Sony mobilais bezvadu skaļrunis SRS-XB40 spēj skanēt apdullinoši skaļi un ritmiski mirgot kaut visu nakti

Vasara, pat ja tā nešķiet gana silta un saulaina, mūsu platuma grādos tāpat ir ļoti piemērots gadalaiks brīvdabas ballītēm. Un kā gan tajās iztikt bez mūzikas! Atšķirībā no nesenas pagātnes tagad dziesmu atskaņošanai vairs nav jānes no istabas skaņas iekārta vai jāizlīdzas ar automašīnas magnetofonu, jo ražotāji ir sagatavojuši gana jaudīgus un, kas īpaši svarīgi, ūdensdrošus bezvadu skaļruņus, kas pastiprina no mobilās ierīces izplūstošās mūzikas skaņas. Tādi kā šā gada Sony ballīšu skanda SRS-XB40.

Dizains

Sony šopavasar izrādīja veselus četrus jaunus mobilos skaļruņus, un SRS-XB40 ir lielākais un funkcijām bagātākais no tiem. Tas tik tiešām ir prāvs, gluži kā māla ķieģelis. 28 centimetrus garš, 10 cm augsts un plats. Arī svara un formas dēļ to labāk turēt uz galda vai zemes, nevis dancot ar pusotru kilogramu smago kluci rokās. Dizaineri tam nav paredzējuši nevienu jēdzīgu turekli – ne rokturi un pat ne kādu iedobi. Līdz ar to pagrābt XB40 vienā rokā nav ne ērti, ne droši. Tiesa, taustes maņām skanda patīk, jo tās korpuss ir apvilkts ar mīkstu, gumijotu materiālu, no kura labi notek ūdens. Brīvdabas pasākumiem tas ir ļoti labi, jo īpaši tad, ja ballīte ievelkas un uz zāles stiebriem sāk mesties rīta rasa. Mīkstais materiāls arī amortizē vieglus sitienus, tādēļ nav pārlieku jāuztraucas, ja deju virpulī kāds nejauši iesper par skandu. Taču, tieši tāpat kā nesen aprakstītās XB10, arī šīs ierīces apvalkam nepatīk smiltis un putekļi. Tie cieši ieķeras materiāla porās un ir nodabūjami ar mitru lupatu. Labi, ka korpuss atbilst IPX5 ūdensdrošības standartam. Proti, tas pacieš šļakatas, bet baseinā gan neizdzīvos.

Lampu pastiprinātāja Dimd izstrādātāji Edgars Spārniņš un Gusts Rutkis iestājas par kvalitāti skaņā un dizainā; noietu saista galvenokārt ar eksporta tirgu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Darbs pie pastiprinātāja aizņēmis trīs gadus, no kuriem divus Edgars veltīja prototipa izstrādei un vēl vienu kopā ar Gustu – produktam. Edgara sieva ir viena no Latvijas labākajām vijolniecēm – Marta Spārniņa. Edgars ievēroja, ka viņa mūziku klausās austiņās, nevis izmanto skandas. Izrādījās, ka iemesls ir vienkāršs – skandas slikti skan. Edgars ir fiziķis, kurš aizraujas ar elektroniku, turklāt 20 gadus ir nodarbojies ar mūziku un spēlējis oboju, tāpēc viņam radās doma izgatavot sievas prasībām atbilstošu pastiprinātāju. Šobrīd pastiprinātājs ir gatavs produkts, ir saražota pirmā partija – desmit eksemplāri.

Profesionālu akustisko sistēmu izstrādātājs Square Audio ir izveidojis pirmo produkcijas modeli ar nosaukumu Square One - profesionāla pielietojuma studijas skandas, kuras ir plānots sākt ražot jau janvārī, informēja uzņēmuma vadītājs Viesturs Balodis.

Drīzumā uzņēmums plāno papildināt produkcijas klāstu ar jaunu skandu modeli Square Mini, kas paredzēts lietošanai skaņu ierakstu un pēcapstrādes studijās. Jaunais modelis būs gatavs ražošanai jau februāra vidū, norādīja Balodis.

Galvenā atšķirība starp abiem modeļiem ir pielietojums un cena: Square One ir universāls, ļoti augstas kvalitātes produkts, savukārt Square Mini ir vairāk paredzēts lietošanai plašākā segmenta amatieru līmeņa skaņu ierakstu studijās, kā arī šim modelim tiek nodrošināta zemāka cena, lai tiktu iegūts lielāks skaits klientu, skaidroja uzņēmuma vadītājs.

Latvijas ražotājs Square Audio uzsācis pūļa finansēšanas kampaņu Kickstarter. Square Root tiek prezentētas kā visprecīzākās mūziķiem paredzētās tuvā lauka skandas pasaulē.

Ar Kickstarter kampaņas palīdzību uzņēmuma mērķis ir iegūt vismaz 50 pasūtījumus, informēja ražotāja vadītājs Viesturs Balodis.

Produkts paredzēts mūziķiem, skaņas ierakstītājiem, mājas studiju entuziastiem. Uzņēmuma vadītājs V. Balodis apliecina, ka skandu prototipi testēti gan mājas, gan profesionālajās studijās un fināla modelim veikti uzlabojumi atbilstoši mūziķu un audio inženieru ieteikumiem - viņa izveidotais produkts esot nobriedis un gatavs tirgum jau tagad. Agrīnajiem atbalstītājiem skandu pāris būs pieejams par $ 690.

Square Root izstrādājis tehniskais direktors Rolands Janevičs, kurš kompleksas akustiskās sistēmas veido 30 gadus: «Izstrādājot Square Root skandas, mums bija divi pamatuzdevumi – piedāvāt augstāku skaņas izstarošanas precizitāti, salīdzinot ar konkurējošo ražotāju produktiem šajā segmentā, tajā pašā laikā nodrošinot pietiekami zemu pārdošanas cenu, lai produkts būtu pieejams iespējami plašam klientu lokam.»

Uzņēmuma S.O.E jeb Sound of Eden pamatnodarbošanās ir akustisko sistēmu – skandu – izstrāde un ražošana. Vaļasprieks par biznesu izaudzis pamazām, bet mērķtiecīgi, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Pirmie divi gadi bija smagi, atzīst uzņēmuma īpašnieks Edijs Apenītis.

Sound of Eden izmanto skaļruņus, kas ir ražoti Vācijā un Dānijā.

«Ražojot High End skandas, ir svarīgs ne tikai pats skanējums, bet arī skandām izmantotais korpuss. Diemžēl Liepājā bija ļoti grūti atrast korpusa ražotājus, kas atbilstu kvalitātes prasībām, jo korpusam ir jābūt ideāli precīzam, labi nopulētam, nolakotam – lai šāda līmeņa izstrādājums izskatītos perfekti. Pašlaik sadarbojos ar vienu Rīgas uzņēmumu,» skaidro īpašnieks.

Grobiņniekam biznesa ideja radusies, meklējot informāciju un mēģinot uztaisīt skandas pašam. Viss sākās ar vienkārša formāta skandām un platjoslas skaļruņiem. Kādu brīdi E. Apenītis darbojies kopā ar labu draugu, un nonākuši pie atziņas, ka vienkāršie risinājumi nesniedz cerēto.

Skaņu amatnieks Artis Reimanis darbojas divās saistītās jomās – ražo skandas un apskaņo pasākumus.

Elektronikas un akustikas speciālists Artis Reimanis ir uzņēmumu Silver Note un DTT Solutions valdes loceklis. Viņa aizraušanās ar skaņu un mūziku sākās jau pirms gadiem 15, kad Artis un viņa klasesbiedri tika aicināti uz pasākumiem kā dīdžeji un apskaņotāji. Artis diezgan agri saprata, ka šī joma viņu aizrauj un šajā virzienā varētu darboties arī profesionāli.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Sākotnējais domubiedru bariņš ar laiku izira, draugiem apprecoties vai pārceļoties uz Rīgu, taču Artis palika Kuldīgā un turpināja turēties pie savas idejas. Kvalitāte un dizains «Kad Kuldīgā atvērās biznesa inkubators, nodomāju – kāpēc man pa krūmiem jāložņā, laiks sākt strādāt kā pienākas,» viņš stāsta par to, kā radās apskaņošanas pakalpojumu uzņēmums. «Pamazām apjautu, ka Latvijā diezgan tukša sfēra ir skandu ražošana. Tāpēc vēlreiz iestājos inkubatorā. Cilvēki bija ievērojuši, ka man ļoti interesē mūzika, tāpēc sāka aicināt regulēt savu māju audio sistēmas. Klienti nāca klāt viens pēc otra, un ražošana pamazām aizgāja plašumā.»

Jaunākās paaudzes "Samung" bezvadu austiņas "Galaxy Buds+" ar vienu uzlādi skan pat 11 stundas no vietas.

Viedtelefonu, televizoru un citas izplatītas patērētāju elektronikas lietotāji jau ir pieraduši pie ražotāju iecienītā koncepta – ik pa laikam papildināt populāru produktu ar jaunām iespējām, bet dizainu konceptuāli nemainīt. Šī pieeja "ķērusi" arī bezvadu austiņas. "Samsung" pērnā gada "Galaxy Buds", kas aizstāja divus gadus iznākušo "Gear IconX" modeli, šogad "pārdzima" ar paplašinātu nosaukumu "Galaxy Buds+", taču būtībā identiskā izskatā. Mainījusies vien pieejamā krāsa un pienākušas klāt dažas papildiespējas.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 9 punkti no 10)

Tāpat kā priekšgājējs, "Buds+" pārstāv ausī pilnībā paslēpjamo austiņu novirzienu. Proti, tam nav kātiņa, kā "Apple AirPods" vai "Huawei" austiņām. Tam ir gan labās, gan sliktās puses. Labais ir kompaktais izmērs un neuzkrītošais izskats. "Galaxy Buds+" faktiski nav iespējams izraut no auss ar kapuci vai cepuri, jo apģērbam īsti nav aiz kā aizķerties. Savukārt uzliekamā gumijotā spuriņa nodrošina, ka ieausis aizķeras aiz gliemežnīcas lokiem un turas ļoti cieši. Ja vēl izvēlas atbilstošākā lieluma gumijas uzgalīti no komplektā trīs iekļautajiem, tad sajūtas ir gana komfortablas. Izmēģinājumu nedēļās austiņas tika lietotas visos apstākļos, kādus vien izolācijas periodā un drēgnā pavasarī varēja piemeklēt, tomēr īsti atmiņā nav situācijas, kad "Buds+" būtu izkrituši. Pat neraugoties uz to, ka gada laikā ieauši "pieņēmušies svarā" - no 5,6 līdz 6,3 gramiem katrs.

Latvijas audio tehnoloģiju start-up uzņēmums Sonarworks trešajā investīciju kārtā piesaistījis 700 000 eiro, tādējādi kopējais investoru finansējums tajā veido 1,5 miljonus eiro.

Šīs investīciju kārtas investori ir fonds FlyCap Investment Fund I AIF, privātais investors Vilis Vītols un fonds AIF Imprimatur Capital Technology Venture Fund.

«Nu jau vairāk nekā 5000 studiju visā pasaulē lieto Reference 3 kalibrācijas programmatūru - sākot ar entuziastiem mājas studijās līdz pat studijām, kas ieraksta tādas slavenības kā Teilore Svifta, Bejonse, Lēdija Gaga un citi. Kompānijas panākumu pamatā ir komanda, ko vieno kaisle pret mūziku un kurā visiem tiek dota iespēja ietekmēt kompānijas attīstību,» stāsta kompānijas vadītājs un līdzdibinātājs Helmuts Bēms.

«Uzņēmums pēdējā gada laikā ir strauji audzis, katru mēnesi sasniedzot jaunu apgrozījuma rekordu un jau šā gada sākumā ienākumi no pārdošanas pārsniedza izmaksas. Komandai ir lieliskas idejas un iestrādnes, kā paplašināt pircēju auditoriju un izmantot visas iespējas, ko šī tehnoloģija dod,» skaidro fonda FlyCap Investment Fund I AIF partneris Jānis Liepiņš.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par troksni regulējoša Naktsmiera likuma ieviešanu.

Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Maija Krastiņa. Viņa skaidro, ka Rīgas pašvaldības policija 2022.gadā saņēma 10 077 iedzīvotāju iesniegumus par trokšņošanu, tomēr problēma ir aktuāla arī citās pilsētās.

Iedzīvotāju naktsmieru traucē "izklaides vietas, kas ducina basus līdz rītausmai, terases, kuru skandas skan visu nakti, pasākumi un koncerti bez skaņas un laika ierobežojumiem, motocikli, kas dārdina savus izpūtējus, un visādi citi trokšņi, kas traucē naktsmieru", uzskaita Krastiņa. Ja dažādu saimniecisko un citu troksni kaut cik regulē likums, tad šāda veida izklaides trokšņus neierobežo gandrīz nekas, un iedzīvotājiem nav pietiekamas aizsardzības pret troksni naktī, apgalvots iniciatīvā.

Tādi specifiski koka izstrādājumi kā koka akustiskie paneļi sienām un skandu korpusi ir ļāvuši SIA Aija audio sekmīgi ielauzties Eiropas tirgū, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī uzņēmums savu darbību sācis 2013. gadā, tomēr tikai šogad ir «uztaustījis» tos nišas produktus, kas ļauj audzēt ne tikai pārdoto produkcijas vienību skaitu, bet arī gūt lielākus ienākumus. «Šogad plānojam gadu pabeigt ar peļņu pretstatā iepriekšējiem, kad nācās darboties ar zaudējumiem,» 2016. gada pozitīvās vēsmas iezīmē SIA Aija Audio valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Juris Saldaks. Viņš dalās pieredzē, kā, izmantojot ES līdzfinansējumu, ik gadu ir apmeklēta Frankfurtes mūzikas mese, tomēr, sākotnēji piedāvājot jau nokomplektētas skandas, attieksme no potenciālo sadarbības partneru puses bijusi kā pret konkurentu. «Nāca un interesējās, novērtēja produktu, bet tas arī viss,» atceras J. Saldaks. Šogad nomainīta koncepcija un uzņēmums izstādē startējis nevis ar gatavu produktu, bet ar skandu korpusiem. Otrs uzsvars tika likts uz koka akustisko paneļu piedāvājumu. «Rezultātā neviens Aija audio par konkurentu vairs neuzskatīja un tika iegūti pasūtījumi no vairāk vai mazāk atpazīstamiem akustisko sistēmu ražotājiem,» pavērsiena brīdi atceras J. Saldaks.

Mitruma drošais Sony skaļrunis ar gumijotu apvalku izceļas ar nelielajam izmēram negaidīti skaļu un tīru skanējumu

Apkārtnes pierībināšana ar skaļu mūziku sabiedriskās vietās vairs netiek uzskatīta par tik stilīgu izrādīšanās formu kā aizgājušā gadsimta pēdējās desmitgadēs. Tomēr netrūkst situāciju, kad labs skaļrunis ir noderīgāks par tik iecienītajām austiņām, kaut vai kašājoties pa dārzu, stumdot bērnu ratus vai ar velosipēdu braucot garu distanci pa vienmuļu ceļu. Tieši šiem interesants risinājums varētu būt vidusmēra apelsīna izmēra Sony bezvadu skaļrunis SRS-XB10. Komplektā iekļautā siksniņa ar rokturi dod iespēju uzkārt skandu uz velosipēda stūres, tādējādi piešķirot braucamrīkam automašīnas ekstru – skaņas sistēmu, un var piedalīties satiksmes situācijas uzraudzīšanā.

Pirmais Sony izgatavotais OLED tehnoloģijas lielizmēra televizors priecē ar sulīgām krāsām un no ekrāna plūstošu skaņu

Japānas uzņēmums Sony jau gandrīz pirms desmit gadiem sāka ķircināt patērētājus ar ziņām par progresu organisko gaismu izstarojošo diožu jeb OLED tehnoloģijas attīstībā. Beidzot tam izdevies tikt līdz pietiekami lieliem paneļiem, kuru izgatavošanas izmaksas gan joprojām ir augstas, taču «pa zobam» jau lielākai saujiņai potenciālo lietotāju. Tā ceļu pie pircējiem šovasar sākusi Sony pirmā lielizmēra OLED televizoru sērija A1.

Kā jau inovatīvām ierīcēm pienākas, A1 cenšas atstāt neizdzēšamu iespaidu ar itin visu, ieskaitot izmēru. Mazākais sērijas modelis ir ar 55 collu ekrānu, bet lielākais, DB rīcībā pabijušais, – ar 65 collu jeb 165 centimetru paneli.

Korporatīvo pasākumu un svinību viesiem bieži vien ir maldīgs priekšstats, ka viss norit bez aizķeršanās, bet tas ir mīts.

Lai cik profesionāli pasākums būtu izplānots, vienmēr var notikt neiespējamais – sākot no skudru populācijas un beidzot ar situāciju, kad pasākuma galvenā organizatore pašā atbildīgākajā brīdī iesprūst labierīcībās.

Vairāki pasākumu organizatori dalījās ar saviem pieredzes stāstiem par likstām, misēkļiem un katastrofām, kas notikušas vai veiksmīgā kārtā tika novērstas pasākumu laikā.

Inese Lukaševska, aģentūras Luka dibinātāja:

Pasākumu organizatoram ir jāsaprot, ka, lai cik augstas klases profesionālis viņš būtu, vienmēr pastāv tā saucamie force majeure jeb ārkārtas neparedzamie apstākļi, kas var pilnībā apdraudēt pasākumu gaitu. Piemēram, mums ir bijis, ka zālājā, kurā paredzēts ekskluzīvs pasākums, pēdējā naktī uzrodas skudru populācija. Būtiski ņemt vērā, ka pasūtītājiem vienmēr var rasties vēlme pēdējā brīdī ko mainīt, piemēram, mums ir bijis gadījums, kad pēdējā naktī paprasa nobetonēt 50 metru celiņu no telts līdz jūras krastam, kā iemeslu minot nevēlēšanos sasmērēt ar smiltīm kurpes. Mums ir bijušas prasības pat izpūst lietus mākoņus. Pasākuma organizatoru uzdevums ir izvērtēt vēlmju adekvātumu un spēju to nodrošināt, lai tas nekaitētu pašam pasūtītājam, attiecīgi piedāvājot labāko alternatīvo risinājumu.Mums ir jāspēj prognozēt neprognozējamo – laika apstākļus, spējot nodrošināties pret tiem neatkarīgi no sezonalitātes. Jāsaprot, ka situācijās, kad pasākums notiek ārā, laika apstākļi ne tikai ietekmē tehnisko nodrošinājumu, vizuālo noformējumu, bet arī viesu vēlmi apmeklēt vai neapmeklēt kādu pasākumu. Jāspēj paredzēt cilvēku noskaņojumu un no tā izrietošo darbību vai bezdarbību, proti, būt pārāk pārdrošiem vai gluži pretēji – kūtriem, neiesaistoties nekādās darbībās. Tomēr nav iespējams paredzēt jautājumus, kas ietilpst force majeure kategorijā. Ne vienmēr var paredzēt cilvēku rīcību, un pat pēc 20 darba gadiem šajā lauciņā pārsteigumu netrūkts. Tāpat ir grūti paredzēt uzvedību, piemēram, zvēru vai putnu, ja tādus ir paredzēts iesaistīt pasākumos. Piemēram, mums ir bijis pasākums, kurā līgavas tērpu kolekcijas laikā bija paredzēts, ka virs podiuma lidos balti baloži, kuri skates beigās skaisti nosēžas modelēm uz rokām. Mums par prieku baloži visu izdarīja mēģinājuma laikā, taču varēja būt arī citādi. Toreiz gan dizainere uzstāja, ka baložiem skatē ir jābūt un sliktākajā gadījumā katram viesim tiktu uzšūts jauns uzvalks vai tērps.