Aizvadīta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) kopsapulce, kurā uz trim nākamajiem gadiem ievēlēja valdi deviņu locekļu sastāvā. Savukārt, valdes locekļi no sava vidus vienprātīgi izvirzīja un par LLKA valdes priekšsēdētāju ievēlēja līdzšinējo LLKA valdes priekšsēdētāju un graudu nozares kooperatīva "VAKS" vadītāju Induli Jansonu, informē LLKA.

Savukārt, par viņa vietnieci ievēlēja piena kooperatīva "Viļāni" valdes priekšsēdētāju Aiju Kiserovsku.

Arī turpmāk, pārstāvot graudu nozari, darbu turpinās līdzšinējie LLKA valdes locekļi - kooperatīva "Durbes grauds" vadītājs Sandris Bēča un kooperatīva "Saimnieks V" valdes priekšsēdētāja Mārīte Ķikure.

Piena nozari valdes sastāvā pārstāvēs līdzšinējais LLKA valdes loceklis un kooperatīva "Piebalga" vadītājs Jānis Razminovičs, savukārt, no jauna valdē tika ievēlēts Eiropas kooperatīvās sabiedrības "SCE E-PIIM" Padomes loceklis Mārtiņš Neibergs.

Arī pārējās valdē pārstāvētajās nozarēs ir ievēlēti jauni valdes locekļi - augļu un dārzeņu nozarē turpmāk LLKA valdes sastāvā darbosies kooperatīvās sabiedrības "Mūsmāju dārzeņi" valdes priekšsēdētājs Edgars Brakše, mežsaimniecību pārstāvēs kooperatīva "Mežsaimnieks" vadītājs Grigorijs Rozentāls, bet gaļas, putnkopības un mājražotāju intereses LLKA valdē aizstāvēs mājražotāju kooperatīva "Kuldīgas labumi" vadītāja Gunita Šternberga.

Covid-19 pandēmijas laikā mājražotāju skaits pieauga un gadā tika reģistrēti apmēram 300 jauni uzņēmumi, atzina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš stāstīja, ka, noslēdzoties pandēmijai, Latvijā bija reģistrēti 1800 mājražošanas uzņēmumi. Vienlaikus 2019.gadā pirms pandēmijas bija reģistrēti 1500 mājražotāju.

"Jāsaka, ka, beidzoties pandēmijai un ierobežojumiem, samazinājās arī mājražotāju reģistrāciju skaits. Jāsecina, ka pandēmijas laikā iedzīvotāji meklēja iespējas darboties šajā nozarē, mājražošanā, jo, iespējams, nebija iespēju turpināt darboties sabiedriskajā ēdināšanā vai citās pakalpojumu sniegšanas jomās," atzīmēja Balodis.

Tāpat viņš norādīja, ka Latvijā mājražotāji lielākoties ir dažādu augu izcelsmes produktu, maizes un miltu izstrādājumu ražotāji. Savukārt piena produktu, kā arī zvejas un gaļas produktu ražotāju ir mazāk. Latvijā ir reģistrēti aptuveni 240 gaļas produktu ražotāji, savukārt maizes un augu izcelsmes produktu ražotāji ir apmēram 1000.

Biedrība "Latvijas mājražotāji" ir neizpratnē par valdības lēmumu aizliegt rīkot Ziemassvētku gadatirdziņus, paužot viedokli, ka tas pieņemts bez jebkādām sarunām ar nozares pārstāvjiem un šķietami nedomājot par sekām, kādas šāds lēmums atstāj uz simtiem mājražotāju un to ģimenēm, pauda biedrībā.

Vienlaikus "Latvijas mājražotāji" uzsver, ka tirdziņu organizētāji būtu spējīgi nodrošināt to rīkošanu "zaļajā režīmā" jeb tikai personām ar Covid-19 sertifikātiem, jo Ziemassvētku tirdziņos ir vieglāk kontrolēt apmeklētāju plūsmu to salīdzinoši nelielā izmēra dēļ.

Biedrības valdes loceklis Gundars Nuršajahovs atzīmē, ka tirdziņu rīkotāji būtu gatavi kopā ar sadarbības partneriem un draugiem organizēt atbildīgus, drošus Ziemassvētku tirdziņus, ievērojot pat visstingrākos nosacījumus, kontrolējot plūsmas.

"Esam gatavi strādāt "zaļajā" drošības režīmā. Esam atvērti sarunām," atklāj Nuršajahovs.

"Latvijas mājražotāji" skaidro, ka, atņemot iespēju rīkot atbildīgus Ziemassvētku tirdziņus, liela daļa mājražotāju paliek bez iztikas līdzekļiem, bez atbalsta iespējām, jo nav iespēju realizēt produkciju.

Nepāla mainīs maršrutu alpīnistu kāpšanai Everestā, lai padarītu to drošāku pēc tam, kad pērn sniega lavīnā gāja bojā 16 alpīnistu gidi, trešdien paziņoja amatpersonas.

Pašreizējais maršruts, kas bijis nemainīgs kopš deviņdesmitajiem gadiem, tiks mainīts martā. Jaunais maršruts vedīs caur bīstamā Khumbu ledāja centru tieši virs Everesta bāzes nometnes, izvairoties no posma pa kreisi no šī ledāja, kur bija notikusi šī lavīna - lielākais cilvēku bojāejas gadījums Everesta ekspedīciju vēsturē.

Jaunais maršruts ir drošāks, jo virs tā nav ledāju, kuri varētu pēkšņi nobrukt, sevišķi pēc siltāka laika iestāšanās pavasarī.

Pēc pērn notikušās lavīnas vairāki Everesta gidi šerpas paziņoja, ka līdz sezonas beigām nekāps šajā virsotnē. Sezona beidzās ar tikai vienu veiksmīgu kāpienu, jo alpīnisti pēc šīs lavīnas atteicās no saviem plāniem.

Maize ir viens no latviešu virtuves pamatproduktiem, un konkurence šajā nozarē ir liela, taču līdzās lielražotājiem vieta atrodas arī mājražotāju piedāvājumam, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Arvien biežāk tirdziņos parādās mājražotāju alternatīvas klasiskajām kviešu un rudzu maizēm. Viens no jaunpienācējiem šajā nišā ir SIA ZeMaize, kas to piedāvā no pilngraudu kviešu un rudzu miltiem, auzu pārslām, papildina ar dažādām ogām un riekstiem. «Mūsu ģimenē maize ir teju vai katrā ēdienreizē, ēdam to daudz. Mans tētis vienmēr ir teicis, ka ēdienreize bez maizes nav maltīte. Man liekas, ka tā ir pamatu pamats, domāju, ka tā nekad nepazudīs no ēdienkartes,» saka Irina Pētersone, SIA ZeMaize līdzīpašniece. Turpretī viņas biznesa partnere Anitra Robeža neēd īpaši daudz maizes, bet viņai patīk to cept. «Nevarētu teikt, ka tā man būtu nepieciešama katrā ēdienreizē, taču man patīk mūsu atšķirīgā produkcija, piemēram, jaunā griķu maizīte, tāpat miežu maize ar cidonijām,» viņa teic.

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotais ikgadējais gadatirgus šogad atzīmētu 50. jubilejas sezonu, taču pulcēšanās ierobežojumu dēļ gadatirgus norise tika pārcelta uz 2021. gadu. Lai nodrošinātu pircējiem no Latvijas un ārzemēm iespēju iegādāties vietējo amatnieku un mājražotāju preces un tirgotājiem pārdot jau saražoto, izveidots tirgošanās portāls egadatirgus.lv.

Šobrīd egadatirgus.lv reģistrējušies vairāk nekā 130 amatnieki un mājražotāji no visas Latvijas.

Produkti ir izvietoti vairākās kategorijās – keramika; koks un tāss, tekstils; rotaļlietas; metāls; rotas; āda; stikls un pārtika un dzērieni, no kurām pārstāvētākās šobrīd ir tekstils, rotas un koka izstrādājumi.

Visvairāk tirgotāju pieteikušies no Rīgas un apkārtnes (50 %), Vidzemes (17 %), Zemgales (12 %), Latgales (11 %) un Kurzemes (10 %).

"Atskārstot, ka šogad lielie amatnieku svētki nevar noritēt kā ierasts, vēlējāmies tomēr šo gadu Latvijas amatniecības vēsturē atzīmēt kā būtisku, jo rūpes par savējiem un nepieciešamība izcelt un lolot vietējos darinājumus ir tikai augusi. Arī šajā on-line Gadatirgū piedalīsies amatnieki un mājražotāji, kuri sevi ir pierādījuši. Esam ļoti priecīgi par amatnieku un mājražotāju atsaucību un interesi pircējus sastapt arī virtuāli. Pateicoties viņiem, Latvijas amatniecība un mājražošanas tradīcijas tiek uzturētas dzīvas, jo tikai tā varam saglabāt šo nozīmīgo kultūras mantojumu. Mēs atšķirībā no daudzām tautām varam būt lepni, ka mums patiešām ir izdevies saglabāt to, kas daudziem jau zudis," stāsta Kristīne Kūla, Brīvdabas muzeja direktora vietniece.

Aizvadītajā nedēļā publiskajā telpā izskanējušais “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja Jura Lazdiņa ierosinājums slēgt lielveikalus svētdienās šķiet pārsteidzīgs un mazpamatots.

Šāda ideja, lai gan labu nodomu motivēta, realitātē nevis veicinātu vietējo mājražotāju un zemnieku konkurētspēju, bet gan radītu jaunas problēmas.

Iepirkšanās svētdienās – Latvijas patērētāju izvēle

Latvijas patērētāji ir pieraduši iepirkties pārtikas lielveikalos, kas ļoti bieži atrodas tirdzniecības centros, abās brīvdienās. Un nereti svētdiena ir vienīgā diena, kad cilvēki var veltīt laiku ģimenes iepirkumiem vai apmeklēt veikalus, kas ikdienā nav pa ceļam. Piemēram, “Domina Shopping” brīvdienās ir vislielākā pircēju plūsma – 35%. Bet, ja salīdzinām populārākās iepirkšanās dienas, tad sestdienās cilvēki to dara visaktīvāk - 20%, bet svētdienās identiskā apjomā kā piektdienās - 15%.Turpretim pārējās darba dienās pircēju plūsma ir mazāka – 12%-13% no kopējās plūsmas.

"Mēs sekojam līdzi produkcijas kvalitātei, kas šeit tiek tirgota. Varu likt roku uz sirds, ka zem Latvijas karoga netiek tirgoti poļu kartupeļi un beļģu gaļa, to mēs esam izslēguši," db.lv komentēja SIA "Imantas Tirgus" valdes loceklis Ēriks Ertmanis.

Tirgus tika atklāts šā gada maija beigās bijušajās lielveikala Prisma telpās Kurzemes prospektā 3.

SIA "Imantas Tirgus" valdes loceklis pastāstīja, ka tā kā blakus atrodas lielie tirgus spēlētāji - gan Rimi, gan Maxima, tad trešajam lielveikalam īsti vairs vietas nebija. "Ņemot vērā, ka attīstām tirdzniecības un izklaides parku, tad mums vajadzēja atrisināt jautājumu ar pārtikas operatoru. Izveidojām "Imantas Tirgus" konceptu, lai nodrošinātu gan cilvēku plūsmu, gan lai piedāvātu kaut ko alternatīvu, jaunu, nebijušu. Strādājam pie tirgus attīstības, jauniem konceptiem, interesantiem produktiem, mājražotāju piedāvājumu, uzrunājam dažādus tirgotājus, papildinām produktu tirgotāju rindas, priekšroku dodot Latvijas ražotājiem, audzētājiem," komentē Ē.Ertmanis.

Ar Eiropas atbalstu iegādājas iekārtas un paplašina sortimentu

Ivetas Andrijānovas Zefīru darbnīcas cehs iekārtots dzīvojamās mājas pagrabstāvā Grobiņā, netālu no Liepājas. Tas aprīkots, īstenojot biedrības Liepājas rajona partnerība administrēto LEADER programmas projektu. Ceha izveide ļāvusi paplašināt sortimentu – tagad top ne tikai zefīri, bet arī franču mandeļu bezē cepumi (macarons), kēksiņi, kūkas un citi kārumi.

Iveta pēc izglītības ir grāmatvede, taču profesijā sanācis strādāt maz. Mājās auklējot meitiņas, kas piedzima ar salīdzinoši neilgu starpību, sāka interesēties par zefīru gatavošanu savam priekam.

«Man pašai negaršoja, bet vizuāli ļoti patika, gribēju pamēģināt uztaisīt,» viņa atceras.

Vairāk nekā 15% tirgotāju, ko no marta līdz maijam pārbaudījis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pavaddokumentos norādījuši neatbilstošu svaigu dārzeņu un augļu izcelsmes valsti. PVD veica pārbaudes ap 900 tirdzniecības uzņēmumos, arī vairākās vairumtirdzniecības noliktavās, otrdien raksta laikraksts Diena.

Skaitļi parāda, ka aktuāls šis jautājums ir arī par tirgū nopērkamajiem gurķiem. Kā novēroja Diena, gurķu izcelsmes vieta ir strīdus objekts arī Centrāltirgus pārdevēju vidū. Tie, kas tirgo ievestos, saka, ka tikai retais tirgotājs drīkstētu norādīt Latviju kā izcelsmes vietu, jo īstā sezona vēl tikai priekšā. Savukārt pārdevēji, kas gurķiem kā izcelsmes valsti norādījuši Latviju, Dienai teic, ka tos audzē īpašās siltumnīcās.

Latvijas Mājražotāju un mazo ražotāju informācijas un atbalsta biedrības valdes priekšsēdētājs Agris Locs atzīst, ka tirgos diezgan uzmanīgi jāpēta, vai tiešām tiek tirgota vietējā prece. Tuvākajās nedēļās gurķu ražai vajadzētu ienākties lielākajā daļā saimniecību, tad risks tapt maldinātam būs krietni mazāks. «Patlaban ļoti daudz kas ir atkarīgs no tirgotāja godaprāta. Mums Mājražotāju biedrībā ir iekšējā kontrole. Visi cits par citu visu zina. Ja kāds sāk šmucēties, pārējie noziņo, jo nevēlas graut biedrības prestižu,» teic A. Locs.

Piegādes platforma IziPizi Āgenskalna tirgū atver Latvijā pirmo pārtikas pakomātu, kas vienlaikus darbosies kā pašapkalpošanās zemnieku produktu veikals un būs nodrošināts ar ēdiena glabāšanai piemērotu termorežīmu.

Vienlaikus šis punkts ir arī IziPizi sūtījumu apmaiņas un glabāšanas vieta.

"Tagad no jebkuras Latvijas vietas zemniekiem būs iespēja nosūtīt pārtikas paciņu, un cilvēki to saņems piegādē ar kurjeru, vai pārtikas pakomātā. Tas ir nākamais solis pūļa piegādes platformas infrastruktūras attīstībā, kas jūtami uzlabos lauku labumu apriti un loģistiku starp Rīgu un reģioniem, palīdzot zemnieku un mājražotāju produktiem ērtāk un lētāk nonākt pie pircējiem,” norāda viens no IziPizi platformas līdzdibinātājiem Rolands Dzenis.

IziPizi punktu tīkls palīdzēs reģionu pārtikas ražotājiem, kam līdz šim ir bijis sarežģīti apmierināt augošo pieprasījumu un nodrošināt piegādi. Pārtikas pakomātā produktu uzglabāšana notiek +6 grādu režīmā, bet sūtījumu apmaiņas punktā sūtījumi glabājas +6 vai -18 grādu režīmos.

Šonedēļ Tartu, Igaunijā tiks atklāta latviešu kultūrtelpa «Just Läti» jeb «Tieši Latvija», informē Tartu latviešu biedrība.

Jaunizveidotā latviešu kultūrtelpa «Just Läti» atradīsies radošo industriju centrā – Aparaaditehas jeb Aprātu cehā. Šobrīd kultūrtelpas izveidē investēti aptuveni 3000 eiro. Lai arī «Just Läti» ir izveidojies no biedrības, tomēr juridiski tas ir pilnīgi neatkarīgs uzņēmums ar savu pamatkapitālu un ilgtermiņa investīcijām no trīs partneru privātajiem ietaupījumiem.

«Šobrīd neesam izmantojuši nekādas citas investīcijas, bet nākotnē plānojam piesaistīt arī projektu finansējumu. Partnerus veikalam mājražotāju vidū daļēji esam atraduši, piemēram, Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības projekta «Livonijas garša» ietvaros, piedaloties projekta partnerību veidošanas aktivitātēs,» stāsta Ilze Salnāja - Värv, «Just Läti» vadītāja.

Rīgā, VEF kvartālā durvis vēris Latvijas amatnieku, pašmāju ražotāju produkcijas un darinājumu veikals "Cukurs Local gifts".

74 kvadrātmetru plašā veikala izveidē galvaspilsētā investēti vairāk nekā 7000 eiro.

Jaunās telpas būs ne vien dažādu amatnieku, dizaineru un mājražotāju izstrādāto produktu mājvieta, bet arī TL Candles darbnīca un radošā studija.

“Tieši pirms gada mēs atvērām savu pirmo veikalu Ropažos, kur tas drīz vien kļuva par iecienītu iepirkšanās vietu ne vien apkaimes iedzīvotājiem, bet arī attālākiem ciemiņiem - pie mums bieži viesojas no apmeklētāji no attāliem Latvijas novadiem, kā arī ārvalstīs dzīvojošie latvieši un ārzemju tūristi, kuri speciāli brauc uz Ropažiem, lai iegrieztos mūsu veikaliņā,” stāsta veikala dibinātāja Terēza Luksa.

FOTO: Bijusī autosportiste Ropažos izveido veikalu Cukurs 

Bijusi autosportiste, biedrības «Ropažu novada uzņēmēji» valdes priekšsēdētāja un Ropažu...

Ideja par sava veikala atvēršanu Rīgā bija jau sen, tikai bija jāatrod īstā vieta. "Mūsu pircēji ir tie, kuri augstu vērtē tieši Latvijā ražoto unikālo produkciju. Protams, pandēmijas ierobežojumi liek pārvarēt dažādus iepriekš nebijušus šķēršļus, tomēr tas nav iemesls nolaist rokas un neiet uz priekšu. Mēs augam, un aug arī pircēji – manuprāt, arvien vairāk cilvēku izvēlas augstvērtīgus un kvalitatīvus Latvijā ražotus produktus un preces. Priecājos, ka mums sakrīt gaumes, jo veikala pārdošanas apjomi aug un mūs uzmeklē arvien jauni oriģinālu produktu cienītāji," piebilst T.Luksa.

Veikalā “Cukurs Local gifts” vietu raduši produkti ar vairāk nekā 150 mājražotāju, amatnieku un dizaineru zīmoliem. Piedāvājuma klāstā ir kosmētikas ražotāju produkti, keramiķu, pinēju un jauno sveču meistaru veikumi, dažādi gardumi un našķi. Veikals gādā arī par operatīvu produkcijas piegādi, mēģinot veidot sortimentu tā, lai piedāvātu iespējami vairāk tādu mazo ražotāju produkciju, kuru nevar nopirkt citur vai arī tā ir reti sastopama citos veikalos.

Uzņēmumu TL Candles T.Luksa nodibināja 2018.gadā, piedāvājot rokām darinātās, cilvēka veselībai un videi draudzīgās dabīgā sojas vaska sveces. Pakāpeniski uzņēmums paplašināja sortimentu, pievienojot jaunus, oriģinālus produktus – kazas piena ziepes, bārdas balzamu, lina tamborējumus veselīgai mazgāšanās procedūrai utml.

Uzņēmuma apgrozījums 2020.gadā bija 82 975 eiro.

Bijusi autosportiste, biedrības «Ropažu novada uzņēmēji» valdes priekšsēdētāja un Ropažu novada iedzīvotāja Nellija Štolcermane (iepriekš Šlēgelmilha) Ropažu centrā izveidojusi vietējo amatnieku un mazo ražotāju veikalu «Cukurs».

«Ideja par veikalu vietējo amatnieku, mājražotāju darbiem, pakalpojumiem ikdienas pieejamībā jau ir bijusi sena un ne tikai man vienai. Projekta «Cukurs» tapšana acīmredzot bija jau sen zvaigznēs ierakstīta tieši 14.novembrī un tieši Ropažu centrā, jo viena mēneša laikā no idejas līdz precei plauktos realizējām šo projektu un atvērām durvis mājražotāju, amatnieku mākslas produktu pieejamībai ikdienā. Bez milzīgas atsaucības, mīlestības, ticības, uzticēšanās, palaušanās un beznosacījuma iesaistes no «Cukurs» komandas puses šis projekts nekad nebūtu realizējies. Telpu īpašniece noticēja mums un nodeva lietošanā īpašumu. Vietējie uzņēmēji ziedoja savus materiālus un laiku. Vēl viena ēka novadā ir sakārtota,» stāsta «N.Štolcermane.

Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kā arī Rēzeknes pilsēta aicina apmeklēt Uzņēmēju dienas Latgalē 2018, kas notiks 21. un 22. septembrī, Rēzeknē.

Šogad pasākums Uzņēmēju dienas Latgalē norisināsies ceturto reizi, un ar katru gadu izstāde kļūst daudzveidīgāka, pulcējot lielu skaitu dažādu nozaru uzņēmēju, kas iepazīstina apmeklētājus ar jaunākajiem sasniegumiem savā jomā. Uzņēmēju dienu Latgalē ietvaros notiks izstāde, biznesa forums, politisko partiju debates Latgalē, tīklošanās meistarklase, amatnieku un mājražotāju gadatirgus un kultūras programma.

Izstādē apmeklētāji varēs iepazīties ar uzņēmēju piedāvājumiem no Latgales un visas Latvijas. Kā ierasts, piedalīsies vairāki ražotāji un pakalpojumu sniedzēji no dažādiem Latgales novadiem, kuru stendos būs atrodama informācija par iespējām, ko sniedz novadi to iedzīvotājiem un viesiem, rodamas idejas par tepat Latvijā esošām tūrisma un apskates vietām, iespēja apskatīt un nobaudīt novadiem raksturīgo mājražotāju produkciju, kā arī uzzināt par novados strādājošiem lieliem un veiksmīgiem uzņēmumiem.

Kopš šā gada maija darbu uzsākusi mājražotāju, amatnieku un tūrisma biedrības «Skrundas KLĒTE» tirdzniecības vieta Skrundas tirgus laukumā, kuras mērķis ir vienkopus apvienot novada mazos uzņēmējus.

Biedrības pārstāve Aiga Tomanoviča pastāstīja,ka pašlaik biedrībā iestājusies tikai neliela daļa uzņēmēju, tāpēc aicināti tiek arī pārējie, lai kopā būtu lielākas iespējas laist savus ražojumus pasaulē.

««Skrundas KLĒTE» meklē un ceļ gaismā novadā atrodamās pērles, jo patiesi esam lepni par to, ka mūsu vietējie cilvēki spēj radīt tik skaistus, gaumīgus un kvalitatīvus darbus, lai priecētu savus līdzcilvēkus,» komentēja A.Tomanoviča.

Tirdzniecības vietā atrodami mājražotāju un amatnieku piedāvājumi: keramika, rotaslietas, koka izstrādājumi, bērnu apģērbs, metālkalumi, dizaina un citas lietas, kā arī šitaki sēnes no Rudbāržiem, sukādes un dārzeņu konservi.

Šā gada sākumā reģistrēts 1281 mājražotājs, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta dati. Pieaugums ir ievērojams.

«Šogad ir par 177 mājražotājiem vairāk nekā pērn. Ja salīdzina 2014. un 2015. gadu, arī tur vērojama līdzīga tendence – mājražotāju skaits pieaudzis aptuveni par 100. Nevar runāt par to, ka interese par šo jomu būtu radusies tieši tagad,» saka Ilze Meistere, PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja.

Visu rakstu par mājražošanu lasiet 29. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Raksta galerijā - plašāka informācija par mājražotāju skaitu Latvijā!

#1/10

Tālāk galerijā - Mājražotāju skaits Latvijā (dati uz katra gada 1. janvāri, avots: Pārtikas un veterinārais dienests

Gaļas produktu, izstrādājumu un maltas gaļas ražošana:
2014. gads - 200
2015. gads - 217
2016. gads - 228

Foto: Ieva Lūka/LETA

#2/10

Piena produktu ražošana:
2014. gads - 139
2015. gads - 149
2016. gads - 157

Foto: Evija Trifanova/LETA

#3/10

Zvejas produktu apstrāde:
2014. gads - 82
2015. gads - 106
2016. gads - 105

Foto: Ieva Čīka/LETA

#4/10

Augu eļļu un tauku ražošana:
2014. gads - 3
2015. gads - 3
2016. gads - 4

Foto: Evija Trifanova/LETA

#5/10

Augu izcelsmes produktu pārstrāde:
2014. gads - 487
2015. gads - 513
2016. gads - 630

Foto: Evija Trifanova/LETA

#6/10

Maizes un miltu izstrādājumu ražošana:
2014. gads - 166
2015. gads - 203
2016. gads - 270

Foto: Evija Trifanova/LETA

#7/10

Olu produktu ražošana:
2014. gads - 2
2015. gads - 2
2016. gads - 2

Foto: Ieva Lūka/LETA

#8/10

Dzīvnieku izcelsmes specifisko pārtikas produktu ražošana:
2014. gads - 3
2015. gads - 3
2016. gads - 3

Foto: Edijs Pālens/LETA

#9/10

Bezalkoholisko dzērienu un ledus ražošana:
2014. gads - 2
2015. gads - 5
2016. gads - 8

Foto: Ieva Lūka/LETA

#10/10

Ēdienu gatavošana:
2014. gads - 30
2015. gads - 51
2016. gads - 63

Foto: Evija Trifanova/LETA

Skatīties pārējos attēlus

Kāpēc dalībniekiem nepieciešams sadarboties kapitālsabiedrībās?

Stabilas un veiksmīgi darbojošās sabiedrības izveidei ir nepieciešama laba biznesa ideja, cilvēki, kas šo ideju spētu realizēt dzīvē, un finanšu ieguldījumi izmaksu segšanai. Ne vienmēr vienam cilvēkam, kuram ir labas idejas, pašam ir pietiekami finanšu līdzekļi vai spējas, lai šīs idejas realizētu dzīvē, un savukārt cilvēkiem ar plašām finanšu iespējām reizēm pietrūkst labas biznesa idejas. Tāpēc nereti sabiedrības izveidošanai savus spēkus apvieno vairāki cilvēki, un dažkārt arī tādi, kas raksturā un dzīves uzskatos ir ļoti atšķirīgi.

Vai mazākuma dalībniekiem ir būtiski apzināties reālo pieejamo aizsardzību iespējamo domstarpību gadījumā?

Izstrādāti grozījumi Būvniecības likumā, precizējot būvniecības dalībnieku atbildību; sīkāku informāciju nozares atbildīgā ministrija sola tuvākajā nākotnē

DB jau rakstījis, ka ilgu laiku būvniecības nozarē notiek strīdi par atbildības noteikšanu saistībā ar trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem, jo par tiem atbildību nevēlas uzņemties nedz būvnieki, nedz pasūtītāji, noveļot potenciālo izmaksu segšanu uz otras puses atbildību.

Turklāt jau gadiem normatīvais regulējums būvniecības sektora civiltiesiskās atbildības (CTA) obligātās apdrošināšanas segmentā ļauj veidot un iegādāties obligātās apdrošināšanas būvniecības polises, kuras formāli atbilst normatīvajā regulējumā izvirzītajām prasībām, taču tās var salīdzināt ar butaforiju, jo to segums, raugoties no reālajiem riskiem, ir nulles vērtībā, uzskata eksperti, rosinot mainīt sistēmu.

Tā kā uzņēmums SIA "Adugs Production" pēdējās dienās mediju telpā iekļuvis interpretāciju lavīnā, uzskatām par nepieciešamu komentēt publiski izskanējušos apgalvojumus saistībā ar ārvalstnieku nodarbināšanu, informē uzņēmuma attīstības vadītāja Anna Lencberga.

"Uzņēmums šajās dienās pārvar spēcīgu stresa testu un pat digitālā laikmeta linča tiesu, tomēr vienlaikus saņemam arī daudz atbalsta vārdus: gan no darbiniekiem, gan sadarbības partneriem, piemēram, izejvielu piegādātājiem. Uzņēmums izmeklēšanas gaitā nodrošina institūcijām visu nepieciešamo informāciju. Mūsu rīcībā ir informācija, lai noraidītu izvirzīto apsūdzību un pierādītu, ka darba apstākļi visiem darbiniekiem bija vienādi un atbilstoši LR likumdošanas normām. Katrs pasūtījums, ko tagad saņemam, mums ļauj saglabāt darbavietas," norāda A.Lencberga.

Komentējot tirdzniecības ķēžu paziņojumu par sadarbības apturēšanu, A.Lencberga saka: "Mēs pilnībā saprotam un respektējam mūsu sadarbības partneru biznesa ētikas principus, tomēr aicinām nepaļauties uz publiski izplatītajām spekulācijām un skandaloziem apgalvojumiem. Mudinām balstīties uz faktiem, objektīvi izvērtēt situāciju, lai pieņemtu konstruktīvus un nesasteigtus lēmumus par turpmāko sadarbību. Augstu vērtējam ilglaicīgo un veiksmīgo partnerību ar daudziem tirdzniecības jomas pārstāvjiem - kopīgiem spēkiem mūsu produkti ir kļuvuši tik populāri un pieprasīti, ka no veikalu plauktiem tie pazūd ātri. Arī pašlaik pieprasījums kāpj, un mūsu ražošanas jaudas ļauj nodrošināt līdz 2000 tonnām produkcijas mēnesī."

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vēsta, ka Rīgā no 1. jūnija par 22,4% pieaugs kopējais ūdensapgādes un kanalizācijas tarifs, sasniedzot 2,35 eiro par kubikmetru pašreizējo 1,92 eiro vietā.

Gaidāma arī ārkārtīgi būtiska apkures izmaksu sadārdzināšanās.

“Tarifs, kas ir iesniegts regulatorā un kas stāsies spēkā no 1. septembra, tā cenas ir ļoti, ļoti dramatiskas. Kāda cena būs Latvenergo dabasgāzei, to mēs nezinām. Bet katrā ziņā tarifa griesti tur ir ļoti, ļoti augsti,” Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā brīdinājis AS Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

“Ja gāze maksās 100 eiro, tad siltuma tarifs nostāsies no 100 līdz 150 eiro [par megavatstundu] līmenī. Ja tarifs ir tādā līmenī, tad vienistabas dzīvoklis par janvāri varētu maksāt aptuveni 250 eiro par siltumu,” turpat paudis Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.

Tirdzniecības centros, kas lielāki par 7000 kvadrātmetros, no šodienas ir jābūt uzstādītai elektroniskajai apmeklētāju plūsmas uzskaites iekārtai, pavēstīja Ekonomikas ministrijā.

Tā ir vienīgā drošas tirdzniecības koncepta prasība, kas stājas spēkā šonedēļ. Pārējās prasības tirdzniecības vietās stājās spēkā pagājušajā nedēļā.

Jau vēstīts, ka valdība 5.februārī vienojās, ka no pirmdienas, 8.februāra, būs pastiprinātas drošības prasības tirdzniecībā un paplašināta preču pieejamība klātienē. Papildu drošības prasības, tostarp, samazinot maksimālo pircēju skaitu tirdzniecības vietās, noteiktas veikaliem, tirdzniecības centriem ar platību 1500 kvadrātmetru un tajā esošiem vismaz pieciem tirgotājiem vai pakalpojuma sniedzējiem, kā arī prasības attiecas uz tirgiem iekštelpās.

Drošākas tirdzniecības nosacījumi tirdzniecības vietām noteikti, balstoties uz vairākiem pamatprincipiem.

Pirms Eiropas Savienības (ES) enerģētikas ministru sanāksmes bloka dalībvalstu vidū pieņemas spēkā domstarpības par labāko reakciju uz pieaugošajām enerģijas cenām.

Vācija ir noskaņota pret reformām ES enerģijas tirgū.

Dokumentā, kurā Vācija izklāstījusi savu nostāju šajā jautājumā, norādīs, ka tā piekrīt Eiropas Komisijas (EK) nesenajai analīzei,

ka enerģijas cenu pieaugums esot saistīts ar ārējiem globālās ekonomikas faktoriem, nevis ES enerģijas tirgus struktūru.

Tāpēc Vācija nevar atbalstīt pasākumus, kas konfliktē ar iekšējo gāzes un elektroenerģijas tirgu, piemēram, elektroenerģijas vairumtirdzniecības reformu.

Dokumentu parakstījušas vēl astoņas ES valstis: Austrija, Igaunija, Somija, Dānija, Īrija, Luksemburga, Lietuva un Nīderlande.

Pagājušajā nedēļā Spānija, Francija un vairākas citas Es dalībvalstis pauda viedokli, ka nepieciešama plašāka rīcība no ES puses, reaģējot uz pieaugošajām enerģijas cenām 2021.gadā.

Mežu īpašnieku kooperatīvi lēnām pieņemas spēkā, tiek izmantots arī Eiropas struktūrfondu līdzekļu atbalsts; par sasniegtajiem rezultātiem varēs runāt pēc gadiem , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā situāciju vērtē mežu īpašnieki un to kooperatīvo sabiedrību vadītāji. DB jau rakstīja, ka 2012. gada septembrī stājās spēkā grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā, kas ļāva Latvijā oficiāli reģistrēt mežu īpašnieku veidotus mežsaimniecības pakalpojumu sniedzēju kooperatīvus. Mežu īpašnieki un kooperatīvu veidošanas iniciatori atzīst, ka trīs gadi tomēr ir pārāk īss laiks, lai varētu izvērtēt šīs formas nozīmi un ietekmi ne tikai kādā konkrētā reģionā, bet visā valstī kopumā, kaut gan pozitīvas tendences jau ir jūtamas.

Mežsaimnieka uzrāviens

«2014. gads bija vēsturisks ar to, ka Latvijas kokmateriālu tirgū ienāca pašiem meža īpašniekiem piederoši mežsaimniecības uzņēmumi – kooperatīvi –, bet 2015. gads ieies vēsturē kā gads, kad meža īpašnieku kooperācija Latvijā ir pārvarējusi sākotnējo iešūpošanās fāzi un sāk uzņemt apgriezienus. Par to liecina straujais pieaugums gandrīz visu kooperatīvu darbības rādītājos,» rezultātus vērtē Latvijā pirmās mežsaimniecības pakalpojumu sniedzēju kooperatīvās sabiedrības Mežsaimnieks izpilddirektors Grigorijs Rozentāls. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka Mežsaimnieks kopš gada sākuma no savu biedru mežiem ir jau pārdevis kokmateriālus par 0,51 milj. eiro. Tas ir 11 000 m3 vai gandrīz 400 piekrautas kokvedēju kravas. «Ja ļaus laika apstākļi, līdz gada beigām plānojam pārdot 17 000 m3 par vienu miljonu eiro, kas ir sešas reizes vairāk, nekā pirms gada,» šī gada prognozi atklāj G. Rozentāls. Viņš uzsver, ka attīstība ir arī mežsaimniecības darbu jomā. «Iepriekšējā stādīšanas sezonā mūsu biedru mežos tika apstādīti 8 ha izcirtumu, bet nākamajā sezonā mēs jau plānojam sagatavot augsni un apstādīt ap 100 ha izcirtumu. Tas nozīmē, ka šoruden un nākamā gada pavasarī šajos izcirtumos tiks iestādīti ap 225 000 jauno kociņu. Jaunaudžu kopšanas jomā šie skaitļi ir attiecīgi 15 un vairāk nekā 200 ha, kuriem plānojam uzrakstīt projektus un tuvākā gada laikā tos izkopt, izmantojot šobrīd pieejamo Eiropas finansējumu,» tā G. Rozentāls.

Neskatoties uz sarežģījumiem, kas veidojas politiskajā vidē pasaulē, tuvākajos divos gados globālā izaugsme kļūs nedaudz spēcīgāka, taču ne iespaidīga, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

To kavēs tādi faktori kā nevienlīdzīgais labklājības pieaugums un smagā parādu nasta. Atskatoties uz notikumiem pēdējos mēnešos, tad jāsecina, ka lielos vilcienos skatījums uz globālo ekonomiku nav mainījies. Noskaņojuma rādītāji ir atguvušies, bet finanšu tirgi uz Donalda Trampa ievēlēšanu ir reaģējuši negaidīti pozitīvi, iespējams, balstoties gaidās par vairāk uz izaugsmi orientētu ekonomikas politiku. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējā ekonomiskā izaugsme šogad būs 1.7%, bet 2017. un 2018. gadā IKP pieaugums sasniegs 2%. Ņemot vērā to, ka daudzas centrālās bankas vēsturiski zemās procentu pamatlikmes saglabās un turpinās kvantitatīvās mīkstināšanas politiku, pieauguma temps ir vērtējams kā viduvējs.