Hidraulisko savienojumu ražošanas un tirdzniecības SIA Hydraulic Bauteile Baltic jaunās ražotnes būvniecība Ventspilī tuvojas noslēgumam.

22.oktobrī Ventspilī svin topošās rūpnīcas spāru svētkus. Objekts būve notiek no Ventspils brīvostas pārvaldes nomātā zemesgabalā Ventspilī, Rūpniecības ielā. Rūpnīca paredzēta hidraulisko savienojumu daļu – hidraulisko cauruļu un šļūteņu savienojumu sērijveida ražošanai.

DB rakstīja, ka pagaidām Hydraulik Bauteile Baltic strādā nomātās telpās vienā no Ventspils rūpniecības zonām. Tā lielākais klients ir komunālo mašīnu ražotājs Bucher Schoerling Baltic, taču pakāpeniski Latvijā ir iegūti arī citi klienti. Sākumā tika tirgoti hidrauliskie savienojumi un to rezerves daļas. 2010. gadā uzņēmums iegādājās presi, lai savienojumu montāžu veiktu paši, iepriekš DB informēja Hydraulik Bauteile Baltic pārdošanas vadītājs Alfrēds Grieze. Paplašinot produktu klāstu, uzņēmums pievērsās mazumtirdzniecībai, tika atrasts noieta tirgus arī ārpus Latvijas, un tagad jau ir stabils eksports uz Vāciju. Jaunās ražotnes būvniecība tiek plānota galvenokārt Vācijas tirgum.

Investējot vairākus miljonus eiro jaunas, 5000 m2 plašas ražotnes izveidē, ielu tīrāmo mašīnu ražošanas uzņēmums SIA Bucher Municipal radīs pamatu izaugsmei nākotnē.

Jaunās ražotnes ēkas būvniecība ir sākusies. Tā nodrošinās loģistikas procesu optimizēšanu un efektīvāku ražošanas darbību, ļaujot realizēt nākotnē gaidāmos projektus, tostarp jaunu produktu ieviešanu.

Izmanto tirgus piebremzēšanos

“Pašlaik ir stratēģiski pareizs laiks spert nākamo soli uzņēmuma attīstībā saistībā ar stratēģiskiem projektiem un arī tādēļ, ka komunālo mašīnu pasūtījumu tirgū ir klusāks laiks nekā iepriekšējos gados,” to, kāpēc pašlaik tiek uzsākta vērienīga uzņēmuma paplašināšanās, skaidro SIA Bucher Municipal ražotnes vadītājs Mikus Brakanskis.

Viņš norāda, ka līdztekus jaunās ražošanas ēkas izveidei uzmanības degpunktā būs darba ražīguma un efektivitātes paaugstināšana, kas prasa pārkārtot uzņēmuma iekšējos procesus atbilstoši šodienas vajadzībām. “Komunālās mašīnas bija un būs nepieciešamas, tāpēc uzņēmums savlaicīgi gatavojas, lai spētu apmierināt šīs tehnikas potenciālo pircēju (dažādu valstu) pilsētu pieprasījumu perspektīvā,” skaidro M. Brakanskis. Viņš piebilst, ka uzņēmumam ir viena komunālo mašīnu montāžas līnija, uz kuras tiek montēti gan auto ar iekšdedzes dzinēju, gan arī elektroauto.

Visa Rīgas apvedceļa pārbūvi plānots pabeigt līdz 2029.gadam, otrdien konferencē "Kapitālieguldījumi valsts ceļu tīklā - iepirkumi un konkurence" teica VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) Attīstības pārvaldes direktors Klāvs Grieze.

Rīgas apvedceļa posma no Baltezera līdz Saulkalnei (A4) pārbūvi plānots īstenot no 2025. līdz 2027.gadam, bet posma no Ķekavas apvedceļa līdz Babītei (A5) pārbūvi - no 2026. līdz 2028.gadam.

Grieze skaidroja, ka drīzumā tiks pabeigts abu posmu ietekmes uz vidi novērtējums, kas tika sākts 2021.gadā. Posmam no Baltezera līdz Saulkalnei nekustamo īpašumu atsavināšanu un būvprojekta izstrādi paredzēts veikt 2023.-2024.gadā, posmam no Ķekavas apvedceļa līdz Babītei - 2023.-2025.gadā.

Lai šo loku noslēgtu ir paredzēti vēl divi projekti - ar dzelzceļa projektu "Rail Baltica" apvienotais autoceļa un dzelzceļa tilts pār Daugavu un ar to saistītā infrastrūktūra, kā arī Rīgas apvedceļa posma no apvienotā tilta pār Daugavu līdz Ķekavas apvedceļam izbūve.

Skaistumkopšanas salons Grieze turpina iesākto kursu un nedomā transformēties uz klasiskāku pakalpojumu sniegšanu

Jau vairāk nekā divus gadus kādas mājas pagalmā netālu no Vecās Ģertrūdes baznīcas savu mājvietu radis skaistumkopšanas salons ar interesanto nosaukumu Grieze. Jau pirmajā savas darbības gadā salons paspēja iemantot klientu simpātijas ar savu brīvo atmosfēru un individuālo pieeju. Skaistumkopšanas salona īpašnieces Sintija Eglīte, Digna Degtjarova un Elīna Dīcmane norāda, ka turpina attīstīt savu sākotnējo sapni, bet par nākotnes iecerēm pagaidām vēl skaļi nerunā.

Biznesa ideja: Friziersalons ar robotu

Aug luksus frizētavu segments

Skaistumkopšanas salons Grieze darbojas mazā nekā gadu, taču jau ir paspējis iemantot klientu simpātijas ar savu brīvo atmosfēru, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Skaistumkopšanas salons ar interesanto nosaukumu neatrodas kādā Rīgas maģistrālē, tas iemitinājies mājas pagalmā netālu no Vecās Ģertrūdes baznīcas. Tās īpašnieces, trīs jaunas un uzņēmīgas dāmas, norāda, ka klienti uz Griezi nāk mērķtiecīgi, nevis ieskrien, garām ejot, mirkļa iespaidā.

Salona īpašnieces ir Sintija Eglīte, Digna Degtjarova un Elīna Dīcmane. Vienīgā profesionālā friziere šajā trijotnē ir ir Sintija. Abām pārējām meitenēm salons nav pamatdarbs, proti, viņas savu ikdienu vada mediju aģentūrā. «Ideja nāca no Sintijas, kas vienīgā no mums ir friziermeistare. Vienu dienu viņa atnāca pie manis un teica, ka atradusi telpas, kur varētu atvērt frizētavu, un jautāja, vai es negribētu piedalīties – palīdzēt ar mārketinga lietām, dizainu un idejām. Sākām domāt, kāds salons Rīgā vēl varētu pietrūkt? Sapratām, ka tas varētu būt salons, kur atnākt ar draudzenēm un, piemēram, sapucēties pirms t.s. vecmeitu ballītes vai vienkārši piektdienas vakarā brīvā atmosfērā saposties. Tādu salonu Rīgā nav. Esošie saloni ir diezgan stīvi un glancēti, pat augstprātīgi,» norāda Digna. Elīna bilst, ka šie saloni nemaz nevar atļauties būt citādi, jo vide ir tāda, kāda tā ir. «Mūsu galvenais priekšnoteikums bija brīvība – lai klients, meistars salonā justos brīvi,» piebilst Elīna. Sākušas domāt, kas ir tas, kas visvairāk raksturoto to stilu, kā Sintija strādā. Angļu valodā ir blogs Beautiful Mess, latviski tuvākais tulkojums, ko meiteines atrada – «ligzda uz galvas». Proti, uztaisi «velns viņ’ zina, ko», bet tas izskatās forši, ir brīvi, nav stīvi un uz galvas nav arī lakas ķivere. «Tā sākām pamazām risināt ligzdas tēmu. Uzreiz gan bija skaidrs, ka frizētavu par ligzdu saukt nebūtu lāgā,» par salona rašanos stāsta Digna. Ligzda ir tā, no kā kaut kas dzimst. Tā ir droša vieta tuvu dabai, un tā tika izperēta Grieze. Sākumā gan nosaukums licies kā joks, bet, padomājot nedaudz tālāk par šī vārda nozīmi, tas labi saistās ar friziera darbu.

SIA Ektornet Management Latvia valdi atstājis Pēteris Grieze, kas uzņēmuma valdes locekļa amatā darbojās kopš 2009. gada 20. maija, liecina Lursoft.

P. Grieze turpina darbu SIA Salnas 21 valdes locekļa amatā, kā arī ieņem šā gada 7. oktobrī reģistrētās SIA Aktīvu pārvaldes grupa valdes locekļa amatu. Viņš ir arī nesen dibinātā uzņēmuma īpašnieks.

Patlaban SIA Ektornet Management Latvia valde turpina darbu trīs amatpersonu sastāvā – valdes priekšsēdētāja amatu ieņem Andris Kovaļčuks, bet valdes locekļu – Kristaps Škapars un Katrina Muhls no Igaunijas.

SIA Ektornet Management Latvia ir nekustamo īpašumu uzņēmums, kuru 2009. gadā dibinājusi Swedbank Grupa. Uzņēmuma kapitāldaļu turētājs ir zviedru Ektornet Latvia AB.

AS Trasta komercbanka (TKB) ir pabeigusi darbu pie jaunā korporatīvā stila un prezentē gan jauno identitāti, gan jauno mājas lapu tkb.eu, informēja kredītiestādes pārstāve Elīna Bikuļča.

Sagatavošanās darbi ilguši gandrīz gadu.

«Ar prieku paziņoju, ka 22.aprīlī gan tiešā, gan pārnestā nozīmē mēs esam pāršķīruši vēl vienu lapu mūsu bankas vēsturē. Jaunā mājas lapa ir viens no TKB pārmaiņu simboliem,» tā izmaiņas komentē TKB valdes priekšsēdētājs Gundars Grieze. Viņš arī paskaidroja, ko nozīmē jaunais vizuālais tēls: «Esam atjaunojuši arī bankas logotipu. Tā forma un jaunās korporatīvas krāsas – pelēks un bordo - iezīmē mūsu tieksmi uz priekšu, dinamiskumu, atvērtākas attiecības ar klientiem, prasmi sekot līdzi laikam, bet nenovirzīties no klasiskām private banking tradīcijām.»

Biroju centrs “Skanstes City” sākot ar 2022. gadu pilnībā pāriet uz zaļu, Latvijā ražotu elektroenerģiju.

Tas palīdzēs uzlabot klimata kvalitāti apkārtējā vidē, samazinot CO2 emisijas par 400 tonnām gadā. Daļa no zaļās elektroenerģijas tiks saražota uz vietas “Skanstes City”, uzstādot saules paneļu elektrostaciju uz jumta, kuras izveidē tiks investēti 200 tūkst. eiro.

Šobrīd ir uzsākta saules paneļu elektrostacijas projekta plānošana sadarbībā ar “Latvenergo” ar mērķi līdz nākamā gada vidum “Skanstes City” teritorijā izveidot elektrostaciju ar jaudu gandrīz 300 kilovati (kW).

Saules paneļi tiks izvietoti uz Skanstes ielu 50b un 50c ēku jumtiem vairāk nekā 2800 kvadrātmetru kopējā platībā, nodrošinot zaļo enerģiju “Skanstes City” biroju centram un tā nomniekiem. Plānots, ka saules stacija saražos līdz 230 megavatstundu (MWh) elektroenerģijas gadā, kas ir pielīdzināms 100 mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņam gada laikā.

Ceturtās paaudzes Toyota RAV 4I, svinot apaļu jubileju, savā motoru piedāvājumā ir iekļāvis jaunu dīzeļmotoru

Kopš 1994. gada Toyota RAV 4 ir viens no lielākajiem japāņu autogiganta maizes devējiem; nopelnītā nauda japāņiem ļauj eksperimentēt un ģenerēt nākamo dižpārdokļu idejas. Atgādināsim, ka 1989. gada Tokijas autoizstādē demonstrētais konceptauto, uz kura bāzes vēlāk tika radīts jaunās sport utility vehicle jeb SUV klases modelis ar nosaukumu RAV 4, pats bija milzīgs eksperiments, kura panākumiem toreiz neticēja Toyota bosi. Tomēr risks attaisnojās. 1994. gadā, laižot modeli sērijveida ražošanā, jau pirmajā gadā pārdošanas plāns tika pārspēts ar uzviju, sasniedzot 53 000 pārdoto vienību. Vēl pēc gada RAV 4 tirdzniecības apjomi trīskāršojās. Tā katru nākamo gadu Toyota varēja ziņot par kārtējo RAV 4 tirdzniecības rekordu. Galarezultātā 20 gadu laikā pasaulē ir pārdoti jau varāk nekā 5,2 miljoni RAV 4 modeļu.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties restorāna Kabuki virtuvē, apskatot suši pagatavošanas procesu.

Suši gatavošanas pimssākumi meklējami Dienvidaustrumāzijā 4.gadsimtā pims mūsu ēras, tomēr tie nebija tādi suši, kādus tos zinām tagad, stāsta SVP un partneri restorānu grupas Mārketinga daļas vadītāja Sintija Grieze.

Kā tie tika gatavoti? Vienā no variantiem - iztīrīta un izķidāta zivs tika likta vairākās kārtās, tad apbērta ar sāli un likta zem akmens preses. Pēc vairākām nedēļām akmeņi tika noņemti un zivs uz vairākiem mēnešiem tika atstāta noturēties. Tikai pēc tā visa zivs skaitījās gatava un ēdama.

Savukārt Eiropā suši kļuva populāri 20.gadsimta beigās, kad suši parādījās tādi, kādus mēs tos zinām tagad.

Kabuki restorānu tīkls Latvijā pastāv jau no 1999.gada un šajā uzņēmumā ietilpst ne tikai japāņu restorāni Kabuki, bet arī japāņu restorāns Sumo, restorāns DaDa, japāņu restorāni Shogun un ēdienu piegāde Kabuki Express.

Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks SIA "SG Capital Partners AIFP" ("SG Capital") izveidojis "Meža fondu" 53 miljonu eiro apmērā, informē kompānijā.

Fonda galvenais fokuss būs ilgtspējīgi meža zemju ieguldījumi Latvijā, taču fonds apsvērs ieguldījumus arī Lietuvas un Igaunijas tirgū.

Fonda sākotnējais apmērs būs 53 miljoni eiro, bet to pakāpeniski plānots palielināt līdz 100 miljoniem eiro, piesaistot jaunus investorus un ārējo finansējumu. Šobrīd fonda investoru vidū ir bankas "Citadele" grupas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "CBL Asset Management", kā arī SEB un "Swedbank" pārvaldītie pensiju plāni.

Investēs vairāk nekā 30 miljonus eiro ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstībā Latvijā 

SEB Investment Management, kas pārvalda pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrājumus, ieguldīs...

Uzņēmumā norāda, ka, ņemot vērā, ka regulējums ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas jomā Eiropā ir izstrādes stadijā un tuvākajos gados ir sagaidāmas būtiskas izmaiņas, fondam būs svarīgi savlaicīgi pielāgoties arvien augošajām un mainīgajām prasībām.

"Ideja par meža fonda izveidi mums radās pirms daudziem gadiem, un mēs esam priecīgi, ka ar investoru un arī valsts institūciju atbalstu šo ideju ir izdevies sekmīgi realizēt. Laikā, kad ikdienā vienlaicīgi saskaramies gan ar ievērojamu inflācijas kāpumu, gan zemām procentu likmēm un virzību uz "zaļo kursu" un ilgtspēju, meža investīcijām ir īpaša loma, nodrošinot stabilu, ilgtspējīgu un no inflācijas pasargātu ilgtermiņa ieguldījumu pensiju plānu ieguldītājiem," min "SG Capital" valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2021.gada septembra beigās reģistrēja divus "SG Capital" nodibinātos slēgtos alternatīvo ieguldījumu fondus - "SG Capital Partners Fund 2" un "SG Capital Partners Sustainable Forest and Land Fund I".

"SG Capital" ir 2015.gadā izveidots Latvijā licencēts alternatīvo Ieguldījumu fondu pārvaldnieks.

Bez ilgtspējīga meža un zemes fonda "SG Capital" pārvalda arī 150 miljonu eiro komerciālā nekustamā īpašuma fondu "SG Capital Partners Fund I", kura lielākie īpašumi ir biroju centrs "Skanstes City" Rīgā un "Nordo" loģistikas parks Dreiliņos. "SG Capital" partneri ir Švarcs un Pēteris Grieze.

Rātsnama 2. stāva vestibilā šodien atklāta izstāde, kurā aplūkojami trīs konceptuāli risinājumi Līvu laukuma telpas organizēšanai. Tos izstrādāja Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Vides mākslas apakšnozares studentes sadarbībā ar Rīgas pilsētas arhitekta biroju, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju un Līvu laukuma kafejnīcu īpašniekiem. Piedāvātie projekti risina āra kafejnīcu izvietojuma, labiekārtojuma un aprīkojuma jautājumu ne tikai vasaras, bet arī ziemas sezonā, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Rīgā ar katru gadu pieaug tūristu skaits, tādēļ Līvu laukuma labiekārtošanā noteikti jāatrod saprātīgs kompromiss starp uzņēmējdarbības un vides estētikas prasībām,» norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Iepriekšējā mācību gada laikā trīs jauno vides mākslinieču grupas veica pētījumus mākslas un urbānās vides mijiedarbībā Rīgas vēsturiskā centra apbūvē, kas kļuva par pamatu priekšlikumiem Līvu laukuma labiekārtojumam. Būtiska loma studenšu vīzijās ir transformējamo konstrukciju pielietojumam.

Koncepcija Līvu kvartāls ir racionāls, īsā laikā īstenojams projekts. Telpiskais risinājums slēpjas laukuma vēsturiskās struktūras un īpašumtiesību interpretācijā, atsedzot laukumu veidojošās apbūves fasādes no tām neraksturīgiem uzslāņojumiem (piemēram, marķīzēm un verandām Meistaru ielas frontē). Laukuma vidējā daļa izmantojama un organizējama ar oriģināla dizaina vissezonas moduļa tipa ārtelpas mēbelēm (piem., solemi, krēsliem, galdiem, saulessargiem/lietussargiem, tirdzniecības vietām u.tml.) atbilstoši sezonai vai pasākumam.

SG Capital pārvaldītais Meža Fonds (SG Capital Sustainable Forest and Land Fund I) 2022. gada 3 mēnešos no maija līdz jūlija vidum ir veicis ieguldījumus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā un ir iegādājies īpašumus Latvijā 2 000 ha platībā, no kuriem aptuveni 80% ir meža zemes un 20% lauksaimniecībā izmantojamās platības un citas zemes.

"Šī gada 2.ceturksnis mums bija ļoti aktīvs, esam ne tikai izveidojuši fondu un uzsākuši tā darbību, bet arī iegādājušies gan lielākus meža portfeļus, gan arī atsevišķus īpašumus visā Latvijā. Aktīvākie investīciju reģioni bija Vidzeme un Latgale. Viena hektāra cena svārstījās amplitūdā no 3 000 - 7 000 eiro, atkarībā no koksnes krājas un citiem parametriem. Redzam tirgū lielu aktivitāti un labu interesi gan no pircēju, gan pārdevēju puses," komentē Normunds Čaklis, SG Capital Meža Fonda partneris.

Ar fonda palīdzību, Latvijas pensiju fondos uzkrātais kapitāls tiek ieguldīts zaļākajā un ilgtspējīgākajā ieguldījumu veidā - meža zemēs, vienlaikus arī balstot Latvijai un tās reģioniem tik svarīgo mežsaimniecības nozari un nodrošinot tai ilgtermiņa kapitālu. Ieguldījumi meža zemēs vēsturiski ir labi pasargājuši investorus no inflācijas un ļāvuši sekmīgi diversificēt investīciju riskus. Sagaidāms, ka fonda kopējais investīciju apjoms tuvākajos gados pārsniegs 70 miljonus eiro. Papildus Latvijas ieguldījumiem, fonds var apsvērt arī ieguldījumus Lietuvā un Igaunijā.

Turpmāk mazākā limuzīna gods Mercedes modeļu hiearhijā tiks atvēlēts Mercedes CLA sedanam, kurš izaudzis no A klases hečbeka. Svarīgi piebilst, ka tas vairs nebūs klasiskās, bet gan priekšpiedziņas limuzīns

Ar katru nākamo jauno modeli Mercedes modeļu klāsts kļūst jauneklīgāks un dzīvespriecīgāks. Ņemot piemēru no A klases hečbeka, kas no bagātu pensionāru un jauno māmiņu sapņu auto ir transformējies par azartisku un stilīgu braucamrīku, arī jaunais sedans CLA tieksies iepatikties jauniem un enerģiskiem cilvēkiem.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Jaunu kompaktklases premium hečbeku pirkšana pie mums nav cieņā. Cita lieta, ja auto ir apbružājies uz pašmāju vai Rietumeiropas ceļiem un pēc trijiem vai pieciem gadiem nonācis otrreizējā tirgū. Sākotnēji šaušalīgā cena ir sarukusi līdz saprotamiem cipariem, un tad auto kļūst vilinošs pirkums plašākai pircēju auditorijai. Ar premium kompaktklases sedaniem pagaidām ir citādi. Vispirms – to nav daudz, jo nesen dibinātajā klubiņā bez Mercedes CLA var pieskaitīt vienīgi Audi jaunizcepto A3 Limousine. Tie tāpat kā hečbeki ir tikpat sasodīti dārgi, taču sedana virsbūves koncepcija emocionāli ļauj sajusties kā maza limuzīna īpašniekam, turklāt aukstajos ziemas mēnešos tā ir arī praktiska. Nenoliedzami, ka ļoti svarīgs ir laiks, kad auto ir parādījies tirgū. Piemēram, lai kā to negribētu atzīt Audi marketologi, simpātiskā Audi A3 sedana iznāciens savos ierakumos ir pārvilcis daļu Audi A4 tīkotāju, jo šābrīža A4 modelis jau ir paspējis novecot un vairs nav svaigākais un atraktīvākais piedāvājums savā klasē, savukārt līdz jaunākās paaudzes Audi A4 sedana debijai vēl ir jāpaciešas.

AS Trasta komercbanka ir noslēgusi subordinēto obligāciju emisiju 10 miljonu eiro apmērā. Vērtspapīru izlaidums notika pirmā publiskā piedāvājuma ietvaros, informēja kredītiestādes pārstāve Elīna Bikuļča.

Bankas subordinētās obligācijas iegādājās 47 investori, no tiem – 38 fiziskas un 9 juridiskas personas.

Obligāciju termiņš ir 7 gadi, bet to dzēšanas datums – 2021. gada 4. decembris. Bankai ir tiesības dzēst šīs obligācijas pirms termiņa, bet ne ātrāk par 2019. gada 4. decembri. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, gada procentu likme ir fiksēta – 6,5%, bet izmaksa tiek veikta 2 reizes gadā.

Kā ziņo bankas vadība, iegūtie līdzekļi tiks izmantoti bankas subordinētā kapitāla palielināšanai. AS Trasta komercbanka valdes priekšsēdētājs Gundars Grieze komentē: «Subordinētā kapitāla palielināšana palīdzēs bankai aktīvi realizēt savu finanšu politiku un attīstīt bankas pakalpojumus Latvijas tirgū.»

No 16.decembra AS Trasta komercbanka obligācijas tiks iekļautas biržas Nasdaq Riga Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā, informē birža.

Veicot obligāciju emisiju, Trasta komercbanka ir piesaistījusi finansējumu 10 miljonu eiro apmērā. Piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti, lai finansētu bankas pamatdarbību.

Saskaņā ar obligāciju piedāvājuma programmas Pamatprospektu, vienas obligācijas nominālā vērtība ir 1000 eiro, sākotnējās izvietošanas cena ir 100% no nominālvērtības. Gada procentu likme ir fiksēta - 6,5% un izmaksa tiks veikta divas reizes gadā. Obligāciju termiņš - 7 gadi. Bankai ir tiesības dzēst šīs obligācijas pirms termiņa, bet ne ātrāk par 2019. gada 4. decembri.

«Tā kā ieņēmumi no obligācijām pārsniedz ieņēmumus no ilgtermiņa noguldījumiem, šis finanšu instruments var būt interesants tiem, kuri rūpējas par savu ilgtermiņa investīciju rezultātiem,» saka AS Trasta komercbankas valdes priekšsēdētājs Gundars Grieze. «Turklāt subordinētā kapitāla palielināšana palīdzēs bankai aktīvi realizēt savu finanšu politiku un attīstīt bankas pakalpojumus Latvijas tirgū,» viņš piebilst.

Pagājušajā nedēļā Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 257 jauni subjekti, kas ir par 17 subjektiem mazāk nekā pirms nedēļas, liecina UR dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēts 31 subjekts. No kopējā skaita visvairāk jeb 245 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 8 individuālie komersanti.

Pagājušajā nedēļā likvidēts 251 subjekts, kas ir par 83 vairāk nekā pirms nedēļas.

Lielākais reģistrētais uzņēmums, vērtējot pēc pamatkapitāla, aizvadītajā nedēļā bija SIA Larus mēbeles ar 40 tūkstošiem eiro. Kompānijas juridiskā adrese ir Rīga, Dārzciema iela 39. Kompānijas valdē strādā Mārtiņš Bolēvics un Aleksandrs Novikovs.

Otrs lielākais uzņēmums bija SIA Zeltiq ar 21 tūkstoti eiro. Tā juridiskā adrese ir Rīga, Ģertrūdes iela 32 – 15. Kompānijas valdes priekšsēdētājs ir Jānis Ķīsis, bet valdes locekļi – Elīna Grieze un Agris Nagliņš.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Gundars Grieze, AS Trasta komercbanka valdes priekšsēdētājs. Trasta komercbanka ir senākā privātbanka Latvijā, kura darbojas vietējā tirgū 26. gadu, kā arī pirmā banka Austrumeiropā, kura ieviesa interneta banku (1997. gadā). Trasta komercbanka arī ir pirmā banka Latvijā, kura veica pirmo publisko akciju piedāvājumu Rīgas biržā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā bankā/nozarē?

Tas bija liels izaicinājums, un es to pieņēmu. Šajā amatā jau esmu ilgus gadus, un neviena diena nav bijusi līdzīga. Ir iegūta milzīga pieredze, esot kopā ar daudziem cilvēkiem, uzņēmumiem un biznesa idejām. Darbs man ir devis iespēju pabūt daudzās pasaules valstīs, iepazīt to biznesa kultūru un vidi, tikties ar valstu pirmajām amatpersonām. Tas ir interesanti un man patīk.

Centrs ar šķietamu miera ostas pieskaņu – tā var raksturot Ģertrūdes ielas posmu starp Valdemāra un Skolas ielu Rīgā

Nelielais kvartāls ir daļēji noslēgts, un daži DB uzrunātie uzņēmēji šo vietu nosauc par strupceļu, jo tajā ir iespējams iebraukt tikai no Valdemāra ielas, ceļu uz Skolas ielu aizšķērso divas ēkas, lai gan tām pa vidu uzbūvēts tunelis. Par spīti šaurībai, kabatiņā biznesa vietu atradis paprāvs pulks uzņēmumu, un vismaz ēku pirmajos stāvos, kas skatam paveras vistiešāk, DB nemana skatlogos zīmes par iespēju nomāt telpas, visas komercplatības ir aizpildītas. Te slejas arī divas daudzstāvu biroja ēkas, kurās bāzējas daudz uzņēmumu – sākot no sporta kluba un beidzot ar kancelejas preču veikalu un dažādu nozaru ofisiem.

Noslēgusies AS Trasta komercbankas padomes sēde, kurā tika izskatīts un apstiprināts valdes sastāvs, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Bankas valdē turpina darbu pieci esošie valdes locekļi, kā arī no jauna ievēlētā valdes locekle - Jeļena Ignatjeva. Saskaņā ar bankas statūtiem valdes locekļi tiek ievēlēti uz trīs gadu termiņu.

Jaunā valdes locekle Jeļena Ignatjeva pievienojās bankas komandai 2013. gadā, uzņemoties Stratēģijas realizācijas pārvaldes vadītājas pienākumus. Viņa ir pieredzējusi speciāliste banku sektorā gan Latvijas mērogā, gan ārzemēs. Tagad J.Ignatjevas pārraudzībā būs AS Trasta komercbanka Izpilddirekcija.

No šī brīža bankas valdē darbosies seši valdes locekļi - valdes priekšsēdētājs Gundars Grieze, valdes loceklis un risku direktors Māris Fogelis, valdes loceklis Viktors Ziemelis, valdes locekle un galvenā grāmatvede Svetlana Krasovska, valdes loceklis Edgars Diure un valdes locekle Jeļena Ignatjeva.