Jaunā SIA Polipaks NT pārtikas iepakojuma rūpnīca patlaban strādā ar ražošanas jaudu 450 tūkstoši tonnu pārtikas iepakojuma plēves gadā, bet tuvākajos trīs gados ir plāns sasniegt jaudu 800 tūkstošus tonnu gadā, rūpnīcas atklāšanā aģentūrai LETA sacīja tehniskais direktors Raivis Skuja.

Viņš sacīja, ka patlaban uzņēmumā kopumā jau ir nodarbināti 250 cilvēki, skaitot kopā ražotni, noliktavu kompleksu un biroju. Ražošanas process ir nepārtraukts un notiek 24 stundas septiņas dienas nedēļā. Ražošanas darbs organizēts divās maiņās, vienā maiņā strādā 60 cilvēki.

«Mūsu klienti ir jebkādu pārtikas produktu ražotāji, galvenie produkcijas noietu tirgi ir Baltijas valstis, Skandināvija un Rietumeiropa, uzņēmums ir saņēmis arī sertifikātu produkcijas tirdzniecībai Lielbritānijā,» sacīja Skuja.

Viņš piebilda, ka šādas deviņu slāņu ekstrūzijas barjerplēves izgatavošanas līnija iekārtas Latvijā nav nevienam ražotājam, un uzņēmums pēc savām ražošanas jaudām ir starp pieciem lielākajiem pārtikas plēves ražotājiem Baltijā.

Iepakojuma materiālu izplatītāju tirgus Latvijā ir visnotaļ piesātināts, konkurence palielinās, it īpaši videi draudzīgajā segmentā.

Uzņēmumi, kas darbojas iepakošanas materiālu izplatīšanas jomā, paplašina ekoloģisko produktu klāstu, nodrošinot daudzveidīgu iepirkšanās pieredzi. Pēdējā laikā būtiski auguši iepakojuma materiālu pārdošanas apjomi interneta tirdzniecības vietnēs.

Pilns servisa cikls vienuviet

Polipaks grupas uzņēmums SIA Multipack šogad svin 25 gadu jubileju. Tas ir viens no tirgus līderiem iepakojuma materiālu izplatīšanā Latvijā gan pēc apgrozījuma, gan piedāvātā produktu sortimenta, gan tirgus daļas, pauž SIA Multipack direktors Romāns Filatovs. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 20,6 miljoni eiro. Tā produktu portfelī ir vairāk nekā 5000 dažādu preču – iepakojuma materiālu. «Tas, ka SIA Multipack ir tirgus līderis, nav nekāds tukšs sauklis, tuvākā konkurenta apgrozījums ir vismaz četras reizes mazāks,» viņš apgalvo.

Komercķīla 1,8 miljonu eiro vērtībā reģistrēta iepakojumu ražotājam SIA “Polipaks”, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums par labu komercķīlas ņēmējam AS “Swedbank” ieķīlājis ķermeniskos pamatlīdzekļus, izņemot vienu piecu plēves ražošanas iekārtu, kas jau ieķīlāta par labu SIA “Unicredit Leasing”.

Kopumā SIA “Polipaks” patlaban ir četras komercķīlas, visas reģistrētas 2019.gadā.

SIA “Polipaks” reģistrēts 1996.gadā un pieder SIA “KFF Holding”, kura īpašnieki, savukārt, ir Andrejs un Iveta Kologrejevi.

Pērn, salīdzinot ar 2017.gadu, SIA “Polipaks” apgrozījums palielinājies par 13,2%, sasniedzot 44,3 milj.EUR. Pēc nodokļu nomaksas uzņēmuma peļņa 2018.gadā veidojusi 348,13 tūkst.EUR. Jānorāda, ka no kopējā apgrozījuma 55,4% veidojis ekspots.

Turpinot palielināt apgrozījumu, pagājušajā gadā arī ievērojami palielinājies uzņēmumā strādājošo skaits – par 39 cilvēkiem. Pērn SIA “Polipaks” bijis darba devējs 247 strādājošajiem.

Plastmasas iepakojuma ražotājs SIA «Polipaks» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir viens miljons eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu «Danske Bank A/S» ieķīlājis krājumus un pamatlīdzekļus. Komercķīla nodrošina SIA «Polipaks» saistību pilnīgu izpildi, kas izriet no 2011.gadā noslēgta līguma par valūtas maiņas, naudas tirgus un atvasināto finanšu instrumentu darījumiem.

Jaunā komercķīla reģistrēta 1.aprīlī, uzņēmumam šobrīd kopumā aktuālas septiņas komercķīlas.

SIA «Polipaks» dibināts 1996.gadā, un uzņēmums ražo dažāda veida iepakojuma materiālus. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 711 420 eiro, un tā vienīgais īpašnieks ir Andrejs Kologrejevs.

2017.gadā SIA «Polipaks» neto apgrozījums bija 39,140 miljoni eiro un uzņēmuma tīrā peļņa bija 570 tūkstoši eiro. Tas nodarbināja vidēji 208 darbiniekus tajā gadā un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 3,324 miljoni eiro.

Preču eksports pērnā gada novembrī nedaudz nokrita un var redzēt, ka Krievijas ekonomikas vājums arvien izteiktāk atspoguļojas arī Latvijas eksporta ciparos, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Novembrī eksports uz Krieviju bija par 18% un 11 mēnešos par 3.5% mazāks nekā pirms gada. Ņemot vērā strauju rubļa vērtības kritumu decembrī un prognozējamo dziļo recesiju Krievijā, tuvākajā laikā šis kritums vēl padziļināsies. No Skandināvijas valstīm preču eksports auga tikai uz Zviedriju, lai arī pēdējos pāris mēnešos arī eksports uz Dāniju sāka uzlaboties. Tajā pat laikā strauji auga eksports uz Lielbritāniju, Čehiju, Turciju (11 mēnešos virs 30% salīdzinājumā ar pērna gadu). Eksports uz Spāniju un Ungāriju gada laika vairāk nekā dubultojies. Tāpēc kopējais preču eksports novembrī bija vien par 0.8% mazāks nekā pirms gada un 11 mēnešos vēl arvien vērojama 2% izaugsme.

Sākas arvien jaunu projektu būvniecība; loģistikas kompānijas diversificē darbību, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gada pirmajā pusē turpinājies stabils pieprasījums pēc industriālajām (noliktavu, ražošanas) telpām, kompānijām centralizējot savu biznesu vienā vietā. Šī tendence, iespējams, turpināsies, prognozēts Colliers International Latvia (CIL) pārskatā. Kompāniju noskaņojums, kas ģeopolitisku iemeslu dēļ bija visai negatīvs vēl 2014. gada rudenī, kopš gada sākuma sācis uzlaboties, tām daļēji pievēršoties citiem tirgiem. Loģistikas nozarē valda piesardzīgs optimisms, jo kompānijas ir veiksmīgi pārkārtojušas savu darbību, ņemot vērā norises kaimiņvalstī, atzīmē Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš.

Eksporta atbalsta kustība The Red Jackets nosaukusi 25 labākos Latvijas eksporta zīmolus un desmit uzlecošās eksporta zvaigznes Rising Stars, informē kustības iniciatore, uzņēmuma GatewayBaltic vadītāja Inese Andersone.

«Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks ir un arī turpmāk būs eksports. Veiksmīgs eksportētājs ir radošs uzņēmējs ar labu biznesa ideju, rūpīgi izstrādātu biznesa plānu, ambicioziem mērķiem un spēju tos sasniegt,» norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs.

2015.gadā tituls The Red Jackets un simboliskā sarkanā žakete piešķirta ABLV Bank, vēja tuneļu ražotājam Aerodium Technologies, koka palešu ražotājam Baltic Block, olu produkcijas ražotājam Balticovo, BTA, mēbeļu ražotājam Daiļrade Koks, IT uzņēmumam DPA, neatstarojošā stikla pārklājuma ražotājam Groglass, zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, siltumtehnikas ražotājam Komfort, kūdras ieguves ražotājam Laflora, Latfood, Lattelecom Technology, audumu ražotājam Mežroze, elektroniskās komunikācijas sistēmu ražotājam Mikrotīkls, otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumam Nordic Plast, minerālmēslu ražotājam NPK Expert, zāļu ražotājam Olainfarm, iepakojuma materiālu ražotājam Polipaks, putnu gaļas ražotājam Putnu fabrika Ķekava, piena pārstrādes uzņēmumam Rīgas Piena Kombināts, Rīgas Stradiņa universitātei, čarterkompānijai Smartlynx Airlines, kokapstrādes uzņēmumam Staļi, koka mēbeļu ražotājam Wenden Furniture.

Noslēdzies nacionālais konkurss «Labākais iepakojums Latvijā 2018», kurā žūrija produktu iepakojumus izvērtējusi pēc to konstrukcijas, formas, dizaina, funkcionalitātes, kopiespaida, realizācijas un citiem parametriem, informē pasākuma rīkotāji Latvijas Iepakojuma asociācija.

Šogad konkursā piedalījās 15 konkursanti ar 29 iepakojumiem un iepakojumu sērijām. Konkurss tradicionāli norisinās vairākos posmos, kuros darbus vērtē gan patērētāji, gan ekspertu žūrija. Septembrī un oktobrī iesniegtos darbus novērtēja starptautisko izstāžu «Riga Food» un «Design Isle» apmeklētāji, kā arī nozares eksperti, konkursa atbalstītāji un interneta lietotāji.

Konkursa «Grand Prix» ekspertu žūrija piešķīra «Bišu stropam» (iesniedzējs - SIA «Austra Pak»), balva - dalība Pasaules Iepakojuma organizācijas starptautiskajā konkursā «WorldStar For Packaging Excellence 2019».

Savukārt pirmās vietas ieguva sekojoši konkursa darbi - kategorijā «Tirdzniecības iepakojums pārtikas produktiem» - kafijas «Fuse» sērija (iesniedzējs AS «Immer Digital») un sīrupu «Birzī» sērijas iepakojums (iesniedzējs SIA «Kainaiži»).

Ekspluatācijā nodota centra tuvumā, Bukultu ielā uzbūvētā B+ klases biroju ēka - RED LINE, informē projekta attīstītāji.

Sešu stāvu ēku attīstīja A/s Dambis, projekta autors: arhitektu birojs NRJA. Investīcijas šajā projektā ir 5,3 miljoni eiro.

«Šī ēka ir mūsu atbilde nomnieku interesei atrasties jaunās, modernās, individuāli pielāgotās biroja telpās. Turklāt mūsu ēka piedāvā arī šobrīd tirgū konkurētspējīgu nomas likmi. Nosaukumu tā ieguvusi no fasādes arhitektūras elementa,» pastāstīja A/s Dambis valdes priekšsēdētājs Arturs Zausajevs.

RED LINE biroju ēkas kopējā platība ir nepilni 6000 kvadrātmetri. Šobrīd nomai pieejamās platības sasniedz 2830 kvadrātmetrus. Vidējā stāva platība ir 840 kvadrātmetri, savukārt biroji pieejami platībās no 75 kvadrātmetriem. 6. stāvs kļuvis par jauno mājvietu a/s Dambis administrācijai, savukārt daļā no 5. stāva atradīsies medicīnas centrs.