Trauksme par situāciju uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs ir pārspīlēta, paziņojumā medijiem norāda AS KVV Liepājas metalurgs pārstāvji.

«Saimnieciskie strīdi ir teju vai katra uzņēmuma ikdiena, un ne vienmēr tos izdodas atrisināt sarunu ceļā. AS KVV Liepājas metalurgs iesniegtā prasība pret maksātnespējas administratoru Haraldu Velmeru, viņa pretprasība pret uzņēmumu, kā arī SIA Elme messer metalurgs iesniegtais pieteikums par KVV Liepājas metalurgs maksātnespēju ir tiesisks process, kādā puses risina strīdus, par kuriem nav izdevies panākt izlīgumu. Tāpēc aicinām mūsu sadarbības partnerus nedramatizēt situāciju, jo šie procesi nekādā mērā neietekmē uzņēmuma darbu. Svarīgākais ir tas, ka KVV Liepājas metalurgs veicis visu nepieciešamo, lai 2016.gadā turpinātu darbu un nostiprinātu savu konkurētspēju,» uzsver AS KVV Liepājas metalurgs valdes loceklis Igors Talanovs.

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs (LM) meitasuzņēmumam AS Liepājas osta LM varētu lūgt ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), lai uzņēmums varētu mēģināt atrisināt savas problēmas, norāda LM maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Šāds solis varētu būt nepieciešams, jo, iespējams, ka "Liepājas osta LM" būs jāatmaksā valsts budžetā 28 375 874,90 eiro, ko veido pievienotās vērtības nodokļa (PVN) parāds, nokavējuma nauda un soda nauda par nesamaksāto PVN.

Augstākā tiesa ar 2014.gada 6.februāra spriedumu atcēla Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 2.aprīļa spriedumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa otrajā instancē 2013.gada 2.aprīlī atkārtoti apmierināja Liepājas ostas LM pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvā akta atcelšanu daļā, ar kuru tika noteikts papildu budžetā maksājamais PVN. Administratīvā apgabaltiesa šo lietu no jauna skatīs 20.maijā, liecina ieraksts tiesu informatīvajā sistēmā.

AS KVV Liepājas metalurgs pilnībā noraida visas SIA Elme Messer Metalurgs prasības un tiesā pierādīs savu maksātspēju, aģentūrai LETA sacīja uzņēmumā.

Pagaidām KVV Liepājas metalurgs vēl nav saņēmis oficiālu dokumentu par maksātnespējas pieteikumu, taču pilnībā noraida apgalvojumus, ka būtu parādā Elme Messer Metalurgs par piegādāto rūpniecisko gāzi.

Iesniegtais maksātnespējas pieteikums nekādā veidā neietekmēs uzņēmuma darbību, aģentūrai LETA sacīja uzņēmumā.

LETA jau ziņoja, ka Liepājas tiesā pieteikta KVV Liepājas metalurgs maksātnespēja, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās Elme Messer Metalurgs. Uzņēmuma valdes loceklis Silvis Fridrihsons aģentūrai LETA sacīja, ka prasība tiesā iesniegta tādēļ, ka KVV Liepājas metalurgs ir parādā par Elme Messer Metalurgs piegādāto gāzi. Ne parāda apjomu, ne arī periodu, par kuru nav maksāts, es nevaru atklāt, jo tas ir komercnoslēpums, paziņoja Fridrihsons.

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Ukrainas KVV Group izskata iespēju apturēt AS KVV Liepājas metalurgs darbu un veikt rūpnīcas konservāciju, ja Ministru kabinets 15.martā nepieņems kādu konstruktīvu lēmumu, aģentūrai LETA sacīja KVV Group preses sekretāre Nataļja Napadovska.

KVV Group vadība uzskata, ka situācijā, kad KVV Liepājas metalurgs jau ilgstoši spiests strādāt tādā biznesa vidē, kur valstij ir formāla attieksme pret uzņēmuma objektīvajām problēmām un konstruktīvs dialogs tiek novilcināts, var nākties pieņemt lēmumu par Liepājas rūpnīcas konservāciju.

Napadovska informēja, ka 2016.gadā uzņēmums nav saņēmis nekādu atbalstu no valsts puses, vienīgi ticis pakļauts dažādiem triecieniem. Tā 21.janvārī nodrošinātie kreditori sāka realizēt nodrošinājuma tiesības un Valsts kase saņēma vairāk nekā 13 miljonus eiro, kas bija uzņēmuma banku garantija. Tāpat tiesa ir iesaldējusi 300 000 eiro uzņēmuma līdzekļu.

Uzņēmējs Kirovs Lipmans ir viens no diviem potenciālajiem maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs pircējiem, ar kuriem turpmākās sarunas par uzņēmuma iegādi vairs netiek turpinātas, apstiprināja Lipmans. Savukārt otrs atsijātais investors ir kāds Rietumu uzņēmums, sacīja Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Iepriekš saistošos piedāvājumus par Liepājas metalurga iegādi iesniedza seši investori, taču patlaban sarunas tiek turpinātas vien ar četriem, pēc 19.augusta valdības sēdes žurnālistiem sacīja Velmers. Viņš norādīja, ka divu potenciālo investoru piedāvājumi, salīdzinot ar pārējiem, nespēja kvalificēties tālākai izvērtēšanai.

Lipmans pauda neizpratni par administratora rīcību. «Nesaprotu, kā tā var rīkoties - neuzticēties savas valsts pilsoņiem, kas jau sevi ir pierādījuši uzņēmējdarbībā. Neesmu arī nozadzis nevienu centu ne valstij, ne arī kādai bankai. Turklāt vienreiz jau esmu pacēlis Liepājas metalurgu, būtu to izdarījis arī šoreiz,» uzsvēra Lipmans.

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs pārdošanas plāns tiks precizēts - paredzēts, ka Liepājas metalurga meitasuzņēmums AS Liepājas osta LM tiek pārdots atsevišķi no pamatražotnes, savukārt ostas pakalpojumu pieejamību ražotnei garantēs jaunizveidotais meitasuzņēmums SIA 50.piestātne, norāda Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Marta beigās izveidotā 50.piestātne ir 100% Liepājas metalurga meitasuzņēmums un šodien Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valde devusi piekrišanu modernizētās 50.piestātnes nomas līguma izbeigšanai ar Liepājas osta LM un šai piestātnei pieguļošās zemes iznomāšanai uzņēmumam 50.piestātne.

«Šī piestātne nesen ir modernizēta tieši Liepājas metalurga vajadzībām un tieši šajā 50.piestātnē notika gan metāllūžņu, gan gatavās produkcijas pārkraušana. Pēc uzņēmuma darbības apturēšanas piestātnē kravu operācijas netika veiktas. Piestātne ir spējīga pilnībā nodrošināt visu Liepājas metalurgam nepieciešamo kravu plūsmu,» skaidro Velmers.

Metalurģijas uzņēmumam AS KVV Liepājas metalurgs, uzturot nestrādājošu uzņēmumu, joprojām jārēķinās ar nosacīti pastāvīgiem ikmēneša izdevumiem pusmiljona eiro apmērā, informēja Ukrainas KVV Group preses sekretāre Nataļja Napadovska.

KVV Liepājas metalurgs, neraugoties uz smago situāciju uzņēmumā, turpina meklēt atbalstu pie kreditoriem. Uzņēmuma investori norāda, ka iekārtu tehniski ekonomiskie parametri KVV Liepājas metalurgs pirkšanas brīdī noteiktie finansiālie apgrūtinājumi un negatīvie tirgus faktori, kas šodien nosaka uzņēmuma darbu, ir nesavienojami.

Tajā pašā laikā uzņēmumam joprojām jārēķinās ar nosacīti pastāvīgiem ikmēneša izdevumiem pusmiljona eiro apmērā. Šos izdevumus veido darba algu izmaksa uzņēmumā strādājošajiem, valstij nomaksātie nodokļi, maksa par energoresursiem un uzņēmuma apsardzi, kā arī citi tēriņi. Ar šiem izdevumiem uzņēmumam ir jārēķinās pat tad, ja tas neizlaiž nekādu produkciju, uzsver Napadovska.

Otrdien maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Haralds Velmers nosūtīja uzņēmuma kreditoriem mantas pārdošanas plāna precizējumus, kuros ir noteikts, ka AS Liepājas osta LM akcijas tiks pārdotas bez izsoles jeb tiešajā piedāvājumā.

Akciju pārdošana tiks izsludināta vismaz vienā biznesa laikrakstā un portālā Latvijā un piedāvājumus varēs iesniegt mēneša laikā, informē Velmers.

Precizējumi plānā attiecas uz Liepājas metalurga ieķīlāto un neieķīlāto mantu, kas nav saistīta ar uzņēmuma pamatražotni. Tie veikti, ņemot vērā saņemtos kreditoru iebildumus un priekšlikumus, precizējumus mantas novērtējumos, faktisko apstākļu izmaiņas un jauniegūto informāciju.

«Liepājas osta LM un Liepājas metalurgs ir divi dažādi biznesi. Ievērojot ostas sarežģīto saimniecisko situāciju, uzņēmuma pārdošanai un restrukturizācijai ir nepieciešama atsevišķa un kompleksa pieeja. Tas vienlaicīgi palīdzēs risināt gan Liepājas ostas LM tālāko darbību, gan arī Liepājas metalurga pārdošanas jautājumus. Bez pamatražotnes Liepājas ostu LM var pārdot vieglāk un tādējādi ātrāk atrisināt ostas kritisko finansiālo situāciju. Savukārt Liepājas metalurga cena varētu negatīvi mainīties, ja uzņēmumu pārdotu kopā ar nopietnajām ostas finansiālajām saistībām,» norāda Velmers.

Maksātnespējīgā Liepājas metālapstrādes uzņēmuma Liepājas metalurgs nodrošinātie kreditori parakstījuši nepieciešamos dokumentus, kas ļaus nodod aktīvus kompānijai KVV Liepājas metalurgs, aģentūrai BNS pastāstīja Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

«Kreditori dokumentus ir parakstījuši. Gaidām vēl dažus dokumentus no KVV Group, un tad varēs sākties aktīvu nodošana KVV Liepājas metalurgam,» sacīja Velmers.

Viņš norādīja, ka aktīvu nodošanu varētu ilgt pāris nedēļas. «Tas ir praktisks darbs. Varbūt ne tik daudz no iesaistītajām pusēm atkarīgs, bet vairāk no iestādēm, kas pārreģistrēs īpašumtiesības. (..) Kad īpašumtiesības būs pārreģistrētas uz KVV Liepājas metalurgu, kreditori varēs saņemt pirmo maksājumu [20,5 miljonu eiro apmērā],» klāstīja administrators.

Tāpat viņš apliecināja, ka KVV Liepājas metalurgs joprojām plāno ražošanu Liepājā atsākt līdz šā gada beigām. «Jautājums vēl ir par apmēru, kādā ražošana tiks atsākta, bet apņemšanās tāda joprojām ir,» piebilda Velmers.

Par maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs pamatražotnes pārdošanu starptautiskajā piedāvājumā noslēgts līgums ar konsultāciju kompāniju Prudentia. Nākamās nedēļas sākumā pārdošanas piedāvājumi tiks izsūtīti vairāk nekā 70 potenciālajiem pircējiem, sacīja Liepājas metalurga (LM) maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Prudentia tika izvēlēts no sešiem konsultantiem, ar kuriem Velmeram bija pārrunas. Galvenie konsultanta izvēles kritēriji bija līdzšinējā pieredze un piedāvātais laika grafiks. Ne mazāk svarīgs faktors bija tas, ka iepriekš Prudentia bija arī LM kreditora kluba konsultants, skaidroja Velmers.

Atlīdzība konsultantam nepārsniegs 2% no summas, par kādu tiks pārdots uzņēmums, bet tā var būt arī mazāka. «Jo augstāka būs cena, par kuru ražotne tiek pārdota, jo atlīdzība būs tuvāka 2% no pārdošanas summas,» teica Velmers.

Viņš arī piebilda, ka potenciālie pircēji pārstāv visus kontinentus, izņemot Austrāliju. Jau patlaban ir noslēgti vairāk nekā 20 konfidencialitātes līgumi ar potenciālajiem pircējiem.

Kā mēs pazaudējām Liepājas Metalurgu? Tā taču bija vienīgā metalurģijas rūpnīca visās trijās Baltijas valstīs! Rūpnīca, kas darbojās kopš 1882.gada. Uz apstāšanās brīdi tajā strādāja ap 2000 strādnieku, bet ar rūpnīcas darbu bija saistīti 15 000 cilvēku jeb gandrīz 40% no Liepājas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Liepājas Metalurgs bija pārdzīvojis 90. gadu sabrukumu, privatizāciju, bija pārvarējis arī dziļo pasaules ekonomisko krīzi, sekmīgi attīstījās un modernizējās – tam bija ļoti modernas iekārtas.

Jā, Liepājas Metalurgs bija dabūjis daudz kritizēto valdības galvojumu 112 miljonu latu apmērā, bet vai kāda saprātīga valsts pēc 2008.gada pasaules krīzes neatbalstīja savu ekonomiku? Kas pielika punktu Liepājas Metalurgam - rūpnīcai, kas bija pārdzīvojusi divus pasaules karus, okupācijas un revolūcijas? OIK un maksātnespējas administratori.

Par ko pirms maksātnespējas sūdzējās uzņēmuma vadība? Lasām ziņas! Uzņēmuma galvenā ekonomiste Benita Imbovica saka, ka augošais OIK maksājums uzņēmumu «tiešām ved uz bankrotu», tāpēc tiek nolemts samaksāt nevis Latvenergo, bet piegādātājiem. Liepājas Metalurga valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs informē, ka laikā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā OIK veidā samaksāti 10,9 miljoni latu, bet vienā pašā 2013.gadā uzņēmumam būs jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu! Lielbritānijā OIK bruto pievienotajā vērtībā tērauda ražotājam veido 1,7%, Latvijā - 9,7%. Tika prognozēts, ka 2015.gadā OIK ietekme tērauda ražotājiem pēc šī rādītāja Latvijā pieaugs līdz 43%, kamēr Lielbritānijā - līdz 3,7%. Tieši elektrības izmaksas, kas ir viena svarīgākajām pozīcijām tērauda produkcijas pašizmaksā, bija tās, kas galu galā padarīja Latvijas uzņēmumu konkurētnespējīgu. Vai Latvijas valdība šo problēmu atrisināja? Nē, valdība solīja risināt OIK jautājumu, taču to neizdarīja.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde noslēgusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 10 miljonu eiro apmērā projekta "Liepājas industriālā parka infrastruktūras attīstība 1.kārta" īstenošanai, informē Liepājas SEZ pārvaldes pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Projektā plānots plašajā teritorijā izbūvēt elektroapgādes tīklus un trīs ielu posmus ar inženierkomunikācijām, proti, ūdensapgādi, sadzīves kanalizāciju, lietus ūdens kanalizāciju, siltumapgādes tīkliem. Tas ļaus daļēji atvērt slēgto rūpnīcas teritoriju publiskai piekļuvei un radīs iespēju piesaistīt pirmos investorus.

Turpinot 2018.gadā sāktās bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" transformāciju par mūsdienīgu zaļu industriālo parku, publiskā finansējuma piesaiste ir loģisks turpinājums paveiktajam.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis skaidro, ka tas dos iespēju sākt uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijā un no plānošanas ķerties pie darbiem. Viņš uzsver, ka finansējuma piesaiste infrastruktūras izbūvei ir ļoti nozīmīgs solis, lai sāktu Liepājas industriālā parka izveidi un jau tuvāko gadu laikā daļēji atgrieztu līdz šim noslēgto teritoriju iedzīvotājiem, investoriem un veidotu to par ilgtspējīgu un modernu uzņēmējdarbības vidi, kas nodrošinātu jaunas, labi apmaksātas darbavietas. "Liepājas industriālo parku redzam kā mūsdienīgu, zaļu industriālo parku, kurā strādā uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt ilgtspējības principos balstītu darbību," nākotnes iecerēs dalās Hmieļevskis.

#Vairāki Liepājas metālapstrādes uzņēmumi ir izrādījuši interesi par šo teritoriju, lai varētu paplašināt savu darbību.

Lai gan maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs administrators paziņojis, ka uzņēmumam piederošo mantu pārdos izsolēs pa daļām, joprojām nav skaidrības, kas notiks ar potenciālā investora priekšlikumu

Iespējams, ka pavisam drīz noslēgsies vēl viens posms maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs pastāvēšanas vēsturē. Pagājis nedaudz mazāk nekā gads, kopš pirmie potenciālie pircēji iesniedza savus piedāvājumus uzņēmuma iegādei. Tomēr līdz pat šim brīdim vienošanās starp valsti un potenciālo pircēju Igoru Šamisu, kura piedāvājums tika atzīts par reālāko, nav panākta. Līdz ar to maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris paziņojis, ka neviens no pretendentiem uz maksātnespējīgā uzņēmuma iegādi nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu pretendenta spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību. Tāpēc ir pieņemts lēmums uzņēmumu izpārdot pa daļām. Tuvākajā laikā tiks izstrādāts mantas pārdošanas plāns, un iespējams, ka jau februārī varētu notikt pirmās izsoles.

Rūpniecisko gāzu ražotājs Elme Messer Metalurgs vienpusēji lauzis līgumu ar metaluģijas uzņēmumu KVV Liepājas metalugs par gāzu piegādes nodrošināšanu, jo kompānija nav apmaksājusi nevienu no ikmēneša rēķiniem un nav reaģējusi arī uz nosūtītajiem brīdinājumiem, informē Elme Messer Metalurgs pārstāvji.

Līgums tika noslēgts 2015.gada maijā uz desmit gadiem, un paredzēja fiksētu ikmēneša maksu par slāpekļa un skābekļa nodrošināšanu KVV Liepājas metalurgs darbībai. Lai jaunais investors varētu veiksmīgāk atsākt ražošanu, pirmajos mēnešos tika piešķirta arī atlaide par pakalpojuma saņemšanu.

Lai arī metalurģijas uzņēmums ir apstiprinājis vairāku rēķinu saņemšanu un par dažiem rēķiniem pat atguvis pievienotās vērtības nodokļa atmaksu no valsts, tie vēl joprojām nav samaksāti. «Visas pazīmes liecina par to, ka KVV Liepājas metalurgs ir nopietnas maksātspējas problēmas, jo netiek maksāti rēķini ne tikai piegādātājiem, bet arī valstij,» saka Elme Messer Metalurgs valdes loceklis Silvis Fridrihsons.

Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes lēmuma izmantot pirmpirkuma tiesības uz bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamo īpašumu 32 hektāru platībā Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā paliks uzņēmuma kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, aģentūrai LETA pavēstīja valstij piederošās SIA "FeLM" pārstāvji.

Pašreiz "FeLM" vēl nav saņēmis no Liepājas SEZ oficiālu paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tiklīdz šāds paziņojums tiks saņemts, "FeLM" un Liepājas SEZ veiks nepieciešamās darbības, lai bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamie īpašumi nonāktu Liepājas SEZ īpašumā.

Savukārt Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā nonāks bijušā "KVV Liepājas metalurga" kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

"FeLM" ieskatā Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesību izmantošanas darījumam nevajadzētu ietekmēt Turcijas investora attīstības vai biznesa plānu realizācijas iespējas, bet tas būs atkarīgs no Liepājas SEZ un Turcijas investora sadarbības risinājumiem, pauda "FeLM" pārstāvji.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.jūlijā, Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz daļu no bijušā "KVV Liepājas metalurga" teritorijas ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru iepriekš no "FeLM" bija iegādājies "Aslanli Metalurji". Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu 

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību...

Liepājas SEZ pārstāvji skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "KVV Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka - "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmuma SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju Guntaru Senkānu, kurš Liepājas SEZ valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku sākt sarunas ar investoriem.

Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidro Liepājas SEZ pārstāvji.

LSEZ sāk lemt par bijušās Liepājas metalurga teritorijas nākotni 

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu...

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī ar Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.

"Aslanli Metalurji" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja, ka veikuši līgumā atrunātos maksājumus par elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā.

Šogad 30.aprīlī "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

"Liepāja Steel" valdes priekšsēdētājs Senkāns informēja, ka atbilstoši rūpnīcas inženiertehniskā dienesta novērtējumam, ja ražošanas un atbalsta ciklu aprīkojums ir pienācīgā stāvoklī, ir iespējams veikt uzņēmuma darbības palaišanu sešu mēnešu laikā. Pie šādiem apstākļiem rūpnīca var sākt ražošanu jau šogad.

"Investors ir izpildījis visas saistības un ir absolūtā gatavībā veikt praktiskus pasākumus ražošanas sākšanai. Svarīgi pieminēt, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi rūpnīcas pārdošanu Turcijas investoram un pauda pozitīvu viedokli par nepieciešamību ražotni atdzīvināt. Šobrīd mēs visi tikai gaidām atbilstošus lēmumus no Liepājas SEZ un ceram sākt ražošanu jau šogad," pauda Senkāns.

Portāls "Lsm.lv" iepriekš vēstīja, ka Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" izteica piedāvājumu "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro.

"Aslanli Metalurji" pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu "KVV Liepājas metalurgu" par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieku, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu.

"Aslanli Metalurji" ietilpst Turcijas "Epas Group", kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.

"Aslanli Metalurji" īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā "Aslanli Metalurji" nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. "Aslanli Metalurji" pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 2018.gada martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt "FeLM" pārņēma nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsni.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Ukrainas KVV Group gatavojas sūdzēties par Latviju Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās, kas varot novest pie tā, ka Latvijai tiks uzlikts 150 līdz 300 miljonus eiro liels sods, informē KVV Group preses sekretāre Nataļja Napadovskaja.

Ukrainas KVV Group ir sagatavojusi virkni dokumentu iesniegšanai Eiropas Komisijas komitejās un uzsver, ka sods negatīvi ietekmēšot ne vien valsts tēlu, bet arī ekonomisko situāciju kopumā, iespējams, pat izraisot ilglaicīgu krīzi. Tādēļ KVV Group vēlreiz deklarējot savu gatavību iesaistīties pārrunās, kurām vajadzētu atrisināt ieilgušo krīzi uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs.

«KVV Group" aicina Latvijas sabiedrību un reāli domājošos valsts politiķus apturēt šaubīgās manipulācijas ap uzņēmumu KVV Liepājas metalurgs un vēlreiz deklarē savus centienus piedalīties konstruktīvās sarunās, kā arī gatavību, izmantojot Latvijas valsts atbalstu, dot jaunu impulsu Liepājas pilsētas nozīmīgākā uzņēmuma darbā,» uzsvēra Napadovskaja.

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Jau tuvākā mēneša laikā Liepājas SEZ pārvalde uzsāks pirmos būvdarbus, lai bijusī melnās metalurģijas rūpnīcas Liepājas Metalurgs teritorija pārtaptu par modernu un uz aprites ekonomikas pamatprincipiem balstītu Liepājas Industriālo parku.

Šobrīd ir noslēgušies trīs iepirkumi par pirmo jaunu ielu posmu izbūvi un apstiprināts līgums par teritorijas elektrifikāciju, izbūvējot jaunus modernus elektrotīklus. Plānotie būvdarbi jāpabeidz līdz 2025. gada 31.decembrim. Tas ļaus daļēji atvērt slēgto rūpnīcas teritoriju publiskai piekļuvei un radīs iespēju piesaistīt pirmos investorus.

Liepājas SEZ pārvalde ir apstiprinājusi izsludināto iepirkumu rezultātus par pirmo ielu izbūvi projekta “Liepājas industriālā parka infrastruktūras attīstība 1.kārta” ietvaros. Tas nozīmē, ka jau tuvākā mēneša uzsāksies būvdarbi, lai bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritoriju sāktu pārveidot par mūsdienīgu zaļu industriālo parku un uzsāktu teritorijas atvēršanu publiskai piekļuvei.

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs (LM) administrators Haralds Velmers atteicies uzņēmējam Kirovam Lipmanam par 555 000 eiro pārdot LM meitasuzņēmuma AS Liepājas osta LM akciju kontrolpaketi un par trīsarpus reizes mazāku summu - 150 000 eiro - pārdevis to pretendentam Konstantīnam Gončarovam, vēsta portāls Pietiek.com.

23.jūlijā Lipmans esot vērsies pie Velmera ar Liepājas ostas LM aktīvu iegādes piedāvājumu. Šajā vēstulē Lipmans norādījis, ka viņam ir interese atjaunot ne tikai LM, bet arī Liepājas osta LM saimniecisko darbību, «kura neapšaubāmi ir nozīmīga kopējā tērauda biznesa sastāvdaļa produkcijas loģistikas jomā».

Tomēr Velmers Lipmana piedāvājumā neesot saskatījis «nepārprotami pausto gribu iegādāties [..] AS Liepājas osta LM akcijas tikai kā mantas kopību kopā ar MAS Liepājas metalurgs metāla kausēšanas pamatražotni». Vienlaikus Velmers esot ņēmis vērā arī metāla kausēšanas pamatražotnes pārdošanas piesaistītā konsultanta SIA Prudentia Advisers lēmumu neaicināt Lipmanu uz turpmāko LM metāla kausēšanas pamatražotnes pārdošanas procesa posmu. Līdz ar to administrators izslēdzis Lipmana 555 000 eiro vērto piedāvājumu no izvērtēšanas.

Visticamāk, lai saņemtu kādu pretimnākšanu no valsts puses, AS KVV Liepājas metalurgs tiks noteikti kādi kritēriji, kas uzņēmumam būs jāizpilda, šodien pēc koalīcijas sanāksmes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Rīt šis jautājums tiks skatīts valdības sēdē. Uzņēmums ir sagatavojis un iesniedzis valdībai savu biznesa plānu, kuru ir izvērtējuši neatkarīgi auditori, un rīt tas tiks vērtēts valdības sēdē.

Lai varētu runāt par kādu atbalstu vai pretimnākšanu uzņēmumam no valsts puses, visticamāk, tiks noteikti kādi konkrēti kritēriji, kas uzņēmumam būs jāizpilda, uzsvēra Straujuma.

Jau ziņots, ka AS KVV Liepājas metalurgs pērn 28.decembrī Valsts kasē bija jāieskaita 2,7 miljoni eiro. Taču KVV Liepājas metalurga valdes loceklis Igors Talanovs informēja, ka KVV Liepājas metalurgs noteiktajā laikā neveiks 2,7 miljonu eiro maksājumu Valsts kasei.

AS KVV Liepājas metalurgs šodien pēcpusdienā Valsts kasē iesniegusi uzņēmuma restrukturizācijas plānu, ko februāra sākumā pieprasīja valdība, aģentūrai LETA sacīja Valsts kases pārstāve Eva Dzelme.

Tagad uzņēmuma iesniegtos dokumentus vērtēs Valsts kases speciālisti kopā ar auditorkompānijas Deloitte Latvia ekspertiem. Patlaban nav iespējams prognozēt, cik ilgs laiks būs nepieciešams dokumentu izvērtēšanai, piebilda Dzelme.

Pēc tam Valsts kase sniegs savu slēdzienu par iesniegto plānu un, visticamāk, tas atkal tiks skatīts valdībā, lai lemtu, vai atbalstīt iespējamo uzņēmuma saistību grafika pārskatīšanu, sacīja Dzelme.

KVV Group preses sekretāre Nataļja Napadovska aģentūru LETA informēja, ka iesniegtajā plānā tiek piedāvāts jauns KVV Liepājas metalurgs 70 miljonu eiro lielā parāda maksājumu grafiks, kā arī paredzēts uzņēmuma neprofila aktīvu realizācijas plāns.

Liepājas tiesā pieteikta AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespēja, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA Elme Messer Metalurgs. Maksātnespējas procesa lieta ierosināta vakar, 16.decembrī.

Kā ziņots, akciju sabiedrība vērsusies tiesā pret maksātnespējas procesa administratoru Haraldu Velmeru saistībā ar maksājumiem vairāk nekā 500 000 eiro apmērā, vakar vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums Panorāma.

Ar pretprasību pret KVV Liepājas metalurgs tiesā vērsies arī Velmers. Administrators norāda, ka, pēc viņa domām, domstarpībām nevajadzētu būt, jo runa ir par tām saistībām, kuras uzņēmās KVV Liepājas metalurgs. Administrators atgādina, ka KVV Liepājas metalurgs bija apņēmies segt Liepājas metalurga izdevumus no 2014.gada decembra līdz aktīvu nodošanai KVV Liepājas metalurgam, norādot, ka tādējādi uzņēmums patlaban tiesā apstrīd paša parakstīto vienošanos.

Pasludināta maksātnespēja pēdējos gadus ar zaudējumiem strādājošajai SIA Sporta klubs Liepājas metalurgs, liecina Lursoft dati.

Par procesa administratoru iecelts Sergejs Kravčuks.

A/s Liepājas metalurgs faktiski finansēja SIA Sporta klubs Liepājas metalurgs darbību, un a/s Liepājas metalurgs maksātnespējas procesa pasludināšana aizvadītajā gadā ir būtiski negatīvi iespaidojusi sporta kluba darbību un to praktiski vairs nav iespējams turpināt, ziņo Klientu Portfelis.

Tiesas spriedumā norādīts, ka pašlaik uzņēmumam izveidojušies parādi, ko vairs neesot iespējams samaksāt. SIA Sporta klubs Liepājas metalurgs parāds a/s Liepājas metalurgs patlaban veido 744,8 tūkst. eiro, parāds piegādātājiem sasniedzis 41,9 tūkst. eiro, turklāt sporta klubam aktuālo maksājamo nodokļu apmērs veido 21,4 tūkst. eiro. Nodokļu maksājumam vēl nav iestājies apmaksas termiņš, taču pēc termiņa iestāšanās to nebūtu iespējams segt līdzekļu trūkuma dēļ.