Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka AS Latvijas Gāze ļaunprātīgi izmantojusi savu monopolstāvokli, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus.

Tādējādi AS Latvijas Gāze piemērots tiesiskais pienākums pārtraukt pārkāpumu, kā arī naudas sods 1,57 miljonu latu apmērā.

Lai arī AS Latvijas Gāze KP lēmumu var pārsūdzēt tiesā, tomēr konstatētais pārkāpums tai jebkurā gadījumā jāpārtrauc uzreiz pēc KP lēmuma saņemšanas.

KP skaidro, ka dabasgāzes lietotāji – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi –, kas cietuši no AS Latvijas Gāze rīcības, var vērsties pie AS Latvijas Gāze, lūdzot atmaksāt nepamatoti veikto svešo parādu apmaksu. Ja AS Latvijas Gāze atsaka atlīdzināt zaudējumus, cietušie lietotāji var vērsties ar prasību tiesā.

AS "Latvijas gāze" pieprasa Latvijas valstij segt zaudējumus par to gāzes apjomu, ko valdība pagājušā gada rudenī lika rezervēt mājsaimniecību vajadzībām, jo tagad to vairs nevar pārdot par tik augstu cenu, kā būtu varējis pārdot rudenī, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pērn rudenī valdība uzdeva "Latvijas gāzei" rezervēt dabasgāzi Latvijas mājsaimniecībām. Par Inčukalna krātuvi atbildīgais sistēmas operators - uzņēmums "Conexus" - apgalvoja, ka tam krātuvē gāzes pietiek. Savukārt "Latvijas gāze" taisnojās, ka krājumu nepietiek, jo tā gāze, kas Inčukalnā iepumpēta, nepieder uzņēmumam, līdz ar to valdības prasības izpildīt nebūšot iespējams.

"Nekā personīga" zināms, ka tobrīd Inčukalnā atradās gāze, ko "Latvijas gāzes" lielākā akcionāra, Krievijas uzņēmuma "Gazprom" uzdevumā tranzītā bija iepumpējusi "Latvijas gāze", un tā bija paredzēta, lai nodrošinātu Kaļiņingradas energodrošību. Gāze neesot bijusi pat atmuitota. Pastāvējušas bažas, ka pēc šo rezervju izlietošanas Inčukalna krājumi patiešām nebūtu pietiekami, lai Latvija droši varētu pārziemot. Ekonomikas ministrija piedraudējusi, ka šo gāzi Latvija varētu arī arestēt.

Lielākais a/s Latvijas gāze akcionārs no Baltijas gāzes tirgus varētu aiziet pavisam, Latvijas valdība apsver E.ON kapitāldaļu iegādi.

Jau kopš šā gada pavasara tiek runāts, ka nozīmīgs Baltijas gāzes uzņēmumu īpašnieks – vācu kompānija E.ON Ruhrgas – no Baltijas tirgus varētu aiziet. Iemesls – vācu energomilzis maina savu stratēģiju, meklējot peļņas iespējas ārpus ES robežām – Brazīlijā, Turcijā, Krievijā, kur energouzņēmumi nav jāpakļauj tik stingrām liberalizācijas un kontroles prasībām. Oficiāli E.ON savus aiziešanas plānus no Baltijas nekomentē, to nekomentē arī a/s Latvijas gāze, norādot, ka par savu akcionāru lēmumiem nespekulē, tomēr fakti liecina paši par sevi – pirms dažām dienām no a/s Latvijas gāze valdes ir aizgājis ilggadējais E.ON Ruhrgas pārstāvis Jorgs Tumats, kurš turpmāk strādās E.ON Russia valdē.

AS "Latvijas Gāze" vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Komentējot to, ka "Latvijas Gāze" apgalvo, ka gāzes gaidāmajai apkures sezonai varētu nepietikt, politiķis uzsvēra, ka jāatceras, ka "Latvijas gāzes" nosaukums ir maldinošs - ja nosauktu to pēc īpašnieka struktūras, tad tā būtu "Krievijas gāze".

"Uzņēmuma vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers, cilvēkiem būtu skaidrība. Krievija karo pret Ukrainu, bet Krievija savos izteikumos ir arī agresīva pret Baltijas valstīm," teica Kariņš, uzsverot, ka ar "Latvijas Gāzes" teikto jābūt uzmanīgiem.

Turpretī AS "Conexus Baltic Grid" ir valsts uzņēmums, kas uzglabā gāzi un zina, ka zem zemes patlaban tiek uzglabāts vairāk gāzes uz Latvijas vārda, nekā nepieciešams mājsaimniecībām apkures sezonai. Valdība, balstoties uz likumu, pieņēma lēmumu rezervēt konkrētu gāzes apjomu, kura pietiks apkures sezonai, teica Kariņš.

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums deviņos mēnešos bija 580,268 miljoni eiro, kas ir 2,1 reizi lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn, bet koncerna neto peļņa sasniedza 96,578 miljonus eiro pretēji zaudējumiem gadu iepriekš, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijā informē, ka "Latvijas gāzes" koncerns 2022.gada deviņos mēnešos sasniedzis vēsturiski labākos finanšu rezultātus. Pirmā ceturkšņa finanšu rezultāti ir bijuši galvenais iemesls vēsturiski labākajiem deviņu mēnešu finanšu rezultātiem.

Deviņos mēnešos šogad "Latvijas gāze" klientiem Latvijā un ārvalstīs pārdeva 5,975 gigavatstundas (GWh) dabasgāzes. Salīdzinājumā ar attiecīgo 2021.gada periodu pārdošanas apjoms ir par 43,6% mazāks.

Pārdošanas apjomu samazinājums saistīts ar to, ka tirgus dalībnieki izvēlas neiegādāties Krievijas izcelsmes gāzi jau pirms 2023.gada 1.janvāra, kad stāsies spēkā aizliegums dabasgāzes piegādēm no Krievijas, kā arī klienti ir pārskatījuši dabasgāzes izmantošanas jaudas augsto dabasgāzes cenu dēļ.

AS "Latvijas Gāze" akcionāru sastāvā vēsturiskas izmaiņas, informē uzņēmums.

AS "Latvijas Gāze" valdes locekļu speciālā mērķa sabiedrība "Energy Investments" SIA ir spērusi nākošo būtisko vadības izpirkuma procesa (management buy-out jeb MBO) soli.

Atbilstoši jau agrāk sniegtajai informācijai par "Energy Investments" SIA plāniem izpirkt AS "Latvijas Gāze" akcijas no pārējiem lielajiem emitenta akcionāriem, AS "Latvijas Gāze" vadības izpirkuma komanda informē par sekojošo.

2023.gada rudenī tika atpirktas 28,97% AS "Latvijas Gāze" akciju no Luksemburgas investīciju fondu "Marguerite Gas II S.À.R.L".

Tagad 2024.gada oktobrī ir atpirktas 34% AS "Latvijas Gāze" akciju no Krievijas Federācijas PAS "Gazprom".

Sekojoši, AS "Latvijas Gāze" kontrolējošo akcionāru sapulces vairākumu iegūst Latvijas pilsoņi.

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru SIA Latvijas Propāna gāze iegūst izšķirošu ietekmi pār SIA Eko gāze. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazināsies konkurence ietekmētajos tirgos.

SIA Latvijas Propāna gāze sniedz autogāzes vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, turklāt abi tirgus dalībnieki veic gāzes balonu tirdzniecību.

Apvienošanās rezultātā horizontāli tiek ietekmēts autogāzes mazumtirdzniecības tirgus un gāzes balonu tirgus. Starp apvienošanās dalībniekiem pastāv arī vertikālas attiecības, jo SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Latvijas Propāna gāze – autogāzes vairumtirdzniecības pakalpojumus.

Abu uzņēmumu kopējā autogāzes mazumtirdzniecības tirgus daļa nepārsniedz 25 % tirgus koncentrācijas līmeni, līdz ar to KP secina, ka tādējādi netiek traucēta efektīva konkurence. Vērtējot gāzes balonu tirdzniecības tirgu, konstatējams, ka SIA Eko gāze gāzes balonu pārdošanas apjomi ir nelieli, kā arī tirgū darbojas vismaz astoņi citi tirgus dalībnieki, kas nodrošina aktīvu konkurenci.

AS Latvijas Gāze akcionāri šodien ārkārtas sapulcē atbalstīja uzņēmuma reorganizāciju, izveidojot jaunu kompāniju un nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus.

Lēmums atbalstīts ar 99,98% no akcionāru sapulcē klātesošo balsīm. Savukārt 0,01% balsu bija pret, bet vēl 0,01% balsu netika nodots.

Sapulcē akcionāriem bija arī iespēja iztaujāt Latvijas Gāzes vadību, ko vairāki mazākuma akcionāri arī izmantoja.

Jautājumi bija saistīti ar Latvijas Gāzes sadalīšanas struktūru, īpašumtiesībām abos uzņēmumos, kompensācijas apmēru, ja akcionārs nevēlas būt par jaundibināmā uzņēmuma dalībnieku, kā arī tika taujāts pēc padoma, kā labāk rīkoties - balsot par vai pret.

Atsevišķi mazākuma akcionāri arī pauda kritiku par to, ka nav skaidrības par to, kāds kompensācijas apmērs pienāksies dalībniekiem, kuri nevēlas saglabāt akcijas.

«Voluntāra vēlme, lai Latvijas patērētāji iegādātos dabasgāzi no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa, ir nacionālo interešu pārkāpums,»

To DB Uzņēmēju klubā sacīja a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš skaidroja, ka gāze no Lietuvas Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa Latvijā neesot alternatīva tai gāzei, ko tirgo a/s Latvijas gāze. Lietuvā tika izdots likums, ka turienes patērētājiem obligāti no Klaipēdas termināļa jāiepērk vismaz 25%, neatkarīgi no tā, cik šī gāze maksā. Šobrīd tas ir konvertējies obligātā komponentē, ko maksā visi Lietuvas patērētāji. Ja gāze no Klaipēdas termināļa tiktu pumpēta uz Latviju, tad šīs izmaksas tiktu iekļautas arī Latvijas gāzes infrastruktūras tarifos. «Tas būtu Latvijas nacionālo interešu pārkāpums, nemaz nerunājot par to, ka Klaipēdas gāzes terminālis arī tīri tehniski nevarētu nodrošināt Latvijai nepieciešamo gāzes apjomu,» skaidroja A. Kalvītis. Atšķirība starp Latvijas un Lietuvas gāzes cenu, pēc viņa vārdiem, ir diezgan liela, jo Lietuvā gāzes cena tiekot aprēķināta pēc sešu mēnešu naftas produktu cenas formulas, kamēr Latvijā to aprēķina pēc deviņu mēnešu formulas. Tāpēc, atbilstoši naftas produktu cenu tendencēm, Lietuvā gāze šobrīd esot par 10–20 eiro/1000 m3 lētāka nekā Latvijā, taču, ja gāze no Lietuvas būtu jātransportē līdz Latvijai, tad cenu starpība izlīdzinātos. Savukārt nākotnē, ņemot vērā tendences naftas produktu tirgū, Latvijas gāzes cenas aprēķina formula atkal būšot izdevīgāka nekā Lietuvā. Runājot par Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, no tā gāzes cena esot par 100 ASV dolāriem par 1000 m3 lielāka, nekā Latvijas gāzes tirgotā, uzsvēra A. Kalvītis. Uz jautājumu, vai a/s Latvenergo izteiktā vēlme iegādāties gāzi no Klaipēdas būtu jāvērtē kā dārgāka energoresursa izvēle, A. Kalvītis norādīja, ka tā, viņaprāt, esot Ekonomikas ministrijas uzsākta politiskā spēle, kuras motīvi viņam šobrīd neesot skaidri.

AS Latvijas Gāze koncerna neto apgrozījums 2018. gadā sasniedza 344,9 miljonus eiro, kas tas bija par 8,9% lielāks nekā gadu iepriekš, liecina uzņēmuma pārskats Nasdaq Riga.

EBITDA pieauga par 2,6%, salīdzinājumā ar 2017. gadu, sasniedzot 37,4 miljonus eiro. Latvijas Gāzes koncerna neto peļņa 2018. gadā sasniedza 25,2 miljonus eiro. 2018. gadā Latvijas Gāze koncerns piegādāja dabasgāzi vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu Latvijā un paplašināja savu klātbūtni Latvijas dabasgāzes vairumtirdzniecības segmentā un ārvalstīs.

Kopumā 2018. gadā tika pārdots 1,231 miljards m3 (12 969 GWh) dabasgāzes. Tāpat kā iepriekšējā gadā, augustā un septembrī AS «Latvijas Gāze» iesūknēja ievērojamus dabasgāzes apjomus IPGK, rūpējoties par savu klientu apgādes drošību 2018./2019. gada ziemas sezonā.

2018. gadā Latvijas Gāze koncerns ieguldīja 10,34 miljonus eiro sadales sistēmas uzturēšanā un drošībā, kā arī IT sistēmu attīstībā, kas ir par 14,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Ņemot vērā, ka Administratīvā apgabaltiesa ir noraidījusi AS Latvijas Gāze pieteikumu par pagaidu noregulējumu, AS Latvijas Gāze joprojām ir pienākums nodrošināt trešo pušu piekļuvi dabasgāzes pārvades un sadales infrastruktūrai. Tas izriet no Enerģētikas likuma un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) līdz šim pieņemtajiem lēmumiem.

Atsevišķi tiesas secinājumi, kuri nav rezultējušies AS Latvijas Gāze labvēlīga tiesas lēmuma veidā, neatceļ vai negroza AS Latvijas Gāze noteiktos pienākumus, kuri izriet no normatīvajiem aktiem un Regulatora pieņemtajiem lēmumiem.

Vienlaikus tas nozīmē, ka AS Latvijas Gāze atbilstoši Enerģētikas likumam un Ministru kabineta noteikumiem ir pienākums nodrošināt Latvijas lietotājiem piederošās dabasgāzes transportēšanu līdz lietotāju patēriņa objektiem, ja attiecīgi lietotāju pieprasījumi tiek saņemti.

«Šobrīd joprojām ir spēkā gan Enerģētikas likuma normas, gan Regulatora apstiprinātie dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi, saskaņā ar kuriem AS Latvijas Gāze ir pienākums nodrošināt trešo pušu piekļuvi. Tāpat spēkā ir visi Regulatora pieņemtie lēmumi, kas attiecas uz šo AS Latvijas Gāze noteikto pienākumu izpildi. Neviens no tiem nav atcelts un neviena lēmuma darbība nav apturēta,» uzsver Regulatora padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

AS Latvijas Gāze koncerna neto apgrozījums pērn bija par 6,5% lielāks nekā gadu iepriekš un sasniedza 352,3 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma EBITDA pieauga par 2,6%, sasniedzot 37,4 miljonus eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Latvijas Gāzes koncerna neto peļņa 2018. gadā sasniedza 25,2 miljonus eiro.

2018. gadā Latvijas Gāze koncerns piegādāja dabasgāzi vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu Latvijā un paplašināja savu klātbūtni Latvijas dabasgāzes vairumtirdzniecības segmentā un ārvalstīs. Kopumā 2018. gadā tika pārdots 1,231 miljards m3 (12 969 GWh) dabasgāzes. Tāpat kā iepriekšējos gadus, augustā un septembrī AS «Latvijas Gāze» iesūknēja ievērojamus dabasgāzes apjomus IPGK, rūpējoties par savu klientu apgādes drošību 2018./2019. gada ziemas sezonā. 2018. gadā Latvijas Gāze koncerns ieguldīja 10,34 miljonus eiro sadales sistēmas uzturēšanā un drošībā, kā arī IT sistēmu attīstībā, kas ir par 14,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Šā gada 23. augustā Ministru kabinets lēma par Latvijas valsts līdzdalību jaundibināmā uzņēmumā Conexus Baltic Grid, kas tiks veidots AS Latvijas Gāze reorganizācijas rezultātā, informē Ekonomikas ministrija.

Saskaņā ar valdības lēmumu Ekonomikas ministrija valsts vārdā pieteiksies uz 117 uzņēmuma kapitāla daļām, proporcionāli kapitāla daļu skaitam, cik valstij kā mazākuma akcionāram pieder uzņēmumā AS Latvijas Gāze.

Kā zināms, šā gada 2.septembrī notiks AS Latvijas Gāze ārkārtas akcionāru sapulce, kurā tiks lemts par AS Latvijas Gāze reorganizāciju atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām. Ievērojot Enerģētikas likuma prasības, AS Latvijas Gāze ir jānodrošina dabasgāzes apgādes komersantā ietilpstošā dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana.

AS Latvijas Gāze šobrīd nodrošina gan dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas, gan arī dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumus. Reorganizācijas rezultātā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas darbības virzieni tiks nodalīti jaundibināmā uzņēmumā Conexus Baltic Grid.

Šī gada 2.septembrī Administratīvā apgabaltiesa pieņēma spriedumu, ar kuru atzīst - ir pareizs un pamatots Konkurences padomes (KP) 2013.gada lēmums AS Latvijas Gāze likt mainīt parādu atgūšanas praksi un piemērot naudas sodu 2,2 miljonu eiro apmērā par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, informē KP.

2013.gadā KP lēma, ka AS Latvijas Gāze pārkāpusi Konkurences likumu, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus. Lietas izpētes laikā KP saņēma patērētāju un uzņēmumu iesniegumus par vairāk nekā 500 šādiem gadījumiem. Savā lēmumā KP skaidroja, ka AS Latvijas Gāze ne vien radīja nepamatotus izdevumus jaunajiem klientiem, bet arī veicināja kopējā parādu apjoma palielināšanos, jo esošie lietotāji, apzinoties, ka par parādiem atbildēs jaunais īpašnieks, nebija motivēti maksāt par pakalpojumu.

Izvērtējot KP lēmumu, tiesa atzinusi par pareiziem iestādes secinājumus. Tāpat tiesa ir uzsvērusi, ka KP bija tiesības vērtēt AS Latvijas Gāze darbību atbilstību Konkurences likumam, neraugoties uz to, ka šis uzņēmums darbojas regulētā nozarē, jo tas nav attaisnojums savas tirgus varas ļaunprātīgai izmantošanai. Attiecīgi KP atgādina, ka arī citiem uzņēmumiem, kas Latvijā darbojas regulētās nozarēs, jāievēro Konkurences likuma prasības.

AS Latvijas Gāze lūdz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) saskaņā ar Enerģētikas likumu piešķirt pagaidu atkāpi trešo personu tiesībām izmantot Latvijas Gāzes dabasgāzes pārvades un sadales sistēmu, lai transportētu no citiem dabasgāzes tirgotājiem iegādāto dabasgāzi patēriņam Latvijas teritorijā, informē uzņēmums.

Latvijas Gāze ir vertikāli integrēts dabasgāzes nozares komersants, kuram līdz 2017.gada aprīlim ir spēkā esošas ekskluzīvas licences dabasgāzes pārvadei, sadalei, tirdzniecībai un uzglabāšanai Latvijas teritorijā, un ir noslēgts Ilgtermiņa līgums ar PAS Gazprom par dabasgāzes piegādi līdz 2030.gadam ar pielīgtiem obligātiem ikgadējiem iepērkamās dabasgāzes apjomiem. Vairāku faktoru dēļ, piemēram, silto ziemu iespaidā, kas samazina dabasgāzes patēriņu reģionā, kā arī lielu rūpniecības uzņēmumu jaudu samazināšanas dēļ, AS Latvijas Gāze jau šobrīd vairs nespēj izpildīt Ilgtermiņa līgumā pielīgtos apjomus, skaidro kompānija.

Parakstot līgumu par 35 miljonu eiro aizdevuma sniegšanu, OP Corporate Bank plc Latvijas filiāle uzsākusi sadarbību kreditēšanā ar AS Latvijas Gāze. Tiesības uz aizdevuma izsniegšanu banka ieguva, uzvarot AS Latvijas Gāze konkursā par kapitālieguldījumu refinansēšanu.

OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns norāda: «Sadarbība sniegs AS Latvijas Gāze attīstības iespējas, vienlaikus uzlabojot arī uzņēmuma finanšu rādītājus.»

Savukārt, Zane Kotāne, AS Latvijas Gāze valdes locekle, komentē: «Ar aizņēmuma piesaisti AS Latvijas Gāze uzlabo finanšu resursu cenu, tādējādi uzlabojot arī AS Latvijas Gāze rentabilitātes rādītājus. Pasaules pieredze rāda, ka sabiedrības optimāla līdzekļu pārvaldība iekļauj sabalansētu pašu līdzekļu un aizņemto līdzekļu izmantošanu, kas attiecīgi nodrošina gan efektīvu saimniecisko darbību, gan arī labākus atdeves rādītājus akcionāriem. AS Latvijas Gāze pirmo reizi uzsāk sadarbību kreditēšanā ar kredītiestādēm.»

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome nolēmusi izsniegt Latvijas dabasgāzes kompānijas AS «Latvijas Gāze» meitasuzņēmumam AS «Gaso», par kura valdes priekšsēdētāju nesen iecelta Ilze Pētersone-Godmane, licenci dabasgāzes sadalei.

Attiecīgi SPRK padome lēmusi par licences anulēšanu dabasgāzes sadalei AS «Latvijas Gāze». AS «Gaso» sabiedriskā pakalpojuma sniegšana dabasgāzes sadalē jāuzsāk 2017.gada 7.decembrī.

Regulatora padomes lēmums nozīmē, ka sadales pakalpojumus, kurus līdz šim sniedza AS «Latvijas Gāze», turpmāk Latvijā nodrošinās AS «Gaso». Licence AS «Gaso» dabasgāzes sadalei izsniegta uz termiņu no 2017.gada 7.decembra līdz 2037.gada 6.decembrim, licences darbības zonu nosakot Latvijas Republikas teritoriju.

SPRK atgādina - lai nodrošinātu dabasgāzes tirgus atvēršanu Latvijā, atbilstoši Enerģētikas likumā noteiktajām prasībām, AS «Latvijas Gāze» tiek reorganizēta sadalīšanas ceļā, nododot daļu savas mantas vienai iegūstošajai sabiedrībai. AS «Gaso», kam AS «Latvijas Gāze» nodod dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamos aktīvus, tika dibināta 2017.gada 1 decembrī.

Administratīvā apgabaltiesa apturēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprināto Dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumu, kas pretrunā Enerģētikas likumam un AS Latvijas Gāze privatizācijas līgumiem būtībā atvēra dabasgāzes tirgu, informē Latvijas Gāze.

Tiesa lēmumā skaidro, ka SPRK, nekonsultējoties ar sabiedrību un uzņēmumu, bija uzņēmies pienākumu atvērt dabasgāzes tirgu, lai gan šādus lēmumus drīkst pieņemt vien ar likumu. Šobrīd spēkā esošais Enerģētikas likums nosaka, ka iespēja izvēlēties brīvu tirgotāju būs vien 2017. gada 3. aprīlī, ja vien, piemēram, ātrāk netiek izbūvēts starpsavienojums ar kādu citu valsti, izņemot Lietuvu, Igauniju un Somiju.

Tiesa savā lēmumā norāda, ka Enerģētikas likumā paredzētais termiņš 2017. gada 3. aprīlis būtībā izriet no privatizācijas līgumiem, jo šajā laikā beidzas to darbība. Privatizācijas līgumi AS Latvijas Gāze paredz ekskluzīvas gāzapgādes tiesības uz 20 gadam jeb līdz minētajam datumam. Attiecīgi arī likums skaidri norāda, ka Latvijā šobrīd lietotājam nav tiesību nomainīt tirgotāju, tai skaitā uz tirgotāju ārpus Latvijas. Tāpat tiesa lēmumā min, ka Eiropas Savienības Gāzes tirgus Direktīvai nav beigusies derogācija, kas atļauj Latvijai atlikt dabasgāzes tirgus atvēršanu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) saņēmusi precizētus AS Latvijas Gāze izstrādātos noteikumu projektus - Akciju sabiedrības Latvijas Gāze dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi un Akciju sabiedrības Latvijas Gāze Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumi. Lai uzzinātu tirgus dalībnieku viedokli par sagatavotajiem noteikumu projektiem, SPRK padome izsludina publisko konsultāciju, aicinot izteikt savus komentārus un priekšlikumus līdz šī gada 4. martam, informē SPRK Komunikāciju nodaļas galvenā speciāliste Ieva Bethere.

AS Latvijas Gāze noteikumu projektus izstrādāja saistībā ar aizvadītajā gadā veiktajiem grozījumiem Enerģētikas likumā. Atbilstoši Enerģētikas likumam, regulators apstiprina dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatora izstrādātos sistēmas lietošanas noteikumus vai dabasgāzes krātuves lietošanas noteikumus, kuriem jābūt objektīvi pamatotiem, ekonomiski attaisnotiem, taisnīgiem, vienlīdzīgiem, atklātiem un pieejamiem visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri pieprasa pieeju attiecīgajai sistēmai. Vienlaikus, atbilstoši likumam, SPRK apstiprina sistēmas operatora izstrādātos balansēšanas aprēķinu noteikumus, kuriem jābūt pārskatāmiem un nediskriminējošiem attiecībā uz visiem balansēšanas pakalpojuma saņēmējiem, un garantiju pieprasīšanas kritērijus un kārtību, lai nodrošinātu maksājumus par balansēšanas pakalpojumu.

Man nav nekādu bažu par Latvijas gāzes vietu Latvijas tirgū - kā ir atzinuši arī Eiropas līmeņa eksperti, Latvijas gāze ir viens no labākajiem enerģētikas uzņēmumiem. Mani uztrauc, ka Latvijas gāze tiks sadalīta tādā veidā, ka būs lielas problēmas ar apgādi, intervijā laikrakstam Diena atzīst Latvijas gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks un akcionārs Juris Savickis.

Vai ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikumi par draudiem un šantāžu neliecina, ka ir apstājies dialogs starp valsti un LG akcionāriem un situācija virzās uz tiesāšanos?

Vispār negribu tiesāties pats ar savu valsti. Bet jāsaka, ka dialoga faktiski nav bijis. Notiek viedokļu apmaiņa ar LG vadību, diemžēl ministre negrib ieklausīties profesionālos cilvēkos. Caur medijiem tiek taisīta propaganda, lai, maldinot par īstajiem situācijas apstākļiem un patieso līgumu saturu, savā pusē dabūtu politisko vilkmi. Tomēr cerams, ka vistuvākajā laikā dialogs notiks.

Sakiet, vai jūs esat par vai pret gāzes tirgus liberalizāciju?

Ieviešot dabasgāzes tirgus liberalizācijas prasības ātrāk par 2017. gada aprīli, Latvija riskē iegūt investīciju strīdu vairāku miljonu apmērā.

Tādas ir iespējamās sekas Saeimā bez diskusijām konceptuāli atbalstītajiem grozījumiem Enerģētikas likumā, kas faktiski paredz sadalīt uzņēmumu a/s Latvijas gāze (LG), atdalot no tā sadales tīklus un potenciāli ļaujot gāzes tirgū ienākt arī citiem spēlētājiem.

Šis solis ļaus ar laiku diversificēt gāzes piegādātājus, uz ko pašlaik tiecas visa Eiropa, lai mazinātu atkarību no Krievijas gāzes piegādēm. Tomēr problēmas rada tas, ka iecerētās izmaiņas ir pretrunā a/s Latvijas gāze privatizācijas līgumam, kas paredz, ka līdz 2017. gada aprīlim uzņēmums tiek saglabāts kā viens veselums, turklāt nevienam citam uzņēmumam (izņemot Latvijas gāzi) netiek piešķirta licence darbībai ar dabasgāzi Latvijas tirgū. To, ka situācija ir nopietna, apliecina a/s Latvijas gāze ilggadējā vadītāja Adriana Dāvja sacītais gan Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, gan masu medijiem.

Ja valsts pirktu a/s Latvijas gāze akcijas, tad primāri jāsaprot, kāds ir šī darījuma mērķis un ko valsts no šī aktīva grib, pretējā gadījumā pieņemt izsvērtu lēmumu nav iespējams.

Tā nu ir sanācis, ka uz politisko lielvaru saspīlējuma fona Latvijai jāatrisina vēl kāds svarīgs jautājums, kura ietekme pārsniedz Latvijas nacionālās robežas. Proti, jau pirms kāda laika a/s Latvijas gāze vācu akcionārs E. ON paziņoja, ka savas kapitāldaļas – kopskaitā 47,2% – Latvijas gāzē pārdod un no Baltijas reģiona aiziet. Iemesli šādai rīcībai meklējami

E. ON kopējās stratēģijas maiņā – Eiropas gāzes tirgus palicis tik regulēts, ka šim uzņēmumam vairs nav interesants un nes zaudējumus, līdz ar to tas meklē iespējas jaunos tirgos, kurus vēl nav skārušas Briseles idejas. 50% Latvijas gāze akciju pieder diviem Krievijas energogigantiem – Gazprom un Rosņeftj, kurš savukārt kontrolē kompāniju Itera Latvija. Pašlaik Brisele jau ir izdarījusi daudz, lai neļautu Gazprom un citām gāzes piegādes kompānijām vēl vairāk palielināt savu ietekmi Eiropas energouzņēmumos, līdz ar to pie pašreizējās Eiropas enerģētikas politikas (jautājums gan, cik ilgi tā ģeopolitisko vētru ietekmē paliks līdzšinējā formā?) ir apšaubāms, ka pārdodamās E. ON akcijas varētu tiešā veidā nonākt Gazprom rokās. Kādi pircēji tad vēl Latvijas gāzes uzņēmuma akcijām paliek? Kaut kādi Rietumu ar enerģētikas sektoru saistīti investori, kas nav pārāk cerīgi, jo Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai tiem liktos perspektīvs; investīciju vai pensiju fondi un Latvijas valsts, kam pēc dažu avotu teiktā ir pirmpirkuma tiesības uz Latvijas gāzes akcijām.

Ņemot vērā Latvijas neizpildītos «pērc vai maksā» nosacījumus ar dabasgāzes piegādātāju un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprināto noteikumu neatbilstību Enerģētikas likumam, šobrīd dabasgāzes piegādes no citiem piegādātājiem nav iespējamas, informē AS Latvijas Gāze pārstāvis Vinsents Makaris.

2015. gada 16.septembrī stājās SPRK padomes apstiprinātie Dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi un Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumi, kas nosaka kārtību, kā lietotāji saņem sistēmas pakalpojumus, tai skaitā nosakot pārvades sistēmas ieejas un izejas punktus Latvijas teritorijā un uz starpvalstu savienojumiem.

Atbilstoši SPRK sniegtajai interpretācijai, tas nozīmē, ka patērētāji iegūst iespēju izvēlēties dabasgāzes piegādātāju. Iepriekš tika paredzēts, ka izejas punkti uz Latvijas sadales sistēmu stāsies spēkā līdz ar apstākļiem, kas minēti Enerģētikas likumā un attiecas uz tirgus atvēršanu 2017. gada 3.aprīlī.

Lēmums aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes uz Latviju radītu enerģētikas krīzi un augstākas cenas klientiem, paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" norāda AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis skaidro, ka Saeimā iesniegtie grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz aizliegt Krievijas gāzes piegādes uz Latviju, "Latvijas gāzi" faktiski piespiestu iegādāties gāzes rezerves par vēsturiski dārgāko cenu un to uzglabāt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs uzsver, ka šajā sakarā ir jārunā par valsts subsidēto atbalstu mājsaimniecībām, ko Latvijas valdība sāka šā gada sākumā pie zemākas gāzes cenas: "Iestājoties un izpildoties likuma grozījumos paredzētajiem nosacījumiem, mājsaimniecībām piemērojams tarifs būs ievērojami augstāks. Pat pieļaujot, ka ir iespējama publiskā tirgotāja nomaiņa, klientiem tiks atstātas tiesības izvēlēties savu piegādātāju".

Latvijas lietotājiem sava patēriņa vajadzībām gāzi varēs piegādāt no alternatīviem avotiem, paredz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes šodien apstiprinātie dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumi.

Turpmāk dabasgāzes pārvades sistēmas un pazemes gāzes krātuves izmantošana un brīvo jaudu piešķiršana būs pārskatāma, atklāta un darbosies uz vienlīdzīgiem nosacījumiem. Līdz šim trešo pušu piekļuve balstījās uz divpusējo vienošanos ar AS Latvijas Gāze, norāda SPRK

Noteikumi nosaka dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumus, pārvades sistēmas un krātuves brīvo jaudu lietošanas tiesību piešķiršanas kārtību, gadījumus, kādos infrastruktūras operators drīkst pārtraukt vai ierobežot pārvades sistēmas un krātuves lietošanu, pārvades sistēmas operatora un lietotāju tiesības un pienākumus, norēķinu kārtību un sistēmā ievadītās un izvadītās dabasgāzes līdzsvarošanas jeb balansēšanas kārtību.