Ir pagājušas vairāk nekā divas nedēļas, kopš uzņēmums SIA Eglat sāka izliet kūtsmēslus uz laukiem Aizputes novada Kazdangas un Lažas pagastā. Iedzīvotāji sūrojās, ka smaka būs mēnešiem ilgi. Lauki šobrīd smaržo tikai pēc jaunas labības, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.
SIA Eglat valdes loceklis Ejvinds Gildenkerne (Ejvind Gyldenkærne) uz sadusmotajiem iedzīvotājiem neļaunojas. «Saprotu, ka tajā dienā, kad smidzinām mēslus, ir smaka un tā saglabājas līdz lietusgāzēm. Šogad visiem par prieku lietus uznāca drīzumā un mēsli sasūcās zemē līdz ar smaku. Lauksaimnieki nav dievi vai mākoņstūmēji, tādēļ nevaram pavēlēt lietum uznākt pēc pasūtījuma. Pa 12 gadiem, kopš saimniekoju Latvijā, tikai vienu reizi pēc mēslu smidzināšanas ir bijis ļoti silts un saulains laiks, kad mēslu maisījums paliek zemes virskārtā ilgāku laiku nekā dažas dienas,» klāstīja E. Gildenkerne.
Dāņu uzņēmējs uzsver: nozīmīgi ir saprast, ka bez ražošanas nepastāv neviena sabiedrība. «Eglat ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem novadā. Gribu uzsvērt, ka esmu šo zemi iemīļojis un uzņēmumā strādā 12 ģimenes. Viņiem ir labas algas, no kurām nodokļi nonāk gan novada, gan valsts kasē. Nav nekādu aplokšņu vai krāpšanās. Mēs saimniekojam godīgi un pēc likuma. Mēsli ir cūkkopības neizbēgams produkts, un tas, ka mēs uz laukiem izlejam organiskos mēslus, drīzāk ir zaļas saimniekošanas piemērs. Visā vajadzētu saskatīt samēru un līdzsvaru starp nepatīkamo un lietderīgo. Mēslu smaka novadā patiesi ir, bet dažas nedēļas gadā. Toties mūsu darbība nes labumu cauru gadu un tas ir vērā ņemams pienesums visai novada ekonomikai,» pauž E. Gildenkerne.
«Atzīstos, ar latviešu valodu man iet grūti. Es saprotu, tomēr mana izruna ir vāja. Iespējams, arī tādēļ ir apgrūtināta komunikācija. Tajā pašā laikā gribu uzsvērt – esmu ar Latviju. Mans dēls ir apprecējis latviešu meiteni, bet uz Dāniju apciemot radus braucu nedēļu gadā,» atklāj uzņēmējs.