Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) sniegtā informācija liecina, ka decembrī par vienu tonnu piena pārstrādes uzņēmumi zemniekiem maksāja vidēji 236,06 Ls/t, kas ir par 18,9 % vairāk nekā 2013. gada janvārī.
Ja salīdzina gada vidējo rādītāju – 2013. gads pret 2012. gadu, cenas palielinājums ir 11,3 %. Pērn kopumā pārstrādei iepirkti 735 tūkstoši t piena, kas ir par 2,42 % vairāk nekā gadu iepriekš.
Ietekmē konkurētspēju
Zemnieki šobrīd par nodoto pienu saņem labu cenu, spriež eksperts. Tomēr pārstrādātājiem augstā iepirkuma cena iegriež un tas ietekmē konkurētspēju arī eksporta tirgos. Vidēji piena produktu izmaksās 70–80% veido piena iepirkuma cena. Tās kāpums par 18,9% gada laikā ir daudz, neviens piena produkts vairumtirdzniecības cenās nav sadārdzinājies par šādu apjomu, teic J. Šolks. Viņš paredz, ka nākotnē iespējama cenu samazināšanās. Šobrīd sviesta, saldā krējuma, siera tirdzniecība vairs nav tik apjomīga, kā tas bija 2013. gada nogalē. Kas būs tālāk, vēl esot grūti teikt. Jārēķinās, ka piens var palikt vairāk Ziemeļu puslodē, nāk pavasaris un vēl nevar zināt, kā veidosies piena cena. Tagad ir nogaidīšanas periods, vai industriālo piena produktu, neskaitot piena pulveri, realizācija piebremzēsies, kam var sekot cenu lejupslīde. J. Šolks cer, ka nebūs tik liela cenu samazinājuma kā 2008. gada beigās, bet tas, ka cenu svārstības gaidāmas, jau šobrīd esot skaidrs.
Eksports aug
Nozarei 2013. gads kopumā bijis veiksmīgs, izdevies palielināt realizāciju tiem uzņēmumiem, kuri strādā eksportā, – Food Union, Preiļu siers, Tukuma piens, Smiltenes piens, Rīgas piensaimnieks un Cesvaines piens. Eksporta tirgi palielinājušies, īpaši Austrumu virzienā – uz Krieviju, Azerbaidžānu.
Atdevi dod Food Union veiktās daudzu miljonu investīcijas jaunos produktos un eksporta attīstībā, arī Tukuma piena ieguldījumi uzņēmuma attīstībā. J. Šolks min Preiļu siera un Smiltenes piena darbu eksporta tirgos, esot jāpiemin arī Cesvaines piena sāktais eksports uz Franciju. Darbu atsācis arī Limbažu piens, kas ražos produktus tikai eksportam. Pērn visvairāk eksportētais produkts bijis siers, precīzi apjomi gan būs zināmi aprīļa beigās. J. Šolks zina teikt, ka, ņemot vērā pagājušā gada pirmo deviņu mēnešu datus, piena produktu eksports pārsniedzis importu ne tikai pēc apjoma, bet arī pēc vērtības, un tas nozīmē, ka ražojam un eksportējam produktus ar augstu pievienoto vērtību.
Šobrīd piena produktu eksports ir ap 40% no saražotā, un tas arī «izvelk» vietējo tirgu, kas veido 60%. Īstermiņā tas darbojas, bet nekur nav teikts, ka tas tā būs vienmēr. Ja cenas sarūk, tad var ciest gan zemnieki, gan pārstrāde, skaidro pienrūpnieku savienības vadītājs. Šobrīd rūpnieki spēj nodrošināt pieprasījums pēc piena produktiem, taču, ja izmainās globālie procesi, tas var krietni iespaidot Latvijas piena tirgu.
Pārdomas šobrīd raisot tieši vietējais tirgus. «Tam jābūt stabilam un piepildītam ar mūsu produktiem. Tos, ko nespējam saražot, var ievest – tas būtu normāli,» uzskata J. Šolks. To ievēro daudzas valstis, bet pie mums tas nenotiek un grūti esot atbildēt, kāpēc.
«Mums vieglāk klājas eksporta tirgos nekā vietējā tirgū, lai gan pēc definīcijas vajadzētu būt otrādi, ka vietējais tirgus ir stabils pamats katra uzņēmuma stabilitātei un attīstības iespējām un nodrošinājumam ar iespējami saprātīgu produktu klāstu,» teic LPCS vadītājs, kā iemeslu minot sarežģītās attiecības ar mazumtirgotājiem. Jau pērn vasarā piena iepirkuma cena palielinājās un uzņēmumiem, strādājot ar mazumtirgotājiem, netika rasta iespēja palielināt produktu cenas. Pienrūpnieku pārstāvis cer, ka abu pušu attiecības regulēs Negodīgas komercprakses aizlieguma likums. Faktiski tā ir liela piekāpšanās no ražotāju puses, viņš uzskata. Tas būšot kārtējais solis uz priekšu, kas precizēs aizliegtās un atļautās darbības, taču esot žēl, ka galvenajās lietās, kas sākumā bija uzrakstītas kā aizliegtas, tomēr parādījusies piebilde – izņemot gadījumus, ja puses nevienojas citādi, un te arī parādoties iespēja dažādām manipulācijām.
Kvotu brīvlaišana
Šobrīd tik aktuālais piena kvotu jautājums un iespējamā kvotu pārpilde lielas bažas gan neraisot. LPCS vadītājs prognozē, ka piena ražošanas kvotas tiks izpildītas, bet ne pārpildīta. Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja gan ir pārliecināta, ka Zemkopības ministrijai steidzami jāmeklē atbalsts citās valstīs un jāpauž stingra pozīcija 17. un 18. februāra Ministru padomē, lai novērstu iespējamās soda naudas Latvijas piena ražotājiem.
Šobrīd 11 valstu 19 lauksaimnieku organizācijas ir parakstījušas kopīgu vēstuli, kurā lūdz meklēt risinājumus tam, ka šajās valstīs iziešana no piena kvotu režīma radīs problēmas. Šobrīd ir skaidrs, ka vismaz 9 valstīs jau šogad tiks pārsniegtas piena kvotas un būs jāmaksā soda naudas, un nākamgad tas draud vēl lielākai valstu grupai, tostarp Latvijai.
Eiropas lauksaimnieki aicina EK un valstu vadītājus meklēt risinājumus, piedāvājot veikt piena kvotas korekciju pēc tauku satura. Lēmums par piena reformu Eiropā tika pieņemts 2006./2007.gadā un paredz piena kvotu izbeigšanos pēc 2015. gada 31. marta. Lai palīdzētu piena nozarei pakāpeniski pielāgoties brīvajam piena tirgum, reforma paredzēja ikgadēju kvotas pieaugumu, izņemot pēdējo kvotas gadu.
Šobrīd, kad pieprasījums pēc piena produktiem visā pasaulē pieaudzis un piena cenas ir necerēti augstas, ir pilnīgi neloģiski pēdējā piena kvotu gadā neturpināt pakāpenisko piena ražošanas pieaugumu Eiropā. Ja netiks atrasti kompromisi un iepriekšējie lēmumi netiks koriģēti, tad divos gados soda naudās no Eiropas, tostarp Latvijas piena sektora tiks izņemti līdz pat 500 milj EUR, kurus būtu varēts ieguldīt sektora attīstībā un konkurētspējas palielināšanā, apgūstot arī strauji augošos Āzijas tirgus, informē Zemnieku saeima.