Elektroenerģijas cenu līmenis ir viens no katras valsts konkurētspējas rādītājiem. Latvijā industriālajiem patērētājiem atšķirībā no mājsaimniecībām elektroenerģijas cena ir viena no augstākajām Eiropā. Parasti tajā tiek vainota obligātā iepirkuma komponente (OIK), kuru daudzi uzskata par nevajadzīgu. Dienas aptaujātie eksperti gan uzsver, ka OIK ir diskreditēta, tāpēc ka tās piemērošanas sistēma daudziem šķiet grūti izprotama, turklāt nav detalizēti izskaidrota sabiedrībai. Pati OIK ideja tiek atzīta par pareizu, jo tas ir veids, kā sekmēt enerģētisko neatkarību. Jāpiebilst, ka šogad pirmo reizi OIK izmaksu kompensēšanai paredzēts saņemt valsts budžeta mērķdotāciju 29,3 miljonu eiro apmērā, kas kalpos par vispārēju OIK samazinājumu.
Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs atzīst, ka līdzšinējā sistēma AER atbalstam ir bijusi necaurskatāma un OIK ideju diskreditējoša. «Mēs esam apturējuši atļauju izsniegšanu tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju OIK ietvaros, līdz nebūs sakārtota sistēma. Mūsu piedāvājumā, kuru iesniegsim valdībā ap gadumiju, ir divi galvenie jauninājumi. Pirmais - atļaujas vairs nevarēs saņemt ikviens gribētājs. Mēs noteiksim jaudas apjomu, kuru mēs vēlamies iepirkt. Otrais - mēs to iepirksim konkursa kārtībā no tā ražotāja, kurš piedāvās viszemāko cenu.»
Providus enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš uzsver, ka atbalsts šiem ražotājiem nedrīkst būt mūžīgs, tam ir jābūt terminētam. Kad uzņēmējs savas investīcijas ir atpelnījis, viņam jāspēj konkurēt tirgū. Tam piekrīt J. Spiridonovs, norādot, ka tiks sekots līdzi, lai kādā brīdī netiek pārmaksāts, jo ar laiku investīcijas sāk atmaksāties un starpība starp pašizmaksu un tirgus cenu sarūk. Tiks arī sekots līdzi, lai uzņēmējs pieteikto projektu patiešām īsteno. Citādi atļauja tiks anulēta, piemēram, šogad ir anulētas jau 250 izsniegtās atļaujas.
AER asociācijas valdes priekšsēdētājs Mareks Konons EM vēlmi sakārtot OIK piemērošanas sistēmu vērtē atzinīgi, taču norāda, ka problēma ir zemākajā cenā: «Ja iepirks jaudas no ražotāja, kurš piedāvā viszemāko cenu, tas nozīmē, ka faktiski tiek lobēta viena konkrēta tehnoloģija, ar kuru šo cenu var sasniegt, bet biomasas nozare, kas izmanto gan vietējos dabas resursus, gan vietējo darbaspēku, faktiski tiks izputināta. Tāpēc mūsu priekšlikums ir iepirkumu sadalīt pa tehnoloģijām un tad katrā konkrētajā tehnoloģiju grupā izvēlēties zemāko cenu. Pretējā gadījumā tiks lobēta viena - vislētākā - tehnoloģija.» M. Konons arī uzskata, ka atbalstam noteikti jābūt terminētam - ne ilgākam par 15 gadiem, jo aptuveni astoņos gados atmaksājas investīcijas un septiņus gadus investoram būtu iespēja gūt peļņu.
Plašāk lasiet pirmdienas, 8.septembra, laikrakstā Diena!