2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Elīza Drāzniece ieguvusi izglītību un darba pieredzi modes pasaules mekās Parīzē un Milānā; tagad viņa ir atgriezusies Latvijā un gatava ar pilnu sparu ārvalstīs smeltās gudrības likt lietā šeit , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz darbam Milānā Elīza mērojusi vairāk nekā 11 gadus garu izglītošanās un pieredzes bagātināšanas ceļu Rīgā, Parīzē, Atēnās un Milānā.

Parīzes šarms

Pēc vidusskolas beigšanas Elīza devās uz Parīzi, lai vasaras mēnešos mācītos modes kursos senākajā modes augstskolā Esmod International. Pasniedzēji saskatījuši Elīzā talantu un pārliecināja studijas turpināt. Viņa toreiz atgriezās Latvijā un sāka meklēt iespēju iegūt finansējumu mācībām. Francijas vēstniecības piešķirtā stipendija viņai dāvāja šādu iespēju un modes biznesa aizkulišu iepazīšana varēja sākties. Divus gadus Elīza studēja Esmod International. «Otrajā kursā sapratu, ka modes dizains nav mans aicinājums, vairāk saista šīs industrijas biznesa puse – mārketings, modes uzņēmumu vadība, zīmolu izstrāde, produktu pārdošana, patērētāju vēlmju izzināšana. Trešajā kursā kā bakalaura mācību programmas kursu izvēlējos pabeigt Esmod Isem skolā, kur šīs zināšanas varēju iegūt,» stāsta Elīza. Paralēli viņa ieguva vēl vienu diplomu CNAM mākslas un zinātņu konservatorijā (National Chamber of Arts and Sciences), kurā apguva inovācijas modes uzņēmumu vadībā. Prakses laikā viņa redzēja, kā norit darbs ražotnēs, tostarp tādās, kas darina apģērbu Chanel modes namam. «Viss ražošanas ķēdes process ir pēc formulām smalki aprēķināta sistēma - kur un kā sēž šuvējas, kā tiek griezts audums, cik izmaksā vienas vīles nošūšana un cik maksā katra darba minūte attiecīgajam izstrādājumam,» viņa turpina. Pēc studiju beigšanas Elīza ieguva prakses vietu uzņēmumā Staff International, kas ražo un izplata virkni pasaulē zināmu zīmolu, tostarp Diesel, Dsquared2, Maison Margiela, Marc Jacobs, Vivienne Westwood un Victor&Rolf. 2006. gada vasarā Elīza strādāja pie jaunāko kolekciju pārdošanas kampaņas, kuras laikā nācās sadarboties ar pasaules atzītāko modes veikalu pārstāvjiem un iepircējiem. Modes biznesa pamatā ir sava veida demogrāfijas, socioloģijas un pasaules kultūru analīze. «Bija interesanti vērot un uzzināt, ko un kā pērk, piemēram, vācieši vai amerikāņi, ko pieprasa arābu vai japāņu tirgū, kā kolekcijas saviem veikaliem izvēlas un veido lielākie luksus veikalu iepircēji,» atminas Elīza. Parīzē viņa ieguva zināšanas par pasaules modes biznesa posmiem - sākot ar dizainu, modelēšanu, ražošanu un mārketingu līdz produkta nonākšanai pie gala patērētāja. Iegūtās zināšanas, palīdzējušas virzīt tālāko Elīzas karjeras ceļu.

Ķelnes mēbeļu izstādes augstākie apbalvojumi atvēruši mīksto mēbeļu ražotājam AS Elīza-K Austrijas tirgu

Latvijas uzņēmums jau vairākus gadus mērķtiecīgi strādā, lai savus dizaina produktus realizētu Rietumeiropas valstu tirgos. «Ķelnes izstādē ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūras atbalstu piedalāmies jau daudzus gadus, un kopš 2014. gada kopumā jau ir saņemtas septiņas dažādas balvas, bet šogad iegūtā German Design Award atzinība, kā arī Vācijas dizaineru padomes speciālbalva ir kardināli mainījusi situāciju, jo tagad nevis vairs tikai AS Elīza-K vadītājiem jāspēj ieinteresēt mēbeļu tirgotāji, bet gan paši mēbeļu salonveikalu vadītāji interesējas par mūsu produkciju,» stāsta AS Elīza- K valdes loceklis Aleksejs Koročkins.

Situācijas maiņa gaidīta jau iepriekš, taču lielākās pārmaiņas notikušas tieši šogad. «Saņemta iespēja ieiet vēl dārgākā mēbeļu segmentā. Esam iekļauti dīvānu ražotāju augstākajā līga,» secina A. Koročkins. Eiropas dizaina mīksto mēbeļu tirgū Elīza-K darbojas jau kopš 2006. gada, kad sāka sadarbību ar savu Vācijas partneri (izveidoja Sophisticated Living zīmolu). «Kolekcijas modeļi tiek izstrādāti Latvijā, sadarbojoties ar ārzemju partneriem, ņemot vērā konkrēto valstu tirgu īpatnības,» norāda uzņēmuma vadītājs. Pašlaik Elīza-K ražojumi tiek realizēti Vācijā, Šveicē, Nīderlandē, Francijā, Itālijā, bet mazākos apjomos arī citās Eiropas valstīs – Dānijā, Zviedrijā, kā arī ASV.

Mēbeļu ražotāja AS Elīza-K apgrozījums pagājušajā gadā sarucis par nedaudz vairāk kā 1%, noslīdot līdz 7,789 miljoniem eiro, liecina Lursoft dati.

Lielāko daļu jeb 59,1% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma 2013.gadā nodrošinājuši ieņēmumi no produkcijas realizācijas Eiropas Savienībā, savukārt vēl 26,98% nesusi mazumtirdzniecība Latvijā.

Tiesa gan, neskatoties uz apgrozījuma kritumu, uzņēmuma peļņa 2013.gadā palielinājusies vairāk nekā divas reizes, pieaugot līdz 542,259 tūkstošiem eiro.

AS Elīza-K reģistrēta 1996.gadā. Lursoft pieejamie dati rāda, ka gandrīz 20 gadu laikā, kurus mēbeļu ražotājs veic savu saimniecisko darbību, uzņēmumam reģistrēta tikai viena komercķīla, kura patlaban jau dzēsta.

AS Elīza – K produkcijas arsenālā ietilpst gan mīkstās un korpusa mēbeles, gan arī matrači un dažādi aksesuāri. Uzņēmums tirgū zināms ar zīmoliem – Eliza un Sophisticated living.

Mēbeļu ražotājs Elīza-K pērn strādāja ar 7,554 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5% mazāk nekā 2015.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa saruka par 29,4% un bija 148 936 eiro, liecina Firmas.lv publiskotais uzņēmuma finanšu pārskats.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, lai arī kompānijas vadība uzņēmuma finansiālo stāvokli novērtē kā stabilu, aizvadītajā gadā kompānija bija spiesta samazināt tirdzniecību ar Baltijas valstīm un slēgt vienu veikalu pieprasījuma krituma dēļ. Šī iemesla dēļ pagājušajā gadā samazinājās kompānijas apgrozījums un peļņa.

Vienlaikus pagājušajā gadā kompānija turpināja nostiprināt savas pozīcijas svarīgākajos realizācijas tirgos - Vācijā, Apvienotajā Karalistē un Šveicē. «Piedaloties starptautiskajās izstādēs, esam guvuši iespēju sadarboties ar vadošajiem Rietumeiropas dīleriem, mēbeļu tirdzniecības jomā. Sadarbības rezultātā tika attīstīta «premium» klases mēbeļu ražošana un tirdzniecība,» norāda kompānijas vadība, piebilstot, ka attiecīgo segmentu uzskata par perspektīvāko virzienu.

Pieprasījuma sarukums lielākajos mēbeļu noieta tirgos atbalsojas arī Latvijā strādājošo uzņēmumu darbā, kas vēl vairāk saasinājis konkurenci un prasa ražotāju ātru transformāciju atbilstoši situācijai.

Tādu pašreizējo mēbeļu ražošanas situāciju iezīmē asociācijas Latvijas Mēbeles izpilddirektore Ieva Erele. Viņa norāda, ka izaicinājumi mēbeļu ražotājiem Latvijā nav nekas jauns un nepieredzēts. “Covid-19 pandēmija 2020. gadā, piegāžu ķēžu pārrāvumi, izejmateriālu pieejamības jautājumi (deficīts, limiti – kvotas), inflācijas ugunsgrēks 2022. gadā, cenu pieauguma ārstniecības kurss, Eiropas Centrālajai bankai paaugstinot aizdevu procentlikmes, un būvniecības stagnācija,” pēdējo gadu nemitīgo izmaiņu virteni rāda I. Erele. Viņa uzsver, ka vairums nozares uzņēmumu šos bargos eksāmenus ir sekmīgi nokārtojuši. “Varu būt lepna, ka mēbeļu ražotāji Latvijā ir spējuši pielāgoties nemitīgajām pārmaiņām – izaicinājumiem, saglabājot savu konkurētspēju tirgū,” uzsver I. Erele. Viņa varētu vēlēties, lai uzņēmumi, kuri nokļuvuši stagnācijas apburtajā lokā, no tā izrautos. “Tas nozīmē nesēdēt katram atsevišķi savā stūrītī, bet nākt visiem kopā, apmainīties idejām un domām, kopīgi radīt mārketinga aktivitātes un pielāgoties šodienas realitātei,” tā uz jautājumu, kā pārvarēt stagnāciju, atbild I. Erele.

Mēbeļu ražotājiem ir nācies saskarties ar V veida attīstības scenāriju, kad vienā brīdī ļoti strauji sarūk pasūtījumu apjoms, bet pēc kāda laika tikpat strauji ir jāspēj palielināt ražošanas apjomus. Tas rada pamatīgu pārslodzi visos posmos, taču tā ir jaunāko laiku iezīme.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja Serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzina, ka Latvijā strādājošie ražošanas uzņēmumi nevar ietekmēt globālos procesus, tāpēc vienīgais risinājums ir spēt ātri pielāgoties mainīgajai videi.

Kāda ir situācija mēbeļu tirgū 2024. gadā?

Situāciju kopumā var raksturot kā sarežģītu, tajā notiek dinamiskas pārmaiņas. Vēl jo vairāk – šīs dinamiskās pārmaiņas būtībā notiek jau piekto gadu – kopš 2020. gada marta, kad Covid-19 pandēmija izraisīja šoku ar daudzu gadu garumā izveidoto piegādes ķēžu pārraušanu, ko radīja dažādu valstu valdību pieņemtie šīs slimības izplatības ierobežošanas pasākumi. Ļoti daudzi cilvēki bija spiesti sēdēt mājās, par to pat tika maksāti savdabīgi pabalsti, un daudzi izlēma citādi neiztērēto naudu izmantot sava mājokļa labiekārtošanai, tostarp mēbeļu nomaiņai. Tas radīja papildu pasūtījumus mājas mēbeļu ražotājiem, bet ne SIA Bolderāja Serviss, kura sortiments ir korpusveida mēbeles izglītības sektoram, mēbeles birojiem un dažādiem projektiem, piemēram, studentu viesnīcām. Vienlaikus pārrautās mēbeļu ražošanai nepieciešamo materiālu piegādes ķēdes izraisīja spiedienu uz to sagādi un arī cenām.

Apvienoto Nāciju Organizācija kopš 2012. gada 21. martu pasludinājusi par Starptautisko meža dienu, lai veicinātu izpratni par visu veidu mežu nozīmi un iespējām, ko mežs var sniegt tagadnes un nākotnes paaudžu vajadzību apmierināšanai. Ik gadu Meža dienas ietvaros tiek aktualizēta kāda konkrēta tēma, un 2022. gadā tā ir “Meži – ilgtspējīga ražošana un patēriņš”.

Kāpēc ir jēgpilni 21. martā runāt par ilgtspēju mēbeļu ražošanā?

Koksne ir viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kas tiek izmantots mēbeļu ražošanā. Ilgtspēja slēpjas ētiski iegūtā koksnē, kas nodrošina minimālu ietekmi uz pasaules mežiem un kuri savukārt sniedz būtiskus ekosistēmas pakalpojumus ikviena planētas iedzīvotāja veselībai. Uzreiz jāpiebilst, ka koksnes izmantošana mēbeļu ražošanā nav vienīgais ilgtspējas princips. Ilgtspējīgā mēbeļu ražošanā mēbelēm paredzams ilgāks dzīves cikls, nodrošinot, ka pēc pāris gadiem tās nesalūzt, nezaudē būtiski savu kvalitāti un veiktspēju, un netiek izmestas. Ilgtspējīgas mēbeļu ražošanas procesā pastāv tāds jēdziens kā ekodizains, kad projektētāji un speciālisti jau idejas izstrādes posmā katru preci veido tā, lai tā būtu izturīga, viegli kopjama, labojama, atjaunojama un visbeidzot saprotami nododama vienā gabalā vai detaļās šķirošanai un pārstrādei. Dīvāniem un atpūtas krēsliem ir noņemami pārvalki, lai tos varētu nomainīt un lai nebūtu jāpērk jaunas mēbeles, tiklīdz tās izskatās nolietotas. Tāpat šāda pieeja paredz iespēju mēbeles maksimāli ilgi un ērti lietot, labot, atjaunot tās, aizstājot ar kādām maināmām detaļām, vai pārveidot. Būtiski atzīmēt, ka ilgtspējīga pieeja paredz scenāriju tam, kas ar mēbeli notiks pēc tās dzīvescikla beigām.

SIA Daiļrade Koks turpina kāpināt eksporta apjomu; uzņēmumā saražotās mēbeles nonāk arī Austrālijā, Jaunzēlandē un Dienvidkorejā

Pašlaik uzņēmums fokusējas uz tādu klientu iegūšanu, kuri atbilstu tā paša vajadzībām, lai varētu optimālāk izmantot jaudas.

SIA Daiļrade Koks atrodas četrās ražotnēs – Vaiņodē, Tukumā, Viļakā un Valmierā; katra specializējas savā jomā. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir mēbeļu ražošana no masīva priedes un bērza koka, kā arī no krāsota MDF un finierētas skaidu plātnes. Šogad uzņēmums iecerējis kāpināt neto apgrozījumu par aptuveni 10% un sasniegt 22 milj. eiro līmeni. 2016. gadā uzņēmumā nodarbināti 590 strādājošie, bet pašlaik to skaits pārsniedz 650. Nodokļos kopumā SIA Daiļrade Koks pagājušajā gadā samaksāja 2,87 milj. eiro, kas ir par 0,8 milj. eiro jeb par 39% vairāk nekā 2015. gadā.

Mīksto mēbeļu ražotājs a/s Elīza-K ir lielākais mīksto mēbeļu ražotājs Latvijā, kas jau vairāk nekā 15 gadus savus spēkus pārbauda starptautiskā arēnā. Uzņēmuma galvenie eksporta tirgi ir Francija, Vācija, Šveice, Somija, Lielbritānija, Igaunija un Lietuva. Teju visās valstīs šī uzņēmuma mēbeles tiek tirgotas lielo ķēžu veikalos, izņemot kaimiņvalstis, kur uzņēmumam ir savi firmas veikali.

«Eksportā startējam ar augstas klases preci, jo transportēt vidējas klases produktu no biznesa viedokļa nav jēgas. Transporta izmaksas pārsniegtu tā vērtību,» stāsta a/s Elīza-K valdes loceklis Aleksejs Koročkins.

«Sākumā mēģinājām paši braukt uz izstādēm un piedāvāt savu produktu. Progresa tikpat kā nebija. Sapratām, ka bez uzticama partnera eksportā neko nepanāksim.

Sākām sadarbību ar vietējām kompānijām, kas pārzina vietējā biznesa īpatnības, runā attiecīgā valodā,» teic A. Koročkins. «No partneriem saņemam informāciju, ko vajadzētu mainīt produkta dizainā un konstrukcijā, kurā virzienā strādāt, jo, kas ir labs vāciešiem, to angļi nepieņems – viņiem vajag divas pakāpes mīkstākas mēbeles. Mēs esam pieraduši sēdēt uz dīvāna, bet briti sēž dīvānā, iegrimst tajā,» prasību nianses skaidro A. Koročkins.

Nakts stundās iejusties mūsu priekšteču – elegantas viktoriāņu laika lēdijas, draiskas grāfa mīļākās vai senlatviešu saimnieka meitas – tēlos un sajust pagātnes strāvojumu šodien daiļā dzimuma pārstāvēm piedāvā latviešu zīmola Madde radītie vintage naktstērpi.

«Ideja par vintage naktstērpiem radās ceļojuma laikā uz Franciju. Tur es sadraudzējos ar kādu šarmantu kundzi – 72 gadus vecu angļu mākslinieci, kas ļāva man ielūkoties savā drēbju skapī. Un tajā es atradu sieviešu vintage apakšbikses. Ziniet, tādas lielas, baltas kokvilnas bumbierenes gandrīz līdz celim ar daudzām mežģīnēm! Un tā sākās mīlestība!» atzīst zīmola vadītāja Elīza Mētere.

Ideju materializēt dzīvē palīdzēja Elīzas satikšanās ar dizaineri Gunu Nebari. Abas bija vienisprātis, ka ir jārada tērpi, kas iemieso gan dažādus laikmetus, gan ļauj sievietei sajusties īpašai.

«Mūsdienās naktstērpu mode ir aizgājusi pavisam šķērsām. Naktstērpi lielākoties tiek vērtēti pēc to praktiskuma un komforta. Protams, tas ir svarīgi, bet nez kāpēc tas tiek uztverts novalkāta T-krekla, rūtainas pidžamas vai sintētiska auduma kleitiņas veidā. Madde ir apņēmusies mainīt to, kā mēs uztveram naktstērpus. Lai tad, kad beidzies dienas skrējiens, trauki nomazgāti un bērni nolikti gulēt, sieviete var uzvilkt naktstērpu un sajusties kā Sieviete,» uzsver Elīza.

Latviju nākamajā mēnesī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos, pirmdien pavēstīja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Iepriekšējās trijās Ziemas olimpiskajās spēlēs, kas risinājās Turīnā, Vankūverā un Sočos, Latvijas delegācijā bija pa 58 sportistiem, bet šoreiz šo skaitu samazināja hokeja izlases netikšana uz Phjončhanu.

Hokeja izlasē parasti ir 25 spēlētāji, līdz ar to, ja Latvijas hokeja valstsvienība būtu kvalificējusies Olimpiādei, uz Phjončhanu dotos 60 atlēti.

Kopā ar komandu būs 35 treneri un atbalsta personāla dalībnieki, septiņi medicīniskā personāla pārstāvji, desmit LOK viesi, deviņas amatpersonas, seši LOK pārstāvji un piecu federāciju prezidenti.

Latvijas olimpiskās komandas karognesējs atklāšanas ceremonijā tiks nosaukts nākamajā pirmdienā.

Pirms oficiālās paziņošanas delegācijā bija divas intrigas - kura būs otrā slēpotāja sastāvā, kā arī vai olimpiskajās spēlēs pie starta beidzot tiks pieredzējušais bobslejists Intars Dambis.

Covid-19 pandēmijas stresa testu vairums mēbeļu tirgotāju ir sekmīgi nokārtojuši un pat spējuši šajā laikā būtiski paaugstināt savus pārdošanas apjomus, kaut arī ierobežojumu laikā potenciālajiem pircējiem salonus klātienē apmeklēt nebija iespējams.

To liecina Latvijas Mēbeļu ražotāju asociācijas pētījums par mēbeļu tirdzniecību pēdējo triju gadu laikā. Pandēmija ir būtiski mainījusi tirdzniecības kanālus, jo līdz tam mēbeles atšķirībā, piemēram, no sadzīves tehnikas nebūt nebija populārāko interneta tirdzniecības preču pulkā. Latvijā un ne tikai daudzi mēbeļu saloni bija bez internetveikaliem, bet Covid -19 ietekmē tādi ir izveidoti un tiem, kuriem tādi jau bija, ir pilnveidota to darbība. Sagaidāms, ka arī mēbeļu tirdzniecībā internetveikali turpinās attīstīties un spēlēt būtisku lomu, neskatoties uz to, ka mēbeles daudzu potenciālo pircēju skatījumā nav nopērkamas, tikai redzot bildīti ekrānā.

Mēbeļu ražotājiem 2018. gads iezīmējies ar lielākiem ienākumiem; tas pagājis bez būtiskiem satricinājumiem.

To liecina SIA Lursoft datubāzē iesniegto mēbeļu un mēbeļu detaļu ražošanas uzņēmumu gada pārskatu dati. Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2018. saimnieciskajā gadā nozares līderi SIA Avoti SWF un SIA Kvist ir noturējuši savas pozīcijas un vienlaikus būtiski palielinājuši savus rādītājus – par vairāk nekā 8,5 milj. eiro. Tiesa, ir uzņēmumi, kam neto apgrozījums pērn bija mazāks nekā 2017. gadā. Vienlaikus vairums mēbeļu ražotāju 2018. gadā palielinājuši gan ražošanas apjomus, gan realizācijas ieņēmumus Latvijā un ārzemēs.

+22,8 miljoni eiro

TOP 30 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums pērn salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauga par 22,81milj. eiro jeb 12,5%, bet vidēji katram uzņēmumam – par 0,76 milj. eiro.

Mīksto mēbeļu ražotājs SIA Sencis, veicot reorganizāciju, nodalījis tirdzniecību no ražošanas, atvēris pirmo Līvānos ražoto dizaina mēbeļu salonu Lett, nākamo plāno atvērt Skandināvijā

20 gadu darba pieredze mīksto mēbeļu ražošanā Mihailam Šlujevam pērn likusi mest pamatīgu kūleni, proti, reorganizēta mīksto mēbeļu ražošanas SIA Sencis, no kuras atdalīta tirdzniecība, vienlaikus izveidota SIA Lett, kurai pieder dizaina mēbeļu salons ar tāda paša nosaukuma zīmolu Rīgā. «To, ka Līvānos varam saražot augstas kvalitātes un pievienotās vērtības dizaina mīkstās mēbeles, līdz šim zināja Skandināvijas zīmolu saimnieki, kuri daļu savu produktu pasūtīja pie mums, taču par šādu ražošanas uzņēmuma varēšanu nezināja Latvijas patērētāji,» lielo pārmaiņu faktorus stāsta SIA Lett un SIA Sencis īpašnieks Mihails Šlujevs.

Latvijā SIA Sencis kā mēbeļu ražotāja ir pazīstama ar ekonomiskās klases mīksto mēbeļu ražošanu un tirdzniecību. Šajā segmentā pēdējos gados ļoti pieaugusi konkurence ar lētākajiem Polijas un Lietuvas ražotājiem, tāpēc ilgstoši neko nedarīt nebija iespējams,» uz vienu pārmaiņu iemeslu norāda M. Šlujevs.

Mēbeļu eksporta ieņēmumu samazinājums šā gada pirmajā pusgadā ir par vairāk nekā 12 miljoniem eiro jeb 13,8% salīdzinājumā ar analogu laiku pērn. Asociācijas Latvijas mēbeles biedru dati rāda pretējo – ienākumu pieaugumu

«Šogad operatīvie eksporta ieņēmumu apjomi ir lielāki par 2014., 2015. gada analogu laiku un ir līdzvērtīgi 2016. gada pirmajā pusgadā iespētajam, un tomēr 2019. gada pirmajā pusgadā ir eksporta kritums, salīdzinot ar pagājušo gadu, bet tā nav nekāda traģēdija, jo tas neatspoguļo situāciju mēbeļu ražošanā,» vērtē asociācijas Latvijas mēbeles prezidents un SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis. Savukārt asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektore Ieva Erele norāda, ka biedru vidū vērojams neliels, bet stabils pieaugums apgrozījumā (no 25,27 milj. eiro pērn līdz 26 milj. eiro šogad) un eksportā (no 17,7 milj. eiro pērn līdz 19,26 milj. eiro šogad), salīdzinot ar kopējo nozares lejupslīdi. «Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem vērojams, ka samazinājums saražotās produkcijas realizācijā ir guļamistabas koka mēbeļu sektorā, kā arī ēdamistabas un dzīvojamās istabas koka mēbeļu sektorā, lai gan jāatzīmē, ka tai pašā laikā ļoti labs pieaugums vērojams veikalu koka mēbeļu sektorā un virtuves mēbelēs, attiecīgi samazinājums nav viennozīmīgs,» tā I. Erele.

Mēbeļu ražotājiem 2018. gads iezīmējies ar lielākiem ienākumiem; tas pagājis bez būtiskiem satricinājumiem, taču bijis jauniem izaicinājumiem pilns

Tāds ir nozares uzņēmēju skatījums uz šo gadu. Tiek prognozēts, ka 2018.gadā apgrozījums varētu saglabāties tādā pašā līmenī kā 2017.gadā vai arī būs nedaudz lielāks. Līdzšinējie apkopotie dati gan liecina, ka mēbeļu eksports deviņos mēnešos ir par 3,7% mazāks nekā analogā laikā pērn.

«Ir tādi mēbeļu ražotāji, kuri pamatīgi palielinājuši savus ienākumus ārvalstu noieta tirgū, ir tādi, kuru ienākumi šogad ir līdzvērtīgi pērn iespētajam, un ir arī tādi, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ neto apgrozījums ir mazāks,» vērtē asociācijas Latvijas mēbeles prezidents Juris Griķis. Vienas atbildes, kāpēc ir šāda situācija, nav, jo katram mēbeļu ražotājam ir savs noieta tirgus, specifisks produktu portfelis un līdz ar to arī potenciālo pircēju loks. Tomēr viena no būtiskākajām atbildēm ir redzama – kopējais apgrozījuma pieaugums ir «sasiets» ar eksporta pieaugumu. Nenoliedzami, ka aktuālāks jautājums ir par eksporta tirgu un mēbeļu pircēju noskaņojumu. Iekšējais tirgus ir mazs, tāpēc Latvijas ražotāju lielākais noieta tirgus ir Eiropa, tieši tāpēc ražotāji tieši vai netieši izjūt Eiropas mēbeļu tirgus svārstības, un vietējo ražotāju ienākumi ir savdabīgs notiekošā spogulis. Tāpat jāņem vērā tas, ka šogad daudziem ražotājiem ir pieaugušas ražošanas izmaksas gan izejmateriālu, gan darbaspēkā jomā.

Mainoties nosacījumiem un situācijai tirgū, ir nemitīgi jābūt gataviem pielāgoties jaunajiem apstākļiem, vienlaikus savlaicīgi izpildīt mājasdarbus, kas ļauj ne tikai noturēties tirgū, bet vēl jo vairāk saglabāt konkurētspēju un izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Rīgas Krēslu fabrika valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Aldis Circenis. Viņaprāt, arī pašreizējā situācijā, kad daudzos sektoros ir jūtama recesijas skarbā elpa, var sekmīgi attīstīties, izmantojot tās situācijas, kuras ir tirgū.

Kāda pašlaik ir situācija mēbeļu ražošanā, pārdošanā?

Dažādu faktoru dēļ situācija mēbeļu tirdzniecībā un līdz ar to arī ražošanā nav spoža. No kolēģiem ražotājiem atkarībā no konkrētā mēbeļu sortimenta skan neiepriecinošas ziņas par 10% - 15% mazākiem ienākumiem 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu. No mēbeļu ražošanas uzņēmumiem ir dzirdēts par darbinieku atlaišanu, par nodokļu parādu rašanos, pat to pieaugumu, kas ir virziens uz saimnieciskās darbības pārtraukšanu. Iemesls ir pārdošanas apjomu sarukums gan ārvalstu — Eiropas -, gan arī Latvijas tirgū. Ārvalstu tirgotāji pēdējos mēnešos zīmē nepievilcīgu ainu, jo potenciālie patērētāji mēbeļu veikaliem ejot garām, savukārt jauni sabiedrisko objektu būvdarbi netiekot uzsākti. Ir viedoklis, ka Covid-19 pandēmijas laikā iekrātā (ceļojumos un izklaidēs nenotērētā) nauda ir iztērēta un arī mājoklis ir atjaunots ar jaunām mēbelēm, un tagad kādu brīdi pieprasījums pēc šīm ilgtermiņa lietošanas precēm būs mazāks nekā iepriekš. Nenoliedzami sava ietekme uz mēbeļu iegādi ir arī Eiropas Centrālas bankas lēmumam par procentlikmju paaugstināšanu, lai bremzētu nepieredzēti augsto inflācijas kāpumu, kā ietekmē ir ļoti sabremzējusies nekustamo īpašumu būvniecība un rekonstrukcija, kas ietekmē arī hipotekāro kredītu ņēmējus. Šāda situācija nav tikai kādu atsevišķu valsti, bet gan būtībā visu Eiropu raksturojoša tendence. Protams, tā, kā bija vakar, tā vairs nav šodien, un tā noteikti nebūs rītdien, jo kaut kad jau situācija tirgū mainīsies.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» četrās kategorijās iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīti 30 uzņēmumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi, un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrā kārta ietver uzņēmumu apmeklējumus un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti sekojoši uzņēmumi:

Lai arī pašlaik mēbeļu piegādēs aktivitāte pieklususi, tomēr ir ļoti liela interese par sadarbību no dažādiem potenciālajiem ārvalstu tirgotājiem, jo Covid-19 pandēmijas laikā nebija iespēju tikties un attīstīt produktus. Izmantojot šīs iespējas, nākotnē ražošanā būs kāpums.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta mēbeļu ražošanas un tirdzniecības SIA Daiļrade koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons.

Viņš norāda, ka uzņēmums izmantos šo situāciju, jo īpaši, ja daudzi Eiropas tirgotāji ir apdedzinājušies ar mēbeļu pasūtījumiem Āzijā, tāpēc meklē iespējas šos pasūtījumus izvietot tepat Eiropā, kaut arī nenoliedzami tie izmaksās dārgāk nekā ražotājiem ārpus Eiropas, tomēr līdztekus tam vēl jāpieskaita transporta izdevumi un piegādes laiks.

Kāda ir pašreizējā situācija mēbeļu ražošanā, ja Latvijā inflācija ir vairāk nekā divas reizes augstāka par to cenu pieaugumu, kāds ir eirozonā, ar nākamā gada 1. janvāri tiek būtiski paaugstināta minimālā alga, ir loģistikas pārrāvumi piegādēm no dienvidaustrumu Āzijas valstīm, ir jautājumi par konkrētu izejvielu un komponentu piegāžu apjomu un termiņiem, vienlaikus Eiropas Centrālā banka paaugstina procentu likmes, kā ietekmē kredītņēmējiem pieaug izmaksas?

Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās "cenu šķērēs" - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībā šogad sagaidāma izaugsme 3 -4% apmērā, prognozē banku analītiķi.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija "ļoti pelēcīgi". "Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports," saka .Strautiņš.

Vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021.gadā kopumā. Tostarp autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. "Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants," saka P.Strautiņš.

Bērnistabas mēbeļu ražošanas uzņēmums Troll Smiltene apvieno spēkus un turpmāk ražošanu koncentrēs vienuviet

SIA Troll Smiltene turpmāk visu ražošanu koncentrēs Smiltenē. Tas nule aizvēris Siguldas struktūrvienību, no kurienes iekārtas kopā ar daļu darbinieku pārceltas uz uzņēmuma pamatražotni Smiltenē.

No krēsliņa līdz skapim

Apvienot ražotnes vienā nolemts, meklējot ceļus, kā samazināt izmaksas un ražot efektīvāk. Iepriekš Smiltenes ražotne specializējās bērnu gultiņu, šūpulīšu un krēsliņu ražošanā, bet Siguldā tapa «lielās mēbeles», kā tās dēvē uzņēmumā, piemēram, skapji un kumodes.

Uzņēmumā top aptuveni 70 dažādu veidu produkti, pamatā Troll Smiltene koncentrējas uz gultiņām. Paralēli tiek ražots tik plašs mēbeļu klāsts, lai vecāki varētu pilnībā nokomplektēt jaundzimušā istabu, – no pārtinamā galdiņa līdz barošanas krēsliņam. No Siguldas uz Smilteni pārcelts arī tekstila iecirknis, līdz ar to baldahīni, paladziņi un cita veida tekstila izstrādājumi top šeit uz vietas. Smiltenē tagad darbojas arī ražotnes interneta veikals. Smiltenē radīto mēbeļu rozīnīte esot dizains, ko veido dizaineru komanda no Latvijas kopdarbā ar kolēģiem no Zviedrijas.

Latvijas jaunuzņēmums Staarter izveidojis mēbeļu iegādes platformu Design Scan un piesaistījis investīcijas 800 000 eiro apmērā.

Uzņēmuma plānos ir automatizēt mēbeļu pirkšanas un pārdošanas procesus ar neironu tīklu palīdzību.

Latvijā radītajā platformā atrodamas dažādu zīmolu mēbeles un interjera priekšmeti, kas ir arī reāli pieejami tirdzniecības vietās. Ikviens interesents, izmantojot “Design Scan” platformu var sazināties ar pārdevēju un uzdot jautājumus.

“Mēs gribam padarīt dzīvi vieglāku gan tiem, kuri pārdod, gan tiem, kuri vēlas nopirkt mēbeles. Pircējiem “Design Scan” ir mēbeļu iegādes platforma, kurā iespējams izvēlēties sev interesējošas preces un iegādāties tās. Mēs arī nodrošinām piegādi mājās. Saviem biznesa klientiem - mākslas galerijām, antīko mēbeļu tirdzniecības vietām un mēbeļu veikaliem - mēs palīdzam digitalizēt esošo piedāvājumu, kā arī atrisināt ar loģistiku un samaksu tiešsaistē saistītos jautājumus,” skaidro platformas līdzdibinātājs Andrejs Kalijevs.

Latvijas mēbeļu ražotāji šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir kļuvuši piesardzīgāki savās prognozēs par biznesa attīstību, sacīja mēbeļu ražošanas uzņēmumu «Urbix 2» īpašnieks Normunds Štefenhagens.

Pēc viņa teiktā, tas ir saistīts ar pasaules tendencēm, tostarp neziņu saistībā ar breksitu, vispārējo politisko situāciju pasaulē un iespējamās ekonomiskās krīzes draudiem.

Štefenhagens atzīmēja, ka līdz šim Latvijas mēbeļu ražotājiem pārdošanas apmēru ziņā gads bijis līdzīgs iepriekšējam, taču, viņaprāt, nozares dalībniekiem par skādi nenāk turpināt meklēt jaunas noieta iespējas un tādējādi neieslīgt pašapmierinātībā attiecībā uz pašreizējo situāciju, bet paplašināt vērienu.

Komentējot cenu tendences nozarē, Štefenhagens norādīja, ka, neraugoties uz koksnes izstrādājumu cenu lejupslīdi šogad, mēbeļu furnitūra ir kļuvusi dārgāka, kāpušas arī nodarbināto algas. Tāpat nozarē, sevišķi mīksto mēbeļu ražošanā, ir augsta konkurence.

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.