#PVN samazināšana Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem ietekmēs ne tikai dārzeņu un augļu cenas veikalos.

PVN samazināšana Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem ietekmēs ne tikai dārzeņu un augļu cenas veikalos, bet arī naudas plūsmu saimniecībās un īpaši padara daudz neizdevīgāku «pelēkā tirgus» un PVN shēmotāju darbību. Līdz ar to vieta tirgū atbrīvosies vietējai produkcijai.

Rezolūciju ar šādu secinājumu piektdien pieņēma Latvijas Dārzkopji 25. konferencē Bulduru Dārzkopības vidusskolā.

Parasti progresīvu lēmumu pieņemšanā Latvija ir daudz piesardzīgāka par kaimiņiem - Lietuvu un Igauniju.

Rezulūcijā norādīts, ka ar atzinību un prieku Latvijas dārzeņu, augļu un kartupeļu audzētāji uzņēma ilgi gaidīto lēmumu par samazināto - 5% - PVN likmes ieviešanu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām, dārzeņiem un kartupeļiem. «Samazināts PVN svaigai pārtikai, ne tikai dārzeņiem un augļiem, jau daudzus gadus ir 24 no 28 ES valstīm. Dažās valstīs svaigai pārtikai PVN vispār nepiemēro. Parasti progresīvu lēmumu pieņemšanā Latvija ir daudz piesardzīgāka par kaimiņiem - Lietuvu un Igauniju. Šobrīd ir rets precedents un Latvija pieņēmusi šādu lēmumu pirmā Baltijā,» teikts rezolūcijā. Lēmums ietekmēs ne tikai dārzeņu un augļu cenas veikalos, bet arī naudas plūsmu saimniecībās un īpaši padara daudz neizdevīgāku «pelēkā tirgus» un PVN shēmotāju darbību. Līdz ar to atbrīvosies vieta tirgū vietējai produkcijai.

Lielveikalos trūkst vietējo burkānu, sīpolu, biešu un citu dārzeņu.

Tas ir saistīts ar dārzeņu audzētājiem nelabvēlīgo tirgus situāciju vairākus iepriekšējos gadus, kad lielākā daļa bija spiesti strādāt ar zaudējumiem, informē Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe. Tāpēc ražotāji esot piesardzīgi un neražo dārzeņus ar lielu rezervi un arī nesteidzoties ar agrās ražas kultūru sēšanu, kas ir ar lielākām ražošanas izmaksām. Tāpat vēlais un aukstais pavasaris aizkavēja ierastos darbus un tāpēc kavējas Latvijas agrās ražas dārzeņu ienākšana tirgū, komentē tirgus eksperte.

Dārzeņu audzētāji atzīst, ka tieši vēlais pavasaris šogad ir viens no iemesliem, kāpēc aizkavējās sēšana un dēstīšana un jaunās ražas sagaidāmas vēlāk. «Vēlais pavasaris dara savu. Jau varēja būt jaunās bietes ar lapiņām, bet tās būs vēlāk. Visas dārzeņu pamatpozīcijas sagaidāmas pēc Jāņiem,» situāciju komentē z/s Galiņi līdzīpašniece un Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa. Arī kooperatīvās sabiedrības Baltijas dārzeņi izpilddirektors Jānis Bušs apstiprina, ka jaunās sīpolu, burkānu, biešu un kartupeļu ražas gaidāmas pēc Jāņiem. Viņš gan piebilst, ka jūnijs jau tradicionāli ir mēnesis, kad iepriekšējā gadā izaudzētā raža jau ir realizēta, bet jaunā vēl nav nogatavojusies. Tiesa, spriežot pēc citu ražotāju paustā, šis gads ir bijis īpašs izņēmums, jo uz lauka dārzkopji tikuši trīs nedēļas vēlāk, nekā ierasts, bet agro dārzeņu ražas varētu nogatavoties divas nedēļas vēlāk par ierasto laiku. J. Bušs nenoliedz, ka audzēšanas apjomus dārzkopji plāno piesardzīgi, ņemot vērā to, ka lielveikalus lielākoties interesē salīdzinoši lētāks dārzeņu imports. Elvi pārstāve Evija Baula gan skaidro, ka šobrīd no jaunās ražas dārzeņiem, kas audzēti Latvijā, Elvi pircējiem piedāvā garos gurķus, lauku gurķus, dažādu veidu tomātus, rabarberus, dažādu veidu salātus, zaļos lociņus un redīsus. Šīs nedēļas beigās būšot arī vietējās dilles un kabači, bet pirmsjāņu nedēļā Elvi veikalos parādīsies Latvijā audzētie kāposti. Jaunās ražas burkānus zemnieki gan solot ap jūlija vidu un, ņemot vērā, ka pavasaris šogad iestājās vēlāk kā citkārt, nedaudz aizkavēsies arī sīpolu un biešu raža.

Zemgales rajona tiesa pasludinājusi augļu un dārzeņu tirdzniecības kompāniju SIA "Jelgavas augļi" par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Par kompānijas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Kalvis Vanags.

Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram līdz 2021.gada 16.martam.

Maksātnespējas process "Jelgavas augļi" pasludināts pirmdien, 15.februārī.

LETA jau ziņoja, ka pērn Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nopietnu higiēnas prasību pārkāpumu dēļ septembra vidū apturēja "Jelgavas augļu" dārzeņu apstrādes ceha darbību. Uzņēmums piegādāja produktus arī SIA "Baltic Restaurants Latvia", kas ir ēdinātājās vairākās izglītības iestādēs, tostarp Siguldā, kuras apkaimē dažādas zarnu infekcijas slimības septembrī konstatētas 46 iedzīvotājiem, tostarp 39 bērniem.

Šonedēļ mācību iestādēs sāk darboties programmas Skolas auglis jaunā sezona. Skolēni trīs dienas nedēļā bez maksas saņems kādu augli vai dārzeni. Zemnieki norāda, ka faktiski laucinieki no programmas tiekot izspiesti, jo pretendēt uz augļu un dārzeņu piegādi var ne tikai tiešie ražotāji, bet arī skola, pašvaldība un ikviens starpnieks, kurš tos iepircis, trešdien vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Jau vairākus gadus programmā Skolas auglis iesaistījušies Durbes novada dārzkopji Rihards un Dagmāra Kokini. Viņu audzētos ābolus un bumbierus skolās slavē, un saimnieki iepriekš ar šo iespēju bija diezgan apmierināti.

«Tur nav kārtības ar likumdošanu,» secina R. Kokins, kurš darba mūžu aizvadījis tieslietu sistēmā. ES programmai doto naudu administrē Lauku atbalsta dienests (LAD), un tā esot domāta lauku ražotāju atbalstam. Taču faktiski laucinieki no programmas tiekot izspiesti, jo pretendēt uz augļu un dārzeņu piegādi var ne tikai tiešie ražotāji, bet arī skola, pašvaldība un ikviens starpnieks, kurš tos iepircis. «Ne viņš sēj, ne pļauj, bet piegādā skolai.» No zemniekiem šie pārpircēji cenšoties iegādāties preci pēc iespējas lētāk, piemēram, solot 30–40 centus par kilogramu. Bet no ES viņi saņemot 1,10 eiro par piegādāto kilogramu.

Brokastis ir dienas pirmā ēdienreize, kurai jānodrošina aptuveni 20-30% no dienā ieteicamā kopējā uzturvielu daudzuma. Bērniem un skolas vecuma pusaudžiem veselīgas brokastis ir īpaši svarīgas, jo apgādā organismu ar normālai attīstībai, funkcionēšanai un ikdienas aktivitāšu veikšanai nepieciešamo enerģiju. Kārtīgas brokastis samazina vēlmi aizstāt tās ar neveselīgām uzkodām.

Veselīgas brokastis – svarīgākie pamatlikumi

Veselīgu brokastu pamatā ir labi sabalancētas uzturvielas, kas nodrošina dienā nepieciešamo enerģijas daudzumu un veicina vielmaiņu bez izsalkuma sajūtas. Ideālā rīta maltītē jāiekļauj olbaltumvielas, saliktie ogļhidrāti, tauki, kā arī vitamīni un minerālvielas.

• Olbaltumvielas – veido, atjauno un aizsargā organisma audus, uztur muskuļu masu un rada sāta sajūtu. Veselīgu brokastu pagatavošanai, nepieciešami produkti ar augstu obaltumvielu saturu piem: olas, biezpiens ar zemu tauku saturu, bezpiedevu jogurts, piens.

• Saliktie ogļhidrāti – nodrošina enerģiju un ir svarīgs šķiedrvielu avots gremošanas sistēmai. Ogļhidrātu avoti: pilngraudu maize, auzu pārslas, putraimi, brūnie rīsi un svaigi augļi.

Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA Silu kudra saņēmusi no bankas Citadele 300 000 eiro lielu kredītu, kas ieguldīts uzņēmuma attīstībā. Jau šī gada novembrī Smārdes pagastā, Engures novadā uzņēmums atklās jaunu, uz mazo dārzkopju vajadzībām orientētu kūdras substrāta ražošanas līniju, informē bankā.

« Sākot sadarboties ar SIA Silu kudra Smārdes pagastā, augstu novērtējām jau paveikto salīdzinoši specifiskajā nozarē, kur uzņēmumam ir ne tikai pieredze un stabils gatavās produkcijas tirgus ar 98% lielu noietu ārzemēs, bet arī pārliecinošs biznesa plāns nākotnē,» uzsver Citadeles Rietumu reģiona vadītāja Baiba Freināte.

«Līdz šim aptuveni 60 veidu kūdras substrātu piedāvājām profesionāļu vajadzībām – lielajām siltumnīcām, kokaudzētavām un līdzīgiem uzņēmumiem, bet ceturto ražošanas līniju atklāsim, lai dārzkopjiem un telpaugu kopējiem tik nozīmīgo kūdras substrātu piedāvātu arī nelielos – 20 līdz 80 litru iepakojumos. Pašreiz būvējam un aprīkojam ar iekārtām jauno ražotni. Līdz ar paplašināšanos radīsim vēl vismaz trīs, četras jaunas darbavietas,» norāda SIA Silu kudra valdes loceklis Andris Ritenis. Viņš septembrī arī kļuvis par uzņēmuma vienīgo īpašnieku.

Eiropas komisija (EK) nolēmusi sniegt 125 miljonu eiro lielu atbalstu lauksaimniekiem, kurus negatīvi ietekmē Krievijas noteiktais produktu embargo. Palīdzību saņems tomātu, burkānu, puķkāpostu, kivi, un vēl citu dārzeņu un augļu audzētāji. Tomēr, kā norāda nozares pārstāvji, visticamāk, mūsu lauksaimnieki paliks bešā, jo Latvija un Krievija konkrētos produktus eksportē ļoti niecīgos apjomos, otrdien raksta laikraksts Diena.

Zemkopības ministrijas pārstāve Dagnija Mucenieces Dienai atklāj, ka pagaidām precīzi eksporta apjomi uz Krieviju tieši šai produktu kategorijai netiek izdalīti, vien redzams, ka eksports ir ļoti niecīgs. «Zemkopības ministrs šobrīd vairāk runā par to, kā nodrošināt pēc iespējas lielāku ķēžu atbalstu, lai mūsu zemkopjiem ir, kur realizēt savu produkciju,» norāda Muceniece.

Savukārt asociācijas Latvijas dārznieks vadītājs Jānis Bērziņš pauž sašutumu par EK iecerēto kompensāciju kārtību: «Mēs esam vienotā tirgus telpā. Ja tagad kādām valstīm sniegs atbalstu, citām ne, tā ir tirgus kropļošana. Šobrīd ieguvēji ir tie, kas eksportēja uz Krieviju. Dārzkopji un augļkopji cīnījās vietējā tirgū un tagad nesaņems neko, bet tirgus jau principā būs pārpildīts ar Polijas un Ukrainas lētajiem dārzeņiem.»

"Samazinātās 5% PVN likmes atcelšana Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir ņirgāšanās par nozari. Faktiski, dārzkopības nozare tiks "sabradāta" no valdības puses," uzskata Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.

M. Rudzāte atzīst, ka šī gada sezona augļkopības nozarei bijusi izteikti nelabvēlīga. Vēlais un aukstais pavasaris ar gandrīz astoņu dienu ilgu salu maijā burtiski iznīcināja gandrīz visas augļkoku un ogulāju plantāciju ražas. Līdz ar to Latvijā šogad gandrīz nav dzērveņu, melleņu, ķiršu, pavasara aveņu, plūmju, cidoniju un smiltsērkšķu. Zaudējumi bijuši arī tiem zemeņu audzētājiem, kuri ogas audzē uz lauka. Savukārt zemeņu audzētāji, kuri ogas audzē segtajās platībās, saskārās ar strauju karstumu vasarā, kas būtiski saīsināja ražas ilgumu.

"Šis gads ir bijis traģisks neprognozējamo laika apstākļu dēļ. Ne velti nozarei piešķirts atbalsts no Eiropas savienības līdzekļiem, bez kuriem daudziem audzētājiem būs sarežģīti izdzīvot un sagatavoties nākamajai sezonai," pauž M. Rudzāte, atklājot, ka šogad augļkopības nozarē tika piedzīvots 60% ražas kritums, bet atsevišķās saimniecībās pat 90%.

No 24. līdz 26.septembrim Latvijas Dabas muzejā apskatāmi vairāk nekā 100 dažādu vīnogu paraugu un vērtējami Latvijas augļu vīni, informē muzejā.

Lai arī šogad vīnogu audzētājiem dārzos jāsastopas ar nopietniem miltrasas postījumiem un laika apstākļu dēļ ogas ienākušās vēlāk, dārzkopji izstādei sarūpējuši plašu klāstu Latvijā audzētu vīnogu paraugu no Bauskas, Viesītes, Pūres, Sabiles, Rendas un citām vietām. Eksponētie vīnogu šķirņu paraugi iegūti dažādos audzēšanas apstākļos - atklātā laukā, dārzā, pie sienas vai siltumnīcā.

Dabas muzejā savu veikumu apmeklētājiem izrādīs selekcionārs Gunvaldis Vēsmiņš, kolekcionāri Gvido Dobelis, Gatis Kužums, Ģirts Miķelsons, Ēvalds Piļka, bioloģiskās saimniecības vadītāja Gunta Niedra, Sabiles Vīna kalna kopēja Smaida Dzērve, vīnkopji Mārtiņš Barkāns, Mārtiņš Vāgners kopā ar Valdi Bierānu, kā arī citi vīnogu audzētāji.

Nosaukumu «substrāts» turpmāk vairs nevarēs izmantot, lai apslēptu mēslošanas līdzekļus vai bīstamus atkritumus. Lai regulētu substrātu izmantošanu, paredzēts veikt grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā.

Grozījumus otrdien atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Jāatgādina, ka pašlaik Latvijā nav normatīvo aktu, kas regulē substrātu apriti.

Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības resursu nodaļas vecākā referente Aiga Mitre stāsta, ka pēdējā laikā ir aktualizējies jautājums par apritē esošo substrātu kvalitāti. Proti, ir konstatēti vairāki gadījumi, kad uz iepakojuma rakstīts «substrāts», taču, izvērtējot marķējumu, redzams, ka tiek tirgoti mēslošanas līdzekļi, kas darīts, lai tie nebūtu jāreģistrē Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas mēslošanas līdzekļu valsts reģistrā. Tāpēc problēmas risināšanai nepieciešams noteikt prasības un kontroles procedūru substrātu apritei.

Stāsts ir par pavisam nevainīgu Latvijas Radio 1 raidījumu 8. februārī Kā labāk dzīvot, kurā Ekodizaina kompetences centra speciāliste Jana Simanovska publiskoja neatkarīgu pētījumu par pesticīdu atliekvielām Latvijas ābolos, burkānos un kartupeļos.

Jautājums, kādēļ tiek pētīti tikai Latvijas lauksaimnieku audzējumi, bet citu Eiropas valstu lauksaimnieku audzējumus nepēta, tā arī paliek neatbildēts pēc būtības. Iespējams, tādēļ, ka tādas pašas pesticīdu atliekvielas būtu arī uz teju visiem citiem dārzeņiem.

Par nozīmīgu J. Simanovska uzskatīja paziņot, ka Latvijas dārzkopji smidzina savus dārzus, piebildīšu – ar Latvijā likumīgi atļautiem augu aizsardzības līdzekļiem un šie līdzekļi uz dārzeņiem ir atrodami likumīgi pieļautā daudzumā.

Doktore vides inženierzinātnēs J. Simanovska nesaprot, kādēļ daži to dara, bet citi nē, lai gan atbildes ir Latvijas lauksaimniecības uzbūvē. Ir integrētā lauksaimniecība, kurā lieto vairumu augu aizsardzības līdzekļu, un bioloģiskā lauksaimniecība, kurā lieto tikai dažus. Manuprāt, šo apzināto neziņu LR ēterā pētniece pauž tikai ar vienu mērķi – lai radītu iespaidu, ka Latvijas dārzeņu audzētāji indē putnus, tārpus, dzīvniekus un pat cilvēkus. Uzsvars ir uz vārdiem «radīt iespaidu», jo raidījumā valsts speciālisti atzīst, ka pesticīdu atliekvielas uz augiem atrastas ļoti nelielā koncentrācijā. Te arī ir laba J. Simanovskas piebilde – uz dažiem augiem atrastas pat piecu pesticīdu atliekvielas. Koncentrācija vairs nav būtiska, to tāpat ir tik daudz, ka cilvēkiem kļūst bail.

Projektā Tradicionālo augļu, dārzeņu un dekoratīvo augu šķirņu atjaunošana: vēsturisko dārzu tūrisms jeb saīsināti - Vēsturiskie dārzi tūrismā, apvienojusies dārzkopības un tūrisma profesionāļu komanda – Latvijas un Lietuvas dārzkopības institūti, muzeji un lauku tūrisma asociācijas, lai kopīgiem spēkiem radītu jaunu, uz vēsturisko dārzu vērtībām balstītu tūrisma piedāvājumu.

Kopīgais mērķis ir izcelt dārzkopības tradīcijas un iesaistīt tūrisma piedāvājumā dārzus, kuros tiek audzētas tradicionāli Latvijas un Lietuvas dārzos sastopamās, kā arī mūsu dārzkopju selekcionētās augļu, dārzeņu, garšaugu un puķu šķirnes. Šajā projektā ir vēlme panākt, lai selekcionāri un dārzkopji atver savus dārzus apmeklētājiem un parāda vietējo, vēsturisko šķirņu priekšrocības un labās īpašības.

Projekts tiek realizēts Interreg Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam ietvaros no Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF). Kopējais projekta budžets visiem iesaistītajiem projekta partneriem (6 partneri) ir 830 733.23 eiro, no tā 706 123.23 eiro ERAF finansējums.

Aizbraukušie tautieši iecirtuši robu darba tirgū, un pašlaik darbaspēka izsīkums vērojams vairākās nozarēs; izskan aicinājumi ievest viesstrādniekus gan no bijušajām PSRS valstīm, gan no eksotiskām zemēm

«Lauksaimniecība jau ilgstoši izjūt darbaspēka nodrošinājuma problēmu. Īpaši aktuāli tas ir dārzeņkopības un augļkopības sektorā. Daudzi dārzkopji jau pagājušajā gadā ar grūtībām novāca ražu, jo nebija, kas strādā,» DB apgalvo biedrības Zemnieku saeima (ZSA) valdes locekle un kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa. «Kamēr saimniecības nebūs spējīgas samaksāt konkurētspējīgu atalgojumu, tikmēr situācija neuzlabosies, tāpat kā jebkurā citā nozarē. Kā saimniecības padarīt spējīgas atalgot labu un kvalitatīvu darbinieku – tas jau ir daudz kompleksāks jautājums,» papildina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Krista Garkalne.

Lai gan augļu un dārzeņu ražu Eiropas Savienības (ES) valstīs šajā sezonā ietekmēja sausums, kopumā ražas bijušas pietiekami labas. Vienlaikus vairumā ES valstu, tostarp arī Latvijā, lielveikali cenšas nospiest maksimāli zemas iepirkuma cenas, mazinot zemnieku ienākumus līdz kritiskam līmenim, aģentūrai LETA atzina kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Viņa norādīja, ka situācija analizēta nupat notikušajā ES nevalstiskās organizācijas Copa/Cogeca darba grupā. Tajā Latvijas pārstāve norādīja, ka šajā sezonā ļoti būtiska ir iekšējā tirgus nosargāšana un sakārtošana.

Salīdzinājumā ar pērno gadu, kad dārzeņu cenas būtiski samazināja lētais imports, šogad cenas pieņemamā līmenī ir atgriezušās tomātiem, gurķiem, burkāniem un sīpoliem, bet zemākas ir kāpostiem. Tirgus nav prognozējams, ir pārāk lielas svārstības, kur dārzeņu pārprodukcija mainās ar to trūkumu, un zemniekiem grūti prognozēt stabilu ražošanu, sagatavot biznesa plānus, kalkulēt naudas plūsmu. Šādā situācijā būs apgrūtinoši pavasaros saņemt apgrozāmo līdzekļu kredītus no bankām un plānot attīstību, sacīja Strazdiņa.

Līdz 30. novembrim lauksaimnieki var reģistrēt laukstrādniekus.

Sezonas laukstrādnieku modulis ir pieejams LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā – saimniecības sezonas laukstrādniekus var reģistrēt EPS, informē Lauku Atbalsta dienestā (LAD). To var veikt saimniecības, kas darbojas augļkopības un dārzeņkopības nozarēs, kā arī nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos.

Sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīms būtiski samazina nodokļu slogu tiem cilvēkiem, kas tiek nodarbināti tieši sezonas rakstura darbos augļkoku, ogulāju un dārzeņu audzēšanā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis ir 15% apmērā no laukstrādnieka nopelnītā atalgojuma. Iepriekš augļkopji un dārzkopji ļoti atzinīgi novērtēja šo kārtību, kas ļauj ātri un vienkārši reģistrēt sezonas darbiniekus.

Ikviens dārznieks sapņo par košu un ziedošu dārzu, kas katru dienu priecē acis. Tomēr dārza iekārtošanai ir nepieciešamas prasmes: dobju plānošana, piemērotu augu izvēle un dārza laistīšana. Bieži vien dobju plānošanu un augu izvēli saimnieki uztic dārzniekam, jo darbs prasa lielu pieredzi. Savukārt laistīšana vienmēr gulstas uz paša dārzkopja pleciem. Lai svarīgo dārza darbu daļu padarītu maksimāli efektīvu, arvien vairāk tiek izvēlas laistīšanas sistēmas. Un ne velti – tās ļauj ietaupīt gan ūdeni, gan dārzkopja laiku.

Laistīšanas sistēmu iespējas

Kā vēsta ekonomikas likumi – kur pieprasījums, tur piedāvājums. Pēdējo gadu laikā laistīšanas sistēmu piedāvājums ir trīskāršojies, jo dārzkopji ir saredzējuši to priekšrocības un ir audzis pieprasījums.

Pirmkārt, laistīšanas sistēma ļauj uzstādīt laiku, kad nepieciešama laistīšana. Vairums sistēmu piedāvā izvēlēties līdz pat 4 laistīšanas laikiem. Tāpat laistīšanas sistēmas ļauj noteikt, kuras dārza zonas jālaista (parasti sistēmām ir 4-6 zonas). Piemēram, gurķu dobe siltumnīcā jāaplaista katru dienu, bet tomāti – tikai katru trešo dienu. Protams, atkarībā no laikapstākļiem. Tādējādi dārzkopis ietaupa laiku un izvairās no muguras sāpēm, kuras bieži piemeklē, ja dobes laista ar lejkannu.

Lauksaimnieki ir satraukušies par kailsala ietekmi uz sējumiem, kā dēļ daļu platību pavasarī var nākties pārsēt.

Sals ir liels, un problēma ir tā, ka šobrīd nav sniega, situāciju raksturo Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. Problēmas ar sējumiem varētu būt gan Zemgalē, gan daļā Kurzemes.

Zinās pavasarī

Iepriekš bijusi sajūta, ka ar sējumiem viss būs labi, jo pagājušā gada rudens bija labvēlīgs laicīgai ziemāju sējai un tas devis iespēju sējumiem uzkrāt barības vielas vēl pirms gaidāmās ziemas, taču šobrīd situācija vairs neesot tik cerīga. Proti, gaisa temperatūra, kas ir zemāka par -20 grādiem, var nodarīt kaitējumu sējumiem, īpaši rapšiem un graudaugiem – tām šķirnēm, kas ir mazāk izturīgas pret salu. O. Balodis atzīst, ka zemnieki gan izglītojas un aizvien vairāk sēj izturīgāku šķirņu sēklas, taču risks pastāv.

Turpmāk šķirņu kolekcionāru darbība vairs netiks regulēta.

To paredz EK pieņemtais regulas projekts, kas vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentam. Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības resursu nodaļas vadītāja vietniece Marija Smirnova skaidro, ka jaunās regulas projekts pilnveido un aizstāj 12 direktīvas par sēklu un pavairojamā materiāla ražošanu un tirdzniecību.

Regulas projekts paplašina sēklu patērētāja iespējas sēklu izvēlē, tai pat laikā nodrošina, ka komerciālā augu reproduktīvā materiāla šķirnes ir atšķirīgas, viendabīgas un stabilas, skaidro M. Smirnova. Regulas projektā paredzēta vispārējā šķirņu reģistrācijas kārtība, bet tradicionālām šķirnēm ir samazinātas prasības salīdzinājumā ar pašreiz pastāvošajām normām. Tāpat paredzēts samazināt šķirnes reģistrācijas izmaksas, piešķirot operatoriem jeb selekcionāriem plašākās iespējas piedalīties šķirnes novērtēšanā. Pēc ZM pamatojuma šķirņu kolekcionāru darbība jeb tā saucamā apmaiņa ar sēklām ir izņemta no regulas sfēras un tas nozīmē, ka šī joma vairs netiks regulēta.

Pārtikas un veterinārais dienests konstatējis, ka SIA «Jelgavas augļi» ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kam Rīgas izglītības iestādēm jānodrošina zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstoši dārzeņi, patiesībā piegādājis neatbilstošu gan citvalstu, gan pašmāju produkciju.

Aizdomas par uzņēmuma negodprātīgo rīcību dienestam radušās pēc tam, kad pārbaužu laikā dažādās Rīgas izglītības iestādēs konstatēti nemarķēti dārzeņi, par kuru izcelsmi un atbilstību zaļā publiskā iepirkuma prasībām nebija iespējams pārliecināties.

Turpinot pārbaudes, noskaidrojās, ka nemarķēto produkciju ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem kā zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstošu piegādājis uzņēmums «Jelgavas augļi».

Pārbaudes laikā uzņēmuma noliktavā konstatēti dārzeņi - burkāni, kartupeļi, bietes un citi, kas fasēti maisos bez marķējuma.

Pārbaudot pārtikas preču piegādes līgumus, atklāts, ka klientiem – ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas apkalpo Rīgas izglītības iestādes, SIA «Jelgavas augļi» piegādājis gan citvalstu dārzeņus, gan it kā vietējās saimniecībās audzētu, taču nemarķētu, vai arī ar maldinošu marķējumu marķētu, tādēļ neizsekojamu produkciju, par kuras izcelsmi un atbilstību zaļā publiskā iepirkuma prasībām nav iespējams pārliecināties.

Uzņēmumu «Ziedi un čipsi» izveidojušas trīs ģimnāzistes - Patrīcija Anna Vavilova, Elizabete Šilēna un Patrīcija Šteinberga apvienojušās, lai kopīgiem spēkiem parādītu, cik stilīgi un ērti var patērēt dārzeņus un augļus ikdienā.

Uzņēmuma saknes meklējamas skolēnu biznesa un ekonomikas simulāciju spēles «Bizness24h» konkursa fināla kārtā, kurā bija uzdevums izveidot produktu, kas visīsākajā laikā spētu nodrošināt vislielāko apgrozījumu. Biznesa portālam db.lv uzņēmuma pārstāves stāsta, ka septiņu mēnešu laikā apgrozījums sasniedzis gandrīz 5000 eiro, no kuriem peļņa ir aptuveni 4000 eiro.

Meitenēm radusies ideja sekot pasaules tendencēm un sabiedrības pastiprinātajai interesei par veselīgu dzīves veidu. Izmantojot Latvijā pieejamos dārzeņus un augļus, tika radīts produkts, kas nesatur e- vielas. Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem, šobrīd uzņēmumam ir izdevies atrast īsto tehnoloģiju.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) piemērojis 250 eiro naudas sodu uzņēmumam «Jelgavas augļi», kurš Rīgas izglītības iestādēm piegādājis citvalstu un pašmāju produkciju tā vietā, lai nodrošinātu zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstošus dārzeņus, aģentūrai LETA pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

«Par maldinošas informācijas sniegšanu par preces izcelsmi, PVD »Jelgavas augļi« piemērojis 250 eiro naudas sodu,» sacīja Meistere.

LETA jau ziņoja, ka saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem zaļā publiskā iepirkuma jomā, PVD uzņēmumā «Jelgavas augļi» aprīlī apturēja 12 tonnu dārzeņu izplatīšanu un sāka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Uzņēmuma valdes loceklis Igors Sidorišins aģentūrai LETA iepriekš pieļāva, ka uzņēmums ir nepareizi nomarķējis daļu produkcijas. Vienlaikus viņš apgalvoja, ka visi piegādātie dārzeņi, izņemot burkānus, audzēti Latvijā. Uzņēmums, tiekoties ar PVD, sola pierādīt dārzeņu izcelsmi ar atbilstošām pavadzīmēm. «Katram uzņēmumam ir grūtākas dienas, kad ir daudz pasūtījumu un var kļūdīties,» teica Sidorišins.

Mārupes bioloģiskās pārtikas veikaliņš Unce eko un dabas lietas tagad ir pārstāvēts arī Rīgas centrā.

Veikalā visvairāk pirktās preces ir augļi, dārzeņi un zaļumi. Tiem arī ir plašākais sortiments – 150 līdz 200 dažādu pozīciju. «Kādreiz mazāk, kādreiz vairāk – atkarībā no sezonas,» saka Madara Kārkliņa, veikala Unce eko un dabas lietas (SIA PlumFox) īpašniece. Viņa vēlētos piedāvāt vēl citus dažādām valstīm un reģioniem tipiskus produktus, ko citādi var nopirkt vien ārzemju ceļojumos, un dažādus, interesantus gardēžu produktus un delikateses. Uzņēmēja novērojusi, ka Rīgas centrā cilvēki ir vēl atvērtāki eksperimentiem, viņus interesē eksotiskākas lietas. Piemēram, biznesa sākumposmā reizēm pašai nācās apēst vairākas kastes artišoku un citu Latvijā maz zināmu augļu un dārzeņu, bet tagad cilvēki ir zinošāki par aizjūru produktiem.

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) apturējis dārzeņu pārstrādes ceha darbību Jelgavā, pavēstīja dienestā.

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) apturējis dārzeņu pārstādes ceha darbību Jelgavā, pavēstīja dienestā.

Nopietnu higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturēta SIA «Jelgavas augļi» dārzeņu apstrādes ceha darbība.

Veicot pārbaudi «Jelgavas augļi» ražošanas telpās, PVD konstatējis higiēnas prasību pārkāpumus, pārkāpumus, kas saistīti ar produktu izsekojamību, kā arī neatbilstošu uzglabāšanas temperatūru fasētiem dārzeņiem. Nepieciešamo +6 grādu vietā tie uzglabāti +13 grādu temperatūrā.

PVD ir paņēmis virsmu nomazgājumu un svaigu dārzeņu paraugus laboratoriskai izmeklēšanai.

Tāpat PVD sācis lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

«Augļi bez maksas,» šāds uzraksts un īpaši gatavots stends parādījās ceļa malā, braucot no Aizkraukles uz Seces pusi. Cilvēki šo ideju uzņēma ar sajūsmu un neparasti lielu atsaucību, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Uzraksts stendā vēsta: «Sveiks, garāmbraucēj! Šie augļi ir priekš tevis! Ņem, cik vēlies!» Un piebilde, ka augļi lasīti tepat Lielmellēnu dārzā, var izmantot arī turpat noliktos maisiņus. Blakus daudzajām augļu kastēm novietota metāla tējkanna, kurā, ja vēlas, var ziedot arī naudu dārza kopšanai.

Edgars Nenišķis, kurš dzīvo Lielmellēnos, atklāj, ka šī ideja noskatīta Dānijā, kur viņš kādu laiku dzīvojis. Arī tur saimnieki šādi atvēl augļus garāmbraucējiem, bet līdz šim Latvijā pats neko tādu neesot redzējis. «Dārzā ir ap simt ābeļu, raža liela, un negribas augļiem ļaut sapūt zemē, labāk atdot cilvēkiem,» spriež Edgars.

Lai gan Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā pārējās Baltijas valstīs, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Komentējot samazinātās PVN likmes ieviešanas rezultātus, Gulbe norādīja, ka šis solis ir vērtējams pozitīvi, jo to cenas ir zemākas nekā pirms samazinātās PVN likmes ieviešanas, kā arī palielinājušies PVN ieņēmumi valsts budžetā. «PVN ieņēmumi no augļiem un dārzeņiem valsts budžetā ir pieauguši, līdz ar to valsts nezaudē. Arī PVN maksātāju skaits ir pieaudzis,» sacīja Gulbe, norādot, ka nodokļu ieņēmumu ziņā valstij nav nekādu zaudējumu, un arī augļu un dārzeņu pārdošanas apmēri palielinājušies.

Vienlaikus viņa atzina, ka, neraugoties uz samazinātās PVN likmes ieviešanu, ne visi augļi un dārzeņi Latvijā ir lētāki kā pārējās Baltijas valstīs. «Daži produkti ir lētāki, bet ļoti daudzi nav,» atzina Gulbe, piebilstot, ka aizvadītajā nedēļā esot apmeklējusi kaimiņvalstu galvaspilsētas, lai salīdzinātu minētās produkcijas cenas starp Baltijas valstīm, un rastu izskaidrojumu to atšķirībām.