Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Agru vai vēlu sviesta cenu «burbulis» pasaules tirgū plīsīs un, ja tobrīd citu piena produktu cenas nemainīsies, iespējams arī piena iepirkuma cenu samazinājums, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš atzina, ka šī vasara bija raksturīga ar augstu sviesta cenu pasaules tirgū, kas ir diezgan unikāla situācija pēdējo desmit gadu laikā. Tajā pašā laikā pārējo piena produktu, kuriem nav augsts tauku saturs, cenas ir mainījušās minimāli. Pateicoties balansam starp būtisku sviesta cenas pieaugumu un nelielu pārējo piena produktu cenu pieaugumu, piena iepirkuma cena tirgū saglabājas relatīvi augsta un Latvijā turas pie 30 centiem par vienu kilogramu. Nedaudz augstāka tā ir atsevišķās Eiropas valstīs. «Agrāk vai vēlāk sviesta cenu «burbulis» plīsīs un, ja tajā brīdī citu produktu cenas nemainīsies, pieļaujams arī piena iepirkuma cenas kritums,» teica Šolks. Patlaban gan nav iespējams prognozēt, kad sviesta cena sāks sarukt.

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Latvijas piena pārstrādātājiem pērn izdevās sasniegt ļoti labu eksporta rezultātu, un arī šogad ir potenciāls audzēt produkcijas realizācijas apmēru ārvalstu tirgos, teica Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Latvijas piena pārstrādātāju eksporta dati par aizvadīto gadu kopvērtējumā vēl nav pieejami. Savukārt pērn 11 mēnešos Latvijas piena produktu eksporta apmērs veidoja apmēram 146 miljonus eiro, kas ir par 12% vairāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā periodā, kad tas veidoja 130 miljonus eiro. Arī naudas izteiksmē pērn 11 mēnešos eksporta vērtība augusi par 12%.

Tādējādi Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu eksporta apmērs pērn nedaudz pārsniedzis apjomu pirms Krievijas noteiktā embargo, un ir vērtējams kā ļoti labs rezultāts.

Kopējos Latvijas piena produktu eksporta apmērus pērn pozitīvi ietekmēja siera, sūkalu produktu, industriālo produktu - vājpiena un pilnpiena produktu eksports, ārvalstīs sekmīgi realizēts arī piens un krējums. Nozares galvenie ārvalstu realizācijas tirgi pērn bija Lietuva, kā arī Polija, Vācija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste.

Piena produktu cenas veikalu plauktos gan vēl pagaidām nerāda samazinājuma pazīmes, tomēr arī Latvijas piena pārstrādātāju eksporta apjoms krasi krītas.

Tā secinājusi Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija, aptaujājot biedru saimniecības. Piemēram, svaigpiena iepirkuma cenas, kas martā vidēji bija 0,29 eiro par litru piena, jau no marta vidus sākušas un turpina samazināties. Piena iepirkuma cena vidēji nokritusi vairāk kā par 10-15%, ja salīdzina marta sākumu ar aprīļa sākuma periodu.

Piena ražotājus māc bažas, ka krīze piena nozarē varētu atkārtoties un būt smagāka kā pēc Krievijas embargo sankcijām.

"Piena saimniecības ir un bija vieni no retajiem uzņēmumiem, kas laukos nodarbina lielu cilvēku skaitu. Saimniecības ieguldījušas investīcijas modernizācijā, lielai daļai ir kredītu slogs, liela daļa ar mīnusiem pārdzīvoja 2014.gada krīzi, daļa arī to nepārdzīvoja. Tagad izskatās, ka tuvojas otrais vilnis un ceram, ka tas neparaus zem ūdens vēl kādas saimniecības. Jau tagad redzams, ka turpinās slaucamo govju skaita lejupslīde, kaut arī ražība palielinās, tomēr tie ir indikatori, kas liek mums apzināties, ka situācija mainās. Jādomā plāns valsts līmenī, kā Latvijā noturēt tos ražotājus, kas vēl ražo, spēj nodrošināt darbavietas un šajā smagajā laikā dod pienesumu tautsaimniecībai un budžetam. Krīze jau ir, jautājums tik, cik smaga un ilga tā būs! Šis ir īstais brīdis, lai ieviestu samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi arī pienam, gaļai, maizei un olām," teic asociācijas izpilddirektors Kaspars Melnis.

Samazinātās 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes ieviešana piena produktiem padarītu šos produktus par 11,7% lētākus un par 5% palielinātu to noietu, pauž Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

LPCS nosūtījusi Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un finanšu ministram Jānim Reiram (JV) organizācijas kongresā biedru parakstītu rezolūciju un aprēķinus, kā arī aicinājumu uz diskusiju par iniciatīvu ieviest samazināto PVN likmi piena produktiem.

Aprēķinos norādīts, ka vidēji viena mājsaimniecība ar diviem pieaugušajiem un vienu bērnu gadā piena produktu iegādei tērē 508,8 eiro, no kuriem 65,5 eiro tiktu ietaupīti pie samazinātās PVN likmes.

LPCS iniciatīvas mērķi ir monetārs atbalsts katram Latvijas iedzīvotājam pēckrīzes periodā, mērķtiecīgs un sistemātisks atbalsts stratēģiski svarīgajai piena nozarei pašregulēties un palielināt ieņēmumus. Kā uzsver organizācija, iniciatīva uzskatāma par sociāli taisnīgu risinājumu sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un harmonizēšanai ar vadošajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kur vidējā PVN likme piena produktiem ir 9%.

Latvijā vidējā piena iepirkuma cena šā gada septembrī salīdzinājumā ar augustu ir pieaugusi par 6%, bet gada laikā ir kāpusi par 50%, liecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) provizoriskie dati.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks aģentūrai LETA sacīja, ka šā gada septembrī vidējā piena iepirkuma cena bija 318 eiro par tonnu un svārstību ietvaros tā ir nedaudz pieaugusi salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Piena iepirkuma cena šā gada septembrī pārsniegusi arī vēsturiski augstāko līmeni - rekordu 2013.gadā, kad tā bija 315 eiro par tonnu.

Šolks arī norādīja, ka turpmākajos mēnešos piena iepirkuma cena svārstīsies, bet ar augšupejošu tendenci. Līdz ar to arī oktobrī vidējā piena iepirkuma cena varētu nedaudz pieaugt, bet kopumā saglabāsies līdzīga cenai septembrī.

Pēc viņa teiktā, šogad septembrī pārstrādes sektora iepirktā piena apmērs ir samazinājies par 2% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, bet šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada tas ir sarucis vien par 0,4%. Šolks gan atturējās komentēt, kāds ir cēlonis nelielam iepirktā piena apmēra samazinājumam.

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Par to, kā dzīvosim nākamos septiņus gadus, par lauksaimnieku un zemes apsaimniekotāju jaunajiem izaicinājumiem tuvāko gadu laikā uzzini, skatoties Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības Organizāciju Sadarbības Padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" rīkoto konferenci "Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas".

Konferences dalībniekiem tiešraide skatāma šeit: https://events.tiesraides.lv/dienasbizness.

Ir iespēja pieteikties arī konferences dienā, rakstot uz: [email protected].

Konferences programma:

9.35 – 9.45 Pasākuma atklāšana, Jānis Maršāns, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes loceklis un Edgars Treibergs, LOSP valdes priekšsēdētājs

I daļa | Nozaru atbalsts un ilgtspējas politika

9.45 – 10.00 KLP pēc 2020. gada, tās ietvaros izvirzītie mērķi un plāns to sasniegšanai (ieraksts), Janušs Vojcehovskis (Janusz Wojciechowski), EK lauksaimniecības komisārs

10.00 – 10.15 Plānotā valsts atbalsta politika lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanai starp citām ES dalībvalstīm, Kaspars Gerhards, LR zemkopības ministrs

Ņemot vērā ražošanas procesa izmaksas un svaigpiena iepirkuma cenu sadārdzinājumu Latvijā ražotu piena produktu cenas kāps arī turpmāk, sacīja aptaujātie nozares pārstāvji.

AS "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētājs Agris Skvarnovičš komentēja, ka pašreizējā situācija apstākļos, kuros pieaug uzņēmuma izmaksas dažādās pozīcijās, arvien pasliktinās.

Viņš skaidroja, ka, lai arī elektrības biržas cena patlaban Latvijai samazinājusies, joprojām turpina augt, piemēram, apkures, tostarp gāzes, cena. Līdztekus piena iepirkuma cenas kāpumam, energoresursu sadārdzinājums ir viens no būtiskākajiem produktu pašizmaksas ietekmējošajiem faktoriem.

Pēc "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētāja aplēsēm kopējā uzņēmuma produkcijas pašizmaksa pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos, salīdzinājumā ar analogu periodu 2020.gadā, pieaugusi par aptuveni 10%.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus saistībā ar dažādu ražošanas pozīciju izmaksu kāpumu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumā izskatīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), liecina Valsts kancelejas nosūtītā atbilde LPCS.

Dokumentā norādīts, ka ministriem jāizskata LPCS lūgums pēc finansiāla atbalsta un jāsniedz savstarpēji saskaņota atbilde. Vienlaikus norādīts, ka Zemkopības ministrijai (ZM) par sniegto atbildi būs jāinformē arī Kariņš.

Piensaimnieku savienība: Situācija nozarē pašlaik ir traģiska 

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ...

Saeimas Sabiedrisko attiecību birojs LPCS informējis, ka savienības iesniegums Saeimai nodots zināšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Jau ziņots, ka ZM pašlaik vērtē situāciju piena produktu tirgū un analizē pieejamos datus, lai varētu izstrādāt priekšlikumus adekvātam risinājumam, pavēstīja ministrijā.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks iepriekš norādīja, ka situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots. Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus.

LPCS aicina Ministru kabinetu rast iespēju šajā situācijā daļēji kompensēt nenosegtās, bet objektīvās izmaksas. Minimālais kompensācijas apjoms būtu 56 eiro uz vienu tonnu pārstrādātā piena.

Kopējās kompensācijas apjoms būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro mēnesī. Potenciāli šāds atbalsts būtu nepieciešams par 2021.gada decembri, kā arī 2022.gada janvāri un, iespējams, februāri.

Šolks sacīja, ka LPCS nosūtījusi vēstuli valdībai, Saeimai, Zemkopības ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai, ar lūgumu rast iespēju nozari atbalstīt.

Iepriekš Finanšu ministrija LPCS oficiālā vēstulē norādīja, ka, ņemot vērā, ka iesniegums ir adresēts arī ZM un Ekonomikas ministrijai, kas ir kompetentas sniegt atbildes pēc būtības uz iesniegumā norādītajiem jautājumiem, ministrija iesniegumu pieņem zināšanai un izmantos savā darbā atbilstoši iesnieguma saturam.

Lai pielāgotos iedzīvotāju vājajai pirktspējai, piena pārstrādes uzņēmumi patlaban samazina produktu klāstu, pastāstīja Latvijas piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš sacīja, ka ar realizēto produktu apjomu tirgū piena pārstrādes uzņēmumi nevar pilnībā segt ražošanas izdevumus, tāpēc tiek samazināts gan realizētās produkcijas apjoms, gan klāsts. Tas skaidrojams ar patērētāju iepirkšanās paradumu maiņu, patērētājiem izvēloties vienkāršākus produktus.

Komentējot izskanējušo vēsti par uzņēmuma AS "Limbažu siers" darbības pārtraukšanu, Jānis Šolks atbildēja, ka "viņi ["Limbažu siers"] jau kādu laiku ir apturējuši darbību".

Tāpat viņš stāstīja, ka piensaimniecības nozarē uzņēmumi ir ļoti atkarīgi no iedzīvotāju pirktspējas. Tā kā Latvijā pirktspēja ir salīdzinoši vāja, piena produktu ražotājiem ar lielākiem eksporta tirgiem pašlaik ir labāks finansiālais stāvoklis.

Piena produktu ražotāji neatbalsta piena produktu iepakojuma iekļaušanu depozīta sistēmā un ir pret paplašināto depozīta sistēmu, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Ražotāji norāda, ka tās izveidei nav risinājumu un ekonomiska pamatojuma. Depozīta sistēma ļaujot panākt augstus nodošanas rezultātus atkritumiem, kam ir risks nokļūt vidē (PET, stikls, skārdenes), kā arī sniedz iespēju ražotājiem vairākas reizes izmantot dzērienu iepakojumu. Šis raksturojums neesot attiecināms uz piena produktu iepakojumu.

Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs, norāda: «Depozīta sistēma ir solis pareizajā virzienā, lai izveidotu kvalitatīvu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Latvijā. Tomēr piena ražotāji stingri iebilst pret nesen izskanējušo risinājumu veidot paplašinātu depozīta sistēmu, kurā iekļautu arī piena produktus un tetrapakas. Dotais priekšlikums mums nav saprotams - piena produktu iepakojums nav iekļauts nevienas citas valsts depozīta sistēmā vairāku iemeslu dēļ un tam nav nekāda ekonomiska pamatojuma.»

Eiropas Zaļā kursa noteiktās prioritātes mazināt CO2 emisijas transportā neglābjami attieksies arī uz lauksaimniecības kravām, sākot ar graudiem, pienu un beidzot ar tehnikas piegādēm pašiem zemes apstrādātājiem.

Visticamāk, ka līdz 2030. gadam vēl aizvien daudzviet strādāsim ar dīzeļdzinējiem, tomēr ir iespējas optimizēt izplūdes gāzu daudzumu, samazinot nevajadzīgus pārvadājumus, un tā nav lauksaimnieku radīta problēma, pauž Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Vadā šurpu turpu bez jēgas

“Es neticu, ka tuvākajos desmit gados lauksaimniekiem ražotāji piedāvās tehniku, kas spēs aizvietot dīzeļdzinējus. Ja tāda būs, tad noteikti to iegādāsies, tomēr daudz lielāka problēma ir nevis dzinēji, bet pati transporta izmantošana. Proti, preces nereti tiek vadātas milzīgus attālumus turp un atpakaļ, kamēr sasniedz lietotāju. Piemēram, Daugavpilī ražo lauksaimniecības tehniku, kuru ved uz Vāciju un vēlāk no turienes piegādā Baltijas zemniekiem. Šāda loģistikas aplamība izmaksā krietnu žūksni naudas, bet tā notiek, un šādu piemēru netrūkst,” Dienas Biznesam atklāj G. Vilnītis.

Viena no nozarēm, kas skaļi atgādina, ka darbaspēka problēma ir tiktāl uzrūgusi, ka nupat kāpj pāri bļodas malām, ir pārtikas rūpniecība.

Nozare ir būtiska Latvijas tautsaimniecības daļa, nekautrējoties var teikt, ka pat viens no tās pīlāriem, turklāt tā ir ar tradīcijām bagātu vēsturi un milzīgu attīstības potenciālu. Sevišķi, ja ņem vērā bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas, pārstrādes un eksportēšanas neizmantotās iespējas. Šajā jomā joprojām faktiski esam tikai kautrīgi iesācēji. Tajā pašā laikā pārtikas rūpnieki kopumā pēdējos gados ir palīdzējuši audzēt valsts eksporta panākumus. Domājams, tā notiks arī šogad, pārtikai dodot ievērojamu pozitīvu artavu ārējo tirgu iekarošanas kopējo rādītāju dinamikā. Tajā pašā laikā nozare joprojām ir vairāk orientēta uz iekšējo tirgu, aptuveni 67% no pārtikas un dzērienu nozarē saražotā paliek mūsu zemē. Pērn pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā paši apēdām pārtiku par 0,96 miljardiem eiro, kamēr eksportējām – par 0,47 miljardiem eiro. Eksporta karaļi tradicionāli ar lielu pārsvaru ir zivju konservi, kam seko augļu un dārzeņu pārstrādes produkti un dzērieni. Jāpiebilst, ka arī valsts ir krietni tērējusies, lai aktivizētu interesi iziet ārējos tirgos.

Latvijā šogad ir jāveicina piena pārstrādes uzņēmumu konkurētspēja, sacīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā pašpatēriņam nepieciešama tikai nedaudz vairāk kā trešā daļa no saražotā piena. Savukārt pārējais svaigpiena apmērs vai nu tiek eksportēts kā izejviela, vai arī pārstrādāts citos eksporta produktos. Līdz ar to Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem ir būtiski noturēt konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Turklāt ne tikai piena nozarē, bet pārtikas ražošanas nozarē kopumā.

Tādējādi, pēc Šolka teiktā, konkurētspējas veicināšana piena nozarei arī būs galvenais uzdevums šajā gadā.

Tāpat viņš norādīja, ka atbalsts kara radīto negatīvo seku mazināšanai arī turpmāk pārtikas ražošanas nozarei būs nepieciešams un ir svarīgi, lai atbalsts, kas izstrādāts iepriekšējās valdības laikā un paredz kopējo finansējumu 24 miljonu apmērā, pārejas periodā nepazustu.

Izdevniecība Dienas Bizness kopā ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi rīko nozares pavasara konferenci tiešsaistē “Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas”.

ES zaļā kursa ietvaros Latvijas lauksaimniecības un saistīto nozaru sektors saskaras ar vairāk izaicinājumiem, nekā to risināšanai ir pieejami finanšu līdzekļi, kas ir viens no nozares attīstības stūrakmeņiem. Ir skaidrs, ka katra no ES definētajām stratēģijām, kā piemēram, "no lauka līdz galdam", "bioloģiskās daudzveidības stratēģija", "klimata politika", "enerģētikas stratēģija" izvirza savas attīstības prioritātes un mērķus, attiecīgi iezīmējot rekomendēto aktivitāšu scenāriju ES dalībvalstīm.

Šobrīd rast līdzsvaru starp visām lauksaimniecību ietekmējošajām politikām ir gana sarežģīti, jo galapatērētājs jebkurā gadījumā būs Latvijas iedzīvotājs, kurš attiecīgi būs maksātājs.

"Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome" (LOSP) pauž sašutumu un aicina atbildīgās amatpersonas izvērtēt š.g. 7.novembrī LR Saeimā atklātā pārtikas preču pašapkalpošanās kiosku ieviešanas rezultātu, informē LOSP.

LOSP pārstāvji - lauksaimnieki un ražotāji, ir neizpratnē par Latvijas vietējā produkta teju pilnīgu neesamību pašapkalpošanās kioskā, kas atrodas LR Saeimā - vietā, kur būtu jārāda priekšzīmīgs piemērs, cik svarīgi un vērtīgi ir izvēlēties tieši vietējo produktu.

Šodiena LOSP birojā aizsākās ar vairāku lauksaimnieku zvanos un ziņās paustu izbrīnu, sašutumu un neizpratni par redzēto masu medijos. Par ziņu portālos publicēto rakstu un attēliem, kuros skaidri redzams, ka Latvijas vietējā ražojuma produktu teju nav nemaz Saeimā izvietotajā pārtikas kioskā.

LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis: "Tas ir absolūti nepareizi un nepieņemami, ka tie pārtikas produkti, kas raksturīgi mūsu valstij, nav pirmā izvēle šī kioska plauktu piepildīšanai. Kauns skatīties, ka LR Saeimā - vietā, kur tiek pieņemti valstiski atbildīgi lēmumi, tiek tirgots jogurts no Lietuvas, burkāni no Portugāles, saldējums no Francijas, vistas desiņas no Polijas utt. LR Saeima ir tā institūcija, kurai būtu jārāda piemērs - ka pirmā izvēle vienmēr ir un būs mūsu pašu lauksaimnieku, pārstrādātāju un uzņēmēju radītie produkti!"

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) piena pārstrādes nozares krīzē aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pienam un piena produktiem līdz 5%, kā arī piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, liecina LOSP Piena nozares darba grupas protokols.

LOSP pārstāvji norāda, ka situācija piena tirgū liek bažīties par piena lopkopības un piena pārstrādes nākotni Latvijā. Papildus strauji pieaugošajām ražošanas izmaksām, situāciju vēl vairāk saasina karš Ukrainā un importa pārtraukšana no Krievijas un Baltkrievijas. "Te būtisks ir fakts par minerālmēslu, lopbarības pieejamību," uzsver LOSP.

Nepārdomāta pieeja Zaļajam kursam var rezultēties ar neticamu pārtikas cenu trilleri  

Latvijā mēs varam lepoties ar daudz zaļāku un klimatam draudzīgāku zemes apsaimniekošanu...

Tāpat padomē atzīmē, ka ir parādījušās pazīmes par iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos, kā arī veikalos ir samazinājies piena un piena produktu apgrozījums. Veikali atsaka iepirkt atsevišķas preces, un pieaudzis arī mazumtirdzniecības veikalu uzcenojums, kas vidēji sasniedzis 67%.

LOSP skaidro, ka kopumā veikalu uzcenojums svārstās no 30% līdz 80%, taču ir arī produkti, kuru uzcenojums pieaudzis divkārt.

Padomē norāda, ka piena pārstrāde jau vairākus mēnešus strādā ar krīzes menedžmentu - ražošanas izmaksas, pēc LOSP biedru rīcībā esošās neoficiālās informācijas, ir palielinājušas piena produktu pašizmaksu. Turklāt importētie piena produkti ar vien vairāk kļūst grūti izkonkurējami.

Pēc LOSP paustā, šīs ir pirmās indikācijas par vietējās piena pārstrādes likvidēšanos. Turklāt pieredze rāda, ka ārvalstu piena iepircēji augstās piena iepirkuma cenas saglabā vien tik ilgi, kamēr Latvijā ir nepietiekamas piena pārstrādes jaudas.

Kā ilgtermiņa risinājumu piena pārstrādes nozares problēmām LOSP saskata Latvijai piemērot Eiropas Savienības (ES) valstu praksi samazināt PVN likmi līdz 5% pienam un piena produktiem.

Vienlaikus, pēc LOSP pārstāvju minētā, PVN likme būtu jāsamazina arī citiem Latvijai raksturīgajiem pārtikas produktiem, piemēram, gaļai, graudaugiem, proteīnaugiem, olām un zivīm. PVN likme būtu jāsamazina arī lopbarībai, minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī veterinārmedicīnas zālēm.

Tāpat LOSP aicina piena pārstrādes uzņēmumu krīzes pārvarēšanai un Latvijas piena pārstrādes saglabāšanai piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, kas vidēji nozīmē 56 eiro par katru pārstrādāto svaigpiena tonnu.

Līdztekus LOSP prasa valdībai izdot Ministru kabineta noteikumus, kuros tiktu noteikts, kā tiks nodrošināta iedzīvotājiem pieejama pārtika par adekvātu samaksu, karam Ukrainā turpinoties ilgstoši.

LOSP Piena nozares darba grupas sanāksmē, kas notika otrdien, 22.martā, pieņemtie lēmumi un aicinājumi nosūtīti Saeimai, valdībai, Finanšu ministrijai un Zemkopības ministrijai.

LETA jau vēstīja, ka Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus saistībā ar dažādu ražošanas pozīciju izmaksu kāpumu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumā izskatīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Valsts kancelejas nosūtītajā atbildē LPCS norādīts, ka ministriem jāizskata LPCS lūgums pēc finansiāla atbalsta un jāsniedz savstarpēji saskaņota atbilde. Vienlaikus norādīts, ka Zemkopības ministrijai par sniegto atbildi būs jāinformē arī Kariņš.

Tāpat ziņots, ka Zemkopības ministrija pašlaik vērtē situāciju piena produktu tirgū un analizē pieejamos datus, lai varētu izstrādāt priekšlikumus adekvātam risinājumam.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks iepriekš norādīja, ka situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots. Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus.

LPCS aicināja Ministru kabinetu rast iespēju šajā situācijā daļēji kompensēt nenosegtās, bet objektīvās izmaksas. Minimālais kompensācijas apjoms būtu 56 eiro uz vienu tonnu pārstrādātā piena. Kopējās kompensācijas apmērs būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro mēnesī. Potenciāli šāds atbalsts būtu nepieciešams par 2021.gada decembri, kā arī 2022.gada janvāri un, iespējams, februāri.

Norisinājusies Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes kopsapulce, kuras ietvaros tika ievēlēta biedrības valde.

Tāpat kopsapulcē LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis sniedza atskatu uz paveikto 2023.gadā, kā arī LOSP biedrus uzrunāja zemkopības ministrs Armands Krauze, sniedzot atbildes uz biedru jautājumiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "LOSP ir nozīmīga lauksaimniecības nevalstiskā organizācija, kas pārstāv plašu Latvijas lauksaimnieku sabiedrību. Gan Zemkopības ministrijai, gan valsts iestādēm kopumā ir būtiski konsultēties ar nozares pārstāvjiem - lauksaimniekiem, nozares ekspertiem, uzklausot dažādu nozaru viedokļus attiecībā uz lauksaimniecības politiku, tās veidošanu kā Latvijas, tā arī Eiropas līmenī. Tas ir objektīvākas un iespējami labākais veids, kā gūt pilnvērtīgu informāciju par nozari - konsultējoties ar lauksaimniekiem, kas apvienojušies profesionālā organizācijā - kas spēj paust vienotu nozares viedokli - kā organizēta lauksaimnieku pilsoniskā sabiedrība. Izsaku pateicību LOSP, kas apvieno tik plašu lauksaimnieku profesionālo sabiedrību, nodrošinot atgriezenisko saiti starp nozarēm, ražotājiem un Zemkopības ministriju."

Katrā no pārtikas nozares uzņēmumiem vidēji trūkst 10% darbinieku jeb aptuveni 3500 darbinieku visā nozarē, ceturtdien Pārtikas nozares padomes sēdē sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa norādīja, ka Latvijā pēdējo 20 gadu laikā darbaspējīgo cilvēku skaits ir dramatiski samazinājies. Situācija ik gadu kļūst sliktāka un nozare katru gadu izjutīs darbaspēka trūkumu arvien plašāk. Nozarē trūkst ražošanas līniju operatori, elektroiekrāvēja vadītāji, konditori, maizes cepēji, atslēdznieki, saiņošanas operatori un citu profesiju pārstāvji.

Viņa arī piebilda, ka vietējie uzņēmēji savstarpēji konkurē par darbiniekiem. Rezultātā atalgojums pārsniedz darbinieka produktivitāti un mazākie uzņēmumi novados paliek bez darbiniekiem. Darbaspēka trūkumu izjūt gan lielie, gan arī mazie uzņēmumi.

Zīmolu «Laima» un «Selga» īpašnieka «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons pastāstīja, ka kompānijai ik dienu pietrūkst 30-60 darbinieku un tad, kad sākas sezonas ražošana, problēma saasinās. Uzņēmums šo problēmu risina, nodrošinot transportu darbiniekiem no Bauskas, kā arī attālākiem reģioniem. Tādējādi nākas sacensties par darbaspēku ar uzņēmumiem, kas atrodas ārpus Rīgas. Tuvāko 2-3gadu laikā saistībā ar uzņēmuma akcionāru plānotām investīcijām uzņēmumam papildus būs nepieciešami 100-200 darbinieku, taču, redzot darbaroku trūkumu, akcionāram jāsāk domāt, vai investēt Latvijā.

Pēc neliela samazinājuma vasarā tagad vidējā piena iepirkuma cena atkal pieaug, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā vidējā piena iepirkuma cena šā gada septembrī salīdzinājumā ar augustu ir pieaugusi par 6%, bet gada laikā ir kāpusi par 50%, liecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) provizoriskie dati.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks pauda, ka šā gada septembrī vidējā piena iepirkuma cena bija 318 eiro par tonnu un svārstību ietvaros tā ir nedaudz pieaugusi salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Piena iepirkuma cena šā gada septembrī pārsniegusi arī vēsturiski augstāko līmeni - rekordu 2013.gadā, kad tā bija 315 eiro par tonnu. Savukārt ES vidējā piena cena septembrī sasniedza 358 eiro par tonnu, liecina Eiropas piena tirgus apskats. LPCS valdes priekšsēdētājs arī norādīja, ka turpmākajos mēnešos piena iepirkuma cena svārstīsies, bet ar augšupejošu tendenci, vēsta LETA. Līdz ar to arī oktobrī vidējā piena iepirkuma cena varētu vēl nedaudz pieaugt, bet kopumā saglabāsies līdzīga cenai septembrī. AS Smiltenes piens padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece uzsver, ka piena izejvielas tirgū cenu šūpošanās ir lielāka nekā gatavo piena produktu tirgū. «Nav noslēpums, ka visos veikalu tīklos piena produktu cenu apstiprināšana notiek vairākus mēnešus, līdz ar to mēs nevaram ātri reaģēt uz cenu svārstībām un tajā laikā esam spiesti dzīvot paši uz savām rezervēm,» komentē Gita Mūrniece. Smiltenes piena dati rāda, ka šā gada oktobrī piena iepirkuma cena bija par 29 % augstāka nekā 2016. gada oktobrī. Te gan jāņem vērā fakts, ka pēc ilgstošas turēšanās zemā līmenī tieši pērn septembrī sākās straujš piena cenas kāpums, ko ietekmēja pieprasījuma pieaugums pēc izejvielas.

"Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome" (LOSP) atbalsta "Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības" (LPCS) biedru lēmumu virzīt likumdevējam iniciatīvu par PVN likmes samazināšanu piena produktiem uz 5%, ceturtdien paziņots tiešsaistes konferencē "Latvijas zeme - ilgtermiņa attīstības perspektīvas".

"Pircēji un zemnieki būtu divi galvenie ieguvēji no PVN likmes samazināšanas piena produktiem. Pircējiem produkti kļūtu pieejamāki, un, iespējams, pieejamība palīdzētu atgriezt vēlmi izvēlēties vietējos produktus, jo nereti "izvēlies vietējo produktu" patriotisms ir pārāk dārgs. Savukārt zemniekiem šāds solis esošajos krīzes apstākļos atgrieztu tik ļoti nepieciešamo optimismu par tālāko, jo PVN samazināšana veicinātu pēc būtības pareizāku ienākumu sadalījumu starp zemnieku, pārstrādātāju, tirgotāju un valsti. Tas ir ilgtspējīgs risinājums, kādu nesniedz vienreizējie atbalsta mehānismi," teica LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

"Teju visas Eiropas Savienības dalībvalstis jau ir ieviesušas samazināto PVN pārtikas produktiem. Šajās valstīs iedzīvotāju dzīves līmenis ir daudz augstāks, nekā Latvijā, tomēr tās nesaskata nekādu apdraudējumu valsts budžetam un ir pretimnākošas iedzīvotājiem. Arī mums uz to ir jātiecas. Ieviešot samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, ir konstatēta acīmredzama pozitīva ietekme - palielinājusies darba alga nozarē par 10%, mazinājusies ēnu ekonomika, palielinājies produktu pārdošanas apjoms," ieguvumus uzskaitīja E.Treibergs.

Piena produktu eksporta vērtība sasniedz rekordaugstu apjomu, pieaugumu dod izdevīgās cenas, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Piena produktu eksports pēc provizoriskām ziņām pērn sasniedzis rekordvērtību – 143 miljonus eiro, kas ir par 32 % vairāk, nekā 2016. gadā. Kopumā 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, piena produktu eksports par 13 047 tonnām jeb 15,67 miljoniem eiro pārsniedz piena produktu importu.Kopumā pagājušajā gadā tika eksportēti 90 tūkstoši tonnu piena produktu, neskaitot svaigpienu, kas gan ir par 9 % mazāk, nekā 2016. gadā.

«Piena nozarē bija ilgstoša krīze, ko esam pārdzīvojuši. Piena cena beidzot paaugstinājās, kas notika uz fona, ka atsevišķu piena produktu cenas visā pasaulē kāpa. Tas saistīts ar eksportu. Sviestam un saldajam krējumam tirgos bija rekordaugstas cenas, kas atstāja iespaidu uz nozari kopumā gan pozitīvi, gan ar zināmu problemātiku. Ja pienā vidēji ir ap 4 % tauku un taukus gan sviesta, gan saldā krējuma veidā varēja pārdot neierobežoti par labu cenu, tā ir medaļas saulainā puse. Otra puse – paliek pāri vājpiens, no kā jāražo produkcija. Piena pulveru, tajā skaitā sūkalu pulvera cenas bija krietni vien zemākas. Jārēķinās, ka Eiropā gada garumā sausais vājpiens, kas tika iepirkts intervencē krīzes brīdī, bija nepilni 400 tūkstoši tonnu, kas vēl nav realizēts un stāv noliktavās. Tas ir milzīgs apjoms, kuru ielaižot tirgū, var būt katastrofa. Eiropas Komisija labi saprot, ka to darīt nedrīkst. Tā ir nezināma lieta un grūti pateikt, kā tā tiks risināta. Tāda precedenta nav, ka tik liels apjoms bijis iepirkts intervencē. Turklāt produkta tirgus cena bija zemāka par iepirkuma cenu intervencē un tā ir medaļas otra puse,» kopējo situāciju raksturo Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) Jānis Šolks.

No 1995. gada līdz šodienai – 2022. gada septembrim, Latvijas eksporta importa bilance nemainīgi bijusi negatīva un summāri veido 64,2 miljardus eiro.

Līdz 2021. gada beigām šis skaitlis bija 60,5 miljardi, bet šā gada astoņos mēnešos Latvija ir pārspējusi visas iespējamās negatīvās gaidas, gandrīz četri miljardi mīnusos, kas ir vismaz divas reizes vairāk nekā jebkad iepriekš.

Tirdzniecības bilance kā valstisks mīnuss

Lai arī kā nesamudžinātu stāstus par makroekonomiku, par iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un valsts budžeta veidošanos, nav iespējams noslēpt vienkāršu patiesību, Latvija visu laiku ieved preces un pakalpojumus par lielāku summu nekā izved. Proti, valstī ik gadu veidojas labumu deficīts naudas izteiksmē, kas ir jāaizpilda ar citām metodēm nekā preču un pakalpojumu ražošana. Jo lielāka summa gadā aizplūst no valsts, jo vairāk naudas līdzekļu jāieved, izmantojot šīs citas metodes, citādi mēs nonāktu situācijā, kad rindai preču cenas pieaugtu tik lielas, ka vairums tās nespētu iegādāties. Visticamāk, pienāktu kritisks brīdis, kad vajadzētu runāt arī par valsts maksātnespēju.