Iekšlietu ministrija divu mēnešu laikā izvērtēs iespēju fotoradarus no Vācijas ražotāja Vironic atpirkt, nolēma valdība.

Laiks nepieciešams, lai neatkarīgs auditors veiktu 57 esošo mērierīču – 27 stacionāro un 30 pārvietojamo fotoradaru – izvērtējumu, pēc slēgtās valdības sēdes sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, piebilstot, ka valsts nevēlas pārmaksāt par šo aktīvu cenu, turklāt netiks pirkts bizness kā tāds. Jebkurā gadījumā runa nav par 10 milj. Ls, tā ministrs, pagaidām nenosaucot iespējamos valsts izdevumus fotoradaru iegādei.

Lai nodrošinātu nepārtrauktību, tiks runāts arī ar V-Traffic (iepriekš Vitronic Baltica) par pagaidu līguma slēgšanu un esošo ierīču izmantošanu. Ja tiks panākta vienošanās par fotoradaru pirkšanu, tad ar fotoradarem šobrīd strādājošie darbinieki varētu turpināt darbu, jo ir pienācīgi apmācīti, tā viņš.

Savukārt Valts Policijas priekšnieks Ints Ķuzis uzsvēra, ka nebūs diena, kad uz valsts ceļiem netiks kontrolēts ātrums, ko veiks policijas darbinieki.

DB jau rakstīja, ka 28.augustā valdība atbalstīja Valsts policijas plānus beigt līgumu ar Vitronic Baltica. Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis maija beigās nosūtīja uzņēmumam otro brīdinājumu, kas turpināja janvārī iesākto līguma laušanas procedūru. Līdz augusta beigām uzņēmums bija uzstādījis un nodevis policijai 27 stacionāros fotoradarus. Kopumā Vitronic Baltica bija jāuzstāda 160 stacionārie fotoradari, no kuriem 60 bija jābūt tukšiem. Papildus tam komersantam bija jānodrošina arī 30 pārvietojamo fotoradaru darbība. Jāpiebilst, ka līdz līguma laušanas dienai Vitronic Baltica turpinās savu darbu, un arī fotoradari darbosies un fiksēs pārkāpumus.

DB arī rakstīja, ka fotoradaru ieviesējs publiski vairākkārt ir norādījis, ka iemesli, kāpēc aizkavējusies stacionāro fotoradaru ieviešana, esot a/s Latvijas krājbanka krahs, kā arī gausā būvatļauju izsniegšana. Tomēr arī pats uzņēmums nonāca grūtībās, un Vidzemes priekšpilsētas tiesa šā gada 27. jūlijā ierosināja uzņēmumam TAP.