Visa Baltijas energosistēma ir faktiski gatava jebkurā brīdī pāriet izolētā darbībā no Krievijas kontrolētā BRELL loka, intervijā sacīja AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunais valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Viņš norādīja, ka Krievijas provokācijas saistībā ar atslēgšanos no BRELL loka līdz 2025.gada februārim vērtē kā reālu scenāriju.

"Apzināmies, ka var notikt arī kaut kas negaidīts no kaimiņvalstu puses, var tikt iniciēta ārkārtas desinhronizācija no BRELL tīkla, kā rezultātā mums būs paātrināti jāpāriet uz sinhronizāciju ar Eiropas Savienības (ES) tīkliem. Mēs apzināmies, ka tāda iespēja pastāv, un mēs šiem scenārijiem esam gatavi," sacīja Irklis.

AST valdes priekšsēdētājs norādīja, ka ārkārtas desinhronizācijas gadījumā būs jādarbina infrastruktūra, kas pieejama ES un jābalansē tīkls.

Runājot par elektrības pieejamību gadījumā, ja Krievija Latviju priekšlaicīgi atslēdz no BRELL tīkla, Irklis sacīja, ka ģenerējošās jaudas ir pietiekamas, īpaši Latvijā, kur ir gan hidroelektrostacijas, gan termoelektrocentrāles. Tāpat visai Baltijai ir labi starpsavienojumi ar Somiju, Zviedriju un Poliju.

Neskatoties uz virknes deputātu bažām par kandidāta iespējamo politisko angažētību, Saeima šodien valsts kontroliera amatā ievēlēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītāju Rolandu Irkli.

Par Irkļa ievēlēšanu amatā nobalsoja 53 deputāti, pret bija 42 parlamentārieši. Irkli atbalstīja viņu izvirzījusī "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcija, ka arī "Jaunās vienotības", Nacionālās apvienības un "Saskaņas" deputāti, kā arī atsevišķi pie frakcijām nepiederošie parlamentārieši. Par pārējiem kandidātiem tika saņemts ievērojami mazāks deputātu balsu skaits.

Saeimas deputāte Inese Ikstena (AP) akcentēja, ka Irklis ir augsta līmeņa profesionālis, kura vadībā notikusi dabasgāzes tirgus sekmīga atvēršana un veicināta elektroenerģijas tirgus attīstība, nodrošinot labākas elektrības cenas iedzīvotājiem. SPRK vadītāja amatā Irklis licis "savilkt jostas" sabiedrisko pakalpojumu jomas monopolistiem nevis patērētājiem, uzsvēra politiķe.

Pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinuma būvniecības uzņēmums "Monum" ar tā piesaistītajiem partneriem izslēgts no elektrības pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) bateriju sistēmu iepirkuma, vēsta LTV raidījums "De facto".

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka AST pagājušajā nedēļā parakstīja 77,07 miljonus eiro vērtu līgumu par elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) piegādi un uzstādīšanu apakšstacijās Tumē un Rēzeknē ar Vācijas uzņēmumu "Rolls-Royce Solutions".

Kā vēsta LTV, iepirkuma gaitā no pretendentiem tika izslēgts par dažiem miljoniem lētāks piedāvājums no "Monum", jo sadarbību nav rekomendējis SAB, savukārt uzvarētāja piedāvājumā esot redzamas saites ar "būvnieku karteli", kas gan nav bijis pamats pretendentu izslēgt.

Kopumā pēdējā konkursā piedāvājumus iesnieguši trīs pretendenti - itāļu "Nidec ASI", Vācijā reģistrētais "Rolls-Royce Solutions" un "Monum", kas piedāvāja darbus izdarīt vislētāk - par 74,6 miljoniem eiro. Taču viņus no iepirkuma izslēdza, pamatojoties uz rekomendāciju no SAB. Atzinums bijis negatīvs nevis par pašu "Monum", bet gan tā piesaistītu partneri.

Ja AS «Sadales tīkls» parakstījis aktu par koģenerācijas stacijas nodošanu ekspluatācijā pirms tas reāli noticis, tad tas ir pārkāpums, šodien žurnālistiem stāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) mediju pārstāvjus informēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) gatavos ziņojumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), kurā tiks ietverts vērtējums par SPRK atbildību jautājumā par atļauju piešķiršanu darbu nesākušām koģenerācijas stacijām. Ministrs gan detalizētāk nekomentēja SPRK atbildību.

Savukārt Irklis stāstīja, ka lietā par iespējamu krāpšanos ar darbu nesākušām koģenerācijas stacijām figurē akti, kas balstīti uz SPRK izdotiem noteikumiem.

«SPRK noteikumi ir ietverti EM noteikumos par obligāto iepirkumu, jo tādējādi ministrija var pārliecināties, ka stacija ir nodota ekspluatācijā un ir pieslēgta sistēmai. Tātad EM izmanto SPRK izdotos noteikumus, lai pārliecinātos par pareizi realizētu obligātā iepirkuma atļauju,» skaidroja SPRK vadītājs.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien izteica brīdinājumu AS Latvijas Gāze (LG) par tās rīcību, liedzot AS Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai, lai energokompānija varētu iegādāties gāzi no Lietuvas.

SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis žurnālistiem skaidroja, ka regulatora izteiktais brīdinājums LG nozīmē, ka gāzes koncernam ir jāievēro Enerģētikas likumā un normatīvajos aktos noteiktais par trešo pušu piekļuvi gāzes infrastruktūrai.

«Enerģētikas likums paredz trešo pušu piekļuvi ne tikai gāzes tranzīta plūsmām, bet arī to, ka visiem sistēmas lietotājiem ir vienlīdzīgas tiesības piekļūt dabasgāzes infrastruktūrai. LG nav tiesību liegt šīs tiesības īstenot. Tiesa, likums paredz gadījumus, ka LG var liegt piekļuvi. Ja LG kādam komersantam atsaka piekļuvi, par to ir jābrīdina SPRK un lēmums jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. LG vēl nav vērsusies regulatorā ar atteikumu, kā arī LG nav atteikusi Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai. Tomēr LG nav ievērojusi procedūras, saskaņā ar kurām šāds atteikums ir dodams,» skaidroja SPRK vadītājs.

Darbs pie Baltijas valstu energosistēmu atslēgšanas no Krievijas kontrolētā BRELL loka notiek atbilstoši grafikam, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

"Viss rit pēc grafika un nav nekādu pazīmju, ka varētu būt kādas problēmas vai aizķeršanās," sacīja ministrs.

Savukārt, jautās, vai Latvija rēķinās arī ar iespējamām Krievijas provokācijām, tai, piemēram, agrāk, nekā plānotajā 2025.gadā, atslēdzot valstis no BRELL tīkla, Melnis atbildēja, ka šāda iespēja tiek pieļauta. "Tā ir realitāte. Mēs apzināmies, ka tā varētu būt," sacīja ministrs. Viņš arī atzīmēja, ka Baltijas valstis ir gatavas šādam scenārijam. "Esam gatavi, bet ceram, ka tas nepiepildīsies," teica Melnis, vienlaikus atzīmējot, ja arī Krievija šādi rīkotos, būtu lielākas vai mazākas neērtības, taču elektrība būtu pieejama.

Jau vēstīts, ka arī AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis iepriekš intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka Baltijas energosistēma faktiski ir gatava jebkurā brīdī pāriet izolētā darbībā no Krievijas kontrolētā BRELL loka.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) konceptuāli neiebilst pret Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme tarifu vērtēšanu, taču regulators vēlētos skaidru redzējumu par funkcijām, trešdien intervijā telekanālā Rīga TV24 teica SPRK padomes loceklis Rolands Irklis.

«Tas ir iespējams, regulators principiāli pret to neiebilst, taču regulators vēlētos redzēt, kādas konceptuālās izmaiņas tiek plānotas attiecībā uz sabiedriskā transporta regulēšanu,» teica Irklis, norādot, ka šobrīd ar sabiedriskā transporta jomas uzraudzību nodarbojas virkne institūciju, piemēram Autotransporta direkcija, Sabiedriskā transporta padome, Satiksmes ministrija, pašvaldības un plānošanas reģioni.

Viņš atzīmēja, ja regulatoram tiks piešķirtas funkcijas uzraudzīt sabiedriskā transporta jomu, tad būtu lielākas iespējas ietekmēt tarifu. «Līdz ar to ir jāsaprot, kādas funkcijas tiek atņemtas citām institūcijām, jo regulators parasti regulējamās nozarēs nenodarbojas tikai ar tarifiem, mūsu uzdevums ir arī licencēt, reģistrēt un uzraudzīt. Tādēļ ir jāskatās konceptuāli, cik lielas funkcijas regulatoram tiek uzticētas, vai tā ir tikai viena pilsēta, kas būtu diezgan savāds risinājums. Jāskatās konceptuāli, cik plašas funkcijas uztic, jo vairāk funkciju mums uzdod, jo vairāk mums ir iespējas ietekmēt tarifu. Ja mums uzdod, tikai pārbaudīt izmaksu pamatojamību, tad attiecīgi ir mazāk iespējas šo gala tarifu ietekmēt, ja visi pārējie lēmumi tik atstāti citu institūciju rokās,» skaidroja Irklis.

Baltijas valstu reģionā dabasgāzes cenas aizvien ir augstākas nekā pārējās Eiropas Savienības valstīs, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā minēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis

Viņš gan uzsvēra, ka Latvijā dabasgāzes cena ir nedaudz zemāka kā pārējās Baltijas valstīs, taču joprojām tā ir augstāka, nekā, piemēram, Vācijā.

Runājot par cenu izmaiņām nākotnē, R. Irklis sacīja, ka Latvijas Gāzei ar Gazprom līgums ir līdz 2030.gadam, tādēļ šajā jomā pagaidām izmaiņas nav gaidāmas, taču nākotnē dabasgāzes cenu Baltijā aizvien ietekmēs naftas produktu cenu izmaiņas – patlaban naftas cenas pasaules biržās samazinās, un arī dabasgāze kļūst lētāka, uzsvēra R. Irklis.

Tāpat viņš piebilda, ka tirgū izskan prognozes, ka nākotnē dabasgāze iegūs līdzvērtīgu statusu naftas, un tās cenai nevajadzētu būt sasaistītai ar naftas cenu.

Latvijas brīvajā dabasgāzes tirgū gāzes tirgotāju mainījuši 350 lietotāji (situācija pēc 10.augusta), šodien konferencē Enerģētika 2017 sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Vienlaikus vienam lietotājam var būt vairāki gazificētie objekti. Starp kopumā 33 tirgotājiem, kas reģistrējušies gāzes tirdzniecībai, lielākā daļa ir no Latvijas, taču pārstāvēta arī Igaunija, Lietuva, Vācija un Šveice. Noslēgts līgums ar vismaz vienu lietotāju ir sešiem tirgotājiem.

Tāpat Irklis pastāstīja, ka tirgū tiek piedāvāt dažādi produkti, piemēram, mainīgas cenas produkts, fiksētas cenas produkts, atvērts fiksētas cenas produkts (cena ir fiksēta, bet var tik mainīta, par to informējot lietotāju), kā arī finanšu instrumentiem piesaistītas cenas produkts - dabasgāzes tirdzniecības cena piesaistīta Eiropas biržu 'forward' (nākotnes) cenām.

Vienota Baltijas dabasgāzes tirgus izveide samazinātu dabasgāzes cenas, kas savukārt varētu paaugstināt kopējo dabasgāzes patēriņu, Dienas Bizness organizētajā forumā Enerģētikas nozare pārmaiņu un izaicinājumu priekšā uzsvēra Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Lai gan kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā pēdējo 26 gadu laikā ievērojami sarucis un DB aptaujātie eksperti prognozē, ka šāda tendence saglabāsies arī turpmāk, R.Irklis norāda, ka dabasgāzes cenas samazināšanās varētu šo situāciju mainīt. SPRK vadītājs domā, ka vienota tirgus izveidei būtu arī vairāki citi ieguvumi. «Lielākie ieguvēji būtu tieši gāzes patērētāji, jo iespējamo plusu ir daudz vairāk nekā mīnusu,» atzīmēja R.Irklis, norādot, ka bez minētā cenu samazinājuma, vienots dabasgāzes tirgus veicinātu konkurenci, paaugstinātu pārvades infrastruktūras izmantošanas līmeni, nodrošinātu efektīvāku Klaipēdas termināla un Inčukalna dabasgāzes krātuves izmantošanu, kā arī mazinātu AS Gazprom tirgus varas ietekmi.

Trešdien, 27.novembrī, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja AS “Sadales tīkls” elektrības sadales sistēmas pakalpojumu tarifu projektu.

Tas paredz, ka no nākamā gada sākuma visiem galalietotājiem elektrības sadales pakalpojuma tarifs samazināsies.

“Pateicoties regulatora panāktajam kapitāla atdeves likmes samazinājumam un veiktajām metodikas izmaiņām, kā arī AS “Sadales tīkls” efektivizācijas programmas īstenošanai, kopīgi esam panākuši labāko iespējamo risinājumu visiem elektrības galalietotājiem. Turklāt tas paveikts laikā, kad inflācija svārstās ap trīs procentiem,” norāda SPRK priekšsēdētājs Rolands Irklis, atzīmējot, ka Latvijā šis ir vēsturiski pirmais elektrības sadales tarifa vispārējs samazinājums.

Kopumā gala tarifu elektroenerģijas lietotājiem, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem tarifiem, izdevies samazināt, pateicoties trīs būtiskām pozīcijām – SPRK kapitāla atdeves samazinājumam par 26 milj. eiro, ekspluatācijas izmaksu samazinājumam par 13,5 milj. eiro un 7 milj. eiro no nākotnē plānotajiem efektivitātes pasākumiem. Mazāku iespaidu uz gala lietotāju tarifa samazinājumu atstāj papildu ieņēmumi no elektroenerģijas ražotājiem 0,6 milj. eiro apmērā.

Nākamgad pieaugs VAS "Latvijas pasts" vēstuļu sūtīšanas izmaksas, taču citu pasta pakalpojumu cena samazināsies, ceturtdien žurnālistiem pastāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Viņš norādīja, ka regulators apstiprinājis "Latvijas pasta" universālā pasta pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā no 2020.gada 1.janvāra. Jaunie "Latvijas pasta" universālā pasta pakalpojuma tarifi paredz cenu pieaugumu vēstuļu sūtīšanai, bet atsevišķu citu pasta pakalpojumu cena samazināsies.

Maksa, piemēram, par vienkāršas A klases vēstuļu korespondences sūtījumu svarā līdz 20 gramiem būs viens eiro līdzšinējo 0,57 eiro vietā. Savukārt, piemēram, lielākais samazinājums būs iekšzemes pasta pakas sūtījumam svarā no 15 kilogramiem - no 11,23 eiro līdz 8,04 eiro, kamēr apdrošinātu sīkpaku svarā no 50 līdz 100 gramiem turpmāk varēs nosūtīt kā apdrošinātu pasta sūtījumu par 1,91 eiro līdzšinējo 3,56 eiro vietā. Irklis stāstīja, ka "Latvijas pasta" tarifi regulatorā nebija skatīti kopš 2008.gada, tāpēc to izskatīšana prasīja tik ilgu laiku. Jaunais tarifu projekts SPRK tika iesniegts šogad aprīlī.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?

Pastāv pietiekami liela iespēja, ka nākamgad elektroenerģijas sadales sistēmas operators Sadales tīkls vēlēsies pārskatīt tarifu, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Rolands Irklis.

«Šogad Sadales tīkla tarifs paliks nemainīgs. Savukārt par nākamo gadu pastāv pietiekami liela iespēja, ka Sadales tīkls vēlēsies kaut ko » teica Irklis.

Viņš atzina, ka ir iemesli, kas varētu pamatot Sadales tīkla tarifu kāpumu. «Ir jāskatās, ko Sadales tīkls ir veicis kopš iepriekšējā tarifa apstiprināšanas. Zināmas investīcijas ir veiktas – kabeļi tiek guldīti zemē, ir uzlabota apgādes drošība, mēs redzam, ka uzlabojas arī pakalpojumu kvalitāte. Rādītāji par to, cik bieži notiek atslēgumi un cik ātri notiek apgādes atjaunošana pēc avārijām, arvien uzlabojas. Tas nozīmē, ka Sadales tīkls strādā pie tā, lai uzlabotu savu pakalpojumu kvalitāti. Vienlaikus tas var nest līdzi zināmas izmaksas. Daudzas elektrolīnijas ir arī ļoti novecojušas, un līdz ar to arvien vairāk un vairāk nākas ieguldīt to uzturēšanā, kas arī nav ekonomiski pamatoti. Labāk tad ir šādas līnijas izbūvēt no jauna. Līdz ar to ir iemesli, kas varētu pamatot tarifa pieaugumu,» klāstīja regulatora padomes loceklis

Nākamā gada sākumā tiek gaidīts paziņojums no Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akcionāra "Marguerite" fonda par risinājumu saistībā ar interešu konfliktu, esot dalībniekam gan "Conexus", gan gāzes tirgotājā un sadales sistēmas uzturētājā AS "Latvijas gāze", sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Pašreiz pastāv interešu konflikta riski, ko rada "Conexus" akcionāra "Marguerite Gas I S.a.r.l." un "Latvijas gāzes" akcionāra "Marguerite Gas II S.a.r.l." vienlaicīga dalība abos uzņēmumos. Irklis stāstīja, ka notiek diskusijas starp "Conexus" akcionāriem, kādā veidā šo jautājumu varētu atrisināt.

"Uz "Marguerite" fondu gan neattiecas tādas pašas prasības, kā uz "Gazprom", jo tas ir finanšu investors. Taču viņiem ir interešu konflikts, tādēļ viņiem ir jāpārskata sava līdzdalība vai līdzdalības forma abos uzņēmumos," skaidroja regulatora vadītājs, piebilstot, ka šajā jautājumā notiek darbība un SPRK cer, ka nākamā gada sākumā arī būs paziņojums, ka ir panākts progress attiecībā uz "Marguerite" fonda līdzdalību abos gāzes uzņēmumos. Irklis uzsvēra, ka ir pastāvīgā konsultācijas procesā ar "Marguerite" fondu un SPRK bijušas arī trīspusējas tikšanās Eiropas Komisijā, jo "Conexus" sertificēšanas process ir jāsaskaņo arī ar Eiropas Komisiju. "Līdz ar to procesi, kas notiks attiecībā uz "Marguerite" fonda līdzdalību, vismaz neformālā līmenī ir saskaņoti arī Eiropas Komisijā," stāstīja SPRK vadītājs.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pārbauda elektroenerģijas tirgotājus saistībā ar mājsaimniecību apkalpošanu, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja SPRK padomes loceklis Rolands Irklis.

Viņš atzīmēja, ka regulatoram ir jāuzrauga elektroenerģijas tirgus dalībnieki, kas sniedz pakalpojumus mājsaimniecībām. «Prasības, kādā veidā mājsaimniecības jāapkalpo, ir pietiekami specifiskas – ir jāpiedāvā universālais pakalpojums, rēķinos jābūt noteiktai informācijai. Tādēļ mēs pašlaik aktīvi komunicējam ar tirgotājiem un pārbaudām, kā viņi izraksta rēķinus, kādu informāciju sniedz lietotājiem, un sekojam līdzi, lai noteikumi tiktu ievēroti. (..) Uz mums arī ir vērsti daudzi skati, lai mēs skaidrotu, kas tirgū notiek, kā rīkoties, kā mainīt tirgotāju, kā lasīt līgumu. Lietotājiem joprojām ir daudz neskaidrību,» klāstīja Irklis.

«Problēma ir tajā, ka mūsu ekonomikas izmērs ir sarucis un energoresursu patēriņš ir samazinājies, tāpēc mums ir ļoti dārgi uzturēt nepieciešamo infrastruktūru. Tas tiešā veidā atsaucās uz cenām, jo pārvades tarifi – gan elektrībai, gan gāzei – pie maza patēriņa ir ļoti augsti. Vienīgā iespēja, kā pazemināt cenas, ir palielināt patēriņu,» intervijā laikrakstam Diena saka jaunieceltais a/s latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas

Drīzumā Latvijā gaidāma gāzes tirgus liberalizācija. Kādas konkrēti pārmaiņas tā nesīs?

Gāzes tirgus liberalizācija neizbēgami mainīs situāciju tirgū. Atcerēsimies, kā tika realizēta elektrības tirgus liberalizācija, – bija daudz pārpratumu un tehnisku problēmu, un iedzīvotāji jutās satriekti par to, ka viņiem tika solīts – elektrība pēc tirgus atvēršanas kļūs lētāka –, bet elektrība kļuva krietni dārgāka. Zinot bēdīgo pieredzi ar elektrības tirgus atvēršanu, mani bažīgu dara izmaiņas, kas var notikt gāzes tirgus liberalizācijas gaitā un rezultātā. Domāju, ka būs grūti ievērot pilnīgi visu iesaistīto intereses.

Lielu alternatīvu enerģijas avotu radīšana, protams, varētu samazināt gāzes patēriņu, bet tuvākajā nākotnē lielas izmaiņas nav paredzamas

Tā intervijā saka a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs, ekspremjers Aigars Kalvītis.

Kādi būs galvenie izaicinājumi Latvijas gāzes valdes priekšsēdētāja amatā?

Šobrīd galvenais no akcionāru puses izvirzītais uzdevums ir pēc iespējas maksimāli sekmīgi veikt gāzes tirgus liberalizāciju. Īstenot Eiropas Savienības (ES) trešās enerģētikas paketes direktīvu ieviešanu, lai sadalītu Latvijas gāzi atbilstoši jaunajiem tirgus principiem. Tas ir galvenais uzdevums, kas būs jāveic nākamajos trijos četros gados. Un jāsaka, ka tas būs ļoti sarežģīts. Pirmkārt, nevienam nav pieredzes šajā jautājumā. Otrkārt, tas nesīs milzīgas izmaiņas tirgus attiecībās gan starp lielajiem patērētājiem un piegādātājiem, gan arī mājsaimniecībām. Tām, iespējams, mazākā mērā, jo šajā segmentā varētu būt vairāki piedāvājumi un vairāki piegādātāji.

Priekšnosacījums zemākai elektrības cenai ir integrācija vienotā tirgū ar citām Eiropas valstīm.

Intervijā Dienas Biznesam jaunais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) atzīst, ka tirgus liberalizācija – vai tā attiektos uz elektrības vai gāzes tirgu – ir tikai viens no priekšnosacījumiem konkurencei un līdz ar to cerībām uz zemāku cenu. Savukārt tagadējais politiķu pārsteigums par gaidāmo elektrības tarifu kāpumu ir saistīts tikai ar sliktu atmiņu.

Kādi īsti ir iemesli ieslēgtajai atpakaļgaitai elektroenerģijas tirgus liberalizācijā?

Tirgus liberalizācija sastāv no trim lietām – viena no tām ir liberalizācija šī vārda šaurajā nozīmē. Tad ir tirgus liberalizācijas tehniskais risinājums, pie tā pieskaitāms ir arī atbalsts atjaunojamai enerģijai un koģenerācijai, kas kopā veido obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Trešais ir subsidētā elektroenerģija starta tarifa veidā. Starta tarifs nekādi nesedz elektroenerģijas reālo cenu un tās ražošanas izmaksas. Es ļoti cenšos kliedēt mītu, ka visas šīs trīs lietas kopā sauc par tirgus liberalizāciju, jo tai patiesībā nav nekādas saiknes ar tarifa pieaugumu. Tarifs pieaug pārsvarā starta tarifa pacelšanas dēļ, un tas tiks aizstāts ar mērķtiecīgām subsīdijām tieši trūcīgajiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem.

Krievijas valsts kontrolētajam dabasgāzes koncernam "Gazprom" piederošo Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akciju izsolē, iespējams, ir uzvarējis kāds starptautisks fonds, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Sīkāka informācija par to, kas ir izsoles uzvarētājs, provizoriski varētu būt zināma tuvāk janvāra vidum.

Jau vēstīts, ka 34,09911% "Conexus" akciju izsolē, kas 30.decembrī notika "Gazprom" elektroniskajā tirdzniecības platformā, noskaidrots akciju paketes pircējs, paziņojusi Krievijas kompānija. Izsolē piedalījās divi pretendenti. Uzvarētājs pagaidām netiek atklāts.

"Conexus" ir slēgta akciju sabiedrība. Kompānijas lielākais akcionārs ir Latvijas valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (34,36%), kamēr "Gazprom" pieder 34,1%, bet "Marguerite Fund" - 29,06% akciju.

"Conexus" tika dibināts 2016.gadā reorganizācijas rezultātā, no "Latvijas gāzes" nodalot dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas darbības virzienus.

Projekts Kurzemes loks, kura otrajā kārtā ir izbūvēta 330 kilovoltu (kV) gaisvadu augstsprieguma elektrolīnija no Grobiņas līdz Ventspilij, ir solis pretī Latvijas integrēšanai Eiropas elektroenerģijas tirgū, - tādu atziņu Kurzemes loka posma atklāšanas pasākumā Ventspilī pauda amatpersonas.

Liberalizējot elektronerģijas tirgu, parādās nepieciešamība ar elektrolīnijām savienot ne tikai ražotnes un pilsētas, bet arī reģionus un valstis. Šādai atziņai piekrīt arī ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP/V), kurš uzsvēra: «Mums ir vienotais tirgus, brīva preču kustība Eiropā, gandrīz brīva cilvēku kustība, taču mūsu enerģijas tirgus faktiski ir izolēts - tā tas ir gan elektroenerģijas gadījumā, gan arī īpaši attiecībā uz gāzes tirgu.»

«Šis ir ļoti nozīmīgs solis mūsu izolācijas izbeigšanai. Tas mums arī palīdzēs veidot savienojumus ar Lietuvu un Zviedriju. Šiem soļiem nav tikai simboliska nozīme, bet arī praktiski ieguvumi. Pirmkārt, mēs iegūsim pieeju Skandināvijas valstu samērā lētajiem energoresursiem. Kurzemes loks nodrošinās lielākas elektroenerģijas jaudas Kurzemes reģionam, vismaz piekrastes reģionam, kas, cerams, nākotnē arī veicinās rūpniecības attīstību šajā reģionā,» prognozēja ekonomikas ministrs.

Gala lietotājiem nodotais siltumenerģijas apjoms samazinās, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Evolūcija vai revolūcija – siltumapgāde pārmaiņu priekšā, sacīja SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Kā iemeslus viņš minēja energoefektivitātes pieaugumu, Idemogrāfiskos faktorus un pēdējo gadu siltās ziemas.

Pēc R. Irkļa teiktā, arī siltumenerģijas tarifi lielākoties ir sarukuši, kas savā ziņā pārsteidzoši, jo samazinoties lietotāju skaitam, varetu gaidīt tarifu kāpumu, viņš uzsvēra.

Lielākais tarifu kritums vērojas pašvaldībās, kur izmanto dabasgāzi. Pēdējos gados daudzi uzņēmumi pārskatījuši savus tarifus un samazinājuši, process turpinās un SPRK saņem daudzus tarifu samazinājumu pieteikumus.

Irklis uzsvēra, ka statistika liecina - zemākais tarifs patlaban ir 0,17%, bet augstākais – 5,28 eiro/MWh, un tas, cik lielu tarifu uzņēmums piemēro, bieži vien atkarīgs no uzņēmuma efektivitātes.

Dabasgāzes pārvades un Inčukalna pazemes gāzes krātuves uzņēmums «Conexus Baltic Grid» («Conexus») saistībā ar tikko kā apstiprinātajiem tarifiem ir iesūdzējis tiesā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK).

Uzņēmums uzskata, ka tarifu dēļ tas cietīs 3 miljonu eiro zaudējumus, bet regulators norāda, ka uzņēmums pats esot pārrēķinājies, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

Latvijas gāzes tirgus atvēršanas process bija ilgstošs un sarežģīts, bet, izrādās, joprojām nebija noslīpētas visas nianses. Skaidri nebija pateikts, kuram un cik daudz Inčukalna pazemes gāzes krātuvē jānodrošina gāzes brīdim, kad to visvairāk vajadzēs. Tā kā pēc Eiropas regulām pārvades operators ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu drošas sistēmas darbību un nepārtrauktību, «Conexus» pērn uzņēmās iniciatīvu to darīt un rīkoja izsoles. «Tieši šī izsole palīdzēja tam, ka Latvija pagājušā gadā nepieredzēja enerģētikas krīzi, jo tieši šī izsole bija tā, kas ļāva aukstajās dienās, kas bija februārī, martā, nodrošināt pietiekamus dabasgāzes apjomus sistēmā un attiecīgi nodrošināt patērētājus ar siltumu un dabasgāzi,» stāsta «Conexus» valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Parādi netiek iekļauti siltumenerģijas tarifa aprēķināšanā, tādēļ to apjoms neietekmēs apkures cenas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Rolands Irklis pauda LNT raidījumā 900 sekundes.

Viņš norādīja, ka apkures sezona ir sākusies ar pozitīvu ziņu – apkures cenas Latvijā ir samazinājušās vai palikušas nemainīgas. Rīgā apkures tarifs ir krities par aptuveni 10%. «Šobrīd dabasgāzes cenas tiek noteiktas, ņemot vērā pēdējo deviņu mēnešu naftas cenas pasaulē, un pašlaik šī cena ir ļoti stabila. Tādēļ var secināt, ka apkures cena varētu nemainīties visu apkures sezonu,» pauda R. Irklis.

Db.lv jau rakstīja, ka Rīgas siltums no šā gada 1. oktobra norēķiniem par piegādāto siltumenerģiju piemēros cenu 40,99 Ls/MWh (58,32 eiro/MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Pērn oktobrī siltumenerģijas cena bija 45,42 Ls/MWh (64,62 eiro/MWh).

Lai attīstītu un pilnveidotu regulēšanas vidi Latvijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 2014. gadā ir veicinājusi sadarbību starptautiskā mērogā, sadarbojoties ar Baltijas un citu valstu regulatoriem visās regulējamo sabiedrisko pakalpojumu nozarēs.

Regulators apkopojis būtiskākos 2014.gada notikumus, kas atstājuši pozitīvu ietekmi uz regulējamām nozarēm Latvijā.

2014. gadā Eiropas mērogā pastiprināta uzmanība ir pievērsta ūdenssaimniecības nozares regulēšanas jautājumiem. Šogad ir nodibināta vienota Eiropas Savienības ūdenssaimniecības nozares regulatoru platforma, kuras viens no dibinātājiem ir arī Latvijas Regulators, kā arī nozares attīstības jautājumiem ir pievērsušās tādas organizācijas kā Enerģētikas regulatoru reģionālā asociācija (ERRA) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

Enerģētikas nozarē atzīmējamas aktivitātes, kas saistītas ar Regulas par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT) ieviešanu, kura noteiks jaunu kārtību elektroenerģijas un gāzes tirgus dalībnieku reģistrācijai un elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzībai Eiropas Savienībā. Visa gada garumā, sadarbībā ar Baltijas un Ziemeļvalstu regulatoriem,