Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu, gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 27% - no 18,0761 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 22,9503 eiro par MWh bez PVN.

Tajā pašā laikā lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 20% - līdz 8,9199 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 17% - līdz 8,57 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 18% - līdz 5,8542 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 36% - līdz 3,9134 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 132 778 800,1 līdz 210 760 000 kWh, tarifu plānots palielināt par 5% - līdz 1,4665 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 210 760 000,1 līdz 1 353 800 000 kWh, tarifu plānots palielināt 2,1 reizi - līdz 1,9771 eiro par MWh.

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu no 2024.gada 1.janvāra gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 22,4% - no 22,9503 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 28,0907 eiro par MWh bez PVN.

Vienlaikus lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 35,9% - līdz 12,1219 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 8,5%% - līdz 9,2978 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 5,9% - līdz 6,1972 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 2,9% - līdz 4,0262 eiro par MWh.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem investīciju kompānijas AS "Baltic Technology Ventures" darbībā piemērojusi soda naudu, teikts "Baltic Technology Ventures" paziņojumā biržai "Nasdarq Riga".

"Baltic Technology Ventures" vadība un tās patiesais labuma guvējs 7.septembrī saņēmis paziņojumu no FKTK par iespējamo Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.596/2014 pārkāpumu, uzliekot naudas sodu attiecīgi 50 000 eiro un 66 694,31 eiro apmērā, kā arī, nosakot sankcijas, kas saistītas ar "Baltic Technology Ventures" akciju kotēšanu biržas atternatīvajā tirgū "First North".

""Baltic Technology Ventures" vadība nepiekrīt šim lēmumam un plāno to apstrīdēt. Tikmēr mēs centīsimies sadarboties ar regulatoru un biržu, lai nodrošinātu, ka "Baltic Technology Ventures" investoriem netiek nodarīts kaitējums," norādīts paziņojumā.

"Baltic Technology Ventures" reģistrēta 2013.gada aprīlī, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 2,406 miljoni eiro. "Baltic Technology Ventures" lielākais īpašnieks ir Kipras uzņēmums "SSE Baltic Opportunities Limited" (99%). Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir ASV pilsonis Jevgēņijs Zolotarevs.

Pirmo reizi vēsturē Latvijas uzņēmums SV Solutions kopā ar Drone Technology, kas ražo bezpilota lidaparātu sistēmas, piedalījies un pārstāvējis Latviju Le Bourget avio salonā Parīzē, liecina medijiem sniegtā informācija.

Parīzes avio salons Le Bourget ir viens no lielākajiem un vecākajiem pasaulē, kur uzņēmumi no visām pasaules valstīm prezentē jaunākās tehnoloģijas aviācijas nozarē. Piecdesmit pirmajā avio salonā savus jaunākos produktus prezentēja tādas kompānijas kā Airbus, Boeing, Safran, Thales u.c.

Bezpilota lidaparātu nozarē tika prezentēti uzņēmumi no Vācijas, Francijas, Spānijas un Latvijas. Latvijas uzņēmumam Drone Technology bijusi iespēja parādīt, uz ko ir spējīgi Latvijas inženieri, un prezentēt bezpilota lidaparātu, kas izstrādāts ar LIAA un Transporta un mašīnbūves kompetences centra atbalstu.

Drone Technology izstrādātais drons ir pilnībā izgatavots no kompozīta materiāliem un ir spējīgs pacelt līdz 10 kg lietderīgas kravas, aprīkots ar trim drošības sistēmām. Tas pievērsis ne tikai apmeklētāju, bet arī potenciālo sadarbības partneru uzmanību.

Aktīvāka biznesa iesaistīšanās iepirkumu procesa pilnveidošanā mazina problēmas publiskajos konkursos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Rezultāts būs redzams konkursos, kurus izsludinās pēc mēneša,» par ieguvumiem no tikko kā publiskotā paraugnolikuma iepirkumiem uzkopšanas nozarē DB saka Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācijas (LPUAA) valdes priekšsēdētājs Kristaps Drone. Tas sadarbībā ar nozares uzņēmumiem, Valsts ieņēmumu dienestu, Finanšu ministriju, starptautiskiem ekspertiem un Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) izstrādāts gada garumā. Paraugnolikums radīts tā, lai pasūtītāji to varētu ērti izmantot, ierakstot faktiski tikai nepieciešamo pakalpojumu un tehniskās detaļas. Šādi iecerēts pasargāt pasūtītāju no nekvalitatīviem piedāvājumiem, bet valsti un visu nozari – no negodprātīgiem spēlētājiem, stāsta K. Drone. DB jau ziņojis, ka uzkopšanas nozare ir viena no tām, kur ilgstoši notikusi cīņa par godprātīgu nodokļu maksāšanu.

Latvijā izveidota dronu pilotēšanas aplikācija «Drone Pilot», kas ataino dronu pacelšanās un nolaišanās iespējas, gaisa telpas ierobežojumus un citus dronu pilotēšanas rīkus, informē «Drone Pilot» īpašnieks un autors Kristers Jurševskis.

«Dronu popularitātei un pieejamībai augot, līdz aug arī negadījumu skaits, un nereti dronu piloti pārkāpj spēkā esošos noteikumus to pat neapzinoties,» atzīmē K. Jurševskis.

Viņš skaidro, ka Latvijā un citur pasaulē novērojama ļoti strauja bezpilota lidaparātu jeb dronu izmantošana gan personīgām, gan profesionālām vajadzībām. Tā kā līdz šim bija gandrīz neiespējami uzzināt, kur ar dronu atļauts pacelties, tagad ar aplikācijas palīdzību iespējams uzzināt, vai drona pilotēšana izvēlētajā vietā ir atļauta, kā arī citus gaisa telpā spēkā esošos ierobežojumus.

K. Jurševskis norāda, ka jaunais tehnoloģiskais risinājums ir veidots tā, lai tas būtu saprotams ikvienam šīs aplikācijas lietotājam.

Blokķēde, mākslīgais intelekts, paplašinātā realitāte un kvantu skaitļošana ieņems aizvien lielāku lomu ekonomikā, ziņoja IT uzņēmuma Accenture Technology eksperti.

Minētā tehnoloģiju četrotne, digitālā identitāte, darbinieku-tehnoloģiju mijiedarbības spēks, kiberdrošība un uzņēmumu spēja reaģēt uz mainīgo datu apjomu ir piecas aktuālākās informācijas tehnoloģiju (IT) tendences pasaulē. Tās tuvākajā laikā ietekmēs uzņēmējdarbību, valsts sektoru un sabiedrību kopumā, atklāj šā gada Accenture Technology vision 2019 pētījums Postdigitālā ēra (Post-digital era). Pētījumā galvenā uzmanība tika pievērsta tehnoloģiju izmantošanai jēgpilnā veidā, uzlabojot cilvēku savstarpējo komunikāciju. Viedākas tehnoloģijas prasa viedāku domāšanas veidu.

Accenture Technology eksperti norāda, ka tehnoloģiju četrotnē ietilpst sadalītās virsgrāmatas, tai skaitā blokķēdes, tehnoloģija (distributed ledger technology), mākslīgais intelekts (artificial intelligence), paplašinātā realitāte (extended reality) un kvantu skaitļošana (quantum computing). Šobrīd 89% aptaujāto uzņēmumu eksperimentē vai investē vienā vai vairākās četrotnes tehnoloģijās.

AMADA has released its latest high-power fibre laser cutting machine, the ENSIS-AJ 12 kW, which adds to the currently available 3, 6 and 9 kW versions. The ENSIS fibre lasers are aimed at any manufacturer needing fast piercing and cutting across a wide range of materials. The new 12 kW ENSIS incorporates all the features of the 6 and 9 kW versions, such as AMADA’s original Variable Beam Control and Auto Collimation technologies, as well as the in-house designed and developed fibre laser engine. For the 12 kW version, 3 x 4 kW diode modules (the highest power, single module yet produced by AMADA) are utilised to ensure a very high beam quality is maintained for faster cutting speeds. It also opens new avenues for thicker mild steel processing with nitrogen, up to 15mm. The new ECO WACS system for thick mild steel processing with oxygen further enhances the overall package.

In recent years, higher power fibre lasers have become more popular for sheet metal processing, providing faster cutting speeds and quicker piercing times, and in turn, lower cost-per-part. The new 12 kW AMADA ENSIS-AJ fibre laser has been specifically developed to enhance the already high performances of the existing 3 – 9 kW versions that are currently available. The 3 kW version was already able to process 25mm mild steel. The 12 kW simply takes this to a new level with the addition of the new ECO WACS function. WACS (Water Assisted Cutting System) has been standard on the fully featured ENSIS-AJ fibre lasers since the original launch in 2014 and allows very high quality oxygen processing of thick mild steel. ECO Cut was used for lower thickness oxygen processing (10-15mm), for speed increases and running cost reductions. Now, ECO WACS combines both these features to allow very thick mild steel processing with an extremely high edge quality and improved bevel angle, whilst maintaining fast cutting and piercing capabilities.

Uzņēmums “Smart Electric Technology” plāno uzsākt savu uzlādes staciju izbūvi Latvijā.

Uzņēmuma komanda jau līdz šim uzstādījusi vairāk nekā 2000 sava dizaina uzlādes stacijas Igaunijā, Lietuvā, Polijā, ASV un citās valstīs, bet šobrīd plāno uzsākt savu uzlādes staciju izbūvi arī Latvijā.

““Smart Electric Technology” ienāca Latvijā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu un šobrīd gatavojas investīciju nākošajam posmam, lai savas tehnoloģijas piedāvātu gan ES valstīs gan citos tirgos. Viens no uzņēmuma pilotprojektiem tiks realizēts arī Latvijā, nodrošinot elektrouzlādes infrastruktūru degvielas uzpildes stacijās. Viedā mobilitāte ir viens no prioritārajiem virzieniem investīciju piesaistes jomā, tādēļ esam gandarīti, ka uzņēmums turpina attīstību tieši Latvijā,” stāsta LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Nākamnedēļ Rīgā atvērs specializētu dronu veikalu "Droni.lv", kas fokusēsies tikai uz droniem un dronu tehnoloģijām, informēja SIA "Baltic Drone Group" uzņēmuma pārstāvji.

Investīciju apjomu Rīgas veikala izveidē uzņēmuma pārstāvji neatklāj.

Veikala mērķis ir nodrošināt labākos dronu risinājumus gan profesionāla mēroga dronu pilotiem, gan hobija līmeņa lietotājiem, ieviešot tirgū inovatīvus un kvalitatīvus produktus.

Atklāšanas dienā notiks paraugdemonstrējumi, kuros specializēti dronu eksperti demonstrēs dronu iespējas un sniegs praktiskus padomus dronu lietošanai. Apmeklētāji varēs izpētīt tehnoloģiski progresīvus dronus, piemēram, lauksaimniecības dronu "Agras T50", kas izstrādāts, lai uzlabotu lauksaimniecības uzdevumu izpildi, kā arī "DJI Dock 2" risinājumu, kas ļauj veikt automatizētus dronu lidojumus un piedāvā lielāku autonomiju dažādās operācijās.

Kad Kristeram Jurševskim bija vien 15 gadu, viņš, pateicoties savām teju unikālajām spējām, tika pieņemts darbā Draugiem Group kā programmētājs.

Kristers sāka nodarboties ar programmēšanu 12 gadu vecumā. Viņš ieraudzīja Stīvu Džobsu laižam klajā AppStore un atcerējās viņu sakām, ka ikviens var radīt savas aplikācijas. Kristeram tajā laikā tas šķita kaut kas fantastisks, jo viņam bija daudz ideju un vienlaikus ļoti daudz informācijas, kas jāapgūst, lai sāktu radīt aplikācijas platformai. Viņš sāka apgūt UI/UX dizainu, lai ar programmēšanas palīdzību spētu realizēt savas ieceres. Viņš veiksmīgi realizēja pats savu projektu, kas ļāva viņam iegūt lielisku darbu 15 gadu vecumā Draugiem Group. Kristers tur strādāja 2 gadus kā iOS programmētājs. Pēc tam viņš darbu atstāja, lai realizētu pats savas idejas. Papildus iOS viņš apguva arī citas programmēšanas valodas.

Uz konkursa Start Jerusalem finālu Izraēlā no 5. līdz 11. novembrim dosies Latvijas jaunuzņēmums Drone Plan. Tas sīvā finālcīņā nacionālās atlases finālā pieveica četrus citus jaunuzņēmumus.

Uzņēmums ražo bezpilota lidaparātu programmas grūti sasniedzamu objektu apsekošanai. Izveidotā programma lidojuma plānošanai radīta sarežģītu uzdevumu izpildei ar minimālu laika patēriņu un piepūli.

«Mēs, tāpat kā lielākā daļa startapu, meklējam jebkuru iespēju, kā attīstīt savu biznesu maksimāli ātri,» motivāciju piedalīties konkursā skaidro Drone Plan vadītājs Viktors Bikovs. «Tāpat meklējam mūsu produkta izplatītājus un esam skatījušies Izraēlas virzienā. Meklējam arī investīcijas. Ja būsim gatavi produktu testēt, tad, iespējams, organizēsim testēšanu arī tur.»

Finālā vēl iekļuva šādi uzņēmumi:

Recolo – veicina bioatkritumu pārvēršanu biogāzē, nodrošinot ražotājiem ātru un pilnīgu komplekso organisko vielu pārveidi. Tehnoloģija uzlabo organisko atkritumu izmantošanu, ražošanas procesu laikā samazina tehniskās problēmas un uzlabo kontroli pār biogāzes ražošanu. Tādējādi ražošanas apjoma pieaugums ir vismaz 40%;

Uzņēmējs Gatis Lazda ir vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, norādot, ka AS “Sadales tīkls”, piemērojot jaunos tarifus, iekasē no galalietotājiem maksu par tādas pieslēguma jaudas uzturēšanu, ko uzņēmums patiesībā nemaz nenodrošina.

Līdz ar to “Sadales tīkls”, iespējams, noziedzīgā ceļā gūst virspeļņu, un ir jāvērtē šīs rīcības atbilstība Krimināllikuma 177. panta “Krāpšana” otrajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīga nodarījuma sastāvam, teikts presei izplatītajā paziņojumā.

Uzņēmēja ieskatā nepieciešams arī izvērtēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) amatpersonu rīcību atbilstoši Krimināllikuma 319. panta “Valsts amatpersonas bezdarbība” pirmajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīgā nodarījuma sastāvam. 2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunie “Sadales tīkla” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kas mājsaimniecībām ievērojami sadārdzināja elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmantošanu. Jūlija rēķinā ir ieviesta jauna komponente – maksa par jaudas uzturēšanu (MJU). Iepriekš “Sadales tīkla” elektroenerģijas pakalpojumu tarifos tāda nebija iekļauta. Tā ir tarifa fiksētā daļa par jaudas uzturēšanu, ko ietekmē pieslēguma fāžu (F) skaits, pieslēguma slodze ampēros (A) un patērēto kilovatstundu apjoms (kWh).

Viens no vadošajiem Microsoft mākoņpakalpojumu izplatītājiem Baltijā SIA TVG kļuvis par oficiālo Microsoft mākoņpakalpojumu platformas Azure pārstāvi, nodrošinot neierobežotas digitālo risinājumu radīšanas iespējas jebkura biznesa pilnveidošanai.

Agrāk bija ierasts, ka tehnoloģiju uzņēmums ikdienas procesu nodrošināšanai pirka kompleksu risinājumu, taču nereti no visa iegādātā tika izmantots ne vairāk par 20% no resursa iespējamās kapacitātes. Savā ziņā tie ir nelietderīgi tēriņi, jo, kad iegādātais risinājums ir morāli novecojis un nepilda vairs vajadzīgās funkcijas, atkal jāiegādājas jaunas licences. Tādēļ Microsoft klientiem piedāvā visus šos pakalpojumus izmantot mākonī Microsoft Azure, kurā pieejams milzīgs apjoms dažādu pakalpojumu jeb produktu. Strādājot šajā platformā, klients var izmantot precīzi to pakalpojumu un tik lielā apjomā, cik konkrētām biznesa vajadzībām nepieciešams, tādējādi nepārmaksājot, akcentē TVG vadītājs Mārtiņš Reimanis.

Šajā sarakstā Deloitte sarindo 50 labākos un straujāk augošos uzņēmumus Centrāleiropā. Tajā ietverta arī Latvija un EazyOne (datu vizualizācijas un analītikas rīks eazyBI)

«Deloitte Latvia šogad pirmo reizi piedalījās šajā projektā, un tāpēc, manuprāt, viens uzņēmums no Latvijas ir ļoti labs rezultāts. Piemēram, tāda Centrāleiropas valsts kā Slovēnija Technology Fast 50 sarakstā nav minēta vispār. No mūsu kaimiņvalstīm vispozitīvāk izskatās Lietuva ar sešām kompānijām. Kopumā līdere ir Polija – sarakstā iekļuvušas 19 kompānijas,» saka Polina Nazarova, Deloitte Latvia biznesa attīstības vadītāja.

Latvijas kompānija EazyOne ir iekļuvusi šī saraksta 18. vietā. «EazyOne ir iekļuvusi šajā sarakstā, pateicoties tam, ka tai bija drosme pieteikties un pateicoties fantastiskiem rezultātiem. Nākamajā gadā iesaku uzņēmumiem būt proaktīvākiem un pieteikties, jo sarakstā var iekļūt tikai tie uzņēmumi, kuri piesakās,» saka P. Nazarova.

Starptautiskais biznesa programmatūras un izstrādes uzņēmums SAP AG autorizējis Lattelecom Technology sniegt HANA licenču uzturēšanas pakalpojumus. Tādējādi Lattelecom Technology kļuvis par pirmo uzņēmumu Latvijā, kurš autorizēts vienlaikus visu SAP saimes licenču uzturēšanai, liecina medijiem sniegtā informācija.

Pateicoties līdzšinējai pieredzei, strādājot pie SAP sistēmu ieviešanas, Lattelecom Technology ir autorizēts sniegt arī HANA datu bāzes licenču uzturēšanas pakalpojumus.

Lattelecom Technology ir SAP partneris ar sistēmu ieviešanas, licenču uzturēšanas un administrēšanas pieredzi kopš 1996.gada, līdz šim specializējoties SAP Business All-in-One un SAP BusinessObjects (biznesa inteliģences) risinājumu ieviešanā.

Optiskās šķiedras ražotājam Light Guide Optics International uzņēmumu resursu vadības risinājums palīdz efektīvāk pārraudzīt darbu Latvijā un ārzemēs

«Mūsu uzņēmums strauji aug, aizvien aktīvāk darbojamies starptautiskajā biznesā, un kompānijas pārvaldīšana ar līdzšinējām metodēm sāka sagādāt grūtības. Tādēļ nolēmām meklēt labāku risinājumu. Izskatījām trīs dažādus variantus, no kuriem beigu beigās izvēlējāmies SAP uzņēmumu resursu vadības jeb ERP risinājumu,» stāstu par iepazīšanos ar vienu no iecienītākajiem uzņēmumu pārvaldības risinājumiem iesāk optiskās šķiedras ražotāja un piegādātāja Light Guide Optics International valdes priekšsēdētājs Daumants Pfafrods.

Līvānos bāzētais uzņēmums, kas nodibinājis meitas uzņēmumus ASV, Vācijā, Baltkrievijā un kļuvis par vienu no vadošajiem optiskās šķiedras piegādātājiem Eiropā, nosliecās par labu SAP programmai tādēļ, ka tā ir komplekss risinājums. «Ja agrāk lietojām atsevišķu programmu grāmatvedībai, noliktavas uzskaitei, piedāvājumu sagatavošanai un citām lietām, tad tagad viss notiek vienotā sistēmā. To izmantojam visās filiālēs, tādēļ uzņēmuma darbība kļuvusi pārskatāmāka un vieglāk organizējama,» stāsta D. Pfafrods.

Digitālais vienotais tirgus ir viena no galvenajām Eiropas Komisijas politikas prioritātēm, jo tas uzlabos piekļuvi informācijai, samazinās darījumu izmaksas, palielinās patērētāju iespējas un samazinās ietekmi uz vidi, kā arī veicinās jaunu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbības un pārvaldes modeļu ieviešanu, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi kopumā

Lai pilnībā īstenotu digitālā vienotā tirgus potenciālu, tam ir nepieciešams moderns un stabils nodokļu regulējums, kas stimulē inovācijas, novērš tirgus sadrumstalotību un dod iespēju visiem tā dalībniekiem gūt labumu no jaunās tirgus dinamikas. Pašreizējais nodokļu regulējums uzņēmumiem nav pietiekams, jo tas izstrādāts tradicionāliem uzņēmumiem, pieņemot, ka peļņa būtu jāapliek ar nodokli tur, kur fiziskas klātbūtnes apstākļos tiek radīta vērtība.

Savukārt digitālās darbības veikšanai globālajā mērogā fiziskā klātbūtne vairs nav nepieciešama. Minēto apsvērumu vadīta, EK ir iniciējusi divus normatīvos tiesību aktus par nodokļu uzlikšanu digitālajām darbībām ES. Ir izstrādāti direktīvu priekšlikumi digitālo uzņēmumu un digitālo pakalpojumu aplikšanai ar nodokļiem, kurus pērnā gada nogalē jau akceptējis Eiropas Parlaments, vienlaikus nododot tos Eiropas Padomei pieņemšanai vēl šī sasaukuma laikā līdz 2019. gada aprīlim.

Bezpilota lidaparāts paredzēts 3D filmēšanai; top filma Portugālei, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropā vai pat pasaulē, iespējams, šobrīd vienīgo multikopteru pabeidzis būvēt Latvijas uzņēmuma Flyvision īpašnieks, pilots Gvido Puķe. Bezpilota lidaparāts paredzēts 3D filmēšanai. Tas spēj pacelt divas profesionālās kinokameras. Pēc viņa teiktā, jaunā multikoptera priekšrocība ir tā, ka kameras var izvietot gan zem, gan virs lidaparāta, attiecīgi mainot arī bateriju atrašanās vietu, dodot iespēju būtiski palielināt iespējas māksliniekiem variēt ar kadru daudzveidību. Piemēram, kameru izvietojums augšpusē ir svarīgs filmēšanai zem tiltiem, iekštelpās un citās vietās, kur nepieciešams skats no lejas uz augšu. Multikopters veidots ar mērķi veikt specifisku filmēšanu, kuru citādi īstenot nevarētu.

Mobilo sakaru operators Tele2 Latvijā testē iespēju izmantot bezpilota lidaparātus jeb dronus mobilo sakaru bāzes staciju torņu apsekošanai un tīkla plānošanai dabā, informē uzņēmumā.

«Mūs allaž ir iedvesmojušas jaunas, interesantas jomas! Patlaban tehniskā komanda testē dronu pielietošanu tīkla infrastruktūras uzturēšanas un attīstības mērķiem. Esošo bāzes staciju apsekošana un tīkla plānošana nozīmē apjomīgu darbu, un dronu pielietojums mums varētu palīdzēt strādāt efektīvāk, ietaupot laiku un cilvēkresursus, kā arī samazinot risku, kas pastāv, veicot darbus augstumā,» stāsta Tele2 tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

«Pagaidām vēl ir pāragri spriest, cik plaši nākotnē izmantosim dronus, bet par to, ka droni perspektīvā ir lielisks palīgs mobilo sakaru nozarē, šaubu nav,» piebilst L. Krūmiņa.

Ar "Bolt" zīmolu strādājošā Igaunijas informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Bolt Technology" zaudējumi pērn bijuši 547,2 miljoni eiro salīdzinājumā ar 44,9 miljonu eiro zaudējumiem 2020.gadā, liecina kompānijas finanšu pārskats par pagājušo gadu.

Vienlaikus "Bolt" ieņēmumi auguši no 228,9 miljoniem eiro līdz 512 miljoniem eiro.

Kā skaidroja "Bolt" vadība, 2021.gads kompānijai bijis veiksmīgs - apgrozījums audzis par 126% un visos trīs biznesa virzienos - kopbraukšanas, ēdiena un pārtikas piegādes un nomas pakalpojumu - izaugsme bijusi mērāma ar trim cipariem, neskatoties Covid-19 pandēmijas ietekmi.

Kompānijas dibinātājs un akcionārs Markuss Villigs norādīja, ka "Bolt" pozīcijas ir spēcīgas, bet lielie zaudējumi liecina par investīcijām, kuras tehnoloģiju kompāniju grāmatvedībā neveido labu priekšstatu.

"Bolt" turpina paplašināties un pērn darbojās vairāk nekā 400 pilsētās vairāk nekā 45 valstīs visā pasaulē. Ģeogrāfisku paplašināšanos pavada arī jaunu pakalpojumu pievienošana savu pakalpojumu klāstam, piemēram, īstermiņa automašīnu nomas pakalpojums "Bolt Drive" un iepirkumu piegādes pakalpojums "Bolt Market". Kopumā "Bolt" piedāvā piecus pakalpojumus.

Apvienojot SIA BITI zināšanas un PwC globālo pieredzi, Latvijā nodibināts informācijas tehnoloģiju konsultāciju uzņēmums PricewaterhouseCoopers Information Technology Services SIA jeb PwC ITS, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šī uzņēmuma izveide ir nākamais solis PwC informācijas tehnoloģiju pakalpojumu attīstībā Latvijā, vienlaikus paplašinot klientu portfeli Baltijā, kā arī Centrālajā un Austrumeiropā.

«Tehnoloģiju lomu biznesā pieaug, un mēs saprotam, ka tālredzīga priekšrocību izmantošana var celt gan efektivitāti, gan pavērt ievērojamas inovāciju iespējas. PwC globālās zināšanas un izcilības centru pieejamība padara mūs par uzticamiem un ērtiem projektu partneriem Latvijā,» ir pārliecināta Zlata Elksniņa-Zaščirinska, PwC valdes priekšsēdētāja.

«Tehnoloģijas biznesā aplūkojam kontekstā ar kopējiem uzņēmuma mērķiem un procesiem, tāpēc varam palīdzēt visdažādāko nozaru uzņēmumiem izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas tieši viņu konkrētajā situācijā. Piemēram, mazināt kiberdrošības riskus, ko veicina dramatiski pieaugošā informācijas pieejamība un vispārējā tehnoloģiju attīstība. Mūsu komanda piedāvās IT intensīvus risinājumus, kā arī palīdzēs efektīvi un gudri izmantot pieejamos datus, kā arī kvalitatīvi tos novērtēt,» uzsver PwC ITS valdes loceklis Ēriks Dobelis.

Izsludināta pieteikšanās Deloitte reģionālajā konkursā «Technology Fast 50 Central Europe», kurš norisinās deviņpadsmito gadu un iekļauj vairāk nekā 15 Centrāleiropas valstis, tai skaitā arī Latviju, informē pasākuma organizatori.

Deloitte «Technology Fast 50 Central Europe» ir programma, kurā ierindojas 50 strauji augoši tehnoloģiju uzņēmumi, balstoties uz ieņēmumu procentuālo pieaugumu četru gadu periodā, un kura ietver visus saistītos nozares sektorus - sakarus, vides tehnoloģijas, fintech, aparatūru, plašsaziņas līdzekļus un izklaidi, programmatūru.

Konkurss iedalās 3 pamatkategorijās: Centrāleiropas Fast 50 - šajā kategorijā ierindojas uzņēmumi, kuri uzrāda vismaz 50 000 eiro ieņēmumus gadā ar strauju to pieaugumu pēdējos 4 gados, izstrādā vai ražo patentētas tehnoloģijas vai investē ievērojamu kapitālu pētniecībai un attīstībai.

Centrāleiropas uzlecošā zvaigzne – iekļauj «jaunās» kompānijas, kurām piemīt liels potenciāls, taču ir pārāk jaunas, lai izpildītu ieņēmumu kritērijus galvenajai Fast 50 kategorijai. Attiecīgi šiem uzņēmumiem ir jābūt eksistējošiem vismaz trīs gadus, pārsniedzot ieņēmumus 30 000 eiro apmērā gadā.

"Draugiem Group" uzņēmums "Printful" ierindots "Deloitte Technology Fast 500" uzņēmumu topa 254.vietā.

"Deloitte" uzņēmumu tops apkopo 500 visstraujāk augošos privātos un valsts uzņēmumus Ziemeļamerikā, kuri darbojas tehnoloģiju, mediju, telekomunikāciju, dabaszinātņu un energotehnoloģiju jomās.

"Technology Fast 500" balvas saņēmēji tiek izvēlēti, balstoties uz uzņēmuma apgrozījuma procentuālo pieaugumu no 2016. gada līdz 2019. gadam. Šajā periodā "Printful Inc." apgrozījums pieauga par 441%.

"Printful" izpilddirektors Dāvis Siksnāns uzskata, ka uzņēmuma panākumu atslēga meklējama tehniskajos risinājumos, ko "Printful" sniedz e-komercijas veikalu īpašniekiem. Pateicoties "Printful" modelim - apdruka pēc pieprasījuma - klienti var izveidot interneta veikalu bez vai ar ļoti mazām sākotnējām izmaksām.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.