvietotas galvenokārt Liepājā un tās tuvumā, no 65 inženieriem lielākā daļa strādā Liepājā, tāpēc arī šeit notiek operatīvā plānošana, lietišķas tikšanās un darba sanāksmes. Pārējie dzīvokļi tika izīrēti jaunajiem uzņēmuma speciālistiem, galvenokārt inženiertehniskajam personālam. «Tie ir darbinieki, kuri atbrauc nevis uz vienu vai pāris dienām, bet gan pārcēlušies uz Liepāju no citām pilsētām un strādā šeit ilgtermiņā. Uzņēmums savukārt nodrošina dzīvesvietu,» skaidro holdinga uzņēmuma SIA Enna direktors Ingus Štībelis, kurš pats kopš 2009.gada izmanto darba devēja piedāvājumu īrēt dzīvokli. Viņa vadībā tiek nodrošināta arī abu UPB dzīvojamo ēku apsaimniekošana, jo SIA Enna ir namu tehniskās apsaimniekošanas uzņēmums. Uzņēmuma darbinieki ir absolūta prioritāte dzīvokļu īrei. Piemēram, uz pārbaudes laiku tiek uzaicināts jauns inženieris. Pārbaudes laikā viņš var dzīvot kādā no UPB dienesta viesnīcas dzīvokļiem. Ja pēc pārbaudes laika gan speciālists, gan uzņēmums ir apmierināti, tiek noslēgts līgums par dienesta dzīvokļa īri, stāsta O. Mors. Programma paredz arī esošo darbinieku dzīves apstākļu uzlabošanu, tādējādi pašreiz Vidusceļa ielas namā dzīvo inženieri, darbu vadītāji, kvalitātes vadītāji un arhitekti.

Šķīstošās kafijas un šķīstošo kafijas dzērienu ražotāja SIA Liepājas kafijas fabrika neto apgrozījums, salīdzinot ar 2013. gadu, pieauga teju divas reizes, sasniedzot 3,111 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Pagājušajā gadā uzņēmums lielu uzmanību pievērsa ražošanas izmaksu kontrolei, kā rezultātā sasniedza peļņu 578,8 tūkstošu eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas. Arī uzņēmuma peļņa, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, ir augusi vairāk nekā divas reizes.

Liepājas kafijas fabrika ir dibināta 2001. gada aprīlī, atdaloties no AS Liepājas cukurfabrika.

Arī pērn Liepājas kafijas fabrika, kas ar darbavietām nodrošināja 57 darbiniekus, turpināja ražot standarta produkciju vietējam tirgum - trīs veida šķīstošo kafiju Liepāja un pēc pasūtījuma ražoja arī šķīstošos dzērienus Galych Ranok ar zīmolu Galka un kafijas pulveri eksportam uz Ukrainu.

Ukraiņu investoriem piederošā SIA Liepājas kafijas fabrika pērn teju divkāršojusi apgrozījumu, sasniedzot 3,110 miljonu eiro rādītāju salīdzinājumā ar 1,731 miljonu iepriekšējā gadā, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma peļņa pieaugusi par 19% - no 202 995 eiro 2013.gadā līdz 578 800 eiro 2014.gadā.

Kā norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā, finanšu rādītāju kāpums panākts, pateicoties pārdošanas apjomu pieaugumam Ukrainas tirgū. Uzņēmuma apgrozījums Baltijas reģiona tirgū pērn bija 23%, savukārt eksports - 77%.

Šogad uzņēmums plāno ieviest ražošanā jaunu šķīstošā dzēriena veidu un malto kafiju, kā arī turpināt pērn sākto jaunu iekārtu iegādes projektu, kopumā ar Eiropas Savienības fondu atbalstu attīstībā ieguldot 1,058 miljonus eiro.

Liepājas kafijas fabriku 2013.gada septembrī no SIA Dikk iegādājās Ukrainas-Anglijas kopuzņēmums Aktīvu pārvaldīšanas kompānijas Rietumu investīciju grupa, kas ražo kafiju un dažādus kafijas dzērienus ar zīmolu Galka. Darījuma summa netika publiskota.

SIA «Liepājas kafijas fabrika» 2017.gadā strādāja ar apgrozījumu 1,875 miljonu eiro apmērā, kas bija par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pērn uzņēmumam izdevies samazināt zaudējumus, tie bija 17 tūkstoši eiro jeb teju sešas reizes mazāk nekā 2016.gadā.

2017.gadā SIA «Liepājas kafijas fabrika» turpināja ražot šķīstošo kafiju un pēc pasūtījuma tā ražoja arī malto kafiju. Latvijā uzņēmums pārdeva produkciju 36% apmērā no kopējā apgrozījums, savukārt pārējo eksportēja, ievērojamāko pārdošanas apjomu pieaugumu sasniedzot Ukrainā.

Uzņēmuma eksportētās produkcijas apmērs pērn veidoja 64% no apgrozījuma, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 2016.gadu, kad SIA «Liepājas kafijas fabrika» eksportēja 55% no kopējā apgrozījuma.

2017.gada beigās SIA «Liepājas kafijas fabrika» nodarbināja 27 darbiniekus.

Bauskas biznesa inkubatoram drīzumā būs apritējuši divi gadi. Šajā laikā tapušas arī tā sauktās koprades telpas, kurām mazpilsētas apstākļos gan vēl pilnībā jāiedzīvojas.

Biznesa inkubatorā šobrīd liela uzmanība pievērsta tam, lai jaunie un topošie uzņēmēji novērtētu kopā strādāšanas priekšrocības. Bauskā līdz šim nav bijusi šāda iespēja. «Darba vieta mūsu biznesa inkubatora dalībniekiem tiek nodrošināta bez papildu maksas. Šis ir viens no uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem. Mazpilsētas iedzīvotājiem gan pie tā ir jāpierod. Tiek ieguldīts liels darbs, lai skaidrotu ieguvumus, strādājot radošā vidē un komunicējot ar citiem mērķtiecīgiem cilvēkiem,» biznesa portālam db.lv stāsta Laila Glaudāne, LIAA Bauskas biznesa inkubatora projektu vadītāja.

Šobrīd telpas izmanto daži esošie un bijušie dalībnieki - gan darba dienās, gan brīvdienās. Šiem dalībniekiem ir savas ražošanas telpas, ir iespēja strādāt arī no mājām, bet viņi izvēlas koprades telpas, lepojas L. Glaudāne. «Tas tāpēc, ka nav runa tikai par telpām, bet par kopienu un iespējām. Katrs šeit strādājošais ir ar savām prasmēm, idejām, skatījumu. Mūsu dalībnieki atzīst, ka koprade stiprina viņu disciplīnu biznesa mērķu sasniegšanā. Piemēram, viens no mūsu dalībniekiem ir izstrādājis darba dienas režīmu – darba dienas pirmo daļu pavada inkubatora telpās, lai mērķtiecīgi attīstītu savu Etsy veikalu. Kā viņš atzīst, šeit ir viss nepieciešamais - labs apgaismojums produktu fotografēšanai, motivējoša atmosfēra, tehniskais aprīkojums un rīta kafija,» viņa stāsta.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Latvijā radīto labumu izrādīšanai organizētā Latvijas Labumu parāde, kas notiks jau sestdien, 27.septembrī, gan gājienā, gan izstādē - gadatirgū piedalīsies vairāk nekā 100 dalībnieku, starp kuriem ir gan atpazīstami un ilggadēji ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, gan jaunu, skanīgu zīmolu nesēji, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Sabiedrisko attiecību dienests.

Parāde sāksies 27.septembra rītā plkst. 10.30 ar Latvijas uzņēmēju svētku gājienu pa Tērbatas ielu, tālāk nogriežoties uz Brīvības bulvāri un dodoties garām Ministru kabinetam. Parāde tiks turpināta pa Elizabetes ielu, gājienu noslēdzot ar ieiešanu Vērmanes dārzā. Gājiena laikā uzņēmēji aicināti prezentēt savus produktus, pakalpojumus un uzņēmumus.

Parādē dosies un savus ražojumus vai pakalpojumus atraktīvā veidā pieteiks tādi Latvijā mīlēti un labi atpazīstami uzņēmumi kā LIDO, Dzintars, Lattelecom, Rimi Latvia, Maxima, Elvi, Dobeles dzirnavnieks, Putnu Fabrika Ķekava, Lu Lū Pica, Stenders, PAA, Sakret, Eco Baltia, biznesa augstskola Turība un daudzi citi. Parāde būšot ļoti daudzveidīga un lieliska vieta, kur ieraudzīt arī jaunus, līdz šim vēl tirdzniecībā nebijušus produktus.

Demonstrējot augstāko sniegumu ilgtspējas un korporatīvās atbildības jomā Latvijā, Ilgtspējas indeksā, kas šogad norisinājās jau astoto gadu pēc kārtas, platīna kategorijā iekļuva septiņi uzņēmumi.

Nemainīgi augstu sniegumu, salīdzinot ar aizvadīto gadu, saglabāja – Latvenergo, Ventspils nafta termināls, CEMEX un RIMI Latvia, savukārt jaunpienācēji ir Latvijas Mobilais Telefons, SEB banka un Cēsu alus.

«Sakārtoti iekšējie procesi ļauj uzņēmumam būt daudz efektīvākam, produktīvākam un līdz ar to arī konkurētspējīgākam, kas šodienas apstākļos ir būtiski. Novērtējot savu sniegumu Ilgtspējas indeksa piecās kategorijās - stratēģija, tirgus attiecības, darba vide, vide un sabiedrība, uzņēmumu vadības komandas var viegli identificēt tās jomas, kurām jāpievērš pastiprināta uzmanība,» uzsver Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane, norādot, ka vislielākais izaicinājums uzņēmumiem joprojām ir sniegums darba vides sadaļā.