Valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži nopirkto meža zemes portfeli teju vai dubultojis, šogad iepirkums tiks turpināts
Pēc trīs gadu (2009. – 2011.) nosacītās piespiedu pauzes a/s Latvijas valsts meži (LVM) pērn no meža zemes pārdevējiem – gan fiziskām, gan juridiskām personām – iegādājusies 1258 ha, kas gan ir teju par 200 ha mazāk nekā 2012. gadā, kad pēc tā brīža zemkopības ministres (pašreizējās valdības vadītājas) Laimdotas Straujumas uzdevuma atsāka zemes pirkšanu. «Līdz 2012. gadam LVM bija iegādājušies aptuveni 3000 ha, bet tagad divu gadu laikā jau gandrīz tikpat – 2700 ha,» tā uz jautājumu, kā pildīts akcionāra uzstādījums meža zemes iepirkšanā, atbild LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.
Viņš nenoliedz, ka LVM ir radījis konkurenci citiem, jo īpaši ārzemniekiem – meža zemes pircējiem Latvijā. «Nepērkam jau visas meža zemes, kuras parādās tirgū, bet gan tikai tās, kuras atbilst izvirzītajiem kritērijiem – var nodarboties ar mežsaimniecību, nav būvju un ir atbilstoša cena,» uz selektīvo pieeju meža zemes iegādē norāda R. Strīpnieks. Uzņēmuma vadītājs piebilst, ka nav uzdevuma iegādāties konkrētu daudzumu ha meža zemes.
Nauda atvēlēta
«Uzņēmuma akcionārs – Latvijas valsts – Zemkopības ministrijas personā ir apstiprinājis šā gada uzņēmuma darbības plānu, kas paredz līdzekļus meža zemes iegādei no iepriekšējā gada peļņas, taču nav uzstādījuma, ka tie visi būtu jāiztērē,» tā uz jautājumu par to, cik daudz naudas šim mērķim atvēlēts, atbild R. Strīpnieks. Viņš atgādina – lai LVM zemi varētu nopirkt, ir vajadzīgi arī atbilstošo platību pārdevēji.
Alternatīva īpašniekiem
«Tas ir labs piemērs tam, ka mežu zemes īpašniekiem atšķirībā no lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašniekiem ir iespēja zemi pārdot Latvijas valstij, nevis kādam citam un vēl jo vairāk ārzemniekiem,» situāciju vērtē Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas valdes priekšsēdētājs Māris Liopa. Viņš atgādina, ka savulaik LVM «izstāšanās no meža zemes pircēju loka» būtībā samazināja vietējo nelielo mežu īpašnieku izvēles iespējas — kam pārdot savu īpašumu, kā arī iespējamo cenu par darījumu. Savukārt citi aptaujātie uzņēmēji uzskata, ka svarīgākais ir paša īpašnieka lēmums – pārdot vai ne, kam pārdot un par kādu cenu.
«Ja lauksaimniecības zemes jautājumā šāds valstisks spēlētājs (kāds meža zemes gadījumā ir LVM) būtu bijis pirms gadiem 10, tad ārvalstu kapitālam piederošo zemju apmērs būtu ievērojami mazāks, nekā tas ir pašlaik, un Saeimai nebūtu jāmēģina atrisināt sarežģītu rēbusu – ierobežot lauksaimniecības zemju darījumus spekulatīvos nolūkos, vienlaikus piespiežot tās izmantot produkcijas ražošanā, taču nepārkāpjot Satversmē ierakstītās tiesības, kā arī brīvā tirgus ekonomikas principus,» tā M. Liopa.