Latvijas piena ražošanas kooperatīvi aktīvi meklē jaunus produkcijas realizācijas tirgus un atsevišķiem no tiem ir izdevies iekļūt Gruzijas un Azerbaidžānas tirgos, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

«Es zinu, ka ir kooperatīvi, kas ir iegājuši Gruzijā, ir kooperatīvi, kas ir iegājuši Azerbaidžānā, un tur tirgo savu produkciju. Ir lielie uzņēmumi, kas veido kontraktus ar Ķīnu,» sacīja Dūklavs, piebilstot, ka, piemēram, kooperatīvs Māršava ved pienu uz Baltkrieviju, ir arī tādi, kas izved pienu uz Lietuvu, Poliju vai Vāciju.

«Protams, no ekonomiskā viedokļa varētu teikt, ka tas ir nepareizi, ka mēs vedam prom izejvielu. Labāk būtu pārstrādāt [pienu] šeit uz vietas un tad eksportēt produkciju ar augstāku pievienoto vērtību, bet tajā pašā laikā šajā situācijā labāk eksportējam izejvielu un saglabājam ganāmpulkus, kas mums ir ļoti kvalitatīvi, nekā nevedam neko un vedam lopus prom,» sacīja Dūklavs.

Vēsts, ka Briseles ierēdņi gatavojas ķerties klāt pašmāju vistu šķiņķīšiem, cūkgaļas karbonādītēm un alkšņu desiņām, šķiet, pat raisījusi plašākas diskusijas nekā jaunās valdības apstiprināšanas fakts.

Kūpinās vai nekūpinās? Šāds jautājums pēdējās dienās nodarbina visu sabiedrību. Veselību ietekmējošā benzopirēna pieļaujamo normu samazināšana divarpus reižu no šā gada septembra var radīt grūti paredzamas sekas pašmāju gaļas industrijai. Proti, bankrotu draudi var skart ne vien mazos gaļas kūpinājumu ražotājus, bet pietiekami stipras galvassāpes sagādāt arī tiem lielajiem rūpniekiem, kas kūpināšanā izmanto dabīgos dūmus. Ražotāji jau atzinuši, ka jaunās normas izpildīt būs praktiski neiespējami tā iemesla dēļ, ka tad būtu jāmaina tehnoloģijas, jāiegulda iekārtās un jāveic citi uzlabojumi. Jau izskanējis ieteikums kūpināmo produktu novietot tālāk no dūmiem un kūpināt mazāku laiku. Taču tādā gadījumā pats produkts jau būšot pavisam cits, nevis tik ierastais apetītlīgais kūpinājums. PVD pārstāvji teic, ka produktam jāizskatās normālā kūpinājuma krāsā, nevis melnam, kādu to iecienījuši pircēji. Bet ko nozīmē normāla kūpinājuma krāsa? Visticamāk, tā ir pavisam cita tehnoloģija, kūpināšanā izmantojot šķidros dūmus, kas produktam piešķir īpašo aromātu, bet tā nav dabiska metode.

Briselē noslēdzoties kārtējām sarunām par benzopirēna normām kūpinājumos, tostarp zivīs un gaļā, ir panākta vienošanās par Latvijai labvēlīgu risinājumu, liecina Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas pārstāvja Didža Šmita ieraksts viņa kontā sociālajā tīklā Twitter.

«Nu ko. Maratona distance sprinta režīmā būs noskrieta. Kūpinājumi ir aizstāvēti! Regula izmainīta! Paldies visai komandai - Zemkopības ministrijai, BIOR utt.» raksta Šmits.

Kā ziņots, lai veiksmīgāk aizstāvētu Latvijas gaļas ražotāju intereses sarunās ar Briseli par stingro normu mīkstināšanu kūpinājumiem, Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācija problēmas risināšanu deleģējusi Šmitam.

Šmits kā Latvijas Zivrūpnieku savienības vadītājs iepriekšējos trīs gados veiksmīgi koordinēja īpašas atrunas iekļaušanu Eiropas Komisijas regulā, kas ļāva arī turpmāk saglabāt iepriekšējo benzopirēna pieļaujamo līmeni Latvijas šprotēs.

Piejūras ciematos - Bigauņciemā, Lapmežciemā un Ragaciemā šī vasara bijusi darbīga, tomēr zivju tirgotāji akcentē, ka lietuviešu pircēji bijuši vairāk nekā latviešu.

Db.lv viesojās zivju pārstrādes uzņēmumā SIA «Mauriņi-S», kurā saimnieko Silu ģimene un kas atrodas Engures novada Lapmežciema pagasta Ragaciemā. Emīls Sils, SIA «Mauriņi-S» direktors pastāstīja, ka zvejniecības māksla ir nodota paaudžu paaudzēs. Šobrīd gan zvejniecība ir tikai hobijs.

Zivis tiek iepirktas no 10 dažādiem piegādātājiem - foreles tiek iepirktas no Somijas, laši no Norvēģijas, brekši no Igaunijas. Savukārt uzņēmuma piedāvājumā no vietējām zivīm ir kūpinātas reņģes, butes, karpas. «Mani priecē tas, ka klienti stāsta, ka mūsu zivju produkcija kā ciemakukulis tiek vests uz tuvākām un tālākām ārzemēm. Taču interesanti ir tas, ka arvien izteiktāk ir jūtams tas, ka pie mums vairāk brauc lietuvieši nekā latvieši,» saka E. Sils.

Gaļas pārstrādes uzņēmums SIA Marno pērn strādājis ar 9% apgrozījuma kritumu un krasu peļņas pieaugumu, liecina Firmas.lv dati.

Uzņēmuma apgrozījums bija 3,44 miljoni eiro salīdzinājumā ar 3,81 miljonu 2014.gadā, bet peļņa - 83 900 eiro salīdzinājumā ar 7406 eiro peļņu 2014.gadā.

Kā norādīts vadības ziņojumā, neraugoties uz iedzīvotāju zemo pirktspēju, pērn atvērtas divas jaunas tirdzniecības vietas Rīgā, kā arī sākts darbs pie inovatīvu produktu izstrādes, ražošanas paplašināšanā investējot 381 880 eiro.

Patlaban uzņēmumā ražo vairāk nekā 300 tonnas gaļas izstrādājumu mēnesī. Produkcijas klāstā lielāko daļu veido vārītas, kūpinātas desas un cīsiņi, kā arī gaļas kūpinājumi, pusfabrikāti, gaļas čipsi, kulinārija. Produkcija tiek ražota ar zīmoliem Marno un De Lukss.

Jūrmalā, Lielupes krastā blakus Līvu Akvaparkam atklāts mūsdienu Latvijas virtuves restorāns Laivas, kas, kā apgalvo īpašnieki, piedāvā «vietējos produktus un Baltijas reģiona tradicionālās receptes modernā izpildījumā».

Restorāna īpašnieks ir SIA Lielupes laivas, kas restorāna izveidē ieguldīto investīciju apmēru biznesa portālam db.lv atteicās atklāt. «Par investīciju apjomu biznesa konfidencialitātes apsvērumu dēļ neesam gatavi runāt, ieguldītās, piesaistītās investīcijas plānots atpelnīt gada laikā,» informēja uzņēmumā.

Telpas, kurās izvietots restorāns, tiek nomātas.

Restorāna ēdienkartē īpaši tikšot izcelti kūpinājumi, kurus gatavos šefpavārs Jānis Eislers. Restorāna Laivas saknes esot meklējamas pirms vairākiem gadu desmitiem, kad cilvēkus Lielupes krastos pie dzelzceļa stacijas priecējušas svaigi kūpinātas delikateses. Radusies ideja atjaunot restorānu Laivas mūsdienu versijā.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pieaicinot Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbiniekus, Bauskas novada Codē atklājis nelegālu, antisanitāros apstākļos strādājošu gaļas sadales un gaļas produktu ražošanas uzņēmumu, kas savu produkciju pēc pasūtījuma piegādājis klientiem daudzviet Latvijā.

Pārbaudē konstatēts, ka uzņēmums darbojas nolietotās telpās, kurās nav iespējams nodrošināt higiēnas prasību izpildi. Telpu sienas, griesti, grīdas - bojātas un grūti kopjamas. Ventilācijas sistēma nav piemērota pārtikas ražošanas telpām, tādējādi telpās veidojas mitrums, kā rezultātā vietām novērojams pelējums. Nav nodrošināta atbilstoša ūdens padeve, ir bojāta kanalizācija.

Tāpat pārbaudē konstatēts, ka netiek nodalītas izejvielu un gatavās produkcijas plūsmas, tādējādi produkciju pakļaujot augstam mikrobioloģiskā, kā arī telpu nolietojuma dēļ - fizikālā piesārņojuma riskam.

Aukstuma kamerā konstatēta svaiga, sadalīta gaļa, svaiga gaļa marinādē, kūpinājumi, dažādas desas un citi gaļas izstrādājumi bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem un marķējuma.

Gaļas produktu ražošanas uzņēmuma SIA Ardeks ražošana neto apgrozījums 2014. gadā sasniedza 5,665 miljonus eiro, kas ir par 18% mazāks nekā 2013. gadā, liecina Lursoft dati.

Apgrozījuma samazinājumu uzņēmuma vadība skaidro ar pircēju zemo pirktspēju, iedzīvotāju izbraukšanu no valsts un lielo tirgus konkurenci gaļas tirgū. Pērn uzņēmums piedzīvoja arī peļņas kritumu, iekļūstot 1,095 miljonu eiro lielos zaudējumos. Ražošanas uzņēmuma rentabilitātes rādītājs sarucis līdz -30,42.

Ardeks ražošana turpmāk plāno vietējā tirgus izpēti pakalpojumu sniegšanā un piedāvāt jaunus pakalpojumus, ko darīs ar nolūku noturēt esošos klientus, kā arī piesaistīt jaunus.

Ardeks ražošana uzsāka savu darbību 1996. gada janvārī un no neliela ceha ir izaudzis līdz uzņēmumam, kas spēj ražot un atkaulot 25 tonnas gaļas dienā. Gaļas produktu sortimentā ietilpst svaiga gaļa, dažādi gaļas produkti - desas, kūpinājumi, pastētes, kulinārijas prukti, konservi.

Lielveikalu «Sky» īpašnieks «Skai Baltija» veikalu pārvaldīšanu nodos uzņēmumam «RX Tirdzniecība», apstiprina «Skai Baltija» pārstāvji.

Kā liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesī», lēmums par šādu uzņēmuma «Skai Baltija» reorganizāciju pieņemts 27.septembrī.

«Skai Baltija» pārstāvji skaidroja, ka uzņēmums pēc reorganizācijas plāno pilnībā pievērsties ražošanai. «Skai Baltija» ražoto produktu klāstā ir aukstā un karstā kulinārija, zivju kūpinājumi un pusfabrikāti, gaļas izstrādājumi, gaļas pusfabrikāti, konditoreja un citi produkti.

Lēmums par veikalu operēšanas nodošanu uzņēmumam «RX Tirdzniecība» pieņemts, jo ražošana esot sasniegusi tādu apjomu, ka to ir iespējams attīstīt kā pastāvīgu biznesa vienību. Tādējādi «Skai Baltija» iegūs pārskatāmāku procesu vadību katrā no uzņēmumiem un iespēju mērķtiecīgi attīstīties izvēlētajā pamatdarbības virzienā, uzsvēra «Skai Baltija» pārstāvji.

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top SIA Kurzemes gaļsaimnieks cūkgaļas karbonādes kūpinājumi pārstrādes cehā Priekules novada Virgas pagasta Paplakā.

Kūpināta cūkgaļas karbonāde ir viens no pircēju pieprasītākajiem SIA Kurzemes gaļsaimnieks produktiem.

Lai arī jau vairāk nekā divdesmit gadu Latvijā dzird sakām, ka mājlopu audzēšanas saimniecību skaits samazinās, SIA Kurzemes gaļsaimnieks ar izejvielas trūkumu nekad neesot saskāries. Tas pārsvarā iepērk cūkas, kas audzētas Latvijā, tajā skaitā no vietējiem uzņēmumiem ar Dānijas kapitālu. Daļu izejvielu importē arī no Lietuvas.

Produkcija tiek realizēta lielākajos Latvijas veikalu tīklos, paša uzņēmuma tirdzniecības vietās, kā arī nonāk eksportā uz Eiropas Savienības valstīm – Lietuvu, Igauniju, Vāciju, Lielbritāniju un citām.

Kurzemes gaļsaimniekam ir aptuveni 70 veikalu visā Latvijā, vēl piecus atvērs tuvākajā laikā. «Neesam nosprauduši mērķi, ka mums vajag simts vai divsimt tirdzniecības vietu. Vienā mēnesī varam neatvērt nevienu, citā – sešas. Ja ir pieprasījums, vieta, līgums apmierina, ejam uz priekšu,» saka uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Aksana Jansone. Tā kā produkcijas sortiments ir plašs, pašu veikalos iespējams izvietot lielāku skaitu nekā citur.

Pārtikas ražotājs Rāmkalni saņēmis Zelta medaļu Maskavā notiekošajā starptautiskajā pārtikas un dzērienu izstādē ProdExpo par produktu Sukāžu Asorti.

Rāmkalni izstādē piedalās ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu, piedaloties LIAA organizētajā nacionālajā stendā.

Rāmkalnu īpašnieks Viktors Grūtups stāsta, ka izstādes laikā tika nodibināti vairāki kontakti ar interesentiem no Krievijas un citām valstīm.

Rāmkalnu produktu grozā ir sukādes, pastilas, sīrupi un sulas, kā arī jaunumi - dabīgās limonādes un sukādes šokolādē. Tiek ražoti arī pelmeņi, saldējums, kūpinājumi, konditorejas un kulinārijas izstrādājumi.

ProdExpo ir lielākā Krievijas un Austrumeiropas pārtikas un dzērienu izstāde, kura Maskavā norisinās jau 23. Reizi. Izstāde norisinājās no š.g. 8.februāra līdz 12.februārim. Šogad izstāde izvietota vairāk nekā 100 000 kv. m ar apmēram 2 000 dalībniekiem no 65 valstīm.

Zemkopības ministrijai (ZM) piena nozare ir prioritāra, taču arī pārējās nozares nav atstātas pabērna lomā, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Dūklavs komisijas locekļus informēja, ka ZM 2017.gada budžeta prioritāte ir Valsts meža dienesta kapacitātes stiprināšana, tam atvēlot 2,7 miljonus eiro. Tāpat papildu septiņi miljoni eiro atvēlēti kā atbalsts piena nozarei.

Piena nozare ir uzskatāma par vadošo, prioritāro nozari, bet arī citas nozares nav atstātas pabērna lomā, uzsvēra ministrs.

Saeimas deputāts Vilnis Ķirsis (V) stāstīja, ka pēdējā laikā dzirdētas ziņas par strauju piena cenu kāpumu, tāpēc viņš aicināja zemkopības ministru skaidrot situāciju piena nozarē. Dūklavs atzina, ka tiešām pēdējo divarpus mēnešu laikā piena cenas ir būtiski augušas.

Zemniekiem piederošajai Jelgavas rūpnīcai Latvijas piens atrast investors, kurš, iespējams, varētu iegādāties rūpnīcas lielākajam kapitāldaļu turētājam - kooperatīvam Trikāta KS - piederošās daļas, šodien biedrības Zemnieku saeima kongresā paziņoja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Nenosaucot konkrētu uzņēmumu vai uzvārdu, ministrs netieši atzina, ka pircējs varētu nebūt vietējais uzņēmums.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, sākotnēji investoru sarakstā bija kooperatīvs Latraps, uzņēmēju Paškausku ģimene, kā arī kāda Grieķijas kompānija, kuras darbība saistīta ar lauksaimniecību. Tieši šī kompānija neoficiāli tiek minēta kā iespējamais jaunais investors.

Dūklavs norādīja, ka kapitāldaļu potenciālo pircēju likumā noteiktajā kārtībā nosauks uzņēmuma maksātnespējas administratore un tas notiks ne ātrāk kā 15.martā.

«Man bija saruna ar administratori un izskatās, ka tuvākajos datumos būs pielikts punkts šai epopejai,» sacīja Dūklavs.

Eiropas Komisijas (EK) sarunas ar Norvēģiju saistībā ar šajā valstī arestēto Latvijas sniega krabju kuģi virzās ļoti lēni, žurnālistiem šodien sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Zvejas kuģis ir arestēts un sarunas, kas būtu jāvada EK, notiek lēni, sacīja Dūklavs. Viņš vēlreiz uzsvēra, ka sarunas ar Norvēģiju var veikt tikai EK, jo šis jautājums skar arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu intereses un nostājas.

Vienlaikus Dūklavs teica, ka Latvijas valdība ir pieņēmusi savu nostāju šajā jautājumā, un nepiekrīt Norvēģijas izvirzītajām pretenzijām par zvejas noteikumu pārkāpumu.

Ir pieprasīta diezgan liela nauda, kas sniega krabju zvejas kuģa īpašniekam būtu jāmaksā. Mūsu skatījumā viņi neko nav pārkāpuši, bet pilnībā ir izpildījuši visus noteikumus un normas, kas ir ES līgumā ar Norvēģiju, teica Dūklavs.

Valdība šodien nolēma izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales, aģentūra LETA uzzināja valdībā.

Kopumā ārkārtas stāvoklis izsludināts 27 novados un tas ilgs no šodienas līdz 2017.gada 30.novembrim. Ārkārtas stāvoklis lauksiamniecības sektorā izsludināts Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu un Krustpils novados.

Valdība lēma vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) vadībā izveidot koordinācijas padomi lietavu un plūdu radīto seku likvidēšanai. Koordinācijas padomes sastāvā iekļauti arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), pašvaldību pusi pārstāvot Kārsavas novada, Krāslavas novada un Rēzeknes novada domju priekšsēdētājiem.

Lai palīdzētu nozarei uzturēt ražošanu sarežģītajā situācijā saistībā ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību, jau līdz šā gada beigām cūkkopji valsts atbalstā varētu saņemt kopumā apmēram piecus miljonus eiro, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

«Cūkkopjiem ganāmpulku atjaunošanai paredzētais finansējums ļaus atsākt uzņēmējdarbību. Atbalsta intensitāte būs no 80% līdz pat 100%, tāpēc tas ir ļoti nozīmīgs atbalsts,» sacīja Dūklavs.

Kā apliecināja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece, cūkkopjiem šis atbalsts ir ļoti nozīmīgs situācijā, kad ĀCM izplatās gan mežacūku, gan mājas cūku vidū, neraugoties uz stingrajiem biodrošības pasākumiem.

«Šis finansējums būs ļoti labs atspaids, turklāt jau šogad, jo pieteikšanās plānota jau augusta vidū. Tikmēr situācijā, kad ĀCM strauji pieaug mežacūku vidū, nav prāta darbs pilsētā noķertos dzīvniekus vest atpakaļ uz mežu, kā tas tiek darīts Rīgā. Savukārt zemniekiem, īpaši bioloģiskās cūkgaļas ražotājiem, būtu jāaizliedz laist cūkas āra aplokos, kā tas patlaban tiek atļauts. Stingrajiem noteikumiem jāpakļaujas visiem - gan mazajiem, gan lielajiem ražotājiem, citādi mēra izplatībai nebūs robežu,» sacīja Lejniece.

Tā kā šis gads ir pārejas posms jaunajā Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politikas reformā, kas nozīmē vairākus neatrisinātus jautājumus saistībā ar finansējuma pārdali, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) prioritāte būs gan Eiropas, gan valsts finansējuma izmaksāšana zemniekiem bez kavēšanās.

Kā norādīja J. Dūklavs, ministrijā tiks dalīts viss, lai lauksaimnieki iespējami ātrāk un bez kavēšanās saņemtu jaunā plānošanas perioda pirmos atbalsta maksājumus.

«Lai gan pamatprogrammās naudas finansējums - kopumā 1530,6 miljoni eiro 2014.- 2020. gadam - ir iezīmēts, noteikti jāparūpējas, lai jau šā gada pirmajā pusē zemnieki saņemtu šī perioda pirmos atbalsta maksājumus. Variāciju un direktīvu interpretācijas iespēju ir pietiekami daudz, tādēļ šogad vajag «nospraust» stingru kursu. Pusgada laikā skaidrība par maksājumu un to apjomu visās atbalsta programmās būs, līdz ar to zemnieki naudu saņems bez kavēšanās,» sacīja J. Dūklavs.

Piena lopkopībā strādājošie patlaban, visticamāk, nevar cerēt uz jaunām Eiropas Savienības kompensācijām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Kā norādīja ministrs, patlaban piena tirgū cena Eiropā, tajā skaitā, Latvijā nedaudz pieaug. Līdz ar to nav iespējams izmantot argumentu, ka nozarē draudētu krīze. Dūklavs skaidroja, ka arī pastāvot nelielam piena iepirkuma cenu kritumam līdz 5-7%, tas netiek uzskatīt par krīzes pazīmi, bet gan par tirgus situācijas svārstībām.

Dūklavs atzina, ka patlaban Latvijā grūtāk klājas tām piena nozares saimniecībām, kas investējušas attīstībā un līdz ar to ir lielāka piena pašizmaksa. Tomēr neesot zināms, ka kādai piena nozares saimniecībai draudētu bankrots.

Kā ziņots, februāra beigās Dūklavs atzina, ka situācija piena lopkopībā saistībā ar piena iepirkuma cenu straujo kritumu ir kritiska.

Sarunās ar Eiropas Savienības (ES) amatpersonām zemkopības ministrs Jānis Dūklavs norādījis, ka, aprēķinot Krievijas sankciju radītos saudējumus, Eiropas Komisija (EK) līdz šim uz problēmu ir skatījusies šauri, informē Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

«Latvija uzskata, ka kritērijiem, pēc kuriem Eiropas Komisija līdz šim veikusi zaudējumu aprēķinus ir jābūt adekvātiem situācijai. Piemēram, Latvijā tiek salīdzinoši maz ražots un eksportēts piena pulveris un cietie sieri. Taču mēs saražojam un uz Krieviju eksportējām dauzus citus piena produktus. Tāpēc uzsvēru, ka zaudējumu aprēķinos ir jāņem vērā Latvijas specifiskā situācija, jo mūsu piensaimniecības nozare ir stipri cietusi Krievijas sankciju iespaidā,» uzsver J. Dūklavs.

Zemkopības ministrs ES amatprsonas informēja, ka šobrīd Zemkopības ministrija veic aplēses, lai varētu precīzi noteikt tieši tās saimniecības, kas cietušas no Krievijas sankcijām. «Eiropas Savienībai ir jārod iespēja sniegt mērķtiecīgu atbalstu Latvijas piensaimniecības nozarei, ko ietekmējušas Krievijas sankcijas un mēs no šīs prasības neatkāpsimies,» paskaidro Jānis Dūklavs.

Ja tirgus situācija nemainīsies, Latvija prasīs papildu atbalstu piena ražotājiem, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Varu pateikt tikai to, ka, protams, mēs prasīsim papildus atbalstu, ja tirgū nekas nemainīsies. Vēlos vēlreiz uzsvērt - ja tirgū nekas nemainīsies. Piemēram, somi šajā [Eiropas Komisijas kompensāciju piena ražotājiem] sarakstā netika iekļauti viena ļoti vienkārša iemesla dēļ – viņiem palielinājās piena cena un tas notika būtiski. Tas nozīmē, ka ietekme ir bijusi īslaicīga un tādā gadījumā nekādas kompensācijas nepienākas. Ir jāsaprot, ka tirgū daži mēneši neko būtiski nemaina. Mēs uz kompensācijām varējām pretendēt tikai tādēļ, ka piena cena tirgū attiecībā pret pašizmaksu mainījās par vairāk nekā 20%. Ja tie būtu bijuši 7-8%, ar mums neviens pat nebūtu runājis, sacīja Dūklavs.

Dārzeņu audzētāju izteikumi par Latvijas ražotāju bankrotiem un tirgus sabrukšanu ir pārsteidzīgi, uzskata zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Nesen Dūklavs ticies ar lielveikalu ķēžu vadītājiem, ar kuriem runājis par dārzeņu tirgu kontekstā ar Ukrainu.

«Vietējiem ražotājiem ir noslēgti līgumi ar lielveikaliem, un tie ir jāpilda,» intervijā LNT raidījumam 900 sekundes teica Dūklavs.

Viņš norādīja, ka vārdu bankrots nelietotu. Lielveikalu vadītāji ministram apliecinājuši, ka ar Latvijas ražotājiem noslēgtos līgumus gatavi izpildīt.

Turklāt veikalu vadītāji informējuši, ka pie salīdzinošām cenām pircēji labprātāk izvēlas vietējo produkciju.

Tiesa, ministrs gan atzina, ka šobrīd apgalvot, ka neviens nebankrotēs, arī būtu nepareizi.

Kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa izteicās, ka Latvijas ražotājiem draud bankroti un dārzeņu tirgus sabrukšana, ieplūstot produkcijai par dempinga cenām.

Valdība šodien vēl neskatīja izmaiņas ražotāju un atsevišķas sabiedrības daļas neapmierinātību izsaukušajos noteikumos, kas paredz ierobežojumus pārtikai izglītības iestādēs, un uzdeva Veselības ministrijai (VM) tuvāko nedēļu laikā panākt vienošanos ar iesaistītajām pusēm.

Sākotnēji Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) uzdeva vienošanos panākt nedēļas laikā, tomēr tālākās diskusijas laikā konkrēts termiņš netika noteikts. Neviens jums neliedz strādāt. Kaut vai pa naktīm, teica Straujuma, dzirdot ierosinājumu saskaņošanai atvēlēt trīs nedēļas laika.

Sašutis par grozījumu virzību bija zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), kurš norādīja - ja šādā veidā tiks turpināts darbs un noteikumi tiks virzīti tālāk bez saskaņošanas, ēdināšanas sistēma skolās tiks novesta līdz tam, ka bērnus nebūs iespējams pabarot.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) gan uzsvēra, ka ar kolēģi ļoti labi saprotas un vēlreiz ieklausīsies ražotāju viedoklī, un saprātīgie priekšlikumi tiks ņemti vērā. Mēs pieiesim ar saprātu, solīja Belēvičs.

Pirmdien zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikās ar Šanhajas amatpersonām un uzņēmējiem no Ķīnas. Šanhajas delegācijas vizītes laikā zemkopības ministrs pārrunāja abu valstu turpmākās sadarbības iespējas tirdzniecības jomā, informē Zemkopības ministrija.

Tikšanās laikā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ar Šanhajas amatpersonām un uzņēmējiem pārrunāja piena pārstrādes uzņēmuma Food Union interesi eksportēt piena produktus uz Ķīnu, kā arī sadarboties ar Ķīnas uzņēmējiem produktu ražošanā.

«Ķīna ir viena no lielākajām Eiropas Savienības tirdzniecības partnerēm, un Latvijai jau tagad ir izveidojusies stabila sadarbība ar šīs valsts uzņēmējiem. No Latvijas tiek eksportētas saldētas ogas, galvenokārt, mellenes, kā arī kokmateriāli. Piena pārstrādes uzņēmuma Food Union sadarbība ar vienu no lielākajiem Ķīnas pārtikas ražošanas uzņēmumiem Bright Food varētu būt apliecinājums tam, ka Ķīna arī turpmāk būs eksporta tirgus, kur realizēt Latvijas produktus ilgtermiņā,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, šodien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome.

Papildināta visa ziņa!

Padomes lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu ir stājies spēkā. Pēc padomes sēdes Dūklavs žurnālistiem atzina, ka viņš minētajā jautājumā ir konsultējies ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kurš aicinājis problēmu risināt Krīzes vadības padomē.

Dūklavs skaidroja, ka patlaban situācija ar plūdiem mežos ir tāda pati kā lauksaimniecībā, tāpēc padome šodien pieņēma tādu pašu lēmumu kā attiecībā uz lauksaimniecību - neizsludināt ārkārtējo situāciju, bet gan valsts mēroga dabas katastrofu.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka katastrofa ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus. Savukārt likums par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, ko var izsludināt Ministru kabinets. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.