Pēdējos pāris gadus graudaugu nozare piedzīvojusi dažādus izaicinājumus, tomēr, neskatoties uz visu, AS Dobeles dzirnavnieks spējis palielināt pārstrādāto graudu apjomu un saražotās produkcijas apjomu, norāda uzņēmuma vadītājs Kristaps Amsils.

Viens no uzņēmuma ražotajiem produktiem ir dažādu veidu makaroni, kas tiek arī eksportēti. AS Dobeles dzirnavnieks spēj saražot ik dienu līdz 150 tonnam spageti un īsās formas makaronu. Makaronu ražošanas līnijas kapacitāte ir līdz pat trīs tonnām makaronu stundā Kopumā uzņēmums diennaktī spēj pārstrādāt vairāk nekā tūkstoti tonnas graudu.

Produktu ražošana ir izkārtota pamīšus pa stāviem, kur tiek apstrādātas gan pārslas, gan arī makaroni. Ražošana ir iekārtota tā, ka sākas augšējā stāvā un tad virzās līdz pat pirmajam stāvam. Kā norāda uzņēmuma pārstāvji, tas darīts tāpēc, lai efektivizētu darbu.

Makaronus AS Dobeles dzirnavnieks sāka ražot 2012. gadā, kad tika atklāta īsformu makaronu ražotne, savukārt 2013. gadā - spageti ražotne. Joprojām makaronu realizācijā vērojams pieaugums. Ja 2016. gadā tās bija 25,8 tūkst. tonnu, tad pagājušajā gadā - jau 30 tūkst. tonnu. Līdz ar to uzņēmums kļuvis par lielāko makaronu ražotāju Ziemeļeiropā. Lielākā daļa no saražotā gan tiek eksportēta uz citām valstīm. Piemēram, no kopējā saražotā spageti apjoma aptuveni 95% tiek eksportēti.

AS Pasažieru vilciens trešdien izsludinājis jaunu elektrovilcienu iepirkuma procedūras otro kārtu, kuras ietvaros plānots iegādāties 32 jaunus elektrovilcienu sastāvus, informē Pasažieru vilciena Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Egons Ālers.

Iepirkuma pirmo kārtu pārvarējušajiem pretendentiem – TALGO, CAF, STADLER, ŠKODA, kā arī SIEMENS AG un SINARA GROUP kopuzņēmumam ООО «Уральские локомотивы» – ir nosūtīts uzaicinājums dalībai elektrovilcienu iepirkuma sarunu procedūras otrajā kārtā. Jauno vilcienu piegādes pretendenti iesniegs tehnisko piedāvājumu, pēc kā sekos finanšu piedāvājuma iesniegšana un vērtēšana. Līgumu par jaunu vilcienu piegādi ir plānots noslēgt nākamā gada sākumā.

Saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai ir izvēlēta sarunu procedūra, kur galvenais vērtēšanas kritērijs būs vilcienu piegādes, elektroenerģijas patēriņa un citas vilcienu dzīves cikla izmaksas, vērtējot uz vienu sēdvietu.

Kopš 2010. gada AS Dobeles dzirnavnieks eksporta valstu skaits no 17 ir pieaudzis līdz 61; 52% produkcijas noieta ārvalstīs nodrošina attīstības valstis

Dobeles dzirnavnieks ir viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs un ar katru gadu iezīmē aizvien augstākas pozīcijas arī Eiropas ražotāju saimē. Nozīmīgākās eksporta valstis Eiropā ir Lietuva, Igaunija, Zviedrija, Dānija, Somija, Polija, Nīderlande, Vācija, Čehija u.c. Uzņēmums eksportē arī uz vairākām attīstības valstīm, tostarp Angolu, Kongo, Gambiju, Dienvidāfriku, Ēģipti, Sjerraleoni, Maroku u.c.

2010. gadā 98% eksporta apjoma veidoja Eiropa un 2% – t.s. trešās valstis, bet 2015. gadā 48% eksporta apjoma nodrošināja Eiropa, bet 52% – trešās valstis. «2015. gadā 20 milj. eiro jeb 33% no kopēja eksporta apjoma veidoja jaunie produkti – īsformu makaroni, spageti un cieto kviešu manna,» atklāj AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

arbOOz pierāda, ka sava vieta Rīgas saldumu pasaulē ir arī franču makaroniem un minikūciņām, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kafejnīca arbOOz atvērta pagājušā gada vasarā. «Pirmais gads ir bijis veiksmīgs! Es pat neplānoju, ka būs tik labi. Mani brīdināja, ka sākumā būs ažiotāža un ar laiku interese norims. Jā, pirmajās pāris nedēļās bija rindas, un nereti viss bija izpirkts divu stundu laikā. Pamazām viss noregulējās, tomēr nevaru teikt, ka tagad ir mazāk cilvēku kā pašā sākumā. Ir stabilitāte, un varu prognozēt, ka vasaras sestdienās, ja ir labs laiks, būs mazāk cilvēku, bet rudenī – vairāk. Zinām, ko gaidīt,» saka Karīna Krasovicka, SIA arbOOz īpašniece.

Daudzi Karīnas desertus pērk līdzņemšanai. «Sākumā nebijām pat gatavi, ka tā būs. Piemēram, kad atvēru kafejnīcu, piedāvāju desertu stikla trauciņos, daudzi gribēja to pirkt līdzņemšanai, taču burciņas nebija tam paredzētas. Sapratu, ka, pirms sākt gatavot jaunu desertu, ir jāpadomā, kā to iepakot promnešanai. Mēs daudz uzmanības pievēršam iepakošanai, kastītēm, uzlīmēm. Tam tērējam daudz naudas, jo man nav vienalga. Gribu, lai arī, aiznesot mājās, deserts izskatās tāpat kā skatlogā,» teic Karīna.

A/S Pasažieru vilciens (PV) varēs turpināt jaunu elektrovilcienu iegādes procesu, šim nolūkam uzsākot nepieciešamā iepirkuma otro kārtu. To otrdien, 13.jūnijā, sēdē konceptuāli atbalstīja valdība, informē Satiksmes ministrijā.

DB jau rakstīja, ka kaut arī PV norāda, ka jaunos vilcienus plānots iegādāties, piesaistot kredītresursus, nevis tiešā veidā ieguldot valsts budžeta līdzekļus, iepirkuma ietekme uz vispārējās valdības sektora budžetu saglabājas.

Ministrija informē, ka PV jaunu elektrovilcienu iepirkumu veiks nekavējoties, organizējot sarunu procedūru, publicējot dalības uzaicinājumu, kuras ietvaros ir notikusi kandidātu atlase un sagatavots otrās kārtas - piedāvājumu iesniegšanas, vērtēšanas un sarunu - nolikums.

Svaigās pastas ColorPasta ražotājs Arno Polītis par svarīgāko iemeslu pievērsties savam biznesam uzskata iespēju vairāk laika pavadīt kopā ar meitu

Iepriekš Arno strādāja par pavāru, un šis darbs nozīmē to, ka katru dienu vairāk nekā desmit stundas nākas pavadīt, kājās stāvot, līdz ar to spēka ir vien tik, cik aiziet mājās, atlūzt un pamosties. «Diena, kas seko, ir tāda pati, privātās dzīves nekādas. Gribot negribot sāku domāt, kā to mainītu un izdarīt tā, lai darbs strādā manā labā un varētu pietiekami daudz laika pavadīt ar bērnu. Laiku, ko sanāk pavadīt kopā ar meitu, neatsver nekas. Tā ir tāda vērtība! Tas ir primāri, un tādā gadījumā vienīgā iespēja ir izveidot savu biznesu,» skaidro Arno.

Tieši meitai ir nopelni biznesa idejas radīšanā. Viņa kādudien pateica, ka vēlas vakariņās pelmeņus. Arno negribēja iet uz veikalu un atcerējās, ka mājās ir pastas mašīna. Tā viņš pagatavoja pelmeņus, un sāka raisīties domas par paštaisītu pastu un ravioli. Kopā ar meitu sākuši mājās eksperimentēt, pievienojot masai dārzeņu sulas un biezeņus, pakāpeniski izkristalizējās doma pārvērst to biznesā.

Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta zemnieku saimniecība “Liepkalns” ieguldījusi nepilnus 220 000 eiro attīstībā un pirmā Latvijā saņēmusi Ilgtspējīgas lauksaimniecības sertifikātu.

Kopā ar Lauku atbalsta dienestu un Swedbank iegūtie līdzekļi ieguldīti jaunas tehnikas iegādē. Sējmašīna un jaudīgāks traktors ļaus kāpināt realizētās produkcijas apjomu, izmantojot jaunākās lauksaimniecībā pieejamās tehnoloģijas.

Saimniecības “Liepkalns” īpašnieks Aleksejs Danilins norāda: “Specializējoties augkopības nozarē, attīstām bioloģisko lauksaimniecību, strādājot bez pesticīdiem. Bioloģiskās nozares izaicinājums šobrīd ir nepamatoti zemās graudu cenas, kas var radīt šķēršļus tālākai nozares attīstībai. Tāpēc savā biznesa modelī esam izvēlējušies lielāko daļu izaudzēto graudu pārstrādāt līdz gatavam produktam, izmantojot tikai vietējas izcelsmes bioloģiski sertificētas izejvielas, lai patērētajiem piedāvātu kvalitatīvu un pilnvērtīgu produktu”.

Atskatoties uz pēdējo divu gadu periodu, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka 88,51% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas netika novērotas.

Gan cenu pieaugums, gan cenu samazinājums tika novērots vidēji 6% gadījumu.

Pērnā gada decembrī tika veikts pēdējais cenu novērojums Ekonomikas ministrijas organizētajā cenu monitoringā, kas tika veikts kopš 2013. gada janvāra, uzsākot aktīvu gatavošanos eiro ieviešanai Latvijā. Patēriņa cenu monitoringa galvenais mērķis bija novērot cenu svārstības pirms eiro ieviešanas, tās laikā un pēc eiro ieviešanas, lai identificētu nepamatotu un spekulatīvu cenu kāpumu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās.

Neskatoties uz Latvijas izaugsmi, kas bija viena no straujākajām starp Eiropas Savienības valstīm, patēriņa cenas kopumā saglabāja ļoti mērenu dinamiku. To parāda ne tikai EM veiktais cenu monitorings, bet arī gada inflācijas rādītājs - 2014. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, patēriņa cenas vidēji pieauga par 0,6%.

Mans jaunākais "Instagram" ziņojums ir publicēts mazāk kā stundu, un tas jau ir nolaikots vairāk nekā 1000 reizes.

Es esmu diezgan lepns par fotoattēlu - tie ir makaroni, ko es ēdu pusdienās, nofotografēti no augšas, un tas kļuvis par manu visu laiku populārāko "Instagram" ziņojumu.

Taču patiesība ir tāda, ka tikai trīs no 1003 laikiem jeb "patīk" ir no īstiem cilvēkiem. Pārējie 1000 ir viltoti, raksta BBC žurnālists Edvīns Leins.

Viltotos laikus viņš ieguvis no puiša ar segvārdu Dries Depoorter - mākslinieka no Beļģijas, kurš veido uz tehnoloģijām balstītu mākslu. «Man principā ir tūkstošiem viltus kontu, un tie var jums sekot vai nospiest «patīk» jūsu jaunākajam ierakstam,» stāstījis Dries Depoorter. «Tas, ko jums vajadzētu no tā mācīties, ir - ekrānā redzamie skaitļi ne vienmēr ir reāli,» viņš akcentē.

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) noslēgusi olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgus uzraudzības II daļas pētījumu par graudu un maizes produktu tirgu.

Atsevišķu maizes un graudu produktu (rudzu maizei, baltmaizei, kviešu miltiem, spageti makaroniem un griķiem) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē no viena posma uz nākamo konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Vienlaikus KP tirgus uzraudzībā secināja, ka mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā Latvijā saražotām precēm periodiski tiek piemērots lielāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām precēm. KP aicinājusi mazumtirgotājus būt vērīgiem un nepārkāpt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā noteikto godīgu tirdzniecības praksi pret saviem piegādātājiem.

KP konstatējusi, ka maizes un graudu produktu grupā vairākām Latvijā saražotām precēm mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā tiek piemērota atšķirīga cenošanas politika nekā ārpus Latvijas saražotām precēm. Piemēram, Latvijā saražotiem kviešu miltiem to vidējais uzcenojums ir bijis lielāks nekā ārpus Latvijas saražotiem miltiem. Arī Latvijā ražotie griķi vidēji tika cenota dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotie griķi. Savukārt Latvijā saražota rudzu maize no 2022.gada februāra līdz novembrim tika cenota lētāk nekā ārpus Latvijas ražota rudzu maize, taču jau pēc 2022.gada decembra mazumtirgotāju posmā Latvijā saražota rudzu maize tika cenota dārgāk nekā ārpus Latvijas ražota rudzu maize.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē 21.martā sesto gadu pēc kārtas norisinājās spageti tiltu konstruēšanas sacensības STiKS. Pasākumā, kur dalībnieki no makaroniem un līmes veidoja pēc iespējas izturīgākas tilta konstrukcijas, šogad piedalījās 100 dalībnieku, pārstāvot 18 mācību iestādes.

Sešu stundu laikā sacensību dalībnieki pārvērta trauslos spageti makaronus izturīgās tiltu konstrukcijās. Tika izmantotas visdažādākās tiltu konstrukcijas un saistvielas, cenšoties atrast spēcīgāko kombināciju, lai tilts spētu izturēt pēc iespējas lielāku slodzi.

Mājās gatavoto Lielo tiltu kategorijā piedalījās 7 komandas, bet 2 no tām bija uzbūvējušas pat 2 tiltus, kas sacensības padarīja īpaši aizraujošas. Pārliecinošu 1. vietu ieguva komanda «JAM» (dalībnieki: Artūrs Vēvers, Jānis Lungevics, Māris Puriņš) ar rezultātu 476.14 kg, kam pietrūka vien vairāk par 8 kg līdz jaunam Latvijas rekordam.

Milānā (Itālija) no 29. maija līdz 1. jūnijam norisināsies viena no Eiropā lielākajām iepakojumam un ražošanas procesam veltītajām izstādēm - «IPACK IMA», kurā ar saviem stendiem piedalīsies arī Latvijas klientiem labi zināmi ražotāji, kurus mūsu valstī pārstāv iepakojamo iekārtu un materiālu tirgotāja un servisa uzņēmums SIA Profipak SL. Iepazīstinām ar gaidāmajiem jaunumiem, kuri, kā ierasts, pēc izstādes būs pieejami arī Latvijas ražotājiem, lai tie varētu savu produkciju iepakot modernā, higiēniskā un efektīvā veidā un nogādāt pie saviem patērētājiem droši un saglabājot kvalitāti.

«IPACK IMA» izstāde Milānā norisinās reizi trīs gados un pulcē ļoti daudz pārtikas un nepārtikas preču ražotāju, kur tie iepazīstina ar iepakojuma inovācijām, jaunām iespējām un pasaules tendencēm. Izstādē piedalās lielākie un nozīmīgākie iepakošanas iekārtu un materiālu ražotāji, demonstrējot labākos, modernākos un ekonomiskākos risinājumus produkcijas iepakošanas jomā. Iepriekšējā izstādē 2015. gadā piedalījās 1371 ražotājs un to apskatīja 79 667 apmeklētāji. Arī šī gada izstāde, kas būs jau divdesmit ceturtā, nav izņēmums. Tā aizņems izstāžu kompleksa Fiera Milano Rho 18 halles un pulcēs vairāk dalībnieku un apmeklētāju nekā iepriekš. Izstāde ir tematiski sadalīta astoņos sektoros: svaigā pārtika, saldumi, dzērieni, makaroni, milti un maize, industriālie priekšmeti, veselība un personīgā higiēna, mājas ķīmija, mode un luksuss.

Rīgā atklāts Latvijā pirmais beziepakojuma preču jeb «zero waste» veikals Burka, kurā rīdzinieki un pilsētas viesi varēs pirkt pārtikas preces uz svara, izmantojot savu taru.

«Iepērkoties šeit, cilvēki samazinās radīto atkritumu daudzumu, kā arī ietaupīs uz iepakojuma rēķina, jo preces iepakojuma izmaksas var veidot līdz pat 40% no tās vērtības. Iespēja iegādāties preci tieši sev vajadzīgajā daudzumā ir vēl viena priekšrocība, ko nesniedz lielākā daļa veikalu,» uzskata SIA «Dabas burka» dibinātāja Marija Sološenko.

Viņa pastāsta, ka ideja atvērt beziepakojuma veikalu radās laikā, kad atradusies bērnu kopšanas atvaļinājumā un bija vairāk brīva laika. «Mana mazā meitiņa deva man iespēju padomāt par lietām, kas notiek apkārt pasaulē. Atspēriena punkts bija brīdī, kad pasūtīju pārtikas preces uz mājām un man piegādāja daudzus maisus. Es pārbēru maisu saturu savās burciņās un secināju, ka man ir pilna miskaste ar iepakojumu, ko esmu redzējusi labi, ja piecas sekundes. Man nav būtiski, kas uz tā iepakojuma ir uzzīmēts. Miskaste ir pilna ar atkritumiem, tie ir atkritumi, ar kuriem es nodaru pāri mūsu dabai un tā ir arī mana izmestā nauda, tad es sāku par to interesēties vairāk. Atradu, ka Latvijā ir «zero waste» kustība, kura šobrīd pulcē jau vairāk nekā 6000 cilvēkus. Atskatījos uz savu dzīvi un izrādījās, ka diezgan daudz no tā jau es daru, piemēram, izmantoju vairākas reizes lietojamu ūdens pudeli, kafijas termosu, auduma maisiņu. Gribēju darīt vēl vairāk arī meitiņas labā. Vēlējos padarīt pasauli labāku viņas dēļ,» atklāj M.Sološenko.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību salām ir rums, bet Latvijai ir džins – OBDO džins, pārliecināti SIA "OBDO gin" izveidotāji.

Līdz šim "OBDO" džina ražotāji bija saistīti ar finanšu un reklāmas nozari, un uzņēmējdarbības uzsākšanā ieguldīti privātie līdzekļi. Šobrīd Rīgā, Tallinas ielā, izveidota neliela ražotne, kurā, izmantojot Latvijā ražotu spirtu, avota ūdeni un dažādus meža un pļavas augus, tiek radīts džins.

"Sākotnēji pat bija doma, ka varētu ražot viskiju. Apbraukājot alkohola un iekārtu ražotājus Vācijā un citur Eiropā, izkristalizējās doma par džina radīšanu. Džins ir brīvāks, radošāks, tajā var vairāk izpausties, ļauties brīvu domu lidojumam, un tam var pievienot dažādas garšas. Pēc tam radās doma, ka mēs maksimāli varētu izmantot vietējos produktus – zālītes, kas aug Latvijā," stāsta SIA "OBDO gin" ražošanas vadītāja Zane Drauga.

Zemkopības ministrijai (ZM) nepieciešams izveidot priekšlikumu par papildu pārtikas produktu grupām, kuras jāiekļauj aizliegto Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu sarakstā un starp kurām varētu būt arī zivju produkti, 8.oktobrī valdības sēdē norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) piekrita, ka ir jāpaplašina aizliegto produktu saraksts un piebilda, ka ZM patlaban strādā pie pozīcijas paplašināšanas un to turpinās darīt.

Viņš pastāstīja, ka no 2022.gada maija līdz 2024.gada maijam no Krievijas un Baltkrievijas Eiropas Savienībā (ES) importēta pārtikas produkcija 3,1 miljarda eiro apmērā, tostarp no Krievijas - 2,9 miljardu eiro apmērā un no Baltkrievijas - 175 miljonu eiro apmērā. Savukārt lielākā no agresorvalstīm ievestās pārtikas produktu grupa bija zivju produkcija - 2,01 miljarda eiro apmērā.

Tāpat Krauze minēja, ka agresorvalstīm uzliktās sankcijas bieži apiet, ievedot spirta produkciju, piebilstot, ka spirts ar vairāk nekā 80% alkohola saturu ir ievietots sankciju sarakstā, bet ir atļauts ievest spirtu ar alkohola saturu zem 80%. Tāpēc daudzi uzņēmēji pievieno spirtam vairāk ūdeni un šādu produkciju sankcijas neietekmē.

Restorānos šefpavāra Edgara Purmaļa lielākais trumpis bija pārsteidzošu ēdienu pagatavošana un jaunu garšu atklāšana, taču Vaiņodes internātpamatskolas virtuvē jāpielieto radoša izdoma, lai bērniem iemānītu arī ko citu, nevis tikai viņu kārotos makaronus, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Internātpamatskolas virtuve ir ekskluzīva, jo tās pavēlnieks ir šefpavārs Edgars Purmalis. Viņam roka šajā arodā iestrādāta jau četrpadsmit gadus. Kopš Liepājas 48. arodvidusskolas, kas šodien pazīstama kā Liepājas Tūrisma un tekstila skola, absolvēšanas viņš ne brīdi nav atkāpies no sava aicinājuma. Strādājis dažādos Liepājas restorānos, piemēram, viesnīcā Amrita, Barons Bumbiers un Fontaine – «kad tur vēl bija restorāns», smejas E. Purmalis.

Šobrīd rit jau ceturtais gads, kopš šefpavāram ik dienas nākas strādāt «kājām gaisā» un savu talantu veltīt nevis jaunu ēdienu radīšanā, bet bērnu pieradināšanai pie viņiem nezināmiem vai nepatīkamiem ēdieniem. Skolēni atzīst tikai sev pazīstamu ēdienkarti, un šis sortiments nav visai plašs, pastāsta gatavošanas meistars. Cieņā tie produkti, ko bērni ēd mājās, piemēram, makaroni.

Vairākos pasaules reģionos sāk piezagties bažas par pietiekamām pārtikas piegādēm. Tas savukārt jau veselām valstīm liek domāt par savu izejvielu krājumu papildināšanu, liecina pieejamā informācija.

Pandēmijai vēršoties plašumā, eļļu uz oglēm uzlējis Krievijas nesenais lēmums, ka tā tomēr ierobežos savu kviešu eksportu. Tāpat līdzīgs lēmums, kas skar rīsu piegādes, bijis no Vjetnamas, un attiecīgus soļus spērusi arī Kazahstāna. Notiekošais starptautiskajā ziņu telpā tādējādi arvien skaļāk liek piesaukt tādu terminu kā "pārtikas protekcionisms".

"Financial Times" (FT) raksta, ka rezultātā pagaidām tādas valstis kā Alžīrija, Maroka un Filipīnas sākušas palielināt savas pārtikas izejvielu rezerves. Turklāt lielos pārtikas importētājus nervozus darot arī tā saucamais pudeles kakla efekts. "FT" ziņo, ka, piemēram, Francijā, kas arī ir liela kviešu eksportētāja, visā loģistikas ķēdē vērojams darbinieku iztrūkums, kas raisot jautājumus par stabilām izejvielas piegādēm no šīs valsts. Ja nav īsti skaidrs par to, kas novāks ražas un kad tiks piegādātas kravas, ir tikai saprotams, kādēļ lielie importētāji raugās uz visiem citiem iespējamiem avotiem, kur sev nodrošināt dzīvošanai izšķirīgas izejvielas.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori, sadarbībā ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja darbiniekiem, veicot svaigu augļu un dārzeņu izcelsmes un izsekojamības pārbaudes, vairākās Daugavpils lauksaimniecības preču tirgus teritorijās no realizācijas izņēma 3700 kg augļu un dārzeņu, vairāk nekā 1000 pārtikas preču vienību, kā arī 56 litrus alkohola.

Kā informē PVD, pārbaužu laikā tika konstatēts, ka tiek tirgoti nezināmas izcelsmes augļi un dārzeņi, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, alkoholiskie dzērieni un vēl citas preces. Tirdzniecības vietās atradās Polijas izcelsmes augļi un dārzeņi, Baltkrievijā ražots sviests, cukurs, saulespuķu eļļa, etiķa esence, makaroni, bērnu pārtika, ikri, biezpiena sieriņi un konditorejas izstrādājumi, kuriem pārdevēji nevarēji inspektoriem uzrādīt izcelsmi apliecinošus dokumentus.

Tā kā minēto preču tirgotāji nebija nodrošinājuši pārtikas izsekojamību, jo precei nebija pavaddokumentu, tika pieņemts lēmums atzīt pārtiku par izplatīšanai nederīgu.

AS Dobeles dzirnavnieks līdz 2017. gada beigām plāno investēt aptuveni 17 miljonus eiro tehnoloģijās un uzņēmuma attīstībā, veidojot jaunas ražotnes, palielinot graudaugu pieņemšanas un uzglabāšanas jaudu, kā arī paplašinot noliktavas, informē uzņēmumā.

Jau šogad tiks pabeigta graudaugu pārslu un musli ražotnes izbūve, kas ļaus uzņēmumam ievērojami paplašināt piedāvāto produktu klāstu.

«Patlaban aktuālākais projekts ir graudaugu pārslu un musli ražotnes izveide, ar kuru sevi pieteiksim kā nopietnu spēlētāju jaunā produktu grupā. Taču jau tagad tuvākajiem trīs gadiem ir apstiprināti vairāki jauni investīciju projekti. Tā kā nepārtraukti ieguldām jaunu ražotņu izveidē, tad plānojam arī par 50 tūkstošiem tonnu palielināt graudaugu pieņemšanas un uzglabāšanas jaudu, sasniedzot 150 tūkstošu tonnu ietilpību,» stāsta AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Izglītības iestādes pavirši izturas pret zaļā publiskā iepirkuma līguma nosacījumu izpildi, secinājis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), jaunajā mācību gadā pārbaudot pārtikas produktu piegāžu atbilstību zaļā publiskā iepirkuma prasībām 55 izglītības iestādēs.

86% no veiktajām pārbaudēm konstatēts, ka netiek ievērotas iepirkuma tehniskajās specifikācijās noteiktās prasības. Visos šajos gadījumos izglītības iestādēm būtu bijis jāpārliecinās, ka piegādāti līguma nosacījumiem atbilstoši produkti, tomēr tas nav darīts.

PVD informē, ka zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstoši produkti ir tādi produkti, kas audzēti/ iegūti Latvijā un atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (marķējumi «Zaļā karotīte» un «Bordo karotīte»), bioloģiskās lauksaimniecības, vai tās produktu kvalitātes rādītāju vai lauksaimniecības integrētās audzēšanas prasībām.

Uzņēmumam, piedaloties iepirkumā, ir jāapliecina, ka tas līguma darbības laikā izglītības iestādei piegādās zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstošus produktus, kuru apraksts un ražotājs ir norādīs tehniskajā specifikācijā.

Turpinot mērķtiecīgu attīstību pie sortimenta pilnveides, interneta veikals "220.lv" uzsācis pārtikas produktu tirdzniecību internetā.

Pirkumus uzņēmums piegādās visā Latvijā, preču saņemšanas punktos Rīgā tas būs bez maksas, savukārt pircējiem ārpus galvaspilsētas robežām ir iespēja produktus saņemt ar kurjeru, tuvākajā pakomātā vai kādā no "Circle K" degvielas uzpildes stacijām.

"Uzsākot marketplace darbību, mēs soli pa soli attīstījām dažādas preču kategorijas. Nepieciešamo preču iegāde vienuviet vienmēr ir bijusi mūsu prioritāte, tāpēc esam gandarīti, ka tieši šobrīd, šajos, sarežģītajos apstākļos mums ir izdevies panākt arī pārtikas sortimenta paplašināšanu. Līdz šim tirgojām pašu minimumu - kafiju un tēju, savukārt tagad sortiments paplašināts, iekļaujot arī citus ikdienas produktus. Svarīgi ir arī tas, ka mēs varam piegādāt preces visā Latvijā, pat vietās, kur iepriekš klientiem nebija pieejama pārtikas preču piegāde no pirkumiem internetā," norāda "Pigu Grupas" izpilddirektors Daiņus Ļuļis.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, musli, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/ nozarē?

Kā uzņēmumu, tā nozari uzskatu par perspektīvu. Pārtika ir pamatpatēriņa prece, līdz ar to tā ir viena no stabilākajām nozarēm, jo pārtiku cilvēki lietos kā ekonomiskās izaugsmes, tā arī lejupslīdes laikos. Darbs šajā uzņēmumā ir dinamisks, līdz ar to arī aizraujošs. Šo uzņēmumu jūtu kā savējo gan produktu, gan lokācijas ziņā. Gandarī, ka tas ir spēcīgs Latvijas zīmols, ko ar gadiem izdodas celt un stiprināt, kā arī vest ārpus Latvijas. Mani profesionālie mērķi saistās tieši ar Dobeles dzirnavnieku. Vēlos, lai uzņēmums attīstās, ļaujot to dēvēt ne tikai par vienu no vadošajiem graudu pārstrādātājiem Baltijā, bet par vadošo arī Eiropā. Protams, tas ir ambiciozs mērķis, bet bez ambīcijām nebūs izaugsmes.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Getliņi EKO atkritumu poligons attīstījies kopš 90. gadu vidus, kā bāzes vietu izmantojot padomju laikā radīto izgāztuvi, kalnu Getliņi. Getliņos nonāk visi Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju un komersantu radītie sadzīves atkritumi, kas ir puse no visas Latvijas atkritumiem. Getliņi apsaimnieko ievestos atkritumus, no tiem iegūstot gāzi, kas elektroblokā tiek pārstrādāta elektroenerģijā un siltumā. Elektroenerģija kā zaļās enerģijas veids tiek nodota Latvenergo, savukārt, siltums izmantots Getliņi siltumnīcu apkurei un tomātu ražošanai. Kopš 2011. gada, kad tika atklāta pirmā siltumnīca, tomāti ir kļuvuši par Getliņi atpazīstamības zīmi un nodrošina būtisku daļu no Getliņi saimnieciskās darbības. Getliņos tiek audzēti arī ziedi, neaktīvos kalnus vasaras sezonā apsaimnieko aitas.

AS «Rīgas Dzirnavnieks», kas ir «Herkuless» produkcijas ražotājs, pirmsākumi ir saistāmi ar labības pārstrādes kombinātu Rīgā - «Sarkanais Oktobris», kas dibināts 1945.gadā. Iespējams, ka sākums pat bijis vēl agrāk, jo arhīvos atrodama 1927. gada publikācija par dzirnavām Rīgā ar nosaukumu «Sarkanais oktobris».

Savukārt, produkti ar nosaukumu «Herkuless» pirmo reizi minēti 1954. gadā, kad sākās «Herkuless» veiksmes stāsts nu jau 65 gadu garumā. Var droši teikt, ka ar «Herkuless» pārslām brokastīs uzaugušas vairākas paaudzes Latvijā.

No tiem laikiem ir saglabājies maz liecību, bet Latvijas valsts arhīvā atrodamās ziņas liecina, ka labības pārstrādes kombināta «Sarkanais Oktobris» ražošanas apjomi strauji auguši un tas bijis nozīmīgs graudaugu pārstrādātājs un graudu produktu ražotājs Padomju Latvijā. Kombināts fokusējies uz diviem segmentiem - miltu un auzu pārslu ražošanu. Uzbūvēts liels, padomju laikiem raksturīgs ražotnes komplekss Juglā. Šajā laikā galvenais produkcijas noieta tirgus bija Latvija. No enciklopēdiju izrakstiem izriet, ka 1985.gadā kombināts ražoja 97,7 tk tonnu miltu, salīdzinājumā 1970.gadā miltu apjoms bija 69,5 tk tonnu. Savukārt auzu pārslu apjoms veidoja 28,9 tk tonnu, kas ir četrkārt vairāk nekā 1970. gadā.

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.