Bijušā lielražotāja Ogres trikotāža maksātnespējas iemesls ir debitoru parādi, tostarp parādā palikuši arī pazīstamu zīmolu turētāji .

Paredzama gadiem ilga tiesvedība ar ārzemju debitoriem, prognozē SIA Ogres trikotāža maksātnespējas administrators Edgars Karelis. Viens no lielākajiem nozares ražotājiem un eksportētājiem, kas restrukturizācijas rezultātā bija sadalīts divos uzņēmumos – SIA Ogres trikotāža (Ogrē) un SIA Ogres trikotāža D (Daugavpilī) –, ražošanu pārtrauca jau pērn decembra beigās. Par spīti tam, ka šā uzņēmuma noieta tirgus bija rietumu, ne austrumu virzienā, maksātnespējas process sākts gan Ogres, gan Daugavpils uzņēmumā.

Rietumnieki nemaksā

No darba Ogrē administratoram nācies atbrīvot aptuveni 250 darbinieku. Daugavpils uzņēmumā administrators atbrīvojis 39 cilvēkus. «Ražotne ir pilnībā saglabāta, bet darbs pārtraukts 2013. gada decembrī, jo ir izveidojušās lielas sadarbības partneru parādsaistības pret Ogres trikotāžu – pārsvarā ārzemju debitori,» situāciju skaidro SIA Ogres trikotāža maksātnespējas procesa administrators Edgars Karelis. Maksājumu kavēšana sākusies ilgi pirms Ukrainas un Krievijas krīzes, noieta tirgus daļa uz šīm valstīm nebija būtiska. Ogres uzņēmumā ir palicis ievērojams produkcijas atlikums, lielākā tā daļa ir saražota pēc pasūtījuma.

Ogres trikotāža 2012. gadu noslēdz, atverot sava zīmola OT Ogres Trikotāža četrpadsmito veikalu iepirkšanās centrā Galleria Riga.

Tajā tiks realizēti vilnas un pusvilnas trikotāžas apģērbi, kas tapuši vienā no lielākajām trikotāžas ražotnēm Baltijas valstīs – SIA Ogres trikotāža, tostarp piedāvājumā būs modes dizaineru Natālijas Jansones, Irīnas Košakovas un Annas Led tērpi, kas radīti zīmolam OT Ogres Trikotāža, kā arī bērnu kolekcija.

Pašlaik veikalu tīklā OT Ogres Trikotāža ir 14 veikali Rīgā, Ogrē, Jūrmalā. Pieci no tiem ir atvērti 2011. gadā. Šie veikali ir izveidoti tirdzniecības centros.

Db.lv jau ziņoja, ka lai atgūtu un vairotu klientus pašmāju tirgū, Ogres trikotāža saistītais ražotāja produkcijas tirdzniecības un izplatīšanas uzņēmums SIA OT Stils sācis sadarbību ar pašmāju modes māksliniekiem un veikalu tīkla attīstību.

Par uzņēmuma Ogres trikotāža valdes priekšsēdētāju iecelts tā līdzšinējais vadītājs Aivars Veiss, liecina ieraksts laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Ieraksts par valdes priekšsēdētāja iecelšanu veikts 5. decembrī.

Db.lv jau vēstīja – lai atgūtu un vairotu klientu loku pašmāju tirgū, Ogres trikotāža saistītais uzņēmums OT Stils šā gada novembra sākumā sācis sadarbību ar pašmāju modes māksliniekiem, kā arī veikalu tīkla attīstību.

Patlaban Ogres trikotāža izgatavo aptuveni desmit reizes mazāk produkcijas nekā tās ziedu laikos, tomēr uzņēmums turpina attīstīties, un no visas saražotās produkcijas apjoma aptuveni 90% ir eksports, Db.lv iepriekš stāstīja A. Veiss.

Ogres trikotāža ir astotais lielākais Latvijas tekstilrūpniecības uzņēmums, vērtējot pēc apgrozīto līdzekļu apjoma pērnajā gadā. 2010. gadā Ogres trikotāža apgrozīja 4,46 miljonus latu, kas ir 18,68% pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Pērn uzņēmums darbojās ar 242 tūkstošu latu zaudējumiem. Salīdzinot ar 2009. gada pozīcijām Latvijas lielāko tekstiltūpniecības uzņēmumu sarakstā, Ogres trikotāža zaudējusi divas pozīcijas – 2009. gadā Ogres uzņēmums bija sestā lielākā nozares kompānija Latvijā.

SIA Ogres trikotāža pasludināts maksātnespējas process, liecina informācija Makstātnespējas reģistrā.

Par uzņēmuma maksātnespējas administratoru iecelts Edgars Karelis. Kreditori savas prasības pret uzņēmumu var pieteikt viena mēneša laikā.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka pērnā gada sākumā viena no lielākajiem tekstilrūpniecības uzņēmumiem Latvijā – Ogres trikotāža – kontrolpaketi ieguvusi SIA Monald.

SIA Monald ieguvusi 74,95% kapitāla daļu, kas līdz šim piederēja Natālijai Petkevičai.

SIA Ogres trikotāža 2011.gada novembrī tika apvienota ar komunālo pakalpojumu sniedzēju SIA KP Tehnoloģija, kuras nosaukums pēc tam tika mainīts uz Ogres trikotāža. Līdz ar to šajā gadā bija divi apgrozījuma cipari – pašas Ogres trikotāžas 11 mēnešu apgrozījums (6,22 milj.Ls) un pievienotā uzņēmuma gada apgrozījums – 1,47 milj. Ls. Kopīgā peļņa bijusi 825,1 tūkst.Ls. Reorganizācijas rezultātā tika pārstrukturēta darbība.

Ogres novada pašvaldības domes sēdē 16. novembrī deputāti pieņēma lēmumu par Ogres novada teritorijas plānojuma 2012. – 2024.gadam grozījumu izstrādes uzsākšanu, informē Ogres novada dome.

Galvenie teritorijas plānojuma grozījumi skar nosacījumus nekustamā īpašuma apsaimniekošanai un paredz noteikt īpaša režīma zonu transportlīdzekļu iebraukšanai Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā, kas nozīmē – par iebraukšanu Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā citu novadu iedzīvotājiem tiks noteikta nodeva. Šādu kārtību plānots ieviest ar mērķi ierobežot tranzīta satiksmes plūsmu caur Ogres pilsētas teritoriju, tādējādi ierobežojot izplūdes gāzu radīto negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti un nodrošinot sabiedrības veselības aizsardzību, samazinot satiksmes intensitātes radītos draudus gājēju un velosipēdistu drošībai, veicinot videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu, kā arī lai veicinātu pilsētvides un publiskās ārtelpas kvalitātes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas «Ogres Zilie kalni», kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzību, kūrorta un tūrisma infrastruktūras attīstībai labvēlīgas vides veidošanos.

Ogres novada pašvaldības domes sēdē 24. janvārī apstiprināts Ogres novada pašvaldības budžets 2019. gadam.

Ogres novada pašvaldības budžets sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta. Speciālā budžeta ieņēmumus 2019. gadā veido Autoceļu fonda līdzekļi, dabas resursu nodoklis, ziedojumi un dāvinājumi.

Budžets ir konsolidēts, t.i., tajā ir iekļauti arī visu pašvaldības aģentūru – Ogres novada Kultūras centrs, «Ogres komunikācijas», «Rosme» budžeti.

Ogres novada pašvaldības 2019. gada budžeta plāns izstrādāts, ievērojot izvirzītos ilgtermiņa attīstības mērķus, uzdevumus un prioritātes, un ir vērsts uz attīstību. Arī 2019. gadā ir paredzēti apjomīgi darbi satiksmes infrastruktūras objektu izbūvei, kā prioritāros minot autotransporta tuneļa un gājēju tuneļa izbūvi zem dzelzceļa Ogrē (šie projekti tiks realizēti sadarbībā ar VAS «Latvijas dzelzceļš»), ielu pārbūvi pilsētā un ceļu pārbūvi pagastos, pretplūdu riska mazināšanai plānoto hidrobūves (aizsargmola) būvniecību, vides un tūrisma infrastruktūras attīstību, jaunu ēku būvniecību Ogres Valsts ģimnāzijas un Ogres Centrālās bibliotēkas vajadzībām. 2019. gadā turpināsies jau iesāktie pašvaldības infrastruktūras objektu pārbūves projekti.

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Ogres rajona tiesa pasludinājusi SIA Ogres trikotāža tiesiskās aizsardzības plāna (TAP) procedūru, liecina informācija Lursoft.

Uzņēmumam TAP jāīsteno divu gadu laikā.

SIA Ogres trikotāža TAP tika ierosināts jūlija sākumā, bet oktobra sākumā iecelts administrators.

Db.lv jau rakstīja, ka viena no lielākajiem tekstilrūpniecības uzņēmumiem Latvijā SIA Ogres trikotāža kontrolpaketi gada sākumā ieguvusi SIA Monald.

SIA Monald ieguvusi 74,95% kapitāla daļu, kas līdz tam piederēja Natālijai Petkevičai.

Kā liecina Lursoft dati, SIA Ogres trikotāža pamatkapitāls ir 522 tūkstoši latu. Pērn kompānijas apgrozījums bija 5,5 miljoni latu, bet zaudējumi – 74 tūkstoši latu. Uzņēmumā strādāja 325 darbinieki.

Zīmols OT Ogres Trikotāža sācis apgūt jaunas nišas – piedāvāt apģērbus arī bērniem un lielo izmēru valkātājiem, informē kompānija OT Stils, kas ir ražotāja Ogres Trikotāža saistītais tirdzniecības uzņēmums.

Šodien Rīgā, Tērbatas ielas OT Ogres Trikotāža paredzēta modes skate, kur līdztekus uzņēmuma dizaineru izveidotajai jaunajai pamatkolekcijai tiks rādītas divas līnijas, ko uzņēmums plāno pastiprināti attīstīt turpmāk – apģērbi bērniem un apģērbi lielo izmēru valkātājiem Plus Size.

Kompānijas valdes priekšsēdētāja Margarita Jeršova uzsvēra, ka abi virzieni izraudzīti pēc pašmāju tirgus pieprasījuma izpētes, kurā joprojām pieprasījums pēc labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumiem vidējā un vidēji augstā cenu segmentā būtiski pārsniedz piedāvājumu. «Šī ir salīdzinoši brīva tirgus niša un mūsu rīcībā ir pilnīgi visi resursi, lai to aizpildītu,» izteikusies M. Jeršova.

Viena no lielākajiem tekstilrūpniecības uzņēmumiem Latvijā SIA Ogres trikotāža kontrolpaketi ieguvusi SIA Monald.

SIA Monald ieguvusi 74,95% kapitāla daļu, kas līdz šim piederēja Natālijai Petkevičai. Līdz ar to patlaban SIA Ogres trikotāža dalībnieku sarakstu veido SIA Monald (74,95%), Daugavpilī dislocētais Latvijas – Krievijas kopuzņēmums SIA Teks.LV (25%) un Mihails Uļmans (0,05%). Savukārt SIA Monald īpašnieki ir Mihails Uļmans (35,19%), Aleksandrs Plotkins (41,91%) un Biomins Kajems (22,90%), liecina Lursoft informācija. SIA Monald ir reģistrēta 2003.gadā kā komercdarbības un vadībzinību konsultāciju firma. Tās īpašnieki ilgus gadus ir saistīti ar daudznozaru holdingu Mono. Amatu no 15.februāra atstājis arī Ogres trikotāžas vadītājs Aivars Veiss, viņa pienākumus pilda Irina Kiseļova, kura iepriekš bija saistīta ar SIA Aurora Baltika.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Ierosināts SIA Ogres Trikotāža D tiesiskās aizsardzības process (TAP) - uzņēmumam divu mēnešu laikā no TAP lietas ierosināšanas dienas tiesā jāiesniedz likumā noteiktā kārtībā saskaņots tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, informē Lursoft.

2011. gadā kompānijas apgrozījums bija 4,958 milj. Ls, bet peļņa pēc nodokļiu nomaksas – 8,624 tūkst. Ls. 2011. gadā SIA Ogres trikotāža D strādāja 214 darbinieki.

SIA Ogres Trikotāža D dibināta 2000. gadā, un uzņēmuma dalībnieki ir SIA Monald, Iļja Guzoss un Daugavpilī dislocētais Latvijas – Krievijas kopuzņēmumam SIA Teks.lv. SIA Monald īpašnieki ir Mihails Uļmans (35,19%), Aleksandrs Plotkins (41,91%) un Biomins Kajems (22,90%), liecina Lursoft informācija. Uzņēmuma SIA Ogres Trikotāža D vienīgais valdes loceklis ir I. Guzoss.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie aprīļa rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 8,82 miljonus eiro, kas ir par 4% mazāk nekā šajā periodā pērn, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums ir vērojams Itālijā, kur tā palielinājusies par 388%, Uzbekistānā - par 191%, Turkmenistānā - par 77%, un Lietuvā - par 69%. Lielākie noieta tirgi aprīlī bija Krievija, Latvija, Ukraina, Baltkrievija un Uzbekistāna.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2016.gada aprīlī veidoja 1,58 miljonus eiro, kas ir par 13% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 61 aptieka. Savukārt SIA Silvanols apgrozījums 2016.gada aprīlī bija 0,39 miljoni eiro, kas ir par 18% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols aprīlī produkciju realizēja sešās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Albānijā, Kosovā un Azerbaidžānā.

Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums "Gallusman" joprojām ir apņēmības pilns Latvijā veidot jaunu olu produkcijas ražotni, pauž "Gallusman" līdzīpašnieks Arnis Veinbergs.

Šā apņēmība uzņēmumam ir neraugoties uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) apturēto Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu tās tapšanai potenciālajiem zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā

"Man ir grūti komentēt šo Pūces kunga lēmumu. Jāizsaka liela nožēla par šādu lēmumu," sacīja Veinbergs, norādot, ka ne viņam vērtēt lēmuma iemeslus, bet valsts iestāžu pārziņā ir lemt, vai Ogres novadam šāda ražotne ir nepieciešama.

Veinbergs teica, ka "Gallusman" ražotnes tālākais liktenis ir atkarīgs no Ogres novada domes lēmuma. "Jautājums, vai Ogres novadam šis projekts ir, vai nav vajadzīgs. Otrs jautājums, vai VARAM saskata nepieciešamību attīstīt reģionus vai nē," retoriski vaicāja Veinbergs. Vienlaikus viņš apliecināja apņēmību celt rūpnīcu, ja tāda iespēja būs.

Ogres novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar pilnsabiedrības “MMG” par jaunās Ogres Valsts ģimnāzijas un sporta ēkas būvprojekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību, informē pašvaldības pārstāvji.

17. jūnijā pilnsabiedrības “MMG” pārstāvji iepazīstināja ar izstrādātajiem skolas un sporta ēkas izbūves risinājumiem. Pirms prezentācijas Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš uzsvēra: “Pēdējā laikā izglītības iestādes Latvijā būvē maz, jo samazinās izglītojamo skaits. Ogrē iedzīvotāju skaits pieaug, līdz ar to skolēnu skaits palielinās. Mūsu mērķis ir Ogres Valsts ģimnāziju padarīt par izglītības iestādi, kurā jaunieši var iegūt tādas zināšanas, kas pavērtu viņiem iespējas turpināt izglītību arī ārvalstu augstskolās.”

Sadarbojoties ar Ogres novada izglītības un sporta iestāžu pārstāvjiem, ir izstrādāti divi projekti - atsevišķi skolas ēkai un sporta ēkai. Šobrīd paredzēts, ka ēkas būs savstarpēji savienotas. Taču, ja netiks atrasts finansējums abu ēku izbūvei, saskaņā ar līgumu varēs izbūvēt tikai vienu no tām.

Ogrē darbību atsākusi agrāk iecienītā kafejnīca "Pie zelta liepas", kurā patlaban nodarbināti 8 cilvēki ar īpašām vajadzībām, stāsta kafejnīcas īpašnieki.

Zālē izvietotas 40 sēdvietas klientiem, un padomāts arī par bāra apmeklētājiem.

Paredzēts, ka vasaras mēnešos darbību uzsāks āra terase ar 60 vietām klientiem, kuri nesteidzīgi varēs vērot pilsētas promenādi un priekšnesumus uz blakus esošās mazās estrādes.

Pašreiz kafejnīcā Eiropas ēdienu karte mijas ar streetfood ēdieniem jauniešiem, tāpat ir ietverti arī ēdieni no 20. gadsimta 70. gadu ēdienu kartes, un dzērienu klāsts. Kafejnīcu iekārtojot, padomāts par mazajiem klientiem, gan ēdienu kartē, gan pielāgotas sēdvietas un attīstošās rotaļu mantiņas.

SIA Bļoda.lv personāls ir 12 darbinieki, no kuriem 8 ir cilvēki ar īpašām vajadzībām.

17. oktobrī Ogres novada pašvaldības domes sēdē tika pieņemts lēmums nodot sociālajam uzņēmumam SIA Bļoda.lv telpas bezatlīdzības lietošanā pašvaldībai piederošajā nekustamajā īpašumā Brīvības ielā 18, Ogrē. Telpas atrodas 1.stāvā 383,5 m2 platībā (izņemot telpas, kas tiek izmantotas Ogres novada Tūrisma un informācijas centra vajadzībām) un pagrabstāvā.

Strauji ceļoties ūdens līmenim Ogres upē, pasliktinājusies situācija plūdu riska teritorijā Ogresgala pagastā - pie dārzkopības sabiedrības Ogre applūdušas mājas divās šīs teritorijas ielās jeb līnijās, informē Ogres novada domes pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs.

Virs šīm līnijām ūdens pagaidām nekāpj, un, kā informē Ogres novada Pašvaldības policijas priekšnieks Uģis Ulmanis, glābēju palīdzība cilvēkiem pagaidām nav bijusi nepieciešama. Lielākā daļa applūdušo māju esot neapdzīvotas.

Kā informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele, patlaban applūdušas ir aptuveni 40 mājiņas Upes ielā, turklāt ūdens līmenis turpina celties.

Glābēji kopā ar Valsts policijas un vietējās pašvaldības policijas darbiniekiem apseko applūdušās teritorijas un veic pārrunas ar iedzīvotājiem, piedāvājot viņiem iespēju evakuēties. Pagaidām gan no applūdušajām dārza mājiņām VUGD darbinieki nevienu cilvēku nav evakuējuši.

Aizvadītā diennakts Ogres novadā un pilsētā bijusi visai kritiska, jo plūdi skāruši arī Ogres pilsētas teritoriju. Plūdu dēļ šonakt elektrība atslēgta 426 Ogres pilsētas un Ogres novada iedzīvotājiem.

Šonakt plūdu dēļ a/s Sadales tīkls veica vairākus lokālos atslēgumus Ogres pilsētā un Ogres novada Ogresgala pagastā, īstenojot ārkārtas risinājumus, lai neapdraudētu iedzīvotāju drošību, informē uzņēmums.

Ogres pilsētā atslēgti 20 kV vidējā sprieguma līnijas vairāki posmi, uz laiku pārtraucot elektroenerģijas piegādi 234 klientiem, kā arī plūdu apdraudējuma dēļ nācās atslēgt 0,4 kV zemsprieguma līniju Ogres novada Ogresgala pagasta dārzkopības sabiedrībā Ogre 88, bez elektrības atstājot 192 klientus.

AS Sadales tīkls atkārtoti brīdina visus elektroenerģijas lietotājus par bīstamību, ko rada ūdens klātbūtne elektroiekārtām un elektroierīcēm. Redzot strauju ūdens līmeņa celšanos privāto māju vai saimniecības ēku tuvumā, elektroierīces ir jāatslēdz no strāvas piegādes, tādējādi novēršot apdraudējumu konkrētajam objektam.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ir noslēgusi sadarbības līgumu par Ogres novada pašvaldību, kas paredz pašvaldības iesaistīšanos asociācijas darbā līdz kļūšanai par pilntiesīgu LLPA biedru pēc šī gada jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.

Turpmāk LLPA pārstāvēs 10 lielāko Latvijas pilsētu intereses.

"Ogre vienmēr bijusi stipra un valstiski domājoša pilsēta un novada centrs, kas zina, ko vēlas panākt. Līdz ar valstspilsētas statusa iegūšanu Ogrei ir pavērušās jaunas iespējas, tostarp pievienošanās Latvijas Lielo pilsētu asociācijai. Esmu pārliecināts, ka lielākie ieguvēji būs Ogres novada iedzīvotāji, kuru intereses pašvaldība varēs aizstāvēt jaunā līmenī, sekmējot tālāku izaugsmi. Esmu gandarīts par jauna biedra pievienošanos LLPA, tas stiprinās asociācijas darbu," uzsver Jūrmalas domes priekšsēdētājs, LLPA prezidents Gatis Truksnis.

"Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Ogre kļūs par valstspilsētu - to paredz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Esmu gandarīts un pagodināts par mūsu novada centra jauno statusu, kas pilsētai un visam novadam kopumā sniegs daudz priekšrocību. Esmu pārliecināts, ka valstspilsētas statuss dos plašākas iespējas ne tikai Ogres, bet visa jaunā Ogres novada attīstībai un izaugsmei. Mums būs plašākas iespējas piedalīties investīciju projektos, saņemt lielāku valsts atbalstu, līdz ar to jaunais statuss veicinās visu Ogres novada iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanos - ikvienas pašvaldības uzdevums taču ir strādāt tās iedzīvotāju labā. Man ir prieks, ka jau pavisam drīz - pēc pašvaldību vēlēšanām - Ogre kļūs par pilntiesīgu Latvijas lielo pilsētu saimes dalībnieku. Savukārt sadarbība uz līguma pamata ir svarīgs posms, kas dos mums iespēju izprast LLPA darbības būtību, mērķus un uzdevumus," skaidro Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.

Ogres novada pašvaldības domes ārkārtas sēdē deputāti lēma par pašvaldības aģentūras «Ogres namsaimnieks» direktora Aigara Brieža atstādināšanu no amata un aģentūras «Ogres namsaimnieks» direktora pienākumu izpildītāja iecelšanu, informē Ogres novada dome.

Ņemot vērā pašvaldības aģentūras «Ogres namsaimnieks» direktora A. Brieža aizturēšanu sakarā ar iespējamiem finanšu pārkāpumiem, dome nolēma atstādināt viņu no amata ar šā gada 30. oktobri uz trīs mēnešiem.

Par pašvaldības aģentūras «Ogres namsaimnieks» direktora pienākumu izpildītāju uz šo laiku dome iecēla Kasparu Grīnbergu, nosakot mēnešalgu 1900 eiro apmērā.

Ar domes lēmumu K. Grīnbergam uzdots organizēt iekšējā audita veikšanu pašvaldības aģentūrā «Ogres namsaimnieks».

K. Grīnbergs Rīgas Tehniskajā universitātē ir ieguvis inženierzinātņu doktora grādu siltumenerģētikā, astoņus gadus vadījis Siltumapgādes un ēku apsaimniekošanas dienestu Ikšķiles novada pašvaldības SIA «Ikšķiles māja», 2017. gada 3. jūnijā pašvaldību vēlēšanās ievēlēts par deputātu Ikšķiles novada pašvaldības domē.

Viennozīmīgi pateikt, ka pie pašreizējiem plūdiem Ogres upē vainojama Ogres hidroelektrostacija (HES), nevar, saka Ogres novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Špakovskis.

Jau 2. janvārī Ogres novada Ogresgala pagasta Dārziņos sāka strauji celties ūdenslīmenis Ogres upē, tāpēc glābēji evakuēja vairākus vietējos iedzīvotājus.

Pirmie signāli par iespējamiem plūdiem Ogres upē tika saņemti jau 29.decembrī. Ogres HES atvēra papildu aizvarus, lai ūdens līmeni upē normalizētu. Trīs dienas situācija bija normas robežās, tomēr 2. janvāra rītā pēc plkst.7 ūdens līmenis upē strauji cēlās un ap plkst.8 jau bija applūdušas trīs Ogresgala pagasta Dārziņu mājas.

Špakovskis pastāstīja, ka strīds par to, kurš vainojams pie plūdiem Ogres upē, jau notiek visu laiku. Tomēr HES pastāv jau ilgāku laiku un ne vienmēr šādi plūdi ir bijuši.

Ogres novada pašvaldība Finanšu komitejas sēdē šonedēļ lēmusi par kredītu ņemšanu 2016.gadā, informē pašvaldības pārstāvji.

Finanšu departamenta Budžeta nodaļas vadītāja Silvija Velberga informēja, ka kopumā Ogres novada pašvaldība plāno ņemt kredītu 2,599 miljonu eiro apmērā no Valsts kases uz 20 gadiem, kas tiks izlietots Ogres novada pašvaldības 2016.gada budžetā plānotajiem izdevumiem vairākiem Ogres novada nozīmīgiem objektiem:

49,82 tūkstoši eiro nepieciešami Lauku atbalsta dienesta (LAD) projekta Koplietošanas meliorācijas sistēmu atjaunošana Ogres novada Ogresgala pagasta Ciemupes ciema lauksaimniecības zemēs realizācijai.

1,2 miljoni eiro būs nepieciešami Mālkalnes prospekta Ogrē būvniecībai, bet 250 tūkstoši eiro - pašvaldības prioritārajam investīciju projektam – Kultūrvēsturiskā pieminekļa Pie Zelta Liepas rekonstrukcijai.

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Zīmols OT Ogres Trikotāža turpina paplašināt savu firmas veikalu tīklu. 19.jūlijā, Rīgā, Vāgnera ielā 8, durvis vēra 16. kompānijas salonveikals.

Veikala izveidē kompānija investējusi 30 tūkstošus eiro.

«Pēdējos divos gados esam ieguvuši savu uzticamo, mūsu zīmolam lojālo pircēju, kurš katru sezonu izvēlas OT Ogres Trikotāža apģērbus,» pirms jaunā veikala atvēršanas sacīja SIA OT Stils – zīmola OT Ogres Trikotāža oficiālā pārstāvja - valdes priekšsēdētāja Margarita Jeršova. «Turklāt sākot ar šo veikalu, mūsu kompānija uzsāk veidot pilnīgi jaunu firmas veikalu konceptu,» viņa piebilda.

Viņa atzīmēja, ka starp pastāvīgajiem pircējiem ir gan Latvijas iedzīvotāji, gan tūristi no ārvalstīm – Krievijas, Ukrainas, Vācijas, Skandināvijas valstīm.

Šodien Ogres novada pašvaldības domes Tautsaimniecības komitejas sēdē tika izskatīts jautājums par metu konkursa “Laivu piestātnes attīstības priekšlikumi” žūrijas komisijas nolikumu apstiprināšanu un metu konkursa žūrijas komisijas sastāva ievēlēšanu, informē Ogres novada dome.

Ogres novada pašvaldības nekustamais īpašums Rīgas ielā 45, Ogrē, atrodas pie A6 autoceļa Rīga – Daugavpils, Daugavas krastā – pie robežas ar Ikšķiles novadu. Ēka padomju laikā bija Ogres trikotāžas kombināta sūkņu stacija. Pašvaldības pārstāvji skaidro, ka vieta ir uzskatāma kā Ogres vārti, jo tā ir pirmā ēka, ko redz autoceļa izmantotāji un Ogres viesi, kā arī iedzīvotāji. Pašlaik ēka vieš degradētas teritorijas iespaidu un zināmā mērā atgādina par Ogri kā industriālu pilsētu. Tajā pašā laikā ar vietas palīdzību ir iespējas popularizēt Ogri, skaidro domes pārstāvji.

Pašvaldībā 2018.gada 14.decembrī tika saņemts biedrības "Ūdensmalu attīstībai" iesniegums, kurā norādīts, ka "Publisko un privāto partnerattiecību biedrība "Zied zeme” projektā "Daugavas upes baseina ekonomiskā potenciāla attīstība" ("DaugavAbasMalas”) ekspedīcijas laikā Ogres un Ikšķiles novados tika ievērota vieta ar attīstības potenciālu, tai skaitā Rīgas HES ūdenskrātuves Ogres aizsargdambis. Teritorija ir iecienīta vietējo iedzīvotāju un tūristu pastaigu vieta, kuru bieži izmanto arī velobraucēji, makšķernieki, skrituļslidotāji, skrējēji, kā arī citi aktīvās atpūtas cienītāji.